Lai Eiropas Savienības attieksme pret mūsu lauksaimniekiem būtu godīga

Zemkopības ministrs Atis Slakteris preses konferencē par Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas sēdi Briselē

Šīs nedēļas sākumā zemkopības ministrs Atis Slakteris devās uz Briseli, lai Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības komitejas kārtējās sēdes dalībniekus informētu par paveikto lauksaimniecības nozarē, kā arī par Eiropas Savienības (ES) speciālās pirmsiestāšanās programmas lauksaimniecībai un lauku attīstībai (SAPARD) īstenošanu mūsu valstī.

Atgriezies no sanāksmes, zemkopības ministrs rezumēja: apspriede bija vērienīgāka un nozīmīgāka, nekā gaidīts. Tajā piedalījās visu ES kandidātvalstu pārstāvji - lauksaimniecības ministri vai valsts sekretāri, kā arī ļoti liels Eiropas Parlamenta deputātu skaits no visām frakcijām, kopumā apmēram četrsimt dalībnieku.

Kā preses īssaietā vakar, 20. februārī, pastāstīja A. Slakteris, ES kandidātvalstu lauksaimniecības ministri diezgan lielā vienprātībā kritizējuši Eiropas Komisijas (EK) izteiktos priekšlikumus lauksaimniecības politikā. A. Slakteris savā runā norādījis, ka šajā situācijā runa ir par godīgu attieksmi, bet šis EK piedāvājums nav godīgs. Lielākā problēma ir tā, ka tāds piedāvājums nedod vienlīdzīgu iespēju konkurēt ES tirgū tiem mūsu lauksaimniekiem, kuri jau ir konkurētspējīgi un kuri tādi būs tuvākā nākotnē, uzsvēra zemkopības ministrs.

A. Slakteri patīkami pārsteidzis tas, ka lielākā daļa runātāju no Eiropas Parlamenta arī atzinuši, ka šis dokuments nav vērtējams viennozīmīgi. Viņi aicinājuši kandidātvalstu ministrus būt mierīgiem un iesaistīties debatēs, jo Eiropas kopējā lauksaimniecības politika nākotnē būs jāveido visiem kopā. Tā nevarētu būt divējāda, jo ne velti tās nosaukumā ietverts vārds “kopējā”.

Tomēr sanāksmē ieskanējusies arī citāda nots, atzina A. Slakteris. Kāds Vācijas deputāts teicis: jūs, kandidātvalstu ministri, cīnāties tikai par savām kvotām un tiešajiem maksājumiem, bet ko jūsu valstis dos ES? Viņš atgādinājis, ka arī pašreizējām ES dalībvalstīm savulaik nācies samazināt ražošanas apjomus, ieviešot kvotas, un kandidātvalstis no tā nekur neizbēgs. Pēc A. Slaktera domām, kolēģi no Vācijas nav izpratuši situāciju: patlaban EK izteiktais piedāvājums nozīmē to, ka kandidātvalstīm jāsašaurina savs tirgus par labu “vecākajiem brāļiem”.

“Mēs jau nepretendējam uz kādu mistisku kvotu, ko nav kur pārdot, — tā ir reāla tirgus daļa, kas jau Latvijā ir,” uzsvēra A. Slakteris, piebilstot, ka šāda vecāko un jaunāko brāļu pieeja nav korekta.

Arī citu ES dalībvalstu pārstāvju jautājumos izskanējusi neizpratne par situāciju kandidātvalstīs. Piemēram, Lielbritānijas pārstāvis atzinīgi vērtējis to, ka kandidātvalstis ir pārgājušas no plānveida saimniekošanas uz tirgus ekonomiku un ka tajās parādās brīvā tirgus mehānismi. Uz to A. Slakteris atbildējis, ka ES dalībvalstu deputāti nespējot iedomāties, cik brīvs un mežonīgs tirgus ir pie mums.

