Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim šīs dienas sēdi. Pirms sākam izskatīt darba kārtību, ir jālemj par iespējamām izmaiņām tajā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija ir sagatavojusi un iesniegusi izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru””. Ir priekšlikums iekļaut minēto likumprojektu sēdes darba kārtībā sadaļā “Prezidija ziņojumi” pēc 22.punkta. Vai ir iebildumi? Nav. Paldies!

Tālāk par darba kārtību vārds deputātam Kārlim Leiškalnam.

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Balstoties uz Saeimas Kārtības ruļļa 115.pantu, Tautsaimniecības komisijas vārdā atsaucu likumu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, jo deputātiem nav bijusi iespēja vismaz piecas dienas iepazīties ar komisijas izdarītajiem atzinumiem likumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Izskatīsim sadaļu “Prezidija ziņojumi par saņemtajiem likumprojektiem”.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Eiropas lietu komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam!

J.Lagzdiņš (TP). Cienījamie kolēģi deputāti! Saziņā ar Juridiskās komisijas priekšsēdētāju Linardu Muciņu, kurš šobrīd ierodas zālē, ir panākta vienošanās, ka minētais likumprojekts tiks nodots atbildīgajai komisijai — Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Atbildīgā komisija ir Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Advokatūras likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Analizējot Advokatūras likuma 17.pantu, mēs konstatējām, ka šā panta 3.punkts ierobežo akreditētu tieslietu augstskolu absolventiem izvēlēties zvērinātā advokāta profesiju. 1993.gada 27.aprīļa Latvijas Republikas Advokatūras likuma 17.pants nosaka: “Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kas (citēju 3.punktu) ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.” Šī likuma normas redakcija uzskatāmi norāda, ka zināmas kontroles funkcijas pār juridiskās izglītības kvalitāti Latvijā un jauno juristu turpmāko nodarbinātību ir piešķirtas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei, nostādot jebkuras citas augstskolas absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem, kas nav pamatoti ne pēc būtības, ne atbilstības augstākā spēka tiesību normām.

Latvijas Republikas Satversmes 91.pantā garantēts, ka visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēktiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Latvijas Republikas Satversmes 106.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības izvēlēties nodarbošanos un darba vietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Tātad Advokatūras likumā ir radīta nevienlīdzība un diskriminācija darba tirgū. Mūsu priekšlikuma būtība — lai par zvērinātiem advokātiem varētu strādāt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstākajā augstskolā ar akreditētām juridiskām mācību programmām. Akreditācija augstskolai vai mācību programmai nozīmē, ka tās pārbaudīja un atzīst valsts, un nekādu citu nosacījumu likumdošanā nevar būt.

Lūdzu nobalsot par, lai par šo jautājumu varētu pagudrot Juridiskā un Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Kā jūs saprotat, kļūdas jālabo ne tikai skolēniem, bet arī deputātiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, pret runāt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Advokatūras likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 4, atturas — 48. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Notariāta likumā” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Jakovs Pliners.

J.Pliners (PCTVL). Cienījamie deputāti! 1993.gada 1.jūnijā Notariāta likumā 9.panta 3.punkts nosaka, ka par zvērinātiem notāriem var būt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei.

Es vēlreiz gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka šī likuma norma neatbilst Latvijas Satversmes 91. un 106.pantam. Varbūt kontroles funkcijas Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei bija pamatoti piešķirtas 1993.gadā, bet 1995.gadā tika pieņemts Augstskolu likums un Ministru kabineta Augstskolu akreditācijas noteikumi. Augstskolu likuma 9.panta 1.daļa nosaka, ka valstiski atzītus diplomus par augstākās izglītības iegūšanu absolventiem drīkst izsniegt tikai tās augstskolas, kuras ir akreditētas un kurās apgūst valsts akreditētu studiju programmu.

Tātad mūsu priekšlikums, ka par zvērinātiem notāriem var strādāt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstskolā ar akreditētām juridiskām mācību programmām, ir loģisks un atbilst Satversmei. Tātad lūdzu nobalsot par.

Sēdes vadītājs. Pret vēlas runāt deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Tātad būtībā varbūt nesaprašana ir ar to, ka cienījamie iesniedzēji aizmirsa atzīmēt, ka, pirmkārt, tām ir jābūt Latvijā akreditētām augstskolām, un, otrkārt, šīs normas būs jāsaskaņo arī ar valsts valodas prasmi un spēju strādāt. Jo, ja Krievijā akreditētā augstskolā būs ieguvis pašu augstāko izglītības pakāpi cienījams notārs, advokāts, prokuratūras darbinieks, tad Latvijā strādāt viņam būs problēmas. Tā ka iesniedzējiem šim apstāklim iesniedzot vajadzētu pievērst uzmanību un tad tikai iesniegt.

Sēdes vadītājs. Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 2, atturas — 55. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Jurkāna, Plinera, Sokolovska, Deņisova, Lujāna un citu deputātu iesniegto likumprojektu “Grozījumi Prokuratūras likumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Lūdzu zvanu! Balsosim par šī likumprojekta nodošanu komisijām! Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 3, atturas — 54. Likumprojekts nav nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Grīnblata, Dobeļa, Stalta, Lāces, Gaiļa iesniegto likumprojektu “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Par runās deputāts Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Šodien tomēr ir tāda diena, kad laukā spīd saule, daudzu Latvijas Republikas pilsoņu sirdīs arī kvēlo zināmas liesmiņas. Varbūt šajās mīlestības dziesmās vajadzētu ieklausīties arī Saeimai.

Minētais tieši skar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, kas attiecas uz Saeimas Kārtības ruļļa atvēršanu. Lai kāda Saeima arī būtu, Latvijas Republikas pilsoņi par viņu reizēm domā pārāk slikti. (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Kas tad vainīgs pie tā?”) Nu, līdz mīlestībai tur ir vēl krietni tālu. Un tāpēc — vai tad Saeima pati šajā jomā nevarētu izrādīt zināmu pretimnākšanu Latvijas Republikas pilsoņiem un dot iespēju viņiem vairāk ielūkoties mūsu darbībā? Mūsu darbību nosaka likums, Kārtības rullis, un šķiet, ka mūsu valstī daudzi ļoti vāji orientējas mūsu Kārtības ruļļa saturā. Tieši tāpēc būtu nepieciešams pārskatīt mūsu Kārtības rulli, nopietni ielūkoties katrā normā un apsvērt iespējas, vai kāda norma nav jāmaina, lai tiešām ieviestu to pašu atklātību, par ko sabiedrība runā visu laiku un kas varbūt tiešām ir daudziem ārkārtīgi svarīgi. Lai tā arī būtu! Mums ir piedāvājumi gan no organizācijām, gan no atsevišķiem pilsoņiem par lielākas atklātības ieviešanu, un, ja jau runā par atklātību, tad tai ir jābūt skaidrai, lietišķai sarunai, jo tomēr vajadzētu atcerēties vienmēr vienu, ka visiem Saeimas deputātiem ir jādod vienādas iespējas strādāt Saeimā un visiem Saeimas deputātiem ir vienāda atbildība likuma priekšā un vienāda atbildība Latvijas Republikas pilsoņu priekšā. Protams, katram ir savi vēlētāji, un tā ir nedaudz cita lieta.

Un tāpēc mūsu uzdevums būtu sniegt pēc iespējas patiesu informāciju par mūsu darbu, lai nesanāktu tā, ka kādu mūsu runas teikumu vai teikuma daļu pasniedz vajadzīgajā “mērcē”, nepaskaidrojot, par ko ir runa un kāds ir runas saturs. Un, protams, visbēdīgākais ir tas, ka reizēm pat daži Saeimas deputāti atļaujas publiski par saviem kolēģiem ļoti neglīti izteikties, un tieši tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc Saeimas iespaids sabiedrībā nav sevišķi augsts.

Tātad, ieskatoties šajā te atklātības procesā, visvairāk tas skar mūsu kompensācijas, kas netiek apliktas ar nodokļiem. Labi, izvērtēsim tās, iziesim mierīgi cauri šim sarakstam un sniegsim informāciju arī sabiedrībai par mūsu attieksmi, un šķiet, ka šeit ir jārunā par visas Saeimas attieksmi un nevis par to, ka viens deputāts būs labāks un godīgāks nekā otrs deputāts. Tas ir visnepieņemamākais, kas Saeimai vispār varētu būt. Tā ka es aicinu kolēģus šodien vienkārši nodot mūsu priekšlikumu komisijām un tālāk nopietni piedalīties šī Kārtības ruļļa papildināšanas vai uzlabošanas darbā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis runās pret.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Es nerunāšu pret, es iesniedzu iesniegumu. Es runāšu, kā lieta virzāma tālāk. Es pilnīgi piekrītu, ka šīs lietas nav sakārtotas. Vienīgi man joprojām ir dusmas par to, ka mums Saeimā ir divas komisijas — Saimnieciskā komisija un Revīzijas komisija, un, starp citu, viens no šā dokumenta iesniedzējiem vada Saimniecisko komisiju, un šīs lietas varēja sakārtot daudz ātrāk. Un, starp citu, es uz to arī personīgi norādīju jau gadu atpakaļ vienam no iepriekšminētās komisijas vadītājiem. Tā ka es aicinu šo likumprojektu nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā, jo diemžēl Saimnieciskā komisija un Revīzijas komisija nav veikusi savus pienākumus. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Rasnačam!

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie kolēģi! Kā lieta tālāk virzāma. Nelielu brīdi iepriekš uzstājās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs godātais Lagzdiņa kungs, un mēs grozījumus Kārtības rullī, ko iesniedza Eiropas lietu komisija, nodevām kā atbildīgajai komisijai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai. Līdz ar to loģiski būtu, ja mēs šos grozījumus otrā likumprojektā “Grozījumi Kārtības rullī” nodotu tai pašai komisijai. Un šī komisija varbūt varētu abus grozījumus apvienot. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ne šodien, ne kādu citu reizi, ne šajā Saeimā, ne iepriekšējā Saeimā, Kārtības ruļļa grozījumi nav nodoti. Rasnača kungs kaut ko ir sajaucis.

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Es aicinu pieturēties pie Prezidija priekšlikuma.

Sēdes vadītājs. Tātad vispirms mums ir jābalso par to, lai par atbildīgo noteiktu Budžeta un finansu (nodokļu) komisiju. Tas bija pirmais priekšlikums.

Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par — 5, pret — 13, atturas — 65. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta nodošanu Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai, nosakot, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Valdis Ģīlis vēlas runāt? Nevēlas. Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Depuāts Valdis Ģīlis nevēlas runāt. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Es aicinātu visu alternatīvā militārā dienesta likumprojektu paketi nodot arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, tātad arī šo — “Grozījums likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Deputātiem... Stirāna kunga nav zālē. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildes.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Alternatīvā dienesta likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai, nosakot, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātei Violai Lāzo!

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Kā iepriekš minētais, arī šis likums ir alternatīvā dienesta likumprojektu paketē. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija aicina nodot arī viņai šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam!

L.Muciņš (LC). Arī Juridiskajai, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Un arī Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu” nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, nosakot, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par Valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija.

Deputāts Salkazanovs vēlas runāt par vai pret.

P.Salkazanovs (SDS). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! Šodien plenārsēdes darba kārtībā ir patīkami redzēt četrus likumprojektus, kas ir saistīti ar 2000.gada 8.augusta Ministru kabinetā akceptēto korupcijas novēršanas koncepciju. Jāsaka, ka šie likumprojekti ir tiešām ļoti svarīgi, un tās komisijas, kurām tie tiks nodoti kā atbildīgajām komisijām, es aicinātu šos likumprojektus izskatīt kā steidzamus. (Starpsauciens: “Komisijas sēdē.”) Jo visiem šiem četriem likumprojektiem, kas šodien ir darba kārtībā un saistīti ar korupciju un kontrabandas lietām, katrā gadījumā būtu jāstājas spēkā tā, kā tas ir paredzēts iesniedzēju — Ministru kabineta — variantā — 1.maijā. Pēc iespējas ātrāk. Kāpēc? Ja runa ir par šo te likumprojektu, jā, tā ir viena atkal jauna institūcija, kas nodarbosies ar korupcijas novēršanu un apkarošanu, — birojs. Šodien šādu institūciju ir ļoti daudz. Vairākas no tām ir bijušas pie mums Kontrabandas izmeklēšanas komisijā. Jāsaka, ka pašlaik koordinācija starp šīm institūcijām ir diezgan vāja. Lielākā daļa institūciju, kas ir izveidotas, ir pamatā saistītas ar to, ka viņu darbība, no vienas puses, ir procesu administrēšana, no otras puses — ir saistīti ar kontroli, uzraudzību, tiesisko uzraudzību, un bieži vien veidojas interešu konflikts, jo vienas un tās pašas ministrijas ietvaros dažāda veida institūcijas nodarbojas, no vienas puses, pieņemsim, ar nodokļu administrēšanu, no otras puses, ar cīņu ar korupciju un kontrabandu.

Katrā gadījumā no nodokļu maksātāju viedokļa varbūt tas nav patīkami, ka tiek veidota vēl viena jauna institūcija, bet jāsaka, ka patīkami ir tas, ka šī institūcija tiek veidota pilnīgi nesaistītā institūtā ar nodokļu administrēšanu, ar citām lietām Tieslietu ministrijā. Un es domāju, ka tas varētu dot daudzmaz normālu rezultātu neatkarīgas institūcijas izveidošanai. Un ļoti patīkami ir tas, ka šīs institūcijas funkcijās ir iekļauta ļoti svarīga lieta, kas saistīta ar atzinumu došanu un priekšlikumu došanu par likumdošanas lietām, lai likuma normas neveicinātu korupcijas un kontrabandas attīstību valstī, un šādas institūcijas katrā gadījumā pašlaik nav, kuras kompetencē būtu tieši šie jautājumi. Un bieži vien mums jāsaskaras komisijā ar tādām lietām, ka likuma norma nezināmu iemeslu pēc, kāpēc tāda norma ir parādījusies likumā, vienkārši veicina, nevis ierobežo procesus, ar kuriem ir jācīnās dienestiem. Un es domāju, ka šāda likuma pieņemšana un šādas institūcijas izveidošana Tieslietu ministrijā koordinētu un veicinātu procesus, kas ir saistīti ar valdības uzsākto politiku un apstiprināto koncepciju 8.augustā. Un katrā gadījumā es tiešām vēršos pie kolēģiem, kas strādā mūsu komisijā. Es domāju, ka viņi ar izpratni ir sapratuši tās lietas, ar kurām mums nākas saskarties, lai valdības iesniegtie likumprojekti tiešām būtu atzīti komisijās par steidzamiem un 1.maijā sāktu darbu likumi, kas tiešām ir ļoti vajadzīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Sakarā ar to, ka jaunparedzētais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir paredzēts Tieslietu ministrijas pārraudzībā, un sakarā ar vienošanos ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāju es lūdzu kā atbildīgo noteikt Juridisko komisiju.

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Linards Muciņš vēlas runāt par šo likumprojektu? Nevēlas. Paldies! Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai, Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Linardam Muciņam. Nevēlaties?

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Valsts civildienesta likumā” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.

