Ūdens apsaimniekošanas likums

Saeimas dok. Nr.4115; likumprojekts Nr.1179

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta 2002. gada 5. februāra sēdē akceptēts

(prot. Nr.6, 14.§) un 13. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

 

I nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājamās teritorijas — teritorijas, kuras paredzētas ūdens ieguvei cilvēku patēriņam, teritorijas, kuras izveidotas bioloģisko resursu aizsardzībai, ūdens objekti, kuri noteikti kā rekreācijas objekti vai peldūdeņi, īpaši jutīgas teritorijas, kā arī īpaši aizsargājamas dabas teritorijas;

2) apakšbaseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk kādā konkrētā ūdensteces vietā (parasti ezerā vai upju satekā);

3) emisijas ierobežošana — pasākumi, kas nodrošina emisijas limitēšanu, tai skaitā — nosakot emisijas robežvērtības vai ierobežojumus un nosacījumus emisijas ietekmei, raksturam vai citām tās iezīmēm, vai piesārņojošās darbības norises apstākļiem, kas ietekmē emisiju;

4) ezers — dabīga ūdenstilpe sauszemes padziļinājumā (ezerdobē) ar palēninātu ūdensapmaiņu;

5) iekšzemes ūdeņi — visi stāvošie un tekošie ūdeņi uz zemes virsmas, kā arī visi pazemes ūdeņi sauszemes pusē no bāzes līnijas;

6) mākslīgs ūdens objekts — virszemes ūdens objekts, kurš ir radīts cilvēka darbības rezultātā un atbilst šā likuma nosacījumiem;

7) pazemes ūdens horizontu komplekss — savstarpēji saistītu pazemes ūdens slāņu, horizontu vai struktūru sakopojums;

8) pazemes ūdenstilpe — telpiski norobežota pazemes ūdens horizonta vai ūdens horizontu kompleksa daļa;

9) prioritārās vielas — ķīmiskās vielas, kas rada būtisku risku ūdens videi, tai skaitā ūdens videi bīstamās vielas;

10) pazemes ūdeņi — visi ūdeņi, kuri atrodas apakšzemes iežu slāņos vai citās ģeoloģiskās struktūrās un ir tiešā saskarē ar augsni vai nogulumiežiem;

11) pārejas ūdeņi — virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kas blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, taču tos būtiski ietekmē saldūdens plūsma;

12) piekrastes ūdeņi — virszemes ūdeņi uz krasta pusi no līnijas, kura savieno visus punktus, kas atrodas vienu jūras jūdzi uz jūras pusi no bāzes līnijas, vai sniedzas līdz pārejas ūdeņu ārējai robežai;

13) stipri pārveidoti virszemes ūdens objekti — virszemes ūdens objekti, kuru īpašības cilvēka darbības izraisītu fizikālu izmaiņu ietekmē ir būtiski mainījušās un kuri atbilst šā likuma nosacījumiem;

14) upe — galvenokārt pa zemes virsmu plūstoša ievērojama izmēra ūdenstece, kurai ir izteikta gultne un daļa tecējuma var būt pazemē;

15) upes baseins — zemes platība (teritorija), no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pa strautiem, upēm un ezeriem nonāk upes grīvā, grīvlīcī (estuārā) vai deltā un ietek jūrā;

16) upju baseinu apgabals — sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar šo likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība;

17) ūdens videi īpaši bīstamas vielas — ķīmiskās vielas vai vielu grupas, kas ir toksiskas, noturīgas vidē un spējīgas uzkrāties dzīvo organismu audos, kā arī citas vielas vai vielu grupas, kurām ir līdzīga iedarbība;

18) ūdens resursu lietošana — virszemes un pazemes ūdens resursu izmantošana iedzīvotāju un tautsaimniecības vajadzībām (ūdens ieguve, uzkrāšana, sagatavošana lietošanai, sadale un lietošana, notekūdeņu attīrīšana un novadīšana virszemes ūdens objektos vai zemes dzīlēs), kā arī citas saimnieciskas darbības, kuras var būtiski ietekmēt virszemes vai pazemes ūdeņu kvalitāti un kvantitāti;

19) ūdens horizonti — ūdeni saturošie iežu slāņi vai citas ģeoloģiskas struktūras, kas ir pietiekami porainas un ūdenscaurlaidīgas, lai nodrošinātu pazemes ūdeņu plūsmas veidošanos vai pazemes ūdeņu ieguvi;

20) virszemes ūdens objekts — nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements — ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai tās daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms;

21) virszemes ūdeņi — visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko stāvokli — arī teritoriālie ūdeņi.

 

2. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir izveidot tādu virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības sistēmu, kas:

1) veicina ilgtspējīgu un racionālu ūdens resursu lietošanu, nodrošinot to ilgtermiņa aizsardzību un iedzīvotāju pietiekamu apgādi ar labas kvalitātes virszemes un pazemes ūdeni;

2) novērš ūdens un no ūdens tieši atkarīgo sauszemes ekosistēmu un mitrāju stāvokļa pasliktināšanos, aizsargā šīs ekosistēmas un uzlabo to stāvokli;

3) uzlabo ūdens vides aizsardzību, tai skaitā pakāpeniski samazina prioritāro vielu emisiju un noplūdi, kā arī pārtrauc ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisiju un noplūdi;

4) nodrošina pazemes ūdeņu piesārņojuma pakāpenisku samazināšanu un novērš to turpmāku piesārņošanu;

5) nodrošina pazemes ūdens resursu atjaunošanu;

6) nodrošina zemes aizsardzību pret applūšanu vai izkalšanu;

7) nodrošina Latvijas Republikas jūras ūdeņu aizsardzību;

8) sekmē starptautiskajos līgumos noteikto mērķu sasniegšanu, lai pārtrauktu un novērstu jūras vides piesārņošanu, pārtrauktu vai pakāpeniski novērstu ūdens videi bīstamo vielu emisijas un noplūdes jūras vidē un sasniegtu tādu stāvokli, ka jūras vidē antropogēnās izcelsmes ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva nullei, bet dabā sastopamo ķīmisko vielu koncentrācija ir tuva dabā sastopamajam fona līmenim.

 

3. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka kompleksu pieeju emisijas ierobežošanai no punktveida un difūzā piesārņojuma avotiem atbilstoši likumā “Par piesārņojumu” noteiktajām piesārņojuma novēršanas un kontroles prasībām, ierobežojot difūzā piesārņojuma slodzes un, ja nepieciešams, veicinot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu un vidi saudzējošu tehnoloģiju lietošanu.

(2) Likums nosaka, kādos gadījumos nepieciešamas atļaujas ūdens resursu lietošanai, ja tā nav saistīta ar piesārņojošu darbību.

 

4. pants. Mākslīgi ūdens objekti un stipri pārveidoti ūdens objekti

(1) Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā (turpmāk — apsaimniekošanas plāns) virszemes ūdens objektu var noteikt par mākslīgu ūdens objektu vai par stipri pārveidotu virszemes ūdens objektu šādos gadījumos:

1) ja labas ekoloģiskās kvalitātes sasniegšanai nepieciešamās objekta hidroloģisko, hidroķīmisko un morfoloģisko īpašību izmaiņas negatīvi ietekmētu:

a) vidi plašākā objekta apkārtnē;

b) navigāciju, tai skaitā ostu darbību, vai rekreācijas iespējas;

c) darbības, kuru nodrošināšanai nepieciešams uzkrāt ūdeni, piemēram, dzeramā ūdens apgādi vai elektroenerģijas ražošanu;

d) noteces regulēšanu, aizsardzību pret plūdiem vai meliorāciju;

e) ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanu;

2) ja ierobežotu tehnisko iespēju vai nepamatoti augstu izmaksu dēļ nav iespējams ieguvums no šī objekta mākslīgām vai pārveidotām īpašībām, izmantojot no vides aizsardzības viedokļa piemērotākus līdzekļus.