Ir vairākas dalībvalstis, kuras paudušas oficiālo nostāju: EK piedāvājums kandidātvalstīm, kas tām šķiet netaisnīgs, viņām šķiet pārāk labs. Starp tām ir Lielbritānija, Īrija, Vācija, Nīderlande. A. Slakteris šādu nostāju skaidroja ar to, ka laikā, kad Vācijā un Francijā tuvojas parlamenta vēlēšanas, šo valstu pozīcija lielā mērā orientēta uz viņu vēlētājiem. Ilgtermiņā mēs tā vai citādi vienosimies par vienādiem spēles nosacījumiem, ir pārliecināts zemkopības ministrs.

Viņš uzskata, ka EK piedāvātais desmit gadu pārejas periods, pakāpeniski ieviešot tiešos maksājumus, ir politisks solis, jo neviens precīzi nezina, kāda būs jaunā lauksaimniecības politika. ES budžets ir apstiprināts līdz 2006. gadam. Ja Latvija līdz tam laikam būs iestājusies ES, mūsu deputāti Eiropas Parlamentā varēs aizstāvēt viedokli par vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm.

ES izpratne par situāciju kandidātvalstu lauksaimniecībā ir nepietiekama, tāpēc ir vērts runāt un skaidrot, uzskata A. Slakteris. Laiku pa laikam notiks augsta līmeņa tikšanās un diskusijas. Apmēram pēc mēneša ir paredzēta ES dalībvalstu un kandidātvalstu lauksaimniecības ministru tikšanās, ko rīko pašreizējās ES prezidējošās valsts — Spānijas — zemkopības ministrs. Ministru līmenī šīs sarunas iespējamas konkrētākas. “Sarunas par to turpināsies, jo nedomāju, ka tuvākā nākotnē Eiropas kopējā lauksaimniecības politika netiks pārdēvēta par divējādo lauksaimniecības politiku,” vēlreiz uzsvēra zemkopības ministrs.

Latvijā mēs jau esam apraduši ar domu, ka nepārprotami virzāmies pretī iestājai ES, tāpēc tiek spriests, kā to labāk izdarīt, sacīja A. Slakteris. Bet starp divpadsmit kandidātvalstīm ir divas — Bulgārija un Rumānija, par kurām jau ir skaidrs, ka tās šinī paplašināšanās kārtā neiekļūs ES. Šo valstu ministru runas ievērojami atšķīrās no pārējo teiktā. Viņi ir ļoti satraukti par to, ka viņu lauksaimnieki neiekļūs ES, nesaņems līdzvērtīgu atbalstu un aizsardzību, kā arī par to, ka investīcijas viņu valstīs ieplūdīs mazāk nekā ES valstīs. Tāpēc viņi daudz runāja par to, ka viņi vēlētos, lai visas divpadsmit valstis vienlaikus nonāktu šajā lielajā, aizsargātajā un dārgajā tirgū.

Kandidātvalstu kopējā nostāja ir vienāda: spēles noteikumiem ir jābūt vienādiem. Lai gan daži no kolēģiem, kuru valstu budžeti ir bagātāki, ieminējās, ka varbūt tomēr valstis vajag vērtēt individuāli, īpaši pievēršot uzmanību tam, cik līdzekļu tiek atvēlēts lauksaimniecības atbalstam, tomēr nevienai no kandidātvalstīm EK piedāvājums ar divējādo politiku nav pieņemams.

Runājot par to, ko jaunās dalībvalstis dos ES, A. Slakteris uzsvēris, ka Latvijā pagājušajā gadā bija augstākais iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums, kas vairākkārt pārsniedz ES valstu IKP pieauguma tempu. Kandidātvalstis ir augošs tirgus, to uzsvēruši arī pārējie kolēģi. Galu galā ES eksperti esot aprēķinājuši, ka paplašināšanās veicinās ekonomikas pieaugumu arī pašreizējās dalībvalstīs.