Par vēlas runāt deputāts Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie kolēģi! Arī šis likums ir saistīts ar Ministru kabineta 8.augustā akceptēto Korupcijas novēršanas koncepciju, un arī šo likumu es aicinātu atbildīgo komisiju izsludināt kā steidzamu. Es zinu, ka to varēs darīt komisijas sēdē, bet tomēr gribētu akcentēt kolēģu uzmanību uz to, ka pašreizējais Korupcijas novēršanas likums reāli neatrisina veselu rindu problēmu, kas ir saistītas ar tām lietām, kas saistītas ar korupciju, un es domāju, ka viena daļa no jums vakar skatījās raidījumu “Bez tabu”, kurā redzēja informāciju, kas saistīta ar kontrabandas apkarošanas jautājumiem, kas jau bija arī komisijas rīcībā, ka augstas amatpersonas raidījumā taisnojās, ka tie īpašumi — trīs dzīvokļi un divas mājas —, kas ir nopirktas uz amatpersonas vārda, dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kas ir nopirktas uz sievas vārda, un tādi paši īpašumi, kas ir nopirkti uz mātes vārda, katrā gadījumā ir tapuši tajā brīdī, kad cilvēks ir stājies valstī augstā amatā. Un Korupcijas apkarošanas likums, novēršanas likums neierobežo šā cilvēka rīcību, un tāda amatpersona Latvijā noteikti nav vienīgā. Katrā gadījumā arī šo likumprojektu es aicinātu komisijā atbalstīt kā steidzamu, jo pēc valdības iesniegtās koncepcijas tam jāsāk strādāt 1.maijā, sešu mēnešu laikā Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi. Un katrā gadījumā es tomēr uzskatu, ka šis darba grupas sagatavotais likumprojekts daudz veiksmīgāk ierobežos tās lietas, ar kurām mēs nepārtraukti saskaramies komisijā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Deputātiem iebildumu nav. Likumprojekts nodots komisijai.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Fizisku personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums” nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Kā jau teica mans kolēģis Pēteris Salkazanovs, arī šis likums ir tas, kurš būtu steidzami jāievieš, un tāpēc, komisijai strādājot, būtu vērts izvērtēt arī šo apstākli. Tanī pašā laikā, kaut arī šī likuma ieviešana ir apsveicama un atbalstāma, pat steidzama, gribu pievērst jūsu uzmanību dažām detaļām.

Šī likumprojekta 1.pantā it kā ir definēts mērķis. Mērķis ir noteikts, kā novērst noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju. Bet izskatās, tāpat kā likumā par privatizāciju, likumdevējs saka vienu, pareizāk — likumprojekta iesniedzējs, domā citu, bet ko darīs šī izpildvara — Ministru kabinets, tas jau būs kaut kas trešais. Ne velti es jums šobrīd pieminēju likumu par privatizāciju. Šis likums savā laikā tika rakstīts ar mērķi attīstīt tautsaimniecību, tautsaimniecības nozares. Ministru kabinets visās savās deklarācijās par uzņēmumu privatizāciju vienmēr deklarē, ka nepieciešams ir iegūt maksimālu finansu līdzekļu piesaisti valsts budžetam. Bet īstenībā kas tika panākts? Pa lielākai daļai tika panākts tas, ka augstas amatpersonas strauji attīstīja savu labklājību, vairoja savu bagātību. Tā kalpoja šis likums. Šobrīd izskatās, ka tieši šis likumprojekts, kuru ir iesniedzis Ministru kabinets, ir ieviešams kā šīs privatizācijas gaitā ieviestās bagātības legalizācijas likums. Un, godīgi sakot, te jau nebūtu nekas iebilstams. Tikai tad šo likumu tā arī vajag nosaukt — Amnestijas likums fizisko personu īpašumu sākumdeklarācijai. Nenoraidu, protams, šo mērķi. Kaimiņos, kā jūs redzējāt, Putina kungs to jau ir izdarījis ar cēlu nolūku: atgriezt savas valsts ekonomiskajā apritē Krievijā nozagto naudu, un tā no ofšoriem šobrīd sāk atgriezties Krievijā. Ja šāds ir šī likumprojekta mērķis, tad to tā arī vajadzētu deklarēt.

Pretējā gadījumā tāda liekulība un divkosība vien sanāk, atļaujot šo likumu pret dažādām personām piemērot dažādi. Acīmredzot saskaņā ar ieņemamo stāvokli. Tā ka, ja mēs patiešām gribam sasniegt šā likuma 1.pantā norādītos mērķus, tad 5. panta otrajā daļā ir jānorāda ne tikai īpašums, bet arī īpašuma iegūšanas avoti. Nu, kā piemēri varētu būt puķu audzēšana, zobu tīrīšana, konsultāciju sniegšana, teiksim, “Vudisona terminālam” tiesā pret “Ventspils naftu” un tā tālāk. Avoti arī ir jānorāda, vai tie ir legāli, nelegāli, tas jau varētu būt prokuratūras darbs.

Otrs, kam jāpievērš uzmanība. Amnestējot privatizācijas gaitā iegūtos līdzekļus, mēs 2.panta sestajā sadaļā apriori nosakām, ka bērni no dzimšanas brīža jau ir korumpanti un izrāda noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vēlmi. Protams, ja nopietni runā par pusaudžu iespējām iesaistīties civiltiesiskajās attiecībās, runāt par to vecumu, no kura viņi šādās attiecībās iesaistās, no kura vecuma viņiem jāsāk mācīties deklarēt savus īpašumus, tad nopietni būtu izskatīt nepilngadīgajiem bērniem novēlēto īpašumu un naudas līdzekļu deklarēšanu vecāku deklarācijās, atrunājot, ka tā ir bērniem nododamā manta.

Trešais. Šodien Ministru kabinets ir iesniedzis likumprojektus arī par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumu un grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu”, paredzot, ka visi jautājumi, kuri ir saistīti ar korupcijas apkarošanu, ir nododami Tieslietu ministrijas pārraudzībā. Tad nav skaidrs, kāpēc šā likumprojekta 5.pantā atkal šīs informācijas, šīs funkcijas ir nododamas Valsts ieņēmumu dienestam. Tiek taču veidots speciāls birojs. Acīmredzot atkal kreisā roka kārtējo reizi nezina, ko dara labā roka. Vai arī tiek speciāli atstāta sprauga, nu, katram gadījumam, izpildinstitūcijas lemšanai.

Ceturtais, kam gribētu pievērst jūsu uzmanību. 8.pantā paredzēta it kā personu atbildība par šā likuma pārkāpumu. Šodien es nesaskatīju Ministru kabineta iesniegtajos likuma grozījumos nekādus grozījumus Kriminālkodeksā, Administratīvajā kodeksā un tā tālāk. Tātad it kā jau atbildība būs, bet izskatās, ka atkal būs tikai vai nu morāla, vai politiska. Un arī šis Antikorupcijas likums būs tikpat bezzobains kā iepriekšējais likums.

Bet kādu atbildību nesīs amatpersonas, par to vispār šajā likumā šobrīd nav runas. Es runāju par tām amatpersonām, kas ir pieminētas šā likuma 6.panta otrajā un trešajā daļā.

Iepriekšējās nedēļās mēs jau bijām liecinieki par to, ka mēs esam kļuvuši bēdīgi slaveni savā...

Sēdes vadītājs. Laiks!

I.Burvis. … ar savas valsts nespēju nodrošināt uzņēmēju un tiesnešu dzīvību. Un šādas datu bāzes izveidošana krietni var palīdzēt kriminālajām struktūrām. Un neatradu šādas iespējas — novērst šo situāciju. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Iebildumu par likumprojekta nodošanu komisijām nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā” nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”” nodot Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav. Paldies!

Ir saņemts Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas iesniegums: saskaņā ar Saeimas Kārtības ruļļa 51. un 86.pantu komisija lūdz virzīt likumprojektu “Grozījumi likumprojektā “Par cukuru”” izskatīšanai pirmajā lasījumā bez atkārtotas izskatīšanas atbildīgajā komisijā. Ir priekšlikums to darīt tūlīt. Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par cukuru”” pirmajā lasījumā.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Godātais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2002.gada 21.janvāra spriedumu tika atzīta par spēkā neesošu no sprieduma stāšanās spēkā kārtība, kādā tiek noteikti cukurbiešu piegādes apjomi katram cukurbiešu audzētājam, ko noteica līdz šim brīdim Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra noteikumi nr.92 “Cukurbiešu piegādes apjoma noteikšanas kārtība cukurbiešu audzētājiem”. Pašreiz likuma “Par cukuru” 3.panta trešā daļa pilnvaro Ministru kabinetu izdot noteikumus par kārtību, kādā tiek noteikti cukurbiešu piegādes apjomi cukurbiešu audzētājiem. Taču pilnvarojums ir nepilnīgs, jo nenorāda Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus. Uz doto brīdi iznāk, ka nav noteikta kārtība, kādā sadalīt cukurbiešu piegādes apjomus cukurbiešu audzētājiem cukura ražošanas kvotas ietvaros. Tā kā piegādes apjomi katru gadu ir jāsadala līdz 10.martam, lai cukura ražošanas uzņēmumi varētu noslēgt līgumus par cukurbiešu piegādi un zemnieki uzsākt cukurbiešu sēju, tad ir nepieciešami grozījumi likumā “Par cukuru”, paredzot kārtību cukurbiešu piegādes apjomu noteikšanā.

Līdz ar to es lūgtu Saeimu atbalstīt tātad šī likumprojekta izskatīšanu steidzamības kārtībā divos lasījumos. Un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija iesniedza šo likumprojektu kā savu tikai viena iemesla dēļ — ja mēs ietu normālo kārtību, ka likumprojekta grozījumus iesniedz Ministru kabinets, mēs nepagūtu līdz 10.martam izskatīt šajā Saeimā. Tādēļ lūdzu pozitīvi atbalstīt šos te steidzamos grozījumus, lai zemnieki varētu savlaicīgi iegūt skaidru, teiksim, situāciju par to, cik sēt un uz kādām kvotām pretendēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — nav, atturas — 1. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Sprindžukam. Noteiksim priekšlikumu iesniegšanas termiņu un otrā lasījuma datumu.

M.Sprindžuks. Ierosinu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu līdz 19.februārim un izskatīt Saeimā otrajā lasījumā 21.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām deputāta Jāņa Lejas iesniegumu ar lūgumu piešķirt viņam bezalgas atvaļinājumu šā gada 14.februārī. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsojam! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Iesniegums akceptēts.

Nākamais darba kārtības jautājums — lēmuma projekts “Par Andra Ruseļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Augsti godātie Prezidija locekļi! Godātie deputāti! Tā kā to paredz likums “Par Latvijas Banku” un pamatojoties uz Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iesniegumu, Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir izskatījusi Andra Ruseļa kandidatūru un atbalsta to. Lūdzu arī deputātus izteikt savu atbalstu Andrim Ruselim!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu — “Apstiprināt Andri Ruseli par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 6. Lēmums pieņemts. Apsveicam Ruseļa kungu un vēlam veiksmi darbā!

Nākamais jautājums — Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Leona Bojāra, Aijas Barčas, Oskara Grīga, Jāņa Ādamsona, Valda Lauska, Violas Lāzo, Osvalda Zvejsalnieka, Gunāra Freimaņa, Helēnas Soldatjonokas un Arņa Kalniņa pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam “Par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu”.

Pieprasījumu komisijas vārdā — deputāts Ilmārs Geige.

I.Geige (LC). Godātie kolēģi! Pieprasījumu komisija izskatīja deputātu grupas pieprasījumu Ministru prezidentam par valdības lēmumu nodot privatizācijai Saulesdārzu. Komisija saņēma rakstisku skaidrojumu no Izglītības un zinātnes ministrijas. Sēdē piedalījās arī Greiškalna kungs, kurš sniedza atbildes uz uzdotajiem jautājumiem pieprasījumā, kā arī noklausījās informāciju par privatizāciju, ko sniedza Privatizācijas aģentūras pārstāvis Šadinova kungs.

Un komisijas deputāti izvērtēja skaidrojumus, nesaskatīja pieprasījumā kādus likumu pārkāpumus Saulesdārza privatizācijas procesā, un tādēļ, izvērtējot visu šo, Pieprasījumu komisija atzina, ka pieprasījums par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu ir noraidāms.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Gunārs Freimanis.

G.Freimanis (LSDSP). Cienītie kolēģi! Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas deputātu pieprasījums tapa tādēļ, ka mums radās šaubas par iznomāšanas likumību. Un jāsaka, ka runa ir par zemes platībām, kuras vēl cariskās impērijas laikā Rīgas iedzīvotāji par savu naudu izpirka un Kārļa Ulmaņa valdība nodeva mazpulku rīcībā.

Jāsaka, ka šajā gadījumā mēs sastopamies kārtējo reizi ar to, ka pozīcijas deputāti pieturas pie tā nejēdzīgā principa, ka visi opozīcijas ierosinājumi ir jānoraida, neskatoties uz argumentāciju un neskatoties uz lietas būtību.

Ko mēs konstatējām atbildē un Kārļa Greiškalna paskaidrojumos? Izņemot to, ka viņš neatlaidīgi atkārtoja visiem zināmo populāro dziesmu “Viss kārtībā, ak, cienījamā kundze, viss kārtībā...”, vairāk neko viņš piestādīt mums nespēja. Netikām iepazīstināti ne ar konkursa rīkošanas nolikumiem, ne ar visiem vērtēšanas kritērijiem, ne rezultātiem, ne pretendentiem, jo vienkārši acīmredzot tādu vispār nav. Tā vietā tika stāstīts, cik labi ir tagad Ķeizarmežā tajā ... Un jāsaka, ka ir zināma taisnība, jo ar iznomātāju ir palaimējies, viņš ir sakārtojis teritoriju, izbūvējis sporta būves, ieguldījis 500 000 latu un noslēdzis visai izdevīgu līgumu gan Izglītības un zinātnes ministrijai, gan sabiedrībai. Līgums noslēgts uz 25 gadiem. Izglītības un zinātnes ministrija ik mēnesi saņem 3600 latu naudas, ir dotas priekšrocības mazpulkiem, bērniem sportot un tā tālāk.

Bet tālāk rodas pats interesantākais tas, ka, neskatoties uz to, ka šis izdevīgais līgums noslēgts uz 25 gadiem, pēkšņi tiek ierosināts privatizēt šo iznomāto teritoriju. Pie tam 4 hektārus paredzēts pēkšņi no dabas teritorijas pārvērst par individuālo apbūves teritoriju, un privatizēšanas noteikumos paredzēts ielikt daudz sliktākus nosacījumus Izglītības un zinātnes ministrijai un sabiedrībai, jo 3600 lati tiek aizstāti tikai ar 140 latu algu mazpulku vadītājai.

Un pats bēdīgākais ir tas, ka, ja notiek šī privatizācija un tomēr iznomāšanas likumība nav ievērota, tātad tikai vienam pretendentam ir iedotas tiesības iznomāt un tagad līdz ar to arī vienam pretendentam tikai pretendēt uz privatizāciju, šeit mēs saskatām ļoti būtiskus likuma pārkāpumus, un pasākums nav sabiedrības interesēs.