(2) Ūdens objektu atzīšana par mākslīgu ūdens objektu vai par stipri pārveidotu virszemes ūdens objektu nedrīkst kavēt šā likuma mērķu sasniegšanu citos tuvumā esošajos virszemes ūdens objektos vai būt pretrunā ar normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

 

5. pants. Ūdens objektu stāvoklis

(1) Virszemes ūdeņu stāvoklis ir virszemes ūdens objekta vispārīgā kvalitāte, kuru nosaka pēc sliktākajiem ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītājiem.

(2) Ministru kabinets nosaka:

1) virszemes ūdens objektu tipu raksturojumu, tam atbilstošu virszemes ūdens objektu klasifikāciju, antropogēno slodžu, kā arī pazemes ūdens resursu apzināšanas kārtību;

2) pazemes un virszemes ūdeņu kvalitātes kritērijus, arī augstas, labas un vidējas ūdens kvalitātes kritērijus;

3) prioritāro vielu sarakstu.

(3) Labs virszemes ūdeņu stāvoklis virszemes ūdens objektā ir sasniegts tad, ja ekoloģiskā un ķīmiskā kvalitāte atbilst vismaz kritērijam “labs”.

(4) Pazemes ūdeņu stāvoklis ir pazemes ūdenstilpes vispārīgā kvalitāte, ko nosaka pēc sliktākajiem kvantitatīvajiem un kvalitatīvajiem rādītājiem.

(5) Labs pazemes ūdeņu stāvoklis ir sasniegts tad, ja pazemes ūdenstilpē ūdens kvantitatīvie un kvalitatīvie rādītāji atbilst vismaz kritērijam “labs”.

(6) Ekoloģiskā kvalitāte ir virszemes ūdens ekosistēmu struktūras un darbības kvalitāte, kuras kritērijus nosaka Ministru kabinets (nosakot arī kritērija “labs” parametrus).

(7) Labs ekoloģiskais potenciāls ir stipri pārveidota virszemes ūdens objekta vai mākslīga ūdens objekta kvalitāte, kuras kritērijus nosaka Ministru kabinets.

(8) Laba virszemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir tāda ķīmiskā kvalitāte, kas atbilstoši šā likuma prasībām nepieciešama, lai nodrošinātu virszemes ūdeņiem noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu, ievērojot nosacījumu, ka piesārņojošo vielu koncentrācija ūdenī nepārsniedz vides kvalitātes normatīvus.

(9) Laba pazemes ūdeņu ķīmiskā kvalitāte ir tāda ūdens kvalitāte pazemes ūdenstilpē, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(10) Labs pazemes ūdeņu kvantitatīvais stāvoklis ir tāds ūdens resursu stāvoklis pazemes ūdenstilpē, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

 

6. pants. Ūdens resursu lietotāja tiesības

Ūdens resursu lietotājam ir tiesības:

1) lietot ūdeni un izmantot ūdens objektus personīgām vajadzībām un saimnieciskai darbībai šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

2) veikt būvniecību ūdens objektos vai to tuvumā un ierīkot ūdens resursu lietošanai nepieciešamās būves, ja ir saņemtas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas un ievēroti normatīvajos aktos noteiktie ierobežojumi;

3) pēc normatīvajos aktos paredzēto atļauju saņemšanas veikt darbības, kas ietekmē ūdens objektus, ja šāda darbība nav pretrunā ar normatīvajos aktos un atļaujā noteiktajām prasībām;

4) saņemt informāciju par ūdens objektiem noteiktajiem vides kvalitātes mērķiem, upes baseinu apsaimniekošanas plāna un pasākumu programmas izstrādi un piedalīties upes baseinu apsaimniekošanas plāna sabiedriskajā apspriešanā.

 

7. pants. Ūdens resursu lietotāja pienākumi

Ūdens resursu lietotāja pienākumi ir:

1) lietojot ūdens resursus, ievērot ūdens objektam noteiktos izmantošanas mērķus, vides kvalitātes mērķus un kvalitātes normatīvus, atļauju nosacījumus, veselības aizsardzības, būvniecības, zivsaimniecības noteikumus un citas normatīvajos aktos noteiktās prasības;

2) nodrošināt ūdens kvalitātes un kvantitātes saglabāšanu savā īpašumā vai lietošanā esošajos ūdens objektos un teritorijā;

3) ievērot upes baseinu apsaimniekošanas plānā un pasākumu programmā paredzētos nosacījumus;

4) veikt visas ar ūdens resursu lietošanu saistītās darbības tā, lai nepasliktinātu pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli, nenodarītu kaitējumu cilvēku veselībai vai videi, tai skaitā ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām, kā arī neradītu apstākļus, kas veicina plūdus vai zemes izkalšanu;

5) ievērot citu ūdens resursu lietotāju un ūdens objektiem piegulošās zemes īpašnieku tiesības;

6) saņemt visas normatīvajos aktos paredzētās atļaujas ūdens lietošanai;

7) normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un atbilstoši atļaujas nosacījumiem iesniegt reģionālajā vides pārvaldē pārskatus par ūdens resursu lietošanu;

8) atļaut vides aizsardzības institūciju pārstāvjiem, kas veic ūdeņu stāvokļa valsts kontroli vai vides valsts monitoringu, ņemt pazemes un virszemes ūdeņu paraugus privātos ūdeņos vai ņemt augsnes paraugus un veikt monitoringa iekārtu kontroli privātīpašuma teritorijā;

9) veikt monitoringu atļaujās vai normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā;

10) atlīdzināt zaudējumus, kas ūdens resursu lietošanas rezultātā nodarīti videi vai ūdens bioloģiskajiem resursiem;

11) pārtraukt ūdens resursu lietošanu, ja konstatēta pazemes ūdenstilpes un virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanās, ir nodarīts kaitējums cilvēku veselībai vai videi, it īpaši ūdens ekosistēmām un no tām tieši atkarīgajām sauszemes ekosistēmām.

 

 

II nodaļa

Upju baseinu apgabali un to pārvaldes institūcijas

8. pants. Upju baseinu apgabalu noteikšana

(1) Upju baseinu apgabalus izveido, ņemot vērā šādus nosacījumus:

1) nosaka atsevišķu upju baseinus un apvieno tos upju baseinu apgabalos, ņemot vērā optimālas upju baseinu apgabala pārvaldes iespējas;

2) mazu upju baseinus var apvienot ar lielāku upju baseiniem vai savienot ar blakus esošiem mazu upju baseiniem;

3) ja pazemes ūdenstilpe atrodas vairākos upju baseinos, to pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam;

4) piekrastes ūdeņus nosaka un pievieno tuvākajam vai piemērotākajam upju baseinu apgabalam.

(2) Ar šo likumu tiek noteikti šādi upju baseinu apgabali — Daugavas, Lielupes, Gaujas un Ventas baseinu apgabali. Latvijas upju baseinu apgabalu shēma ir noteikta šā likuma pielikumā.