Lai gan iekšzemes kopprodukta pieauguma temps Latvijā pēdējos gados ir visai augsts, lauksaimniecība ir viena no tām nozarēm, kurā pieaugums ir gaužām niecīgs. Atbildot uz jautājumu, vai situācija varētu mainīties pēc iestājas ES, A. Slakteris atzina, ka lauksaimniecības īpatsvars kopējā IKP struktūrā droši vien nemainīsies, bet viņš aicināja pievērst uzmanību citam rādītājam – 2001. gadā salīdzinājumā ar 2000. gadu pārtikas produktu eksports no Latvijas ir pieaudzis vairāk nekā par 80 %.

Atbildot uz jautājumu par pārmaiņu nozīmīgumu un lielumu mūsu valsts lauksaimniecībā pēc iestāšanās ES, A. Slakteris atzina, ka lielas pārmaiņas tās varbūt šķita pirms vairākiem gadiem. Nekāds apvērsums jau vienā dienā nenotiks: tā, kā mēs šobrīd virzāmies uz priekšu, mēs attīstīsimies arī turpmāk. Latvijā lauksaimniecības politikā lielāko daļu politikas elementu un instrumentu, kādi tiek lietoti ES, Zemkopības ministrija caur Ministru kabinetu un Saeimu jau ir ieviesusi. Tas, kas vēl nav ieviests, jau ir sagatavots un tiek apspriests sadarbības padomē. Nekādu pārsteigumu lauksaimniekiem nebūs.

Latvijā ir ļoti daudz nelielu zemnieku saimniecību. Jautāts par to likteni pēc mūsu valsts iestāšanās ES, A. Slakteris sacīja, ka tendence visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā, ir tāda, ka saimniecībās un lauksaimniecībā nodarbināto skaits aizvien samazinās. Vidējais ātrums, ar kādu sarūk saimniecību skaits, piemēram, Nīderlandē, ir pieci seši procenti gadā, līdzīgi arī Somijā. Latvijā notiks tas pats. Politiķiem un valdībai šajā situācijā ir jānodrošina, lai šis process būtu saprātīgs, lai nebūtu tā, ka saimniecības pēkšņi izput. Ja saimniecības saplūst kopā, piemēram, vecākā paaudze aiziet pelnītā atpūtā un apvieno saimniekošanu ar jauno paaudzi, tas ir normāli. Šī pieredze ES ir laba, no viņiem var mācīties.

Neatkarīgi no tā, vai Latvija būs ES vai ne, profesionālu lauksaimnieku, kas nodarbosies tikai ar lauksaimniecisko ražošanu, skaits nepalielināsies. Tā ir objektīva tirgus prasība, norādīja zemkopības ministrs. Latvijā pašlaik katrs drīkst nodarboties ar lauksaimniecību, kā viņam tīk, — turēt vienu govi, apstrādāt vienu hektāru zemes, un arī pēc iestāšanās ES nebūs kādu speciālu noteikumu. Tomēr jāapzinās, ka, ar to vien nodarbojoties, cilvēks nevarēs nodrošināt sev pienācīgus dzīves apstākļus. Lielākā daļa cilvēku jau to saprot un meklē alternatīvus ienākumu ieguves avotus.

18. februārī A. Slakteris sniedza interviju Īrijas televīzijai, kas vēlējās uzzināt, kāda ir Latvijas lauku cilvēku un lauksaimnieku attieksme pret ES un vai šis EK dokuments mainīs viņu nostāju. A. Slakteris atbildējis: pirms dažiem mēnešiem laukos eiropozitīvistu skaits bija lielāks nekā pilsētās, bet, iespējams, šis ne pārāk korektais piedāvājums Latvijas iestāšanās ES atbalstītāju skaitu samazinās.

A. Slakteris pastāstīja, ka Briselē viņš pirmoreiz ticies ar Igaunijas jauno kolēģi, kurš lauksaimniecības ministra amatā ir tikai dažas nedēļas. Ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem viņš pārrunājis gaidāmo tikšanos 27. un 28. februārī Rīgā, tad plānots formulēt Baltijas valstu kopējo pozīciju, bet jautājumos, kuros netiks panākta vienprātība, — izzināt katras valsts nostādni.

Marika Līdaka,  “LV” tautsaimniecības redaktore