Tādēļ lūdzu komisijas atzinumu noraidīt un apstiprināt tomēr mūsu pieprasījumu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (SDS). Cienījamie deputāti! Vakar izskatot Pieprasījumu komisijā šo te deputātu grupas iesniegto pieprasījumu, jāsaka, ka izglītības ministra Kārļa Greiškalna sagatavotā atbilde mani personīgi neapmierināja, jo nebija precīza atbilde uz tām lietām, kas ir saistītas ar 2000. gada darījumiem, kad 2000. gada martā noslēgts viens līgums par nomu uz 25 gadiem par pusi no šīs teritorijas, un 2000.gada maijā tika noslēgts otrs līgums par otras puses Saulesdārza teritorijas iznomāšanu uz 25 gadiem.

Nenoliedzami, var runāt par zemtekstiem, ka šis nomas līgums bija pārdomāts ar mērķi tālāk veikt privatizāciju un labiekārtot šo teritoriju, kā arī reāli tas pašlaik notiek. Jāsaka gan, ka no iesniegtajiem materiāliem, ko iesniedza ministrs, nebija klāt pielikumā un arī paskaidrojuma rakstā nebija klāt pielikta informācija par to, kāds tad izskatījās šis līgums, ko Māris Vītols noslēdza martā, kāds izskatījās līgums, ko Māris Vītols noslēdza savā pēdējā darba dienā maijā. Nebija arī rīkojuma kopijas par to, ka tiek izveidota konkursa komisija, nebija arī pievienoti klāt konkursa noteikumi, kādi ir šai lietai. Katrā gadījumā informācija, kas tika sniegta deputātiem, manā skatījumā bija ļoti nepilnīga, un pielikumā esošie dokumenti, kas tika pie vēstules pievienoti, katrā gadījumā neliecināja par šī procesa likumību, bet vairāk runāja par šī procesa lietderību. Bet katrā gadījumā Pieprasījumu komisijas uzdevums nav nodarboties ar lietderības izpētes jautājumiem, bet vairāk tomēr ar likumības jautājumiem. Un, tā kā nebija ieskaitīti nepieciešamie dokumenti, tad reāli mēs uzskatījām par vajadzīgu šo jautājumu atlikt. Taču ar balsu vairākumu pieprasījums tika noraidīts, un tagad tas ir jūsu lemšanai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viola Lāzo.

V.Lāzo (LSDSP). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamās deputātes! Godājamie deputāti! Varbūt es vēlreiz atgādināšu šajā zālē sēdošajiem Saeimas deputātiem, kādēļ šis pieprasījums tapa, kādi bija tie apstākļi, kad pieprasījuma parakstītāji nolēma, ka šis jautājums, neskatoties uz to, ka Latvijas valstī tiek privatizēti dažnedažādi īpašumi, kādēļ šis būtu speciāls gadījums.

Proti, pirmkārt, mēs skatījāmies šī zemes gabala vēsturi. Jau mani kolēģi še iepriekš minēja, ka tas ir izpirkts par iedzīvotāju ziedotu naudu. Mēs varētu izteikt analoģiju, piemēram, ar Brīvības pieminekli, kurš arī ir celts par mūsu Latvijas iedzīvotāju ziedotu naudu. Tātad te ir ētiskais aspekts.

Otrs. Pieprasījumu komisija savā darbā ir strādājusi vairāk ar tādām metodēm, kas būtu raksturīgas izmeklēšanas iestādēm, kā, piemēram, prokuratūrai, tā ir izpētījusi, kur, kad ir noslēgti līgumi un vai tas patiešām atbilst likumam. Un, kā jau te bija dažādi viedokļi, no viena deputāta viedokļa tas likumam atbilst, no otra diemžēl arī atbilstība likumam nav tik acīmredzama. Bet, manuprāt, Saeimas komisijai šajā gadījumā vajadzēja drīzāk pieiet ar ētiskā aspekta izvērtēšanu — vai tiešām šis zemes gabals ir nododams privatizācijai, neskatoties uz to, ka Mežaparka Attīstības biedrība ir teikusi savu striktu “nē”, motivējusi, ka šajā vietā mazstāvu dzīvojamo māju apbūve nebūtu nepieciešama, ka šī Mežaparka teritorija būtu saglabājama sabiedriskām vajadzībām arī turpmākā laikā, ne tikai rīt un parīt, ne tikai pēc gada vai pieciem gadiem. Mēs zinām, ka zeme šajā vietā ir ļoti dārga, un, protams, šāds privatizācijas veids nav tāds, kā īpašnieks to varētu nopirkt par tirgus cenu. Vēl varētu saprast, ja šim zemes gabalam būtu daudz kārotāju, tie piedalītos izsolē, piedāvātu katrs cenu, savu cenu, un tad par tirgus cenu šis zemes gabals arī tiktu iegādāts. Diemžēl tā nav noticis. Un tā nav tā lieta, kā varētu iegādāties zemi šajā vienā no Rīgas dārgākajiem rajoniem.

Tātad sabiedriskā apspriešana, kas ir notikusi Mežaparkā uz vietas, manuprāt, ir devusi ļoti būtiskus rezultātus vietējā mērogā, ka šīs zemes teritorija nav privatizējama.

Bet es gribētu teikt, ka zemes gabals šajā vietā jau nepieder tikai Mežaparka iedzīvotājiem vien. Proti, viņu kopumam. Tas attiecas uz visiem rīdziniekiem un vēl vairāk uz Latvijas viesiem. Mēs zinām, ka Mežaparks ir tā vieta, kur notiek Dziesmusvētki, kur Rīgas un tās apkārtnes attīstībai būtu iespējamas vēl lielas perspektīvas. Un šodien Saeimai tā būtu viendienītes domāšana, domāšana tikai par acumirkļa vajadzībām, par acumirkļa izdevīgumu, kur kā mēs redzam, diemžēl arī Izglītības un zinātnes ministrija nepiedzīvos šo izdevīgumu, jo nomas līgums, kas ir noslēgts, Izglītības un zinātnes ministrijai dod pietiekamu ienākumu. Un, ja šis zemes gabals tiks privatizēts, protams, šī ienākuma vairs nebūs. Tātad līdz ar to izdevīgums ir redzams tikai šī zemes gabala privatizētājiem.

Līdz ar to es vēlētos aicināt godājamo Saeimu tomēr noraidīt Pieprasījumu komisijas slēdzienu, balstoties ne tikai uz likuma aspektiem, bet arī uz šo ētisko aspektu, uz mūsu nākotnes vajadzībām un pats galvenais, ievērojot tos dokumentus, ko mums ir iesniegusi Mežaparka Attīstības biedrība, izsakot savu striktu viedokli šo zemes gabalu privatizācijai nenodot. Pateicos!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es sākšu varbūt tieši ar to pašu brīdi, ko jau pieminēja Viola Lāzo. Šo zemi nopirka pilsētas iedzīvotāji sabiedriskai lietošanai. Tas, ka savā laikā komunisti, nākot pie varas, nacionalizēja visu un nodeva valsts lietošanā, un šinī gadījumā šis īpašums kļuva par Izglītības un zinātnes ministrijas it kā īpašumu, absolūti nenozīmē, ka, atjaunojot visas pārkāptās īpašuma tiesības, ministrija bija tiesīga dāvanu, kura tika dota ar zināmu mērķi, pakļaut privatizācijai.

Vēl Lāzo pieminēja Brīvības pieminekli. Rīgā vēl ir viens zemes īpašums, kurš ir dāvināts pilsētai aiz mīlestības pret pilsētu. Šodien ir tieši mīlestības svētki, tā ka laikam ir vērts pieminēt. Vērmanes dārzs. Varbūt ir vērts arī atbildīgām institūcijām padomāt, naudas vienmēr trūkst, privatizēsim arī Vērmanes dārzu. Kādi vēl ir sabiedriskie īpašumi, jo naudas vienmēr trūks.

Atgādināšu to, ko varbūt daži jau ir aizmirsuši, ka pirms diviem gadiem Izglītības un zinātnes ministrija saprata, ka nespēs apsaimniekot, un atrada it kā tādu skaistu izeju — iznomāt Saulesdārzu uz 25 gadiem. Un tanī brīdī iedzīvotāji bija sašutuši, arī, starp citu, šeit likumdevēji uzdeva jautājumus Izglītības un zinātnes ministrijai. Protams, ja opozīcijas deputātus var uzskatīt par likumdevēju pārstāvjiem. Un tad tika pateikts: “Nu, ko jūs uztraucaties. Šis īpašums tiek tikai iznomāts. Nekādas privatizācijas nebūs!” Tā tas toreiz skanēja.

Tagad ir pagājuši daži gadi, un atbilstoši Šķēles kunga kā premjera rīkojumam Izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols iznomāja šo zemi “Ķeizarmežam”. It kā viss būtu bijis kārtībā, tikai jau toreiz, runājot par procedūru, tāds cienījams kungs kā Informātikas un saimnieciskās vadības departamenta direktors Austris Vasips skaidroja, kāpēc nav pildīts likums, kāpēc nav pildītas likuma prasības. Pie tam skaidroja to pietiekami, nu, nepārliecinoši. Bet jebkurā gadījumā no šā skaidrojuma bija skaidrs, ka likums ir pārkāpts, procedūra ir pārkāpta. Ņemot vērā, šodien notiekošos privatizācijas procesus, kur Tautas partijas pārstāvji ļoti precīzi prasa ievērot procedūru, kur procedūras pārkāpšana tiek kā vaina mesta cilvēkiem, kuri pat nebija spējīgi šādu procedūru ievērot, man ir brīnums, ka tanī laikā, kad pie varas bija tieši Tautas partija visās šinīs struktūrās un arī šodien it kā ir, ja nav nomainīts Ministru kabinets. Neatceros precīzi, pa nakti kas ir noticis. Un tādā gadījumā, kāpēc šeit šī procedūras neievērošana tik viegli aizgāja? Tautā parasti tādos gadījumos prasa — kam tas ir izdevīgi? Kas no tā iegūst? Ja likums tiek pārkāpts apzinīgi un uz šāda nomas līguma pamata tagad notiek privatizācija, tad ir vairāk nekā skaidrs, ka kāds jau nu kaut kādus meslus ir saņēmis. Mēs te šodien ļoti daudz runājam par Korupcijas novēršanas likuma pilnveidošanu, visu šo paketi. Acīmredzot arī šeit varētu būt darbs šim Korupcijas apkarošanas birojam. Tā vai savādāk, jebkurā gadījumā ir ļoti nesaprotami, ka pozīcijas deputāti, kuri ir vairākumā visās komisijās, tas ir dabīgi, tāpēc jau jūs esat pozīcijā, Pieprasījumu komisijā noraida šādas iespējas — dot pieprasījumu opozīcijai.

Es skatos, kā šodien Rīgas domē strādā opozīcija, kura sastāv no tās partijas pārstāvjiem, kas šeit ir pozīcijā. Un tur viņi sūdzas par to, ka viņu viedoklis netiek ņemts vērā. Nu, cienījamie kolēģi no Augstā nama! Tad esiet tikpat pieklājīgi šeit pret opozīciju un ievērojiet šīs tiesības. Un, ja šis pieprasījums ir pamatots, tad, tā vai savādāk, tam bija jābūt kā pieprasījumam laistam tālāk darbā. Šajā gadījumā man ir vēlme jums atgādināt vakardienu. Vakar pēc opozīcijas priekšlikuma notika ārkārtas sēde, kur, lai cik tas smieklīgi iznāca, pozīcijas pārstāvji opozīcijas pārstāvjiem pat būtībā nedeva vārdu, beigās nobalsojot gan par debašu laika samazināšanu, gan par ierobežošanu. Ja šāda ir šī parlamentārā kultūra, tad nav ko brīnīties, ka ministrijās pie jums pārkāpj procedūru, ministrijās opozīcijas tur nav, tur ir tikai pozīcija. Un tādā gadījumā nav ko brīnīties, ka valsts iedzīvotāji, valsts pilsoņi ir neapmierināti ar likumdevēju, kurš pats neievēro savus likumus. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Māris Vītols.

M.Vītols (TP). Noklausoties opozīcijas kaismīgās uzstāšanās, vienkārši visas šīs runas un argumenti nevarēja palikt bez atbildes. Es uzskatu, ka neviens no opozīcijas deputātiem, kas šeit runāja, nekad nav bijis tajā laikā, kad šis īpašums bija nolaists, tajā laikā, kad bērniem nelielā skaitā bija jāuzturas neizkurinātās telpās. Tajā laikā, kad uz milzīga zemes īpašuma par valsts budžeta līdzekļiem burkānu dobēs rakņājās 30 bērni un ne vairāk. Tajā laikā, kad viss bija aizaudzis un nopostīts, diez vai kāds no opozīcijas deputātiem brauca un skatījās uz šo īpašumu. Toties cilvēki, kas ir bijuši šodien, atzīst, ka šis noslēgtais nomas līgums patiešām ir bijis izdevīgs valstij. Bet, galvenais, tas ir bijis izdevīgs bērniem. Ja agrāk uz abu roku pirkstiem varēja saskaitīt tos bērnus, kas nodarbojās šajā centrā, tad šodien, ikdienā, uz šīs teritorijas futbolu spēlē 300 bērni ikdienā. Katru dienu ir nodarbināti, neklaiņo pa ielām, un ir radīta viņiem šī iespēja nodarboties ar sportu. Šī teritorija ir kļuvusi atvērta bērniem un tiek izmantota bērnu interesēs. Un tas ir pats svarīgākais, ko ir devis gan šis nomas līgums, gan arī tas, kā šis īpašums šodien tiek apsaimniekots. Un diemžēl par to jūs nerunājat. Nerunājat par to, ka šajā īpašumā ir ieguldīti 800 000 latu, ka šī teritorija ir attīstīta, ka ir sakārtots šis parks, ka ir atjaunotas šīs ēkas. Un var jau būt, ka nevajadzēja privatizēt šo zemi. Droši vien! Es arī uzskatu, ka nevajadzēja privatizēt zemi. Saulesdārzam vajadzēja uzdāvināt šo zemi tam, kas apņemas katru dienu par saviem līdzekļiem nodarbināt tur 300 bērnus. Un lai viņi neklaiņo pa ielām, bet spēlē futbolu un nodarbojas ar sportu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Gunārs Freimanis — otro reizi.

G.Freimanis (LSDSP). Es pilnīgi varētu piekrist Mārim Vītolam vienā gadījumā, ja viņš šeit no tribīnes būtu pierādījis, ka, sludinot konkursus un ievērojot likumību, šis rezultāts būtu bijis sliktāks, nekā tas ir tagad. Bet jūs nevarat to pierādīt. Bet gluži pretēji. Es jums varu pateikt, ka tas ir bez konkursa sludinātais iznomas variants, un tagad privatizācijas variants nesīs daudz lielākus zaudējumus sabiedrībai nekā ieguvumus. Piemēram, tikai par nomas naudu vien 25 gados Izglītības un zinātnes ministrija zaudēs 1 080 000 latu. Par šo te īpašumu, pārdodot četrus hektārus privātai apbūvei, valdība varēja iegūt naudu ne mazāk kā 4 000 000 latu, bet tas iznomātājs tādu naudu neieguldīs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis — otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies, protams, Mārim Vītola kungam, ka viņš tik precīzi, skaisti un smuki izstāstīja par tiem rezultātiem, kas ir panākti, pārkāpjot likumu un pārkāpjot procedūru. Bet tādā gadījumā Mārim Vītola kungam būtu tikpat precīzi un skaisti jāpastāsta, vai visos gadījumos Latvijā ir jāpārkāpj likums un jāpārkāpj likumā noteiktās procedūras. Kas būs tā persona, kura drīkstēs pārkāpt likumu un procedūru? Un kura būs tā persona, kura dos šo atļauju pārkāpt? Jo tādā gadījumā, ja jau ir atļauts vienam, tad varbūt arī ierosināsim likumdevēju vārdā noņemt tos skaistos burtus Ministru kabineta sēžu zālē “Viens likums — viena taisnība visiem”. Tādā gadījumā jāatzīstas, ka, ja ir izdevīgi mācēt pārkāpt likumu, un izskatās, ka rezultāts ir puslīdz labs, tad neizvērtēsim, vai šis rezultāts nevarēja būt labāks, arī likumīgā veidā ievērojot visu procedūru un panākot šo pašu rezultātu, varbūt arī labāku.