(3) Ministru kabinets apstiprina upju baseinu apgabalu robežu aprakstus.

 

9. pants. Upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijas

(1) Katra upju baseinu apgabala apsaimniekošanas pasākumu koordinācijai izveido konsultatīvo padomi (turpmāk — padome), kurā iekļauj valsts pārvaldes institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus. Padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets, bet personālsastāvu — vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

(2) Padome:

1) saskaņo ministriju un citu valsts pārvaldes institūciju, kā arī to reģionālo struktūrvienību, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un citu interešu grupu intereses jautājumos, kas saistīti ar ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanu attiecīgajā upju baseinu apgabalā;

2) izskata un sniedz atzinumu par upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu.

(3) Latvijas vides aģentūra un tās teritoriālās struktūrvienības:

1) sagatavo un atjauno apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu projektus;

2) izstrādā ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi;

3) nodrošina sabiedrības līdzdalību apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu sagatavošanā un atjaunošanā;

4) koordinē pasākumu programmu realizāciju;

5) sagatavo priekšlikumus par pasākumu programmu un monitoringa programmu īstenošanai nepieciešamajiem finansu līdzekļiem;

6) izstrādā ūdeņu stāvokļa monitoringa programmas katram upju baseinu apgabalam (turpmāk — monitoringa programmas);

7) koordinē un organizē monitoringa programmu īstenošanu;

8) nodrošina padomju darbību;

9) sadarbojas ar attiecīgo valstu kompetentajām institūcijām, lai nodrošinātu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu starptautiskā upju baseinu apgabalā, tai skaitā īstenojot kopīgas pasākumu programmas;

10) sniedz Ministru kabineta noteikto informāciju Eiropas Savienības Komisijai.

(4) Vides valsts inspekcija veic pasākumu programmas izpildes uzraudzību.

 

10. pants. Starptautiskā sadarbība upju baseinu apsaimniekošanā

(1) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas valsts teritorijā, kura ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, lai izveidotu un apsaimniekotu starptautisku upju baseinu apgabalu, sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām.

(2) Ja izveidots starptautisks upju baseinu apgabals, attiecīgā Latvijas upju baseinu apgabala pārvaldes institūcija nodrošina tās upju baseinu apgabala daļas pārvaldi, kura atrodas Latvijas teritorijā.

(3) Ja upes baseins daļēji ietilpst Latvijas teritorijā, daļēji — citas valsts teritorijā, kura nav Eiropas Savienības dalībvalsts vai kandidātvalsts, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetentajām institūcijām, lai veicinātu šā likuma mērķu īstenošanu visā upes baseinā.

 

 

III nodaļa

Vides kvalitātes mērķi

11. pants. Vides kvalitātes mērķi ūdens objektiem

(1) Ūdens objektiem apsaimniekošanas plānā noteikti šādi vides kvalitātes mērķi:

1) novērst visu virszemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un aizsargāt tos, uzlabojot ūdens kvalitāti un, ja nepieciešams, veicot sanāciju, — lai visi virszemes ūdens objekti sasniegtu labu virszemes ūdeņu kvalitāti;

2) aizsargāt un uzlabot ūdens kvalitāti visos stipri pārveidotajos virszemes ūdens objektos un mākslīgajos ūdens objektos, lai sasniegtu virszemes ūdeņu labu ekoloģisko potenciālu un labu ķīmisko kvalitāti;

3) pakāpeniski samazināt prioritāro vielu radīto piesārņojumu un pārtraukt, ierobežot vai pakāpeniski novērst ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisiju un noplūdes;

4) novērst vai ierobežot piesārņojošo vielu novadīšanu pazemes ūdeņos un novērst visu pazemes ūdenstilpju stāvokļa pasliktināšanos;

5) aizsargāt pazemes ūdenstilpes, saglabāt vai uzlabot ūdens kvalitāti tajās, kā arī nodrošināt līdzsvaru starp ūdens ieguvi un ūdens resursu atjaunošanos;

6) apturēt cilvēka darbības izraisītu piesārņojošas vielas koncentrācijas pieaugumu pazemes ūdeņos vai panākt pakāpenisku tās samazināšanos;

7) ievērot apsaimniekošanas plānā noteiktos īpašos aizsargājamo teritoriju nosacījumus un mērķus.

(2) Vides kvalitātes mērķus sasniedz, īstenojot šajā likumā noteiktos apsaimniekošanas plānus un programmas. Nosakot pasākumus ūdens kvalitātes mērķu sasniegšanai, ņem vērā konkrētā ūdens objekta stāvokli un ūdeņu stāvokli pārējos upju baseinu apgabala teritorijā esošajos ūdens objektos.

(3) Vides kvalitātes normatīvus, kuri nepieciešami šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai, nosaka saskaņā ar likumu “Par piesārņojumu”.

 

12. pants. Izņēmumi vides kvalitātes mērķu noteikšanai atsevišķiem ūdens objektiem

Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā atsevišķiem ūdens objektiem var paredzēt vides kvalitātes mērķus, kas atšķiras no šā likuma 11.panta pirmajā daļā noteiktajiem, ja, ņemot vērā cilvēka darbības ietekmi vai šo ūdens objektu dabīgo stāvokli, nav iespējams sasniegt šā likuma 11.panta pirmajā daļā minētos mērķus vai šo mērķu sasniegšana prasītu nepamatoti augstas izmaksas, kā arī ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) ekoloģiskās vai sociāli ekonomiskās vajadzības, kuras nodrošina šāda antropogēnā darbība, nevar apmierināt ar citiem paņēmieniem, kas būtu piemērotāki no vides aizsardzības viedokļa un neradītu nepamatoti augstas izmaksas;

2) virszemes ūdeņiem paredzēts sasniegt augstāko iespējamo ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti, bet pazemes ūdeņiem nodrošināt mazāko iespējamo atšķirību no laba pazemes ūdeņu stāvokļa, ņemot vērā cilvēka darbības vai piesārņojuma ietekmi, no kuras nav iespējams izvairīties;

3) ūdens objekta stāvoklis turpmāk nepasliktinās;

4) atšķirīgu vides kvalitātes mērķu noteikšana un tās iemesli ir pamatoti upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā, un minētos mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

 

13. pants. Īslaicīgi izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai

(1) Īslaicīga ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanās, kuru izraisa nepārvarama vara, tai skaitā spēcīgi plūdi, ilgstošs sausums vai avārija, kurus nav bijis iespējams iepriekš paredzēt (turpmāk — ārkārtēji apstākļi), nav pretrunā ar šā likuma prasībām, ja:

1) veikti visi iespējamie pasākumi, lai novērstu turpmāku stāvokļa pasliktināšanos un nekavētu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu citos ūdens objektos, kurus minētie apstākļi neietekmē;

2) apsaimniekošanas plānā ir iekļauti nosacījumi un parametri, kuriem iestājoties reģionālā vides pārvalde var piemērot šā panta nosacījumus;

3) pasākumu programmā ir iekļauti pasākumi, kas veicami ārkārtējos apstākļos, un tie nekavē atjaunot ūdens kvalitāti, kad stāvoklis normalizējies;

4) ir veikti visi iespējamie pasākumi, lai iespējami drīz atjaunotu tādu ūdens objekta stāvokli, kāds bijis pirms ārkārtēju apstākļu iedarbības;

5) kopsavilkumu par ārkārtēju apstākļu ietekmi un veiktajiem vai veicamajiem pasākumiem iekļauj apsaimniekošanas plāna jaunajā redakcijā.