Un tādā gadījumā arī šoreiz pozīcijas deputāti pārkāpj elementārākās parlamentārās pieklājības normas, atņemot opozīcijai tiesības dot pieprasījumu un saņemt likumīgu gaitu uz šo pieprasījumu.

Izskatās, ka jūs vienmēr atzīsiet no spēka pozīcijām tiesības pārkāpt gan likumu, gan procedūru. Tad, godīgi sakot, ar ko jūs atšķiraties no kriminālās pasaules, kur arī ir savi nerakstītie likumi un ļoti nežēlīgi un bargi tiek sodīti par šo likumu pārkāpšanu, bet tur arī šie likumi, tā teikt, ir kā labāk kuram... Šinī gadījumā izskatās, ka kādas ļoti spēcīgas figūras ietekmē vienmēr drīkstēs pārkāpt likumus. Jūs tiešām nesaprotat, ka tādā veidā jūs aizejat no tā mērķa, kas bija mums noteikts Tautas frontes atmodas gados, — pārvērst Latviju par tiesisku valsti? Pārkāpjot likumu, pozitīva rezultāta nav. Jūs tādā veidā panākat tikai tiesisko nihilismu, ņemot vērā kaut vai to, Vītola kungs, ka jūs tā arī nepierādījāt, ka, ja likums nebūtu pārkāpts, tad rezultāts būtu bijis sliktāks. Pilnīgi iespējams, ka rezultāts būtu bijis labāks. Bet šobrīd rezultāts ir ļoti slikts. Pie varas esošā partija apzināti pārkāpj likumu. Tā nav pirmā reize! Ar ko es arī jūs apsveicu.

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Parakstot attiecīgo pieprasījumu, mēs uzskatījām, ka blakus likumam ir jābūt.... ir jāpastāv arī tādam jēdzienam kā ētika. Es domāju, ka katram no mums mūsu vecāki, mācot atsevišķas dzīves gudrības, iemācīja arī vienu konkrētu tādu jēdzienu: ja kāds no mums saņem dāvanu, mēs šo dāvanu izvērtējam, mēs to pieņemam un ļoti uzmanīgi attiecamies pret dāvanas dāvinātāju. Un, ja mēs kaut kur uzdrošināmies, šo dāvanu izvērtējot, atdāvināt to nākamajam, tad vecāki pasaka: “Mēs neesam vairāk audzināti.” Un, es domāju, sabiedrībai ir vērts pēc šī žesta novērtēt arī mūsu kā politiķu audzinātību, mūsu kā politiķu izpratni par ētikas jautājumiem.

Bija jautājums, par to šeit pateica, ka Rīgā, piemēram, arī tika par tautas ziedotiem līdzekļiem izveidots piemineklis — Brīvības piemineklis, un droši vien nevienam neceļas roka šo Brīvības pieminekli un tā tālāk privatizēt. Tik tālu mums ir šī izpratne. Es gribu pateikt arī, ka, piemēram, Daugavpils pilsētā gadsimta sākumā bijušais pilsētas galva Dubrovins pats nopirka purva gabalu, pārveidoja to par parku un uzdāvināja pilsētai. Un pilsētas goda jautājums ir, kādā veidā viņa attieksies pret šo parku, kā šis jautājums tiks sakārtots. Un pilsēta necienīs sevi, ja pret šo parku attieksies neuzmanīgi un atdos jebkuram citam, lai to apsaimnieko. Kāpēc valsts, saņēmusi Mežaparka dāvinājumu, tik necienīgi izturas pret to, noved līdz jebkuram stāvoklim, saka: “Lai iet jebkurš cits, mēs, lūk, dāvinām, pat nepārdodam. Ņemiet un apsaimniekojiet!” Tur ir tas jautājums. Mēs neprotam novērtēt dāvanu! Tikai šis ir jautājums. Lūdzu — likums, un blakus ir mūsu audzinātība. Tikai tādā veidā mēs piedāvājam izvērtēt šo jautājumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis. (Starpsauciens: “Dzintar, sadod!”)

Dz.Ābiķis (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Arī es strādāju Pieprasījumu komisijā, un mēs tik tiešām ļoti rūpīgi ar šo jautājumu iepazināmies. Turklāt, tā kā es arī iepriekšējās saeimās esmu bijis Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, tad šis jautājums vienmēr ir bijis mūsu uzmanības lokā.

Ko es gribētu paskaidrot pie apspriežamā jautājuma? Pirmkārt, es gribu atgādināt, ka 2000.gada februārī Saulesdārza apsaimniekošanai pieteicās vairākas organizācijas, un Izglītības un zinātnes ministrija organizēja Saulesdārza teritorijas un ēku iznomāšanas konkursu. Es atkārtoju: izsludināja konkursu. Un nav tā, kā šeit atsevišķi kolēģi apgalvo, ka tas nav noticis. Un šajā konkursā tika iesniegti priekšlikumi no trīs organizācijām: no Vides konsultāciju biroja, SIA “Nelda” un SIA “Ķeizarmežs”. Uzvarēja šajā konkursā SIA “Ķeizarmežs”, kurš atbilda konkursā izvirzītajiem kritērijiem. Un kādi tie bija? Tie bija: Saulesdārza nodokļu parāda nomaksa Rīgas domei, bezmaksas, es atkārtoju, bezmaksas telpu un komunālo pakalpojumu nodrošināšana mazpulku un vides izglītības darba koordinācijai, iespējas organizēt skolēnu un pedagogu sanāksmes, seminārus gan telpās, gan parka teritorijā, teritorijas sakārtošana, sakopšana un labiekārtošana, Grāves muižas un dārznieku mājas renovācija un tā tālāk.

Kāds tad ir rezultāts? Rezultāts šobrīd ir tāds, ka mēs esam saņēmuši 334 bērnu vecāku parakstītu vēstuli, kurā viņi raksta, un ar šo vēstuli bija iespējas iepazīties arī Pieprasījumu komisijas locekļiem, un, lūk, ko vecāki raksta, es nocitēšu tikai nelielu izvilkumu no viņu vēstules: “Mēs, audzēkņu vecāki, bieži viesojoties šajā mūsdienīgajā sporta kompleksā, redzam, kādas pārmaiņas notiek, un redzam, ka tās notiek uz labo pusi, ka divu gadu laikā, kopš šajā teritorijā strādā sabiedrība “Ķeizarmežs”, ir izveidota labiekārtota sporta bāze ar siltām, ērtām ģērbtuvēm, kvalitatīviem futbola laukumiem, skaisti sakoptu apkārtni. Mēs varam vienīgi priecāties, ka mūsu bērniem ir nodrošināta iespēja lietderīgi pavadīt brīvo laiku. Tagad mums nav jāsatraucas, ka mūsu bērni tiks ierauti alkoholisma vai narkomānijas purvā. Mēs esam droši, ka mūsu bērniem ir dota iespēja augt un nodarboties sakārtotā, labdabīgā vidē.”

Tātad rezultāts ir labs, un arī es un mani kolēģi, izglītības darbinieki, ir viesojušies šajā sporta bāzē, šajā “Ķeizarmeža” pārvaldītajā teritorijā, un mēs tiešām redzam, ka, salīdzinot ar to, kas tur bija gadus piecus sešus atpakaļ, tas ir kā diena pret nakti. Turklāt es gribu atgādināt vēl vienu lietu, ka jā, šobrīd valdība ir izšķīrusies nodot šo objektu privatizācijai. Un es neuzskatu, ka šeit mēs varētu vilkt jebkādas paralēles starp Brīvības pieminekli un starp teritoriju, kura bija absolūti nesakārtota, pielūžņota, apaugusi ar krūmiem un tā tālāk.

Un gribu atgādināt vienu, ka šajā privatizācijas ilgtermiņa sadarbības līgumā sabiedrība “Ķeizarmežs” apņemas, un nocitēšu jums, kas, privatizējot šo zemes gabalu, tiks darīts. Tātad: “Nodrošināt Latvijas Mazpulku organizāciju ar biroja telpām Rīgā, Ezermalas ielā 24/26, apmaksāt biroja uzturēšanas komunālos maksājumus: telefonu, siltumu, elektrību, ūdeni. Nodrošināt teritoriju mazpulku pasākumu organizēšanai, nodrošināt telpas konferenču rīkošanai divas reizes gadā, apmaksāt ikmēnēša atalgojumu biroja darbiniekiem 140 latu apmērā. Tātad paralēli tam, ka tur ir izveidota un tiek turpināts pilnveidot lielisku sporta bāzi, kurā nodarbojas daudzi simti bērnu, tiek turpināts arī tas darbs, tās iesāktās tradīcijas, kas tika iesāktas ar mazpulku nodarbināšanu šajā teritorijā trīsdesmitajos gados.

Turklāt gribu atgādināt vēl vienu lietu. Protams, var diskutēt. Varbūt bija labāk šo teritoriju iznomāt, teiksim, ilgtermiņa nomā, nevis privatizēt. Bet tomēr es gribu atgādināt, ka jebkurš privāts uzņēmējs, jebkura privāta sabiedrība tomēr grib zināmas garantijas, grib zināmas garantijas, un garantijas no valdības puses, jo tur tiek ieguldīti lieli līdzekļi. Un, starp citu, izglītības un zinātnes ministrs raksta, ka šobrīd jau tur ir investēti 500 tūkstoši latu, un ministrija uzskata: lai pilnībā sakārtotu šo teritoriju, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir jāiegulda vairāk nekā 5 miljoni latu. Un šobrīd valsts rīcībā, Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā nav šāda te liela summa, kas nāk no mūsu nodokļu maksātāju kabatām, un tāpēc var tikai priecāties, ka ir privātuzņēmēji, kas ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai mūsu Rīgas pilsētas bērni un varbūt pat Rīgas pilsētas apkārtnes bērni šajā teritorijā varētu nodarboties.

Gribu atgādināt tādu elementāru patiesību. Arī, piemēram, Francijā vai Lielbritānijā ir ļoti daudz izcilu kultūras objektu — pilis, kuru īpašnieki atsakās no šīm pilīm, jo šo piļu uzturēšana dārgi izmaksā, un pat tur valstis nespēj, nesalīdzināmi bagātas valstis, nespēj šos kultūras pieminekļus pilnībā apsaimniekot, un valsts ir tikai priecīga, ja atrodas privātuzņēmējs, kas pēc valsts diktētiem, pēc sabiedrības diktētiem noteikumiem uzņemas šo īpašumu apsaimniekošanu.

Tāpēc es aicinu, ņemot vērā to, ka tiešām Pieprasījumu komisija rūpīgi izvērtēja situāciju šajā objektā un izvērtēja to pēc būtības, un izvērtēja to pēc rezultāta, un izvērtēja to pēc tā, ka tiešām bērniem pie šā līguma noslēgšanas tiks garantēta iespēja tur nodarboties ar sportu, īstenot savas mazpulku aktivitātes un tiks sakopta teritorija, nepārprotami, ka, izvērtējot pēc būtības, pēc lietderības, komisija, kuras loceklis arī es esmu, Pieprasījumu komisija, izšķīrās par to, ka šis pieprasījums ir noraidāms. Jo galvenais, kolēģi, taču ir rezultāts! Paldies par uzmanību.

Sēdes vadītājs. Egils Basldzēns.

E.Baldzēns (SDS). Godājamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Man ir tā diezgan dīvaini klausīties valdības partiju deputātu uzstāšanos, un visu laiku liekas, ka valdības deputāti no slimās galvas grib savu atbildības nastu, savu vainu uzvelt veselai. Mēs, kolēģi, nekritizējam uzņēmējus, mēs neanalizējam šeit viņu darbus un neiebilstam ne pret atbalstu bērniem, ne sportam. Atbalstām mēs to visu! Kolēģi, jautājums šeit ir pavisam cits — par Izglītības un zinātnes ministrijas darbu. Un nevajag nepārtraukti uzņēmēju veikumu ņemt kā vairogu rokā un teikt, ka, lūk, ar šo vairogu mēs savus nedarbus slēpsim. Tas ir pilnīgi garām!

Godājamie kolēģi! Pieprasījumu komisijas sēdē bija tikai rakstiska atbilde, kuru mēs varam uzskatīt par formālu atbildi, jo nebija nekādu pamatdokumentu. Nebija ne šie līgumi, ne konkursa komisijas nolikums. Ja tas ir tā, tad ir jautājums par to, vai ir pietiekama informācija, nevis lai izvērtētu uzņēmējdarbību, kuru mēs redzam kā veiksmīgu. Bet Izglītības un zinātnes ministrijas darbībai nav pietiekama pamata. Tieši tāpēc arī Pēteris Salkazanovs no Sociāldemokrātu savienības arī uzsvēra sekojošo, ka bija priekšlikums jautājuma izskatīšanu atlikt un izskatīt pēc būtības, un nemēģināt šeit novelt vainu kautkādīgi uz uzņēmēju, bet skaidri un gaiši analizēt Izglītības un zinātnes ministrijas darbu, nevis uzņēmēju veikumu. Divas dažādas lietas. Cik es saprotu, Izglītības un zinātnes ministrija nav tā, kas pašreiz nodarbojas ar uzņēmējdarbību Saulesdārza teritorijā. Neanalizēsim to, kas ir pavisam cits jautājums. Un nemēģināsim šeit aizklāt priekšā kaut kādu, teiksim, skaistu, tautisku segu visām tām lietām, kas varbūt ir ar mīnusa zīmi. Bet kā tad lai deputāti un it īpaši opozīcijas deputāti izvērtē šī jautājuma visus aspektus un likumību, ko dara Izglītības un zinātnes ministrija, ja mēs neskatāmies uz to, kādi ir bijuši šie līgumi un kāds ir bijis konkursa komisijas nolikums. Es domāju, tas ir pietiekami nopietni. Tāpēc mums nevajadzētu šeit mēģināt ņemt pašu uzņēmēju veikumu kā tādu vairogu un teikt: “Viss ir kārtībā!” Viss ir kārtībā ar uzņēmējdarbību. Viss ir kārtībā. Bet vai ar Izglītības un zinātnes ministrijas darbību viss ir kārtībā? Tur mums skaidrības nav, un tāpēc arī ir šī atbilde, ko dod pašreiz Pieprasījumu komisija, ka viss ir kārtībā, attiecas tikai uz uzņēmēju veikumu. Tur ir viss kārtībā.