(2) Attiecīgā reģionālā vides pārvalde katrā konkrētā gadījumā nosaka šā panta pirmās daļas 1. un 4.punktā minētos pasākumus, kas ir saistoši ūdens resursu lietotājiem, un kopā ar upju baseinu apgabala pārvaldes institūcijām vismaz reizi gadā izvērtē ārkārtēju apstākļu ietekmi un, ja nepieciešams, pārskata noteiktos pasākumus.

 

14. pants. Izņēmumi vides kvalitātes mērķu sasniegšanai atsevišķiem ūdens objektiem

(1) Šā likuma prasības nav pārkāptas, ja:

1) labu pazemes ūdeņu stāvokli, labu ekoloģisko kvalitāti vai labu ekoloģisko potenciālu neizdodas sasniegt vai virszemes vai pazemes ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos neizdodas novērst virszemes ūdens objekta fizikālo īpašību turpmākas modifikācijas vai pazemes ūdeņu līmeņa izmaiņu dēļ;

2) virszemes ūdens objekta kvalitātes pasliktināšanos no augstas uz labu neizdodas novērst jaunu saimniecisko darbību uzsākšanas dēļ.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktos izņēmumus attiecīgā reģionālā vides pārvalde var atļaut vienīgi tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) veikti visi iespējamie pasākumi, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz ūdens objekta stāvokli un nekavētu vides kvalitātes mērķu sasniegšanu citos ūdens objektos, kurus minētie apstākļi neietekmē;

2) šādu izņēmumu cēloņi ir izskaidroti apsaimniekošanas plānā, un mērķus pārskata ne retāk kā reizi sešos gados;

3) šādu izņēmumu nepieciešamība ūdens objektam ir saistīta ar sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm, vai ieguvumi, ko sabiedrībai un videi sniedz vides kvalitātes mērķu izpilde, ir mazāk nozīmīgi nekā tie ieguvumi cilvēku veselībai, drošībai vai ilgtspējīgai attīstībai, ko gūst, veicot izmaiņas;

4) ieguvumus, ko nodrošina ar šādiem izņēmumiem, ierobežotu tehnisko iespēju vai nepamatoti augstu izmaksu dēļ nav iespējams panākt ar citiem līdzekļiem, kas būtu piemērotāki no vides aizsardzības viedokļa.

(3) Attiecīgā reģionālā vides pārvalde katrā konkrētā gadījumā nosaka šā panta otrās daļas 1.punktā minētos pasākumus.

 

 

IV nodaļa

Ūdens resursu lietošanas ekonomiskā analīze
un maksa par ūdens resursu lietošanu

15. pants. Ūdens resursu lietošanas ekonomiskā analīze

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina katram upju baseinu apgabalam vai tādai starptautiska upju baseinu apgabala daļai, kas ietilpst Latvijas teritorijā, ūdens resursu lietošanas ekonomisko analīzi (turpmāk — ekonomiskā analīze), ņemot vērā šā likuma 16.panta nosacījumus un pamatojoties uz upju baseinu raksturojumu, kā arī uz cilvēku darbības ietekmes izvērtējumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto ekonomisko analīzi pārskata ne retāk kā reizi sešos gados.

 

16. pants. Ekonomiskā analīze

Ekonomiskajā analīzē iekļauj informāciju:

1) uz kuru pamatojoties iespējams aprēķināt nepieciešamo pasākumu izmaksas, ņemot vērā, ka ūdens resursu lietotājs sedz visas izmaksas par ūdens resursu lietošanu, kā arī ņemot vērā aprēķinus par pieejamajiem ūdens resursiem un ilgtermiņa ūdens pieprasījuma un izmaksu prognozi, tai skaitā nepieciešamo investīciju prognozi;

2) kura ļauj pamatot lēmumus par izmaksu ziņā visizdevīgākajiem pasākumu programmā ietvertajiem pasākumiem.

 

17. pants. Maksa par ūdens resursu lietošanu

(1) Fiziskās un juridiskās personas ūdens resursus peldēšanai, ūdens sportam, nekomerciālam transportam, ūdens tūrismam vai personīgām vajadzībām lieto bez maksas, ja personīgām vajadzībām iegūtā pazemes ūdens daudzums nepārsniedz 10 m3 diennaktī, bet virszemes ūdens daudzums nepārsniedz 20 m3 diennaktī.

(2) Dabas resursu nodokli par ūdens resursu lietošanu un ūdeņu piesārņošanu, kā arī tarifus par šā panta pirmajā daļā neminētiem ūdens resursu lietošanas veidiem fiziskām un juridiskām personām nosaka normatīvajos aktos, ievērojot:

1) ka fiziskās un juridiskās personas sedz visas izmaksas, kas saistītas ar ūdens resursu lietošanu, arī par ūdens resursiem un videi nodarīto kaitējumu;

2) principu — piesārņotājs maksā;

3) ka ūdens resursi lietojami racionāli, sekmējot šajā likumā noteikto vides kvalitātes mērķu sasniegšanu;

4) ģeogrāfiskos un klimatiskos apstākļus, kā arī izvērtējot maksājumu apmēra un maksas piemērošanas sociālās, ekoloģiskās un ekonomiskās sekas.

(3) Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānā iekļauj pārskatu par pasākumiem, kurus paredzēts veikt šā panta nosacījumu īstenošanai, kā arī pārskatu par dažādu ūdens lietotāju ieguldījumu ūdens resursu lietošanas izmaksu segšanā.

(4) Šā panta prasību īstenošana nedrīkst kavēt piesardzības, izpētes vai sanācijas pasākumus, kuri paredzēti, lai īstenotu šā likuma mērķus.

 

 

V. nodaļa

Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāns
un pasākumu programma

18. pants. Apsaimniekošanas plāns

(1) Apsaimniekošanas plānā ietver:

1) upju baseinu apgabala raksturojumu;

2) informāciju par nozīmīgākajām antropogēnajām slodzēm un cilvēka darbības ietekmi uz pazemes un virszemes ūdeņu stāvokli;

3) informāciju par aizsargājamām teritorijām;

4) informāciju par monitoringa tīklu un veikto monitoringa programmu rezultātiem;

5) ekonomiskās analīzes kopsavilkumu;

6) ūdens objektiem un aizsargājamām teritorijām noteiktos kvalitātes mērķus;

7) informāciju par plānotajiem pasākumiem, lai novērstu vai samazinātu piesārņojuma emisijas, kā arī sasniegtu vides kvalitātes mērķus;

8) informāciju par citām programmām, kas saistītas ar upju baseinu apgabala apsaimniekošanu;

9) pārskatu par sabiedrības informēšanu un konsultācijām, kas veiktas, izstrādājot vai atjaunojot plānu.

(2) Ministru kabinets nosaka apsaimniekošanas plānā sniedzamās informācijas saturu un veidu, kā arī papildu informāciju, kas jāiekļauj plānā, to atjaunojot.

(3) Latvijas vides aģentūra nodrošina apsaimniekošanas plānu pieejamību sabiedrībai.

(4) Apsaimniekošanas plānu ņem vērā, izstrādājot attiecīgā reģiona, rajona vai vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā grozījumus. Ja apsaimniekošanas plānā paredzētie pasākumi attiecas uz vairāku pašvaldību teritoriju attīstību, bet attiecīgās pašvaldības nav vienojušās par to iekļaušanu teritorijas plānojumā, lēmumu pēc koordinācijas padomes ierosinājuma pieņem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

 

19. pants. Upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna apstiprināšana

(1) Ministru kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānu katram upju baseinu apgabalam. Apsaimniekošanas plānu atjauno ne retāk kā reizi sešos gados.

(2) Šā likuma 10.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos Latvijas vides aģentūra sadarbojas ar attiecīgās valsts kompetento institūciju, lai izstrādātu starptautiskā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu. Līdz starptautiskā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna apstiprināšanai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā Latvijas vides aģentūra sagatavo un Ministru kabinets apstiprina apsaimniekošanas plānus tām starptautiskā upju baseinu apgabala daļām, kas ietilpst Latvijas teritorijā.

 

20. pants. Prasības pasākumu programmām

(1) Lai sasniegtu šajā likumā noteiktos vides kvalitātes mērķus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina pasākumu programmu katram upju baseinu apgabalam vai Latvijas teritorijā izvietotai starptautiskā upju baseinu apgabala daļai. Pasākumu programmu izstrādā saskaņā ar attiecīgā upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānu.

(2) Izstrādājot pasākumu programmu, ņem vērā šā likuma 15.pantā noteiktās ekonomiskās analīzes rezultātus.

(3) Ministru kabinets nosaka minimālās prasības, nosacījumus un aizliegumus, kurus ietver pasākumu programmā, kā arī darbības, kas jāveic, ja attiecīgajā ūdens objektā nav sasniegti šajā likumā noteiktie vides kvalitātes mērķi.

(4) Katrā pasākumu programmā norāda obligātos pasākumus un, ja nepieciešams, arī papildu pasākumus, kas ir nepieciešami konkrētajā apgabalā, lai sasniegtu noteiktos vides kvalitātes mērķus. Pasākumu programmās norāda arī pasākumus, kas attiecas uz visu valsts teritoriju.

 

 

VI nodaļa

Atļaujas ūdens resursu lietošanai un monitoringa nosacījumi

21. pants. Darbības, kurām nepieciešama atļauja ūdens resursu lietošanai

(1) Reģionālās vides pārvaldes izsniegta atļauja ūdens resursu lietošanai ir nepieciešama šādām darbībām, kas ietekmē vai var ietekmēt ūdens kvalitāti, daudzumu vai ekosistēmas, un tās nav piesārņojošas darbības, kurām nepieciešama atļauja A vai B kategorijas piesārņojošu darbību veikšanai:

1) hidrotehnisko būvju darbībai;

2) virszemes vai pazemes ūdeņu ieguvei;

3) ūdens ievadīšanai, lai paaugstinātu pazemes ūdeņu līmeni, un ar to saistīto darbību veikšanai;

4) citām darbībām, kas saistītas ar regulāru virszemes ūdeņu līmeņa maiņu.

(2) Ministru kabinets nosaka ūdens resursu lietošanas nosacījumus, ūdens resursu lietošanas atļaujas pieteikšanas un izsniegšanas kārtību, termiņus, atļaujā noteikto prasību kontroles un monitoringa nosacījumus, kā arī pieteikuma un atļaujas veidlapu paraugus.

 

22. pants. Virszemes un pazemes ūdeņu stāvokļa un aizsargājamo teritoriju monitorings

(1) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina ūdens stāvokļa monitoringa programmu katram upju baseinu apgabalam, kas ietver virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu un aizsargājamo teritoriju monitoringu.

(2) Virszemes ūdeņu monitoringa programmā nosaka:

1) noteces apjoma un caurplūduma monitoringa apmēru, lai varētu izvērtēt ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un ekoloģisko potenciālu;

2) ekoloģiskā un ķīmiskā stāvokļa un ekoloģiskā potenciāla monitoringu.

(3) Pazemes ūdeņu monitoringa programmā ietver ķīmiskās kvalitātes un kvantitatīvā stāvokļa monitoringu.

(4) Aizsargājamo teritoriju monitoringa programmā ietver pasākumus, kuri tiek veikti papildus normatīvajos aktos noteiktajām aizsargājamo teritoriju monitoringa prasībām.

(5) Ministru kabinets nosaka prasības šajā pantā noteiktajam monitoringam un monitoringa programmu izstrādei, kā arī prasības peldvietu monitoringam.

 

 

VII nodaļa

Informācijas sniegšana sabiedrībai, citām valstīm
un Eiropas Savienības Komisijai

23. pants. Informācijas sniegšana sabiedrībai

(1) Latvijas Vides aģentūra, izstrādājot, pārskatot un atjaunojot upju baseinu apgabala apsaimniekošanas plānus, veicina aktīvu sabiedrības iesaistīšanos šā likuma īstenošanā, nodrošinot, lai par katru upju baseinu apgabalu tiktu publicēta un nodota sabiedrībai, tai skaitā ūdens lietotājiem, apspriešanai šāda informācija:

1) plāna izstrādes laika grafiks un programma, arī informācija par paredzamajiem sabiedrības iesaistīšanas pasākumiem, vismaz trīs gadus pirms tā laika perioda sākuma, uz kuru attiecas plāns;

2) pārskats par būtiskiem ūdenssaimniecības jautājumiem upju baseinu apgabalā — vismaz divus gadus pirms tā laika perioda sākuma, uz kuru attiecas plāns;

3) upes baseinu apsaimniekošanas plāna projekts — vismaz gadu pirms tā laika perioda sākuma, uz kuru attiecas plāns.

(2) Pēc jebkuras fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma Latvijas Vides aģentūra un citas iesaistītās institūcijas nodrošina pieeju pamatdokumentiem un informācijai, kuru izmanto apsaimniekošanas plāna projekta izstrādē.

(3) Lai nodrošinātu aktīvu sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos apspriešanā, tai paredz vismaz sešus mēnešus ilgu termiņu, lai izteiktu viedokli par šā panta pirmajā daļā minētajiem dokumentiem.

 

24. pants. Informācijas sniegšana citām valstīm un Eiropas Savienības Komisijai

(1) Latvijas Vides aģentūra trīs mēnešu laikā pēc publicēšanas nosūta apsaimniekošanas plānu (arī plāna jaunu redakciju) Eiropas Savienības Komisijai, kā arī valstīm, uz kurām tas attiecas. Starptautiskajiem upju baseinu apgabaliem iesniedz vismaz to apsaimniekošanas plāna daļu, kura attiecas uz Latvijas teritoriju.

(2) Latvijas Vides aģentūra trīs mēnešu laikā pēc attiecīgo dokumentu apstiprināšanas iesniedz Eiropas Savienības Komisijai:

1) ekonomisko analīzi;

2) monitoringa programmu.

(3) Latvijas Vides aģentūra trīs gadu laikā pēc apsaimniekošanas plāna vai tā jaunas redakcijas publicēšanas iesniedz Eiropas Savienības Komisijai starpziņojumu par pasākumu programmas, kura saistīta ar šo plānu, īstenošanā sasniegto progresu.

(4) Eiropas Savienības Komisijai iesniegtā informācija ir brīvi pieejama sabiedrībai.