Kolēģi! Mums tik tiešām vajadzētu skaidri un gaiši saprast to, ka ir politiķu darbi un nedarbi, ir uzņēmēju darbi. Un nevaram mēs to visu sajaukt vienā putrā un teikt, ka tas ir viss kopējs. Nav tā, kolēģi. Katram ir jāatbild par saviem darbiem. Un es domāju, šeit ir pilnīgi skaidrs, ka Izglītības un zinātnes ministrija tik tiešām nespēj apsaimniekot šo Saulesdārza teritoriju, un pareizi teica Māris Vītols, kādā situācijā tur atradās šie bērni. Neapkurinātās telpās un tā tālāk. Un ka bija jāmaina šī situācija. Tam mēs visam piekrītam, bet mēs neesam dzirdējuši ne Saeimā, ne Ministru kabinetā kaut kur nopietnu uzstāšanos no Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvju puses, kas prasītu, lai kaut ko mēs šajā Saulesdārza teritorijā darītu citādāk. Lai pieprasītu zināmu finansējumu vai kādu citu atbalstu, kas nepieciešams, no Saeimas. Kur ir šādi priekšlikumi? Šādu priekšlikumu nav bijis. Un atkal mēs jautājam — ko mēs šeit vērtējam? Šeit mēs vērtējam Izglītības un zinātnes ministrijas darbu konkrētā gadījumā un jautājumā un nevis uzņēmēju veikumu. Uzņēmēji ar savu atbildību tiks galā paši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Lūdzu zvanu! Balsosim par desmit deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu — nodot privatizācijā Saulesdārzu. Lūdzu rezultātu! Par — 27, pret — 31, atturas — 22. Pieprasījums noraidīts.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, daži paziņojumi. Andris Bērziņš.

A.Bērziņš (JP). Cienītie kolēģi! Bērnu tiesību aizsardzības centrs bija organizējis konkursu bērnu zīmējumu konkursu, un paši bērni arī būs šeit klāt, 30 bērni, te ir arī izstādīte. Mums ir liels lūgums, ka jūs parādītu savu godu un pulksten 10.40 uz dažām minūtēm atnāktu un paskatītos šos zīmējumus un uz tiem bērniem, kas šos zīmējumus ir zīmējuši. Paldies!

Sēdes vadītājs. Romualds Ražuks.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Tagad notiks komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Vaira Paegle.

V.Paegle (TP). Cienījamie kolēģi! Tikai atgādinājums, ka tūliņ pārtraukuma laikā Latvijas—Lielbritānijas parlamentu sadarbības grupas tikšanās blakus telpā. Lūdzu visus grupas dalībniekus uz pulcēšanos. Paldies!

Sēdes vadītājs. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde Juridiskās komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Godātie deputāti! Nav reģistrējušies: Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Leons Bojārs, Jānis Leja, Jānis Čevers, Andrejs Panteļējevs, Helēna Soldatjonoka, Jevgenija Stalidzāne, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Kolēģi, mums ir šobrīd iespēja sveikt bērnu zīmējumu konkursa laureātus. (Aplausi.)

Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies.

Izskatīsim likumu “Grozījumi Komerclikumā”. Likuma otrreizējā caurlūkošana.

Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamie deputāti! Godāto priekšsēdētāj! Saeimas sēdē izskatāmā dokumenta numurs ir 4106, likumprojekta reģistra numurs — 1038.

Cienījamie klātesošie! Valsts prezidente ar savu 2001.gada 22.decembra vēstuli atgrieza atpakaļ Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu, ko Saeima bija pieņēmusi un nosūtījusi izsludināšanai — “Grozījumi Komerclikumā”.

Valsts prezidente attiecīgi savā vēstulē norādīja uz vairākām pretrunām un uz to momentu, ka šis Saeimas pieņemtais likums uz vēl vienu gadu paredzēja atlikt nozīmīga likuma, paša Komerclikuma, spēkā stāšanos.

Valsts prezidente atzīmēja, ka tas mazina Latvijas uzņēmēju un sabiedrības pārliecību par spēju ieviest reformas, kuras steidzīgi nepieciešamas Latvijas tautsaimniecībā.

Un kā vienu no centrālajiem jautājumiem, kas arī skar šobrīdējā vēlreizējā caurlūkošanā piedāvātos priekšlikumus, tas ir, 1., 2. un 3. priekšlikums, — Valsts prezidente norādīja uz problēmām, kas saistās ar terminoloģiju šajā likumprojektā, kurš piedāvā izdarīt būtiskus grozījumus likuma “Komerclikums” terminoloģijā. Viņa norādīja, ka ne tikai šie paši termini ir neloģiski, bet arī neatbilst veselai rindai Saeimas pieņemtajiem spēkā esošajiem likumiem. Bet es vēl varu papildināt Juridiskās komisijas vārdā, ka tas neatbilst arī veselai rindai starptautisku konvenciju, kurām Latvijas Republika ir pievienojusies un kurās ir šāda terminoloģija, un kuru mainīt nav mūsu spēkos.

Bez tam, protams, arī prezidente atzīmēja par atsevišķiem juridiskajiem momentiem, tā jautājumā par 5.pantu, par prokūru un prokūrreģistru, atzīmēja arī to, kad nav uzskatāms par pamatotu, ka pretrunā Civillikumam šī prokūra stājas spēkā tikai pēc reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā, un tas atšķiras no vispārējās pilnvaras spēkā stāšanās kārtības, jo neviens jau neliedz uzņēmējam izdot arī parasto pilnvaru.

Arī attiecībā uz 10.pantu, 143.pantu, 191. Komerclikuma pantu, 268., 296., 305.pantu Valsts prezidente izdarīja savus iebildumus un saskaņā ar Satversmes 71.pantu nosūtīja otrreizējai caurlūkošanai. Saeima likumprojektu nodeva Juridiskajai komisijai, nosakot priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Juridiskā komisija sagatavoja veselu rindu priekšlikumu, priekšlikumus iesniedza arī deputāti, un jūsu uzmanībai tātad tiek piedāvāta šī te otrreizējai caurlūkošanai sagatavotā tabula.

Tātad par pirmajiem trim jautājumiem es jau izteicos, tātad tas ir saistībā ar terminoloģiju. Tātad, bet nu, par cik visi trīs ir saistīti, tātad es vēlos atzīmēt, ka Juridiskā komisija neatbalstīja pirmo un otro deputāta Razminoviča priekšlikumu, bet uzstāj uz savu — Juridiskās komisijas 3.priekšlikumu, kur sakārto atpakaļ saskaņā ar Valsts prezidentes aizrādījumiem visu grozījumos trešajā lasījumā sagrozīto terminoloģiju. Līdz ar to uzskatām, ka 1. — deputāta Razminoviča priekšlikums — nav atbalstāms, un nav arī grozāmi ne tikai likuma termini, bet nav grozāms arī likuma nosaukums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 22, pret — 23, atturas — 36. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Komisija neatbalstīja arī deputāta Razminoviča 2.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 2. — deputāta Razminoviča priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 24, pret — 23, atturas — 33. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

L.Muciņš. Līdz ar to Juridiskā komisija atbalstīja savu 3.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Juridiskā komisija neatbalstīja deputāta Razminoviča 4.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. Juridiskā komisija tātad piedāvā un atbalsta savu — 5.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 6. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 8.— deputāta Razminoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 10. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

L.Muciņš. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 12. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

L.Muciņš. 13. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 14. — deputāta Razminoviča priekšlikums — nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

L.Muciņš. 15. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 16. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 17. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

L.Muciņš. 18. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 19. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 20. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 21. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 22. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 23. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 24. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 25. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 26. — deputāta Razminoviča priekšlikums. Atbalstīts daļēji, atbalstot 27. — Juridiskās komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 28. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 29. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 30. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 30. priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — 20, atturas — 2. Priekšlikums ir guvis atbalstu.

L.Muciņš. 31. — deputāta Lujāna priekšlikums nav balsojams, jo nav norādīts Valsts prezidentes vēstulē. 284.pants.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 32. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 32. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 22, atturas — 2. Priekšlikums atbalstīts.

L.Muciņš. 33. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti ... Lūdzu zvanu! Balsosim par 33. — Juridiskās komisijas priekšlikumu! Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 22, atturas — 1. Priekšlikums guvis atbalstu.

L.Muciņš. 34. — deputāta Razminoviča priekšlikums atbalstīts. Un 35. — Juridiskās komisijas priekšlikums — atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. Aicinu atbalstīt likumprojektu kopumā! Paldies!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likuma “Grozījumi Komerclikumā” pieņemšanu! Lūdzu rezultātu! Par — 62, pret — nav, atturas — 22. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. Pirmais lasījums.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentiem nr. 4003 un nr. 4065. Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir sagatavoti, lai veicinātu kuģošanas nozares attīstību un motivētu Latvijas kuģošanas uzņēmumiem nodokļus maksāt Latvijas budžetā. Saeima ir pieņēmusi jau pagājušā gada 22.novembrī “Grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”” un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”. Tika noteikts, ka attiecīgie grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” tiek piemēroti ar 2002.gadu, bet “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākumu nodokli”” tiek piemēroti ar 2003.gadu. Likumprojekts paredz, ka ar algas nodokli apliekamais ienākums jūrniekiem, kas nodarbināti uz iekšzemes uzņēmuma īpašumā vai valdījumā esoša starptautiskos pārvadājumos izmantota kuģa, ja kuģis ir reģistrēts Latvijas kuģu reģistrā, — uz darba attiecību pamata gūtā ienākuma daļa Ministru kabineta noteikto divu gada minimālo darba algu apmērā — tiks piemērots, sākot ar nākamo mēnesi pēc šo grozījumu spēkā stāšanos. Likumprojekts ir saskaņots gan ar Finansu ministriju un arī ar Latvijas Kuģniecības asociāciju, un lūdzu tādēļ arī pieņemt. Komisija ir atbalstījusi šo likumprojektu izskatīt kā steidzamu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret un atturas — nav. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. Lūdzu iesniegt priekšlikumus līdz 18.februārim. Un izskatīt plenārsēdē 21.februārī.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Pirmais lasījums.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Godājamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu, kura numurs ir 4021 un nosaukums “Identifikācijas karšu un pasu likums”. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija iepazinās ar šo likumprojektu. Tika uzaicināti eksperti, kuri sniedza deputātiem paskaidrojumus par normām, kuras satur šis likumprojekts. Un, izdiskutējot jautājumu par likumprojekta nepieciešamību par šī likumprojekta saturu, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ar pilnīgu balsu vairākumu nolēma atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā. Un aicina to darīt arī visus pārējos deputātus!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Saeimas Juridiskā komisija, protams, arī skatīja šo projektu, bet te es minēšu savu viedokli. Pirmkārt, projekts ir nepieciešams, un atbildīgajai komisijai tas būtu jāpieņem iespējami ātrākā laikā. Vienlaikus jāsaka, ka pastāv viena problēma, ko likumprojekta iesniedzēji nav atrisinājuši līdz galam. Tā ir problēma, ko darīs Latvijas pilsonis laika posmā starp pases saņemšanu, jaunās pases saņemšanu, un identifikācijas kartes saņemšanu. Tātad es aicinātu atbildīgo komisiju rūpīgi strādāt, sagatavojot pārejas noteikumus. Un mans priekšlikums būtu tāds, ka tomēr vecās pases būtu saglabājamas un atzīstamas kā nederīgas tikai ceļošanai pēc jaunās pases izsniegšanas. Un vecā pase būtu nododama tikai pēc tam, kad ir izsniegta identifikācijas karte. Jo pretējā gadījumā visi tie civiltiesiskie ieraksti, kas ir cilvēka pasē, sagādās... šo ierakstu trūkums sagādās ikvienam Latvijas pilsonim dažādas problēmas, kas saistītas ar birokrātiskiem šķēršļiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es šinī brīdī dažus stingrus vārdus teikšu tikai par vienu jēdzienu, par kuru acīmredzot būs jādomā, vai tāds ir vajadzīgs vai nav. Tā ir tā saucamā dienesta pase. Tas man atgādina kaut ko ļoti nepatīkamu un sen aizmirstu. Kas tas tāds par dokumentu? Dienesta pase. Un arī tas personu saraksts, kam tāda pase varētu būt, arī diezgan tāds amizants. Dienesta pasi izsniedz vadošām valsts amatpersonām un vēl kaut kādām citām personām. Personu loku nosaka Ministru kabinets. Tā ka es ļoti gribētu aicināt padomāt par šī jēdziena atstāšanu vai neatstāšanu šajā likumā, jo nevajadzētu no jauna ieviest kaut kādu īpatnēju tradīciju, ka būs kaut kādi vairāk līdzīgie un mazāk līdzīgie, un acīmredzot par šī jēdziena, šīs lietas izņemšanu no likuma vajadzētu padomāt.

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šo likumu, un mēs gribētu vērst uzmanību uz šādu lietu kā pases. Šeit ir sadalīts kategorijās. Tās ir pilsoņu pases, nepilsoņu pases, diplomātiskās pases. Protams, mums nekādu iebildumu nav. Bet diskusiju izraisīja dienesta pases, kuras arī komisijā tika demonstrētas, un, godīgi sakot, nav īsti saprotams, kam tās vispār ir nepieciešamas, ko tās dod.

Līdz ar to komisija vērš atbildīgās komisijas uzmanību uz to, ka vajadzētu noteikt, nu, nedaudz garāku šo iesniegšanas termiņu — vismaz 10 dienas, jo mūsu komisija vēl gribētu uzklausīt Ārlietu komisijas vai... nē, ne Ārlietu komisijas, bet Ārlietu ministrijas pārstāvi vai citu atbildīgu ministriju pārstāvju ziņojumu par šīm te dienesta pasēm un to nepieciešamību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Visi tie kolēģi, kas uzstājās pirms manis, runāja par otrā lasījuma problēmām. Nu, lūdzu, kas negrib dienesta pases, sviežam ārā. Dodiet priekšlikumus! Man arī tur ir šādas tādas pretenzijas, bet es domāju, ka, pirms nākt tribīnē, derētu tomēr vienmēr uzklausīt Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldi. Mēs Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vakar uzklausījām, mums ir skaidrs, kas ir dienesta pase, priekš kam to vajag, kāpēc ir citās valstīs... Nu, beigsim vienreiz tukšu salmu kulšanu un noteiksim termiņu priekšlikumu iesniegšanai — 25.februāri, un lieta kārtībā. Un tad strīdēsimies. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Dambergs.

G.Dambergs (LC). Cienījamais Prezidija priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Tātad man ir liels gandarījums, ka šeit tika norādīts uz, kolēģuprāt, likumprojekta vājajām vietām, taču gribu sniegt arī nedaudz komentāru par vienu vai par otru jautājumu. (Starpsauciens: “Nevajag!”)

Tātad pavisam īsi. Runājot par dienesta pasēm tiem, kuriem liekas, ka šis dokuments nav vajadzīgs. Ļoti labs salīdzinājums. Piemēram, Maskavā ir ļoti grūti saprast, kāpēc Latvijas vēstniecības Krievijā galvenajai grāmatvedei nav diplomātiskās pases, un nav tādēļ, ka šī grāmatvede nav diplomātiskā dienesta darbiniece. Un dienesta pasu jautājums šo problēmu pilnībā varētu atrisināt un neradītu nevajadzīgus saasinājumus, emocijas un visu pārējo. Kaut vai viens ļoti racionāls un pragmatisks piemērs, par ko būtu jāpiedomā. Vēl, starp citu, dienesta pases Eiropā nav Latvijai, Bulgārijai un, ja nemaldos, arī Igaunijai. Pārējām valstīm dienesta pasu sistēma eksistē.