 

 

VIII nodaļa

Likuma prasību ieviešana, uzraudzība un pārsūdzēšanas kārtība

25. pants. Likuma prasību ieviešana

Veicot ietekmes uz vidi novērtējumu vai izdodot tehniskos noteikumus, Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs vai reģionālā vides pārvalde aizliedz tādas darbības, kuru dēļ nav iespējams īstenot saskaņā ar šo likumu noteiktos vides kvalitātes mērķus vai apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus.

Izsniedzot atļaujas ūdens resursu lietošanai vai pagarinot to derīguma termiņus, reģionālās vides pārvaldes ņem vērā konkrētajai teritorijai noteiktos vides kvalitātes mērķus vai apsaimniekošanas plānā noteiktos pasākumus un to ieviešanas termiņus.

 

26. pants. Uzraudzība un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteikto prasību izpildi atbilstoši savai kompetencei uzrauga Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs.

(2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izskata sūdzības par apsaimniekošanas plānu un pasākumu programmu izstrādi un ieviešanu, tai skaitā par sabiedrības nepietiekamu līdzdalību minēto dokumentu izstrādē.

(3) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs izskata sūdzības par reģionālo vides pārvalžu šā likuma 13.panta otrajā daļā un 14.panta trešajā daļā noteiktajiem pasākumiem, kā arī šajā likumā noteikto atļauju izsniegšanu vai atļaujas nosacījumiem.

(4) Ja Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojs konstatē, ka šā panta trešajā daļā minētais reģionālās vides pārvaldes lēmums vai izsniegtā atļauja ir pretrunā ar šā likuma vai citu normatīvo aktu prasībām, tas pieņem lēmumu par reģionālās vides pārvaldes lēmuma pārskatīšanu, nepieciešamo grozījumu izdarīšanu atļaujā, atļaujas anulēšanu vai citas atļaujas izsniegšanu.

 

 

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets izdod šajā likumā noteiktos noteikumus līdz 2003.gada 22.decembrim.

2. Šā likuma 9.pantā noteiktās institūcijas izveido līdz 2003.gada 1.martam.

3. Ūdens videi īpaši bīstamo vielu emisijas un noplūdes pilnīgi novērš līdz 2020.gada 22.decembrim.

4. Šā likuma 15.pantā minēto ekonomisko analīzi upju baseinu apgabaliem izstrādā un apstiprina līdz 2004.gada 22.decembrim.

5. Šā likuma 17.panta otrās daļas nosacījumus ievieš līdz 2010.gada 1.janvārim. Šā panta nosacījumu īstenošana līdz 2015.gada 31.decembrim neierobežo valsts, pašvaldību un starptautiskā finansējuma piesaisti valsts investīciju programmu īstenošanai dzeramā ūdens un komunālo notekūdeņu jomā.

6. Šā likuma 22.pantā minētās monitoringa programmas izstrādā un apstiprina līdz 2005.gada 1.janvārim. Ne vēlāk kā ar 2007.gada 22.decembri monitoringa programmas īsteno pilnā apjomā.

7. Šā likuma 18.pantā minētos apsaimniekošanas plānus apstiprina un publicē līdz 2009.gada 22.decembrim.

8. Šā likuma 20.pantā minētās pasākumu programmas izstrādā un apstiprina līdz 2009.gada 22.decembrim. Pasākumu programmās noteiktos pasākumus ievieš līdz 2012.gada 12.decembrim.

9. Šā likuma 11.pantā noteiktie vides kvalitātes mērķi jāsasniedz līdz 2015.gada 22.decembrim.

10. Šā likuma 24.panta nosacījumi par ziņojumu sniegšanu Eiropas Savienības Komisijai, kā arī 9.panta trešās daļas 10.punktā noteiktās prasības stājas spēkā ar īpašu likumu.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums. 1) Patlaban nav jumta likuma, kas kopumā reglamentētu ūdeņu aizsardzību un lietošanu. Likums “Par vides aizsardzību” nosaka prasības, ko var attiecināt arī uz ūdens aizsardzību, tomēr tās nav konkrētas. Likums “Par piesārņojumu” attiecas tikai uz piesārņojošām darbībām un nav izmantojams gadījumos, kad ūdens lietošana piesārņojumu nerada. Likums “Par zemes dzīlēm” nosaka tikai vispārīgu prasību nodrošināt pazemes ūdeņu aizsardzību no piesārņojuma un reglamentē atsevišķus ar pazemes ūdeņu ieguvi saistītus jautājumus. Ministru kabineta noteikumi Nr. 155 “Par ūdens lietošanas atļaujām” ir galvenais normatīvais akts, kas patlaban reglamentē ūdens lietošanu. Tomēr minēto noteikumu mērķis ir noteikt ūdens lietošanas atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību un tie pamatā attiecas uz ūdens ieguvi un notekūdeņu novadīšanu. Minētajos noteikumos nav konkrētu nosacījumu, kas attiektos uz citiem ūdens lietošanas veidiem. Tātad nav likuma, kas noteiktu vispārīgas prasības attiecībā tieši uz ūdeņu aizsardzību, kā arī reglamentētu ūdens lietošanas veidus, kas neizraisa piesārņojumu. 2) Saskaņā ar Eiropas Padomes Direktīvu 2000/60/EC prasības virszemes un pazemes ūdeņu kvalitātei un pasākumi tās nodrošināšanai turpmāk plānojami un īstenojami upju baseinu ietvaros. Šāda pieeja nav atspoguļota spēkā esošajos Latvijas normatīvajos aktos, tāpēc nepieciešams izstrādāt attiecīgu likumu.

2. Tiesību akta projekta būtība. Likumprojekts “Ūdens apsaimniekošanas likums” izstrādāts, lai izveidotu virszemes un pazemes ūdeņu vienotu aizsardzības sistēmu. Likumprojekts noteiks upes baseinu kā ūdens lietošanas un apsaimniekošanas pamata vienību, kā arī noteiks kārtību upju baseinu pārvaldei un ūdens aizsardzībai un tā kvalitātes uzlabošanai baseinu ietvaros. Likums noteiks vispārīgus ūdens kvalitātes mērķus, ūdens lietotāja tiesības un pienākumus, kā arī deleģējumu attiecīgu Ministru kabineta noteikumu izstrādei.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi. Likumam nebūs tiešas ietekmes uz makroekonomisko vidi. Netieša pozitīva ietekme būs novērojama, ja, uzlabojoties vides stāvoklim, kā arī iegūstot papildu informāciju par Latvijas relatīvi nepiesārņoto vidi, pieaugs investīciju piesaiste.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu. Likums šo jomu nereglamentē.

3. Sociālo seku izvērtējums. Tiešas un tūlītējas sociālas ietekmes likumam nebūs. Realizējot likumā noteiktos principus, kas prasa pilnībā segt ūdens lietošanas izmaksas, varētu pieaugt komunālie maksājumi. Tomēr šī likuma dēļ tas var notikt tikai tālākā nākotnē, jo pārejas noteikumos ir norādīts, ka šī likuma nosacījumu ieviešanai līdz 2015. gadam netiek mainīti principi, īstenojot valsts investīciju programmas komunālo notekūdeņu un dzeramā ūdens jomā.