Un, runājot arī par šiem termiņiem, kas notiek laika posmā no jaunās pases saņemšanas un pēc tam identifikācijas kartes saņemšanas... tas ir jautājums, kuru var normāli iestrādāt pārejas noteikumos un sabiedrībai pilnīgi skaidri pateikt, ka šo pasu nomaiņa nekādā veidā neierobežo viņu tiesības, neapdraud un nesarežģī viņa pārvietošanās iespējas.

Līdz ar to es aicinātu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā un aicinu to darīt arī pārējos kolēģus!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Identifikācijas karšu un pasu likums” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 81, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi! Es aicinātu priekšlikumus otrajam lasījumam likumprojektam “Identifikācijas karšu un pasu likums” iesniegt līdz šī gada 1.martam.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Paldies!

G.Dambergs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij, augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. Šo grozījumu būtība ir šāda.

Ja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieks, pildot dienesta pienākumus, ir guvis ievainojumus vai sakropļojumus vai saistībā ar dienesta pienākumu veikšanu viņa veselībai ir nodarīts cits kaitējums, viņam papildus likumā noteiktajām kompensācijām un pabalstiem izmaksā vienreizēju kompensāciju Ministru kabineta noteiktā kārtībā un apmērā. Lūdzu atbalstīt! Komisija atbalstīja, un lūdzam arī jūs atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Robežsardzes likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Robežsardzes likumā” pirmajam lasījumam. Priekšlikums ir analogs kā iepriekšējam likumprojektu. Lūdzam... Komisija lūdz Saeimu atbalstīt pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Pirmais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijas vārda... Nav ziņotāja.

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. Pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šāgada 5.februāra sēdē apsprieda likumprojektu “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. Šis priekšlikums ir ļoti svarīgs, manuprāt, un lūdzam atbalstīt pirmajā likumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 67, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4091.

1.priekšlikums ir Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē redakciju, un Budžeta komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 2. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kas nosaka, kad maina tekstu: “darbinieku prasījumu garantiju fonda pārvaldes prasījumi” aizstāti ar vārdiem “maksātnespējas administrācijas prasījumi”. Komisija atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Un 3. ir Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums par likuma spēkā stāšanās laiku.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret, atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

V.Balodis. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. 23.februāris.Paldoies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. Otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Vents Balodis.

V.Balodis (TB/LNNK). Godātie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr.4102.

1. — Budžeta komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. Tāpatās atbalstīts ir 2., 3. un 4. Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat komisija ir atbalstījusi 6. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 7. — Budžeta komisijas priekšlikums, kurš ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat atbalstīts ir 8., 9., 10. Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. 11. — Juridiskā biroja priekšlikums — Budžeta komisijā ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 12. un 13. Budžeta komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 14. — Budžeta komisijas priekšlikums arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Komisija ir atbalstījusi arī 15. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

V.Balodis. 16. — Budžeta komisijas priekšlikumu arī komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildes.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 17., 18. un 19. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija nav atbalstījusi 20. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es labprāt atsaukšu šo te priekšlikumu un izstāstīšu arī vēsturi, kāpēc tas ir radies. Un es aicinātu varbūt, ja būtu iespējams, mainīt arī punktu kārtību tāpēc, ka Aizsardzības un iekšlietu komisijā bija ļoti nopietnas debates par šo priekšlikumu, un es nevarēju piekrist Aizsardzības un iekšlietu komisijas vairākumam par to formulējumu, kāds tika piedāvāts komisijā, kas ir jūsu priekšā.

Ko tad piedāvāja Aizsardzības un iekšlietu komisija? Un šie priekšlikumi, starp citu, absolūti nav autentiski, tie ir pat diametrāli pretēji. Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputātu vairākums piedāvāja, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā un tā tālāk kā tekstā. Un tālāk Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā: krimināllietā vai operatīvās izstrādes lietā vai lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu. Ko tas nozīmē, kolēģi! Tas nozīmē, ka jebkurš prokurors, jebkurš policists var pieprasīt jebkuru informāciju par kontiem, par jebkuru mūsu iedzīvotāju, pilsoņu kontiem jebkurā kredītiestādē. Un tas jau ir absurds. Un viss tas tiek maskēts ar to, ka, redziet, lai mēs aktīvi varētu cīnīties ar terorismu, tad ir jābūt tādām iespējām. Mēs tādā gadījumā pārejam uz absolūti totalitāru valsti. Un, lai mazinātu šo te iespēju, es arī piedāvāju mīkstināt šo te redakciju, kuras būtība ir sekojoša: “Krimināllietā vai operatīvās izstrādes lietā, lai izlemtu jautājumu par krimināllietas ierosināšanu”, bet nekādā citā aspektā. Un es šeit aicinu neatbalstīt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu nr.21. un arī attiecīgi balstot. Ja neatbalstām 21.priekšlikumu — Aizsardzības un iekšlietu komisijas, es automātiski atsaucu arī savu 20.priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

V.Balodis. Godātie deputāti! Šobrīd esošais 63.pants jau paredz, ka ziņas par fizisko un juridisko personu kontiem un veiktajiem darījumiem sniedzamas tādā apjomā, kāds nepieciešams attiecīgo funkciju veikšanai vienīgi šādām valsts institūcijām likumos noteiktajā kārtībā.

Pirmais, tiesai un prokuratūrai, ja ziņas nepieciešamas krimināllietā vai lietā, kurā likumā noteiktajos gadījumos var piemērot mantas konfiskāciju, kā arī civillietā, ar kuru apmierina civilprasību, kas radusies no krimināllietas. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka nav nepieciešams mainīt šobrīd esošo 63.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Ja es pareizi sapratu, deputāts Ādamsons noņem savu... Noņem. Tālāk 21. priekšlikums.

V.Balodis. 21. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kuru Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī nav atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 22. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, kuru komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Tāpat ir atbalstīts 23. un 24. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 25. — Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 26. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā nr. 27.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 28. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 29. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. 30. — Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

V.Balodis. 31. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums. Ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts arī 33. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš gan ir iestrādāts 34. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

V.Balodis. Ir atbalstīts 35. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 36. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 37., 38. un 39. —

Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Ir atbalstīts 40. — Juridiskā biroja priekšlikums, kurš ir iestrādāts 41. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Ir atbalstīts 42. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

V.Balodis. Un ir atbalstīts 43. un 44. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

V.Balodis. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus, un lūdzu atbalstīt arī grozījumus Kredītiestāžu likumā otrajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

V.Balodis. 23.februāris.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Paldies!

Izskatām likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — deputāts Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Šis līgums starp Latviju un Izraēlu veidos līgumtiesisko bāzi savstarpējai administratīvai palīdzībai muitu līmenī, abu valstu muitu līmenī. Lai novērstu narkotisko, psihotropo vielu nelikumīgu pārvietošanu pāri mūsu abu valstu robežām, kā arī kontrolētu preču eksportu un importu. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es domāju, ka arī šinī līgumā mūsu Ārlietu komisijai un valdībai vajadzētu iestrādāt tādu pašu bēdīgi slavenu normu, kādu nesen mēs pieņēmām pirmajā lasījumā attiecībās starp Latviju un Ameriku. Jo jebkurā gadījumā, ja šīs normas nebūs šinī līgumprojektā, tad Izraēlai būs visas iespējas griezties starptautiskajā tiesā, ka Latvijā notiek... nu, es nezinu, rasu vai pēc pilsonības piederības diskriminācija. Amerikāņu piedzērušiem jūras spēku seržantiem būs tiesības te šaudīties pa Latviju, bet Izraēlas pārstāvjiem, muitniekiem, piemēram, nebūs. Ja jau mēs dodam tādas tiesības, tad acīmredzot ir vērts šīs tiesības dot visiem. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

G.Krasts. Aicinu neatbalstīt deputāta Burvja ierosinājumu un aicinu balsot par šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 78, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. 21.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. Pirmais lasījums.

Ārlietu komisijas vārdā — Guntars Krasts.

G.Krasts (TB/LNNK). Pievienošanās šai konvencijai, Starptautiskajai konvencijai, dos mūsu selekcionāriem tiesības saņemt atļauju viņu šķirņu izmantošanai, sēklu šķirņu izmantošanai. Un tātad Latvijas selekcionāru tiesības tiks nodrošinātas starptautiskā mērogā. Aicinu atbalstīt šo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Debatēt neviens nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

G.Krasts. 21.februāris.

Sēdes vadītājs. Paldies! Iebildumu nav.

Izskatām likumprojektu “Grozījums likumā “Par policiju””. Pirmais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Augsti godātie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā šā gada 5.februāra sēdē izskatīja Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi likumā “Par policiju””. Mums tika iesniegti trīs šādi likuma grozījumi likumā “Par policiju”. Komisija, vadoties no Saeimas Kārtības ruļļa 85.pantā paredzētajām tiesībām, nolēma apvienot šos likumprojektus, iesniedzot izskatīšanai pirmajā lasījumā. Lūdzam atbalstīt šo alternatīvo — mūsu komisijas likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Jānis Ādamsons.

J.Ādamsons (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Es arī aicinu atbalstīt alternatīvo Aizsardzības un iekšlietu komisijas likumprojektu, bet es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam darba stilam, kurš valda mūsu valdībā.

Nu kā tas nāk, ka Ministru kabinets vienlaicīgi iesniedz trīs grozījumus likumā “Par policiju”. Kas... Tieslietu ministrija nezina, ar ko nodarbojas Iekšlietu ministrija? Cik mums ir tās valdības... Vai tās valdības ir dažādas, dažādi ir uzskati? Šodien mēs komisijām nodevām vēl divus grozījumus Krimināllikumā. Jau četri grozījumi mums ir atvērti Aizsardzības un iekšlietu komisijā. Vai tiešām attiecīgi ministri, parlamentārie sekretāri nav spējīgi uzrakstīt šos te priekšlikumus, kuri ir noteikti atbalstāmi un diskutējami… nevar iesniegt kā grozījumus jau atvērtajos likumprojektos, un tad tas ceļš ir daudz īsāks un vienkāršāks.

Man izsauc izbrīnu tas, kā strādā mūsu valdība. Šodien vēl nodevām divus grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Es gribētu dzirdēt no Muciņa kunga, cik tad tie Administratīvo pārkāpumu kodeksa likuma grozījumi mums jau ir atvērti šobrīd. Desmit? Divdesmit reizes? Kur ir normāls darbības stils?

Premjerministram Andrim Bērziņam es gribētu atgādināt, ka tādā gadījumā viņam ir jāatceras, kā valdība, kuru vadīja Māris Gailis, nepieļāva šādu te, atvainojos, ākstīšanos. Ka bija jāiesniedz konkrēti priekšlikumi pie konkrētiem grozījumiem, kurus ir iestrādājis vai ir atvēris parlaments tālākām diskusijām.

Un es vēlreiz aicinu attiecīgos ministrus nepieļaut tādu ākstīšanos, un, ja viņi tik tiešām grib normāli strādāt, un lai šie te grozījumi likumos ātrāk ietu uz priekšu, nu attiecīgi tos iesniegt jau pie atvērtajiem likumprojektiem, lai arī komisijā nerastos dažādas jukas. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Komisijas vārdā lūdzu atbalstīt alternatīvo likumprojektu!

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets nav atsaucis savus likumprojektus, nobalsosim tādā secībā, kā ir darba kārtībā.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par policiju””, dokuments nr. 4014, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 21, atturas — 56. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ar dokumenta nr. 4023 pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 10, atturas — 58. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta ar dokumenta nr. 4026, ko iesniedzis Ministru kabinets, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 2, pret — 14, atturas — 55. Likumprojekts nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par alternatīvā likumprojekta “Grozījumi likumā “Par policiju”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret— nav, atturas — 2. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. 20.februāris.

Sēdes vadītājs. 20.februāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Pirmais lasījums.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Arnis Razminovičs.

A.Razminovičs (TP). Labdien, godātie kolēģi! Strādājam ar dokumentu nr. 3959. Piedāvātais likumprojekts paredz precizēt iepirkumus militāra rakstura precēm un pakalpojumiem. Komisija to ir atbalstījusi un aicina arī parlamentu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Imants Burvis.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gribētu pievērst jūsu uzmanību tam, ka jau, pieņemot šo likumu, kurš šodien ir spēkā, šis likums jau tika saskaņots ar Eiropas Padomes direktīvām. Tātad runāt par to, ka tas neatbilst Eiropas prasībām, it kā šodien nevarētu.

Es gribētu atgādināt jums to, ko jūs esat daudzi jau aizmirsuši, ka vienā no Latvijas labākajām valdībām viens premjerministrs, izpildot aizsardzības ministra pienākumus, būtībā arī ar Ministru kabineta lēmuma spēku bija iegādājies Latvijai superlabus, superkolosālus ieročus, kuri pēc tam izrādījās superlabi brāķi, un čehu firma bija apmierināta par saņemto peļņu.

Bet, ja mēs šobrīd pieņemam šo likumu, tad ir jāsaprot tas, ka vienai ministrijai izstrādāti izņēmumi — pēc tam agri vai vēlu būs arī nākamās ministrijas. Būs Iekšlietu ministrijai savi izņēmumi, Labklājības ministrijai savi izņēmumi, Izglītības un zinātnes ministrijai savi izņēmumi. Un tādā gadījumā jautājums: kam paliks kopējās normas? Pašvaldībām? Tātad tādā gadījumā ir nepieciešams visu iestrādāt vienā likumā, nevis pašlaik visādus izņēmumus katrai ministrijai atkarībā no tā, kura partija šodien ir pie varas šinī ministrijā, un tad skatīties, kas no tā iznāks. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dāmas un kungi! Burvja kungs, liekas, ka jūs gribat nevis ievēlēties vai tikt ievēlēts nākamajā parlamentā, bet ierunāties. Izlasiet, lūdzu, anotāciju, un ne anotācijā, ne iesniegtajos priekšlikumos nav ne mazāko saistību ar Eiropas Savienību. Šis ir Ministru kabineta virzīts likums, mums jāpadara tas, ko mēs zināmu apstākļu dēļ neizdarījām, likumprojektu pieņemot galīgajā lasījumā pagājušā gada beigās. Burvja kungs, šeit nav nekāda sakara ar Eiropas Savienību! Nu, principiāli, Baldzēna kungs, nav nekas, principiāli baznīcai nav jāmaksā nodokļi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātie kolēģi! Arī Aizsardzības un iekšlietu komisija skatīja šos priekšlikumus un atbalstīja, jo šie ir ļoti racionāli, šie ir... Faktiski mēs esam pasludinājuši tādu lietu, ka mums jāveido NATO spēku savietojamība ar mūsu valsts bruņotajiem spēkiem. Līdz ar to šis priekšlikums ir racionāls un ir atbalstāms Saeimā. Lūdzam atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Imants Burvis —otro reizi.

I.Burvis (SDS). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Paldies Kārlim Leiškalnam! Izlasīju vēlreiz anotāciju un atradu tur atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām. Tā ka paldies Kārlim Leiškalnam! Bet tas arī norāda, cik kolosāli jūsu vadītās komisijas uzraudzībā esošās ministrijas gatavo Ministru kabineta lēmumus, ka jūs ne sevišķi labi arī zināt, kas ir anotācijā. Un jebkurā gadījumā šodien es noklausījos Māri Vītolu, noklausījos Dzintaru Ābiķi, cik ļoti labi ir, ka pārkāpj likumus un pārkāpj procedūru, un beigās esot labs rezultāts. Šobrīd cienījamais Kuduma kungs aizstāvēja: mainīsim likumu priekš vienas ministrijas. Pēc tam acīmredzot priekš otrās, trešās un ceturtās. Tādā gadījumā, atvainojiet, priekš kam likumi ir vajadzīgi?

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns — otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Burvja kungs, jūs bijāt ārkārtīgi asprātīgs! Jūs neapšaubāmi esat vislabākais no mums visiem simts! Vienīgi sievietes ir labākas par jums! (Starpsauciens: “Reizēm!”) Bet likumi ir vajadzīgi priekš tam, īstenībā es neturpināšu, tas būtu pārāk skarbi un raupji pret jums... Es neturpināšu, Burvja kungs, bet nekāpiet tai tribīnē par katru cenu! Neprotestējiet pret visu! Jo visu jūsu protestu vienīgais iemesls — lai jūs pamanītu, bet jūs jau sen esat pamanīts. Jūs ir pamanījuši pilnīgi visi šajā zemē, jūs ir pamanījuši kā parlamentā, tā televīzijā, jūs ir pamanījušas darbaļaužu plašās masas un ir gatavas jūs atbalstīt nākamajās vēlēšanās kopā ar Baldzēna kungu un visiem pārējiem! Lūdzu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām”” pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 6. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš? 28.februāris. Iebildumu nav.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm! Kamēr tiek gatavoti rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Sociālo un darba lietu komisijas deputāti! Pulksten 12.30 komisijas telpās turpināsies komisijas sēde.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Kolēģi no Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas! Tā kā mēs beidzām ātrāk, es aicinu uz komisijas sēdi tūlīt, nekavējoties komisijas telpās!

Sēdes vadītājs. Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Kolēģi deputāti! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde piecpadsmit minūtes pēc sēdes beigām! Paldies!

Sēdes vadītājs. Edvīnam Inkēnam.

E.Inkēns (LC). Konventa dalībnieki! Tā kā sarunāts, trijos Ārlietu komisijas zālē!

Sēdes vadītājs. Aleksandram Bartaševičam lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Modris Lujāns, Igors Solovjovs, Osvalds Zvejsalnieks, Egils Baldzēns, Imants Burvis, Leons Bojārs, Jānis Leja, Jānis Čevers, Helēna Soldatjonoka, Jānis Lāčplēsis, Jānis Bunkšs, Romualds Ražuks, Edvīns Inkēns, Anta Rugāte, Jevgenija Stalidzāne, Raimonds Pauls, Pēteris Tabūns, Anna Seile, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vēlot daudz mīlestības, šo sēdi es slēdzu.

 

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis ir 17.00. Pienācis laiks atbildēt ministriem uz deputātu jautājumiem.

Tā kā deputāti nav ieradušies uz atbilžu uzklausīšanu un ņemot vērā to, ka ir iesniegtas rakstiskas atbildes uz deputātu grupas jautājumiem ekonomikas ministram Aigaram Kalvītim par privatizējamās valsts akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” darbību,

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā,

finansu ministram Gundaram Bērziņam par skaidrojuma sniegšanu sakarā ar valsts un pašvaldību konkursā uzvarējušā pretendenta tāmi,

atbildes uz šiem jautājumiem tiek uzskatītas par sniegtām. Paldies!

Sēde ir slēgta.

 

Pēc 2002.gada 14.februāra sēdes

— “Grozījumi Komerclikumā”. (Reģ.nr.1038) (dok.nr.4106) Balsojums: 62 par, 0 pret, 22 atturas.

 

— “Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā”. (Reģ.nr.605) (dok.nr.2125; nr.4091) Balsojums: 75 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi Kredītiestāžu likumā”. (Reģ.nr.604) (dok.nr.2124; nr.4102) Balsojums: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Grozījums likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””. (Reģ.nr.1133) (dok.nr.4003; nr.4065) Balsojums par steidzamību: 72 par, 0 pret, 0 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 77 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par cukuru””. (Reģ.nr.1181) (dok.nr.4120) Balsojums par steidzamību: 83 par, 0 pret, 1 atturas; balsojums par 1.lasījumu: 84 par, 0 pret, 0 atturas.

 

— “Identifikācijas karšu un pasu likums”. (Reģ.nr.1142) (dok.nr.4021; nr.4067) Balsojums: 81 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par ugunsdrošību””. (Reģ.nr.1140) (dok.nr.4019; nr.4068) Balsojums: 74 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums Robežsardzes likumā”. (Reģ.nr.1141) (dok.nr.4020; nr.4069) Balsojums: 79 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. (Reģ.nr.1124) (dok.nr.3959; nr.4073) Balsojums: 77 par, 0 pret, 6 atturas.

—“Grozījums Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1146) (dok.nr.4025; nr.4077) Balsojums: 67 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par Latvijas Republikas valdības un Izraēlas Valsts valdības līgumu par savstarpēju palīdzību muitas lietās”. (Reģ.nr.1130) (dok.nr.3982; nr.4107) Balsojums: 78 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Par 1961.gada 2.decembra Starptautisko konvenciju par jaunu augu šķirņu aizsardzību”. (Reģ.nr.1120) (dok.nr.3952; nr.4108) Balsojums: 71 par, 0 pret, 0 atturas.

— “Grozījumi likumā “Par policiju””. (Reģ.nr.1176) (dok.nr.4104) Balsojums: 75 par, 0 pret, 2 atturas.

 

— “Grozījumi Ministru kabineta iekārtas likumā”. (Reģ.nr.1155) (dok.nr.4066; nr.4066A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ.nr.1159) (dok.nr.4081; nr.4081A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai.

— “Grozījumi Obligātā militārā dienesta likumā”. (Reģ.nr.1160) (dok.nr.4084; nr.4084A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā) un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu””. (Reģ.nr.1161) (dok.nr.4085; nr.4085A) Nodeva Sociālo un darba lietu komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Reģ.nr.1162) (dok.nr.4086; nr.4086A) Nodeva Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai (atbildīgā).

— “Alternatīvā dienesta likums”. (Reģ.nr.1163) (dok.nr.4087; nr.4087A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1164) (dok.nr.4088; nr.4088A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Grozījums Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1165) (dok.nr.4089; nr.4089A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai.

— “Par 1966.gada Starptautiskās konvencijas par kravas marku 1988.gada protokolu”. (Reģ.nr.1166) (dok.nr.4090; nr.4090A) Nodeva Ārlietu komisijai (atbildīgā) un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

— “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību finansu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu”. (Reģ.nr.1167) (dok.nr.4094; nr.4094A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

— “Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums”. (Reģ.nr.1168) (dok.nr.4095; nr.4095A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā), Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”. (Reģ.nr.1169) (dok.nr.4096; nr.4096A) Nodeva Juridiskajai komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Krimināllikumā”. (Reģ.nr.1170) (dok.nr.4097; nr.4097A) Nodeva Aizsardzības un iekšlietu komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu””. (Reģ.nr.1171) (dok.nr.4098; nr.4098A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”. (Reģ.nr.1172) (dok.nr.4099; nr.4099A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā), Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījums Valsts civildienesta likumā”. (Reģ.nr.1173) (dok.nr.4103; nr.4103A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

— “Fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšanas likums”. (Reģ.nr.1174) (dok.nr.4100; nr.4100A) Nodeva Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai (atbildīgā), Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai.

— “Grozījumi Korupcijas novēršanas likumā”. (Reģ.nr.1175) (dok.nr.4101; nr.4101A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā) un Juridiskajai komisijai.

— “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ.nr.1177) (dok.nr.4105; nr.4105A) Nodeva Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai (atbildīgā).

 

— “Par Andra Ruseļa apstiprināšanu par Latvijas Bankas prezidenta vietnieku”. (dok.nr.4064) Balsojums: 80 par, 0 pret, 6 atturas.

 

— “Grozījumi Advokatūras likumā”. (Reģ.nr.1156) (dok.nr.4078; nr.4078A) Balsojums: 18 par, 4 pret, 48 atturas.

— “Grozījumi Notariāta likumā”. (Reģ.nr.1157) (dok.nr.4079; nr.4079A) Balsojums: 18 par, 2 pret, 55 atturas.

— “Grozījumi Prokuratūras likumā”. (Reģ.nr.1158) (dok.nr.4080; nr.4080A) Balsojums: 18 par, 3 pret, 54 atturas.

 

— Ministru prezidentam Andrim Bērziņam par valdības lēmumu nodot privatizācijā Saulesdārzu. (dok.nr.4034; nr.4034A) Balsojums: 27 par, 31 pret, 22 atturas.

 

— Saeima saņēma ekonomikas ministra A.Kalvīša atbildi uz deputātu J.Jurkāna, J.Sokolovska, A.Golubova, B.Rastopirkina, M.Bekasova, P.Maksimova, O.Tolmačova, J.Plinera, M.Lujāna un A.Bartaševiča jautājumu par PVAS “Latvijas kuģniecība” privatizācijas noteikumiem. (dok.nr.4063)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, V.Lauska, V.Lāzo, H.Soldatjonokas un J.Čevera jautājumu par Valsts ieņēmumu dienesta modernizāciju. (dok.nr.4033)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, J.Čevera, V.Lauska, A.Kalniņa un A.Barčas jautājumu par VAS “Latvijas valsts meži” darbību. (dok.nr.4039)

— Saeima saņēma Ministru prezidenta A.Bērziņa atbildi uz deputātu L.Bojāra, V.Lāzo, V.Lauska, J.Čevera un H.Soldatjonokas jautājumu par dabas stihiju nodarītajiem zaudējumiem Zemgales novadā. (dok.nr.4076)

— Saeima saņēma finansu ministra G.Bērziņa atbildi uz deputātu V.Lauska, L.Bojāra, H.Soldatjonokas, G.Freimaņa un A.Barčas jautājumu par skaidrojuma sniegšanu sakarā ar valsts un pašvaldību konkursā uzvarējušā pretendenta tāmi. (dok.nr.4109)

Saeimas preses dienests

 

Pēc 2002.gada 14.februāra sēdes

Latvijas Radio tiešajā raidījumā

L.Muciņš (savienības “Latvijas ceļš” frakcija): Šodien darbs Saeimas sēdē nebija sevišķi garš, taču produktīvs. Gribu atzīmēt divus svarīgus jautājumus.

Pirmkārt, ar lielu vienprātību mēs nodevām izskatīšanai komisijās valdības iesniegto likumprojektu paketi, kas saistīta ar cīņu pret korupciju un īpašuma sākuma deklarēšanu, kā arī speciālas institūcijas izveidi cīņai pret korupciju Tieslietu ministrijas paspārnē. Domāju, ka šis svarīgais un saskaņotais valdības likumprojektu izstrādāšanas darbs ir veiksmīgi noslēdzies – likumprojekti ir iesniegti izskatīšanai Saeimā, un mēs ar tiem varēsim aktīvi strādāt. Turklāt uzskatu, ka tas būs svarīgs solis ceļā uz tiesiskas valsts attīstību un nostiprināšanu.

Otrkārt, par sevišķi svarīgu tiesisko aktu es uzskatu šodien Saeimā pārskatīto likumu “Grozījumi Komerclikumā”, ko otrreiz caurlūkot ierosināja Valsts prezidente. Deputāti visos balsojumos atbalstīja Juridiskās komisijas viedokli, kas sakārtoja šo pārsteidzīgo un neapdomāto, krustu šķērsu, gan neloģiski, gan prettiesiski sabalsoto likumu. Tādējādi Komerclikums, kas jau ir spēkā un darbojas no 1.janvāra, tiek precizēts, uzlabots un varbūt atbrīvots no dažiem ekonomiski nevajadzīgiem momentiem, kā arī pasargāts no nevajadzīgiem un nepārdomātiem grozījumiem, kad iepriekš, cenšoties aizstāvēt dažus juridiski neprecīzus priekšlikumus, tika bremzēta šī likuma pieņemšanu. Domāju, ka Saeima, kopumā nobalsojot pozitīvi, ar šo likumu paver durvis uzņēmējiem, kuri veiksmīgi varēs uzsākt un turpināt pārreģistrēties par komersantiem. Un mēs, Saeima, turpmāk strādāsim pie tālākajām Komerclikuma nodaļām, kas saistītas ar koncerniem, bankrotu un maksātnespēju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta nodaļai par komercdarījumiem, jo, ja nav komersantu, tad nav arī komercdarījumu. Pārreģistrācija un šī procesa sakārtošana nav pašmērķis. Tas ir pamats, kas tiek izveidots, lai varētu ieviest darījumu daļu, kas atvieglos un paātrinās komercdarījumus, kuros nevajadzēs piemērot Civillikumu.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Vakar Saeimā tika diskutēts par nosacījumiem, pēc kādiem Latvija varēs pievienoties Eiropas Savienībai saistībā ar situāciju lauksaimniecībā. Tautas partija šo jautājumu uzskata par ļoti nopietnu, tāpēc mēs dzelžaini centīsimies aizstāvēt mūsu zemkopju intereses. Tautas partija, pirmkārt, stingri iestājas par to, lai subsīdiju izlīdzināšanai ar Eiropas Savienības dalībvalstīm pārejas periods būtu nevis desmit gadi, kā mums grib uzspiest, bet gan ne vairāk kā trīs vai četri gadi, jo pretējā gadījumā mūsu zemnieki konkurenci nespēs izturēt. Otrkārt, ļoti svarīgi panākt, lai mūsu lauksaimniecības preču ražotājiem būtu pietiekami apjomīgs preču daudzums jeb kvotas mūsu produkcijas pārdošanai vienotā Eiropas tirgū. Tas ir ļoti būtiski. Treškārt, mums jāpanāk, lai tiktu saglabātas iespējas lauksaimniekiem maksāt arī nacionālos pabalstus jeb subsīdijas. Diezgan diskutabls ir jautājums arī par pievienotās vērtības nodokļa likmi lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Tautas partijas frakcija bija viena no tām frakcijām, kas šodien ierosināja atlikt likuma “Grozījumi Aizsargjoslu likumā”, ko Valsts prezidente atdeva atpakaļ Saeimai, otrreizēju caurskatīšanu. Neapšaubāmi, ka Baltijas jūras piekrastes vide Eiropas mērogā ir unikāla. Likumā, par kuru nobalsojām iepriekš un ko Valsts prezidente neatzina par pietiekami labu, Tautas partijas viedoklis netika atbalstīts. Baltijas jūras piekrastē ir ļoti daudz zvejniekciemu, kas ir vēsturiski apbūvēti, taču to iedzīvotāju intereses faktiski netika ņemtas vērā. Tāpēc mēs uzstājām, ka deputātiem labāk jāiepazīstas un jāsagatavojas likuma otrreizējai caurskatīšanai, dodot vēl vienu nedēļu rūpīgam darbam pie tā.

Treškārt, balsojot par grozījumiem Komerclikumā, Tautas partija bija spiesta atturēties, jo, nerunājot par valodas kvalitāti šajā likumā, gribu vērst uzmanību tikai dažām lietām, kas, mūsuprāt, apgrūtinās uzņēmējdarbību.