4. Ietekme uz vid. Likuma prasību ieviešana pozitīvi ietekmēs vidi. Pirmkārt, likums noteiks prasību līdz 2015. gadam nodrošināt labu kvalitāti visos pazemes un virszemes ūdeņos. Otrkārt, likums prasīs šī mērķa sasniegšanai nepieciešamos pasākumus plānot un īstenot, ņemot vērā ūdeņu stāvokli visā upes baseinā. Šāda pieeja dod pamatu reāliem ūdens kvalitātes uzlabojumiem.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Rādītāji	Kārtējais	Trīs nākamie gadi	*)		gads	(2003.–2005.)
	(2002.)
1. Izmaiņas budžeta
ieņēmumos
Netiek plānotas izmaiņas
budžeta ieņēmumos.	0	0
2. Izmaiņas budžeta
izdevumos
Izmaiņas budžeta
izdevumos tiek plānotas
sakarā ar nepieciešamību,
sākot ar 2003. gadu,
finansēt jaunveidojamās
upju baseinu pārvaldes
institūcijas. Izdevumus
vajadzēs segt no valsts
budžeta, bet šo institūciju
izveidošana neatstās
iespaidu uz pašvaldību
budžetiem.	0	0	392628	269118	269118
3. Finansiālā ietekme	0	0	0	0	0
4. Prognozējamie
kompensējošie
pasākumi papildu
izdevumu finansēšanai	0	0	0	0	0
5. Detalizēts finansiālā
pamatojuma aprēķins
Izvērtējot Daugavas
projekta darbību, ir
izlemts, ka būs nepie-
ciešamas četras upju
baseinu pārraudzības
institūcijas — Daugavas,
Lielupes, Gaujas un
Ventas upju baseiniem.
Ņemot vērā arī katra
upju baseina teritoriālo
lielumu, ir noteikts
nepieciešamais darbi-
nieku skaits katrā
institūcijā: Daugavas
upju baseinam — 10,
Lielupes — 7,
Gaujas — 10,
Ventas — 10.
Pamatojoties uz darbi-
nieku skaitu, tika
aprēķināti nepieciešamie
ikgadējie un vienreizējie
izdevumi šo institūciju
izveidei un uzturēšanai.
Galvenie vienreizējie
izdevumi:
Darba vietas iekārtošana —
mēbeles, datortehnikas un
sakaru līdzekļu iegāde,
automašīnu iegāde trim
jaunveidojamām institūcijām.			123510
Ikgadējie izdevumi			269118	269118	269118
Darba algas			116550	116550	116550
Sociālais nodoklis			30408	30408	30408
Komandējumi			7400	7400	7400
Pakalpojumu apmaksa (telefonu
apmaksa, internets, kancelejas
preces, automašīnu uzturēšana,
semināru organizēšana utt.)			65280	65280	65280
Materiālu iegāde (īres un
komunālie maksājumi utt.)			49000	49000	49000
Grāmatu un žurnālu iegāde			480	480	480

 

6. Cita informācija

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

 

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Papildus būs jāizdod vairāki Ministru kabineta noteikumi (iekavās sniegts to satura raksturojums): 1) par virszemes ūdens objektu tipu raksturojumu, tam atbilstošu virszemes ūdens objektu klasifikāciju, antropogēno slodžu, kā arī izmantojamo pazemes ūdens resursu noteikšanas kārtību (Latvijas virszemes ūdeņu klasifikācija tipos atbilstoši direktīvas 2000/60/EC 2. pielikumā noteiktajiem parametriem, metodika un procedūra cilvēka darbības ietekmes novērtēšanai un direktīvas prasībām atbilstošu aprēķinu izdarīšanai par Latvijā pieejamajiem un izmantojamajiem pazemes ūdeņu resursiem); 2) par pazemes un virszemes ūdens kvalitātes kritērijiem, tai skaitā kritērijiem augstai, labai un vidējai ūdeņu kvalitātei (direktīvas 2000/60/EC 5.pielikuma prasībām atbilstoši ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes kritēriji, to vērtības, kas raksturo augstu, labu un vidēju kvalitāti katram ūdens objektu tipam); 3) par upes sateces baseinu apgabalu robežām; 4) par upes sateces baseinu apgabala apsaimniekošanas plāniem un pasākumu programmām (noteiks upes sateces baseinu apgabala apsaimniekošanas plāna saturu un formu, kā arī konkrētu tajā iekļaujamu informāciju, kā arī pasākumu programmās iekļaujamos pasākumus); 5) par atļaujām ūdens resursu lietošanai (noteiks atļauju saturu un formu, kā arī pieteikuma iesniegšanas un atļaujas saņemšanas kārtību ūdens resursu izmantošanas gadījumiem, kuros nebūs nepieciešamas likumā “Par piesārņojumu” noteiktās A un B kategorijas atļaujas).

Noteikumus paredzēts izstrādāt līdz 2003. gada vidum, bet pieņemt līdz 2003. gada 22. decembrim, kas arī sakrīt ar termiņu, kādā jānodrošina attiecīgās ES direktīvas pārņemšana likumdošanā.

 

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību. Likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvas 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā, prasību pārņemšanu Latvijas likumdošanā.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām. Likumprojekta ieviešana sekmēs 1992. Helsinku konvencijas par Baltijas jūras vides aizsardzību prasību īstenošanu.

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti (piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas datums, nosaukums, publikācija. Likumprojekts saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra direktīvas 2000/60/EC, kas nosaka struktūru Eiropas Kopienas rīcībai ūdeņu aizsardzības politikas jomā, prasību pārņemšanu Latvijas likumdošanā.

 

	Latvijas	ES tiesību akta un	Atbilstības	Komentāri
	tiesību akta	attiecīgā panta Nr.	pakāpe
	projekta		(atbilst/
	norma		neatbilst)
	(attiecīgā
	panta,
	punkta Nr.)
1. pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst	Direktīvā nav dota
1. punkts	6. panta 1.un 2.punkts,		tieša aizsargājamo
	7.panta 1. punkts un		teritoriju definīcija, tā
	4.pielikums		izriet no minēto
			punktu un pielikuma
			prasībām.
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	2.panta 14.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
3.punkts	2.panta 41. punkts
1.panta
4.punkts			Papildu definīcija, kas
			palīdz izprast
			likumprojekta
			1. panta 5. un
			11. punktā sniegtās
			definīcijas.
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
5.punkts	1.panta 12.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,
6. punkts	2.panta 30.punkts, 16.panta	Atbilst
	2.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
7.punkts	2.panta 13.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
8.punkts	2.panta 15.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
9.punkts	2.panta 29.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
10.punkts	2.panta 38.un 39.punkts
1.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
11.punkts	2.panta 11.punkts
1.panta	2.panta 10.punkts	Atbilst
12.punkts
2.pants	Direktīva 2000/60/EC, 1.pants	Atbilst
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	2.panta 1.punkts
1. daļa
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	2.panta 2.punkts
2.daļa
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkta	2.panta 3.punkts, 2.panta
1.daļa	4.punkts, 2.panta 5.punkts
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkta	2.panta 6.punkts
2.daļa
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkta	2.panta 7.punkts
3.daļa
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkta	2.panta 8.punkts
4.daļa
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkta	2.panta 9.punkts
5.daļa
3.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc
3.punkts	2.panta 36.punkts un 10.pants	būtības
3.panta			Nav saistīts ar
4.punkts			direktīvas pantu
			ieviešanu.
4.pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	4.panta 3.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkts	2.panta 17.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	2.panta 18.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
3.punkts	2.panta 19.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
4.punkts	2.panta 20.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
5.punkts	2.panta 21.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
6.punkts	2.panta 23.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
7.punkts	2.panta 24.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
8.punkts	2.panta 25.punkts
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
9.punkts	2.panta 26.punkts
5.panta			Nosaka, kādi Ministru
10.punkts			kabineta noteikumi
			jāizstrādā direktīvas
			2.un 5.pielikuma
			prasību pārņemšanai.
5.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
10.punkta	16.panta 8.punkts
3) daļa
6. pants			Likumprojektā
6.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst	noteiktās izriet no
4.punkts	14.pants		minētās direktīvas
			prasībām kopumā
			un Latvijas
			normatīvajiem aktiem.
7.pants		Atbilst pēc	Likumprojektā
		būtības	noteiktie izriet no
			minētās direktīvas
			prasībām kopumā un
			Latvijas
			normatīvajiem aktiem.
8. pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	3.panta 1.punkts
9.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc	Direktīva 2000/60/EC
1.punkts	3.panta 2.punkts	būtības	nenosaka konkrētas
			pārvaldes formas, bet
			deleģē to izveidošanu
			dalībvalstīm.
9.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc	Direktīva 2000/60/EC
2.punkts	3.panta 4.punkts	būtības	apgabala pārvaldes
			institūciju konkrēto
			funkciju noteikšanu
			deleģē dalībvalstīm.
9.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc	Direktīva 2000/60/EC
3.punkts	3.panta 4.punkts	būtības	apgabala pārvaldes
			institūciju konkrēto
			funkciju noteikšanu
			deleģē dalībvalstīm.
10. panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkts	3.panta 3. punkts
10. panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2. punkts	3.panta 3.punkts
10. panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
3.punkts	3.panta 5.punkts
11. panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (a) daļa,
1.daļa	(i) un (ii) apakšpunkts
11. panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (a) daļa,
2.daļa	(iii) apakšpunkts
11.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (a) daļa,
3.daļa	(iv) apakšpunkts
11.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (b) daļa,
4.daļa	(i) apakšpunkts
11.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (b) daļa,
5.daļa	(ii) apakšpunkts
11.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (b) daļa,
6.daļa	(iii) apakšpunkts
11.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkta	4. panta 1.punkta (c) daļa
7.daļa
11.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	4.panta 1.punkts
11.panta
3.punkts			Norāda, ka vides
			kvalitātes normatīvu
			nosaka saskaņā ar
			likumu “Par
			piesārņojumu”.
12. pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	4.panta 5.punkts
13. pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	6. panta 6. punkts
14.pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	4.panta 7.punkts
15.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkts	5.panta 1.punkts	daļēji
15.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2. punkts	5.panta 2.punkts
16.pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	3.pielikums
17.panta
1.punkts
17.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst	Direktīva 2000/60/EC
2.punkts	9.panta 1.punkts	daļēji	nenosaka formas,
			kādās iekasējama
			maksa par ūdens
			lietošanu, prasot to
			izlemt pašām
			dalībvalstīm.
17.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
3.punkts	9.panta 2.punkts
17.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
4.punkts	9.panta 3.punkts
18.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst	Saskaņā ar
1.punkts	13. panta 4.punkts	daļēji	likumprojekta 18.
	un 7.pielikums		panta 2. punktu
			konkrētāku
			apsaimniekošanas
			plānā ietveramo
			informāciju paredzēts
			noteikt atsevišķos
			Ministru kabineta
			noteikumos.
18.panta
2.punkts
18.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc	Direktīvas 2000/60/
4.punkts	14.pants	būtības	EC 14.pantā prasīts
			nodrošināt
			sabiedrības pieeju
			dažādiem
			dokumentiem, to
			skaitā, apsaimnie-
			košanas plānam.
18.panta
5. punkts			Nosaka saistību ar
			citiem Latvijas
			normatīvajiem aktiem.
18.panta
6.punkts
19.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst	Atbilstība attiecas uz
1.punkts	13.panta 7.punkts	daļēji	plānu atjaunošanas
			termiņiem.
19.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	13.panta 2.punkts
20.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkts	11.panta 1.punkts
20.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	11.panta 1.punkts
20.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc
3.punkts	11.panta 2.punkts	būtības
20.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst pēc	Konkrētus pasākumu
4.punkts	11.panta 2.punkts	būtības	programmā ietve-
			ramos nosacījumus
			paredzēts noteikt
			atsevišķos Ministru
			kabineta noteikumos.
21.pants
22.pants	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	8.panta 1.punkts
23.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkts	14.panta 1.punkts
23.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	14.panta 1.punkts
23.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
3.punkts	14.panta 2.punkts
24.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
1.punkts	15.panta 1.punkts
24.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
2.punkts	15.panta 2.punkts
24.panta	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
3.punkts	15.panta 3.punkts
24.panta			Prasība izriet no
4.punkts			likuma “Par vides
			aizsardzību”
25.pants	Šī panta prasības izriet no
	Direktīvas 2000/60/EC
	1. panta, 4. panta un
	11.panta prasībām
26.pants			Nosaka Latvijas
			likumdošanai
			atbilstošu likuma
			prasību uzraudzības
			un pārsūdzēšanas
			kārtību.
Pārejas
noteikumi
1.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	24.panta 1.punkts
2.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	3.panta 7.punkts un
	24.panta 1.punkts
3.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	16.panta 6.punkts
4.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	5.panta 2.punkts
5.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	9.panta 1.punkts
6. punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	8.panta 2.punkts
7. punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	13.panta 6.punkts
8.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	11.panta 7.punkts
9.punkts	Direktīva 2000/60/EC,	Atbilst
	4.panta 1.punkts
10. punkts			Nosaka, ka prasības
			par ziņošanu Eiropas
			Komisijai stājas spēkā
			ar iespējamo dienu,
			kad Latvija kļūst par
			ES dalībvalsti
			2004.gada 1.janvārī.
Pielikums			Saskaņā ar direktīvas
Upju sateces			2000/60/EC 3. panta
baseinu			1.punktu, upes
apgabalu			sateces baseinu
shēma			apgabali jānosaka
			pašām dalībvalstīm.

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot tiesību akta projektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas. Likumprojekta sākotnējie varianti apskatīti vairākos semināros ar nevalstisko organizāciju līdzdalību. Šī gada oktobrī likumprojekts ievietots internetā, paredzot iespēju interaktīvajai saitei ar sabiedrību.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta). Konkrēti nevalstisko organizāciju priekšlikumi nav iesniegti.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem. Likumprojekta izstrādē piedalījies zviedru eksperts Gabriels Mihaneks (Gabriel Michanek), Luleo universitātes tieslietu pasniedzējs un Zviedrijas Vides aizsardzības aģentūras konsultants. Konsultācijas notikušas arī ar dāņu firmas COWI ekspertiem.

 

 

VII. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas. Likumprojekta ieviešanai tiks paplašinātas Latvijas vides aģentūras funkcijas, paredzot izveidot jaunas reģionālās struktūrvienības atbilstoši apstiprinātajiem upju baseinu apgabaliem. Atsevišķas papildu funkcijas radīsies arī reģionālajām vides pārvaldēm un vides valsts inspekcijai.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo. Likumprojekta normām, kas varētu ierobežot indivīda tiesības, paredzēta pārsūdzības kārtība, kā arī indivīdam ir tiesības griezties tiesā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs V. Makarovs