Mūs neapmierina nosacījumi, pēc kuriem būs jāpārreģistrējas uzņēmējiem. Tas atkal ir lieks slogs un liekas izmaksas. Uzņēmējiem, kā paredz likums, bankā jātur skaidrā naudā 10% no pamatkapitāla, kas radīs ļoti lielas problēmas mazajiem uzņēmējiem, īpaši lauku uzņēmējiem. Tāpat nav ievērotas arī mazākuma akcionāru tiesības un pienākumi, jo tie nav līdz galam izstrādāti. Tāpēc mēs uzskatām, ka jau tuvākajā laikā Saeima būs spiesta atgriezties pie šī likuma.

J.Dobelis (apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija): Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK joprojām rūpīgi strādā pie latviešu valodas ietekmes nostiprināšanas Latvijā. Mūsu uzmanības centrā pašlaik ir latviešu valodas lietošanas vai arī nelietošanas gadījumi pašvaldībās. Tāpēc esam sagatavojuši vairākus grozījumus likumos un, ja vajadzēs, runāsim arī par Satversmi, kas paredz pilnīgi izslēgt tādu iespēju, ka kāds varētu nesaņemt atbildi latviešu valodā vai saņemt kādu noraidošu atbildi, runājot latviešu valodā un izliekoties, ka to nesaprot. Tātad nekas nav mainījies, un nekādi argumenti par nezin kādu stāšanos vai nestāšanos mūs nevar pārliecināt, jo tiem pagaidām nav nopietna pamata.

Diemžēl ne vienmēr Saeima un deputāti Latvijā ir labā cieņā un godā. Šķiet, ka bieži vien tas ir tāpēc, ka kādam ir ļoti izdevīgi sagrozīt informāciju par to, kas notiek Saeimā un ko dara vai bieži vien nedara deputāti. Mūsu darbību nosaka Saeimas Kārtības rullis, un tajā ir paredzēts viss, kas praktiski attiecas uz Saeimas deputātiem, ieskaitot arī iespējamās kompensācijas par to izdevumu daļu, kura ir saistīta ar deputāta pienākumu pildīšanu. Lai būtu noteikta atklātība, lai beigtos šī mīklainā mīņāšanās ap kaut kādām mistiskām izdarībām, apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK sagatavoja grozījumus Saeimas Kārtības rullī. Faktiski tas nozīmē Saeimas Kārtības ruļļa atvēršanu, kad trijos lasījumos visi kopā varēsim rūpīgi spriest, kas tur ir vai nav maināms, kas nododams pilnīgai atklātībai un kā tas izdarāms. Sabiedrībai tas ir nepieciešams acīm redzami.

Ir jānovērš tas, ka diemžēl masu saziņas līdzekļos strādā cilvēki, kuri darbojas noteiktu grupējumu interesēs un runā nevis par to, kas faktiski noticis, bet izvelk no deputātu izteicieniem sev vajadzīgos fragmentiņus un pasniedz sev vēlamā “mērcē”. Mēs esam par atklātību. Es ceru, ka kolēģi Saeimā mūs atbalstīs. Mēs esam gatavi sniegt jebkuru informāciju par notiekošo Saeimā.

J.Pliners (politisko organizāciju apvienības “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” frakcija): Valdošā koalīcija, kā vienmēr, PCTVL priekšlikumus noraidīja. Uzskatu, ka opozīcija pilda sabiedrības sanitāra funkcijas un apriori mūsu priekšlikumu noraidīšana valdošās koalīcijas deputātiem godu, kā arī labumu Latvijai nedara.

1993.gadā tika pieņemti Advokatūras likums un Notariāta likums, bet 1994.gadā Prokuratūras likums. Šo likumu normas paredz, ka par zvērinātu advokātu, notāru vai prokuroru var strādāt personas, kuras ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā augstskolā, kura pēc Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes atzinuma pielīdzināma Latvijas Universitātei. Mūsuprāt, šīs normas neatbilst Latvijas Republikas Satversmes 106.pantam, kas nosaka, ka ikvienam ir tiesības atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai izvēlēties nodarbošanos un darba vietu. Tas rada ierobežojumus izvēlēties nodarbošanos akreditētu augstskolu tieslietu absolventiem. Minēto likumu normu redakcija norāda, ka Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei ir piešķirtas zināmas kontroles funkcijas par juridiskās izglītības kvalitāti un jaunu juristu turpmāko nodarbinātību Latvijā, nostādot citu augstskolu absolventus nevienlīdzīgā situācijā ar Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes absolventiem.

Mūsu priekšlikuma būtība — par advokātiem, notāriem un prokuroriem var strādāt personas, kas ieguvušas augstāko juridisko izglītību Latvijas Universitātē vai kādā citā akreditētā augstskolā ar akreditētām juridiskajām programmām. Diemžēl deputātu vairākums, pretrunā ar Satversmi un loģiku, nobalsoja “pret”. Ko darīt? Gaidīsim Satversmes tiesas lēmumu par Valsts cilvēktiesību biroja 2001.gada 10.oktobrī iesniegto prasību atzīt šā likuma attiecīgo pantu par spēkā neesošu.

Vēlēšanas nav aiz kalniem, un drīz valdošo partiju deputātu kandidāti brauks uz Policijas akadēmiju, uz augstskolu “Turība”, uz Baltijas Krievu institūtu un citām augstskolām un pierādīs, ka viņi ir šo augstskolu draugi. Smieklīgi un skumīgi…

A.Kalniņš (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šoreiz gribu vērst uzmanību uz to, ka 35 Saeimas deputāti panāca ārkārtas sēdes sasaukšanu jautājumā par nacionālo interešu aizstāvību lauksaimniecībā iestāšanās sarunās ar Eiropas Savienību.

No šī opozīcijas iesniegtā lēmuma projekta gribu uzsvērt to, ka nepieciešams atvērt Latvijas Republikas iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu pozīciju “Brīva kapitāla kustība”, paredzot ierobežojumus – pārejas periodu – ārvalstu pilsoņiem Latvijā iegādāties lauksaimniecības un mežu zemes 10 gadu laikā pēc Latvijas uzņemšanas Eiropas Savienībā. Ļoti patīkami, ka vakar sēdē piedalījās arī premjerministrs, ārlietu un zemkopības ministri. Tātad šis jautājums ir ļoti nopietns. Gribam norādīt, ka diemžēl šobrīd valsts aparāta rīcībā nav patiesas informācijas par ārvalstnieku jau nopirktajiem lauksaimniecības zemju īpašumiem. Vakar oficiālo personu teiktā informācija nebija precīza, jo mēs lēšam, ka apmēram 3% no lauksaimniecībā izmantojamās zemes jau ir nopirkušas statūtu sabiedrības, kuras šo zemi drīkst pirkt saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem. Tās ir statūtu sabiedrības, kas reģistrētas Latvijas Uzņēmumu reģistrā un kuru kapitālā ir vairāk nekā puse fiziskām un juridiskām personām no valstīm, ar kurām Latvija noslēgusi starptautiskos līgumus par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību. Tāpēc mēs ierosinājām, ka tad, kad iestāsimies Eiropas Savienībā, fiziskajām personām jānosaka pārejas periods uz desmit gadiem. Polijā šāds pārejas periods ir noteikts uz 12 gadiem, bet mums nav, mums ir nulle.

Mēs arī ierosinājām, lai pie esošās zemes iepirkšanas kārtības būtu noteikti ierobežojumi par zemes lielumu.

Diemžēl līdz šim brīdim mūsu lauku saimniecībām nav radīti normāli apstākļi, lai varētu piepirkt zemi. Tas nozīmē, ka nav pietiekami zemi kredītprocenti, kā tas ir citās valstīs. SAPARD programmā šis atbalsts zemes piepirkšanai arī nav paredzēts, un arī nacionālās subsīdijās šai lietai nauda nav paredzēta.

Mēs akcentējām arī to, ka Briseles piedāvātajām kvotām vismaz vajadzētu segt esošo ražošanas apjomu, kā arī iekšējo pārtikas produktu patēriņu, ko Latvija ir spējīga saražot. Vēršam uzmanību uz to, ka valdības rīcībā diemžēl šobrīd vēl nav aprēķinu un kopsavilkuma par ieguvumiem un zaudējumiem lauksaimniecības jomā, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā.

P.Salkazanovs (Sociāldemokrātu savienības frakcija): Sociāldemokrātu savienības frakcija šodien par vissvarīgākajiem uzskata trīs likumprojektus, kas saistīti ar korupcijas novēršanu un kontrabandas ierobežošanu.

Pie tiem varētu pieskaitīt arī grozījumus Komerclikumā, jo arī šis likums ierobežo nelikumīgas darbības, ar kādām līdz šim nācies sastapties. Mēs šiem likumprojektiem ierosinājām arī steidzamību. Kāpēc? Tāpēc, ka Parlamentārās izmeklēšanas komisija jautājumā par iespējamo valsts amatpersonu iesaisti kontrabandas darījumos ir saņēmusi Latvijas Bankas prezidenta sagatavotu atbildes vēstuli par to, ka Latvijā iekšzemes kopprodukta pieaugums tiešām nav adekvāts nodokļu pieaugumam. Šajā vēstulē ir minēti šādi fakti: pieauguši atsevišķu nodokļu parādi, dažās jomās ir pieaudzis “ēnu ekonomikas” īpatsvars, nopietnas problēmas ir ar akcīzes nodokļa naftas produktiem iekasēšanu. Pēc Latvijas Bankas speciālistu domām, šo problēmu galvenais cēlonis ir naftas produktu kontrabandas pieaugums. Tās nodarītie zaudējumi valsts budžetam par neiekasēto naftas produktu akcīzi sasniedz 30 miljonus latu, bet PVN nodokļa veidā –—100 miljonus latu.

Gribu atzīmēt, ka svarīgs bija arī vakar izskatītais jautājums par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, kā arī par tās piedāvājumu lauksaimniecības jomā. Pagājušajā gadā Eiropas lietu komisijā tika akceptēta sarunu sadaļa lauksaimniecībā, kurā bija paredzēts atbalsts lielai daļai programmu. Hektāru maksājumos mēs Eiropas Komisijai lūdzām nodrošinājumu esošajiem 700 000 hektāru sējplatību, bet Eiropas Savienība nodrošinājumu paredz tikai 484 000; pienam — 1,2 miljoniem tonnu, bet ES paredz tikai 489 000 tonnu; cukuram — 110 000 tonnu, taču Eiropas Savienība paredz tikai 52 000 tonnu. Šajās trijās pozīcijās mūsu ražošanas apjoms būtībā tiek samazināts uz pusi, ko mēs ražojam paši savam patēriņam. Eiropas Savienība Latviju ir iedalījusi importētājvalstu, nevis eksportētājvalstu sarakstā. Ļoti smaga ir arī lauksaimniecības sadaļā veterinārā tēma. Tā ir 7.sadaļas apakštēma, kas daudziem pārstrādes uzņēmumiem — piena, gaļas un zivju — paredz pārejas periodu līdz 2005.gada 1.janvārim, taču pēc šī datuma uzņēmumiem ir jābūt Eiropas sertifikātam. Šobrīd piena pārstrādes rūpniecībā šādi sertifikāti ir 10 uzņēmumiem no 72, gaļas pārstrādes uzņēmumiem šādu sertifikātu nav, zivju pārstrādē — 4 uzņēmumiem no 114. Reāli šāds pārejas periods ir laba lieta, taču tam ir vajadzīgi milzīgi naudas resursi. Šī sarunu sadaļa izsaka to, ka daudzi pārstrādes uzņēmumi būs jāslēdz. Katrā gadījumā šāda sarunu tematika valdībai ir jāizvērtē, kā arī jārūpējas, lai uzņēmumi turpinātu savu darbu, nevis tie tiktu slēgti.

I.Ūdre (Jaunā frakcija): Es arī gribētu runāt par vakardienas sēdi. Mēs pirmo reizi bijām liecinieki normālai diskusijai starp pozīciju un opozīciju. Es tikai nesaprotu, kāpēc daži ministri un pozīcijas deputāti dusmojas kā mazi bērni par to, ka šī saruna notiek. Cilvēkiem svarīgas lietas ir jāizrunā atklāti. Tas ir vajadzīgs gan sabiedrībai, gan katram deputātam un ierēdnim, gan arī katram zemniekam. Jā, mēs esam par Latvijas virzību uz Eiropu, bet mēs gribam būt līdzvērtīgi partneri. Un tad rodas jautājums — varbūt mēs paši esam vainīgi, ka mūs neuzskata par tādiem? Neskatoties uz to, ka Latvijā pieaug iekšzemes kopprodukts un ka mums ir dažādi iztapīgi solījumi. Uzskatu, ka par to jāpadomā arī tiem politiķiem un amatpersonām, kas jau desmit gadus ir galvenie politikas noteicēji.

Ja runājam par pagājušās nedēļas notikumiem, man atkal jāmin vārds “pirmo reizi”, jo patiešām pirmo reizi izbrīnu radīja Valsts ieņēmumu dienesta apšaubītā Latvijas Bankas analīze. Nekad agrāk tas nav noticis. Vai tiešām kaut kas ir mainījies? Uzskatu, ka analīze ir veikta pamatoti, saskaņā ar datiem par automašīnu skaita pieaugumu un degvielas importa samazinājumu. Tas norāda vienīgi to, ka Latvijas Banka ir aizskārusi kādu sāpīgu jautājumu ne tikai Valsts ieņēmumu dienestam, bet arī visai ekonomikai kopumā.

Bet šodien sēdē pirmajā lasījumā mēs izskatījām likumprojektu “Grozījums likumā “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām””. Piebildīšu, ka mūsu frakcija noteikti iesniegs priekšlikumu par to, ka valsts un pašvaldību iestādēm iepirkumus vajadzētu veikt no tiem uzņēmumiem, kas pārdod savas preces vai pakalpojumus, kuru ražošanā ir iesaistīti invalīdi. Jautājums ir par to, cik liels procents invalīdu šajā darbā būtu jāiesaista. Bet nevajadzētu brīnīties par to, ka partijas no monstriem un neaizsniedzamiem veidojumiem pēkšņi pārtop par saprotošiem, atbalstošiem, mīlošiem, sološiem un vienkāršiem cilvēkiem. Īstenībā jau tajās partijās tādi tie cilvēki arī ir, bet tuvojas vēlēšanas… Gribētu arī atgādināt, ka neviens cilvēks nav vienlīdzīgāks par citu.

Gribētu arī pieminēt to, par ko šodien neviens no iepriekšējiem runātājiem nerunāja, proti, bērnu zīmējumu izstādes “Es esmu laimīgs!” atklāšanu Saeimā, kurā eksponēti bērnu zīmējumi no visas Latvijas. Es redzēju, ka bērni sevi redz laimīgus tad, kad viņi strādā, sporto, sapņo, priecājas un atpūšas kopā ar ģimeni. Man ļoti patika Darjas Trifonovas zīmējums. Viņai ir pieci gadi, un šo zīmējumu viņa veidojusi Rīgas Skolēnu pilī, tāpat arī Annas Lipskas zīmējums, kurai ir 15 gadi un kura mācās Jaņa Rozentāla mākslas skolā. Es esmu laimīgs! Bet jautājumu — vai tu esi laimīgs — mazie bērni uzdeva arī mūsu deputātiem.

Saeimas preses dienests