Lai sabiedrība būtu tuvāk valsts lēmumu izstrādei

Nevalstiskās organizācijas vienojušās par pārstāvniecību valsts sekretāru sanāksmē

Rīt, 22.februārī, Nevalstisko organizāciju centram ir jāsniedz atbilde Valsts kancelejai par to, kas tieši pārstāvēs nevalstiskās organizācijas valsts sekretāru sanāksmēs. Jaunā Ministru kabineta Kārtības ruļļa projekts, kurš pirmoreiz tika izskatīts valdības sēdē šā gada 5.februārī un kura spēkā stāšanās sākotnēji tika plānota jau no 1.marta, paredzēja NVO centram tiesības piedalīties valsts sekretāru sanāksmē ar padomdevēja tiesībām. NVO centrs, nosūtot uz Valsts kanceleju tā direktores Kaijas Gertneres parakstītu vēstuli, norādījis, ka nevar šādas funkcijas uzņemties, jo nepārstāv visas nevalstiskās organizācijas un nav tiesīgs izteikt visa Latvijas nevalstisko organizāciju sektora viedokli. Kā norāda paša NVO centra sagatavotā informācija, NVO centrs nevar pārstāvēt visu sektoru, jo nav biedru organizācija. Par savas darbības prioritātēm NVO centrs ir noteicis filantropijas attīstību Latvijā, konsultāciju un izglītojošu pasākumu rīkošanu par nevalstiskajām organizācijām aktuālām tēmām, informācijas apkopošanu un izplatīšanu gan pašu nevalstisko organizāciju vidū, gan trešajām personām, kā arī līdzekļu piesaisti dotācijām nevalstisko organizāciju darbības veicināšanai. Atsaucoties uz saviem mērķiem, NVO centrs izstrādā konkrētus projektus, to īstenošanai piesaistot līdzekļus no dažādiem fondiem. NVO centrs piedāvā arī virkni pakalpojumu, ko var izmantot ikviena Latvijas nevalstiskā organizācija, un analizē valsts politikas ietekmi uz nevalstisko organizāciju darbības vidi, līdzdalību lēmumu pieņemšanā un sadarbību ar valsts un privāto sektoru.

Lai atrisinātu pretrunas, kas radušās starp Ministru kabineta Kārtības ruļļa projekta autoriem — Valsts kanceleju un NVO centru, pagājušajā trešdienā, 13.februārī, Valsts kanceleja rīkoja Kārtības ruļļa projekta prezentāciju nevalstiskajām organizācijām, kuras laikā panākta vienošanās, ka līdz šīs nedēļas beigām nevalstiskās organizācijas lems par savu pārstāvniecību valsts sekretāru sanāksmē.

Aizvakar, 19.februārī, NVO centrs rīkoja diskusiju par šo jautājumu, kuras laikā pārstāvētās nevalstiskās organizācijas tomēr vienojās, ka to pārstāvis valsts sekretāru sanāksmē būs NVO centrs. Klausoties diskusijas dalībnieku izteikumos, šķita, ka šāds iznākums ir bijis skaidrs vairumam klātesošo jau sanāksmes sākumā, jo lielākoties viedokļu apmaiņa bija nevis par to, kas tieši piedalīsies iknedēļas valdības struktūras sanāksmē, bet par to, kā panākt, lai katra nevalstiskā organizācija iespējami agrāk un ar mazākām pašu pūlēm saņemtu to interesējošo politikas dokumentu un tiesību aktu projektus. NVO centrs katram diskusijas dalībniekam bija sagatavojis arī priekšlikumu paketi par nevalstisko organizāciju līdzdalību valsts sekretāru sanāksmē, kuras sākumā apliecināja savu gatavību uzņemties nevalstisko organizāciju koordinatora lomu, un beigās jau piedāvāja konkrētu savas darbības mehānismu.

Ieskicējot nevalstisko organizāciju dalības mehānismu valsts sekretāru sanāksmē un sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā vispār, NVO centra direktore K.Gertnere vairākkārt uzsvēra, ka centrs nevar un nevarēs pretendēt uz visa nevalstisko organizāciju sektora viedokļa izteikšanu.

“Nevalstiskās organizācijas nav pilnvarojušas NVO centru uzstāties to vārdā, un pagaidām nav arī reāla mehānisma, ar kuru būtu iespējams ātri un operatīvi saņemt organizāciju viedokli. Papildus jāatzīmē, ka šāda veida darbība prasa cilvēku un naudas resursus, kuru šādam mērķim NVO centram nav,” savā vēstulē Valsts kancelejai norādīja K.Gertnere. Par efektīvu darbības mehānismu, naudas un cilvēku resursiem nevienojās arī otrdienas diskusijas dalībnieki. Tika izteiktas idejas gan par nevalstisko organizāciju koalīcijas padomes veidošanu, kas formulētu nevalstisko organizāciju viedokli konkrētos jautājumos, gan par valsts budžeta finansētu nevalstisko organizāciju parlamentāro sekretāru, kurš patstāvīgi piedalītos valsts sekretāru sanāksmēs un pārstāvētu nevalstisko organizāciju sektoru. Daudz tika runāts par dokumentu projektu šķirošanu un nosūtīšanu ieinteresētajām nevalstiskajām organizācijām, kopumā tā arī nenonākot pie vienošanās par konkrētu darbības koordinācijas kārtību.

Kāpēc situācija risinājās tieši tā un ne citādi, to visprecīzāk var atspoguļot Latvijas Kinoloģijas federācijas prezidentes Vijas Klučnieces teiktais, ka nevalstiskajām organizācijām šobrīd nav laika strīdēties par optimālajiem pārstāvniecības modeļiem un darbības mehānismiem, jo atbilde Valsts kancelejai ir jāiesniedz jau šonedēļ. Tieši tāpēc par nevalstisko organizāciju pārstāvi valdības lēmējinstitūcijā ir jāizvirza tā organizācija, kura jau reāli darbojas un pastāv ārpus vienas nozares nevalstisko organizāciju apvienībām. Tikai tā šobrīd ir iespējams izmantot iespēju, ko jaunais Ministru kabineta Kārtības ruļļa projekts piedāvā nevalstiskajām organizācijām kā sabiedrības viedokļa paudējām.

To, ka nevalstiskajām organizācijām ir ļoti nepieciešams savs pārstāvis pēc iespējas augstākā varas institūcijā, apliecināja ne viens vien nevalstisko organizāciju pārstāvis, minot konkrētus piemērus par grūtībām, ar kādām nākas sastapties, mēģinot izteikt savus priekšlikumus ministriju līmenī. Tomēr, kā uzsvēra Valsts kancelejas pārstāve Baiba Pētersone, nevalstiskajām organizācijām būtu jāsaprot, ka valsts sekretāru sanāksmes nav starta punkts nevalstisko organizāciju aktivitātēm konkrēta dokumenta izstrādes ietekmēšanai. Tā kā ir paredzēta strauja normatīvo aktu projektu paplašināto anotāciju ieviešana, kurās dokumenta iesniedzējam ir pienākums norādīt, kādas konsultācijas ir notikušas ar nevalstiskajām organizācijām, kāds ir to viedoklis, ar kurām organizācijām konkrēti ir notikušas pārrunas, tad galvenā nevalstisko organizāciju pārstāvja loma valsts sekretāru sanāksmē būtu raudzīties, lai netiktu pieļauta tādu dokumentu projektu tālākvirzība, kuri nav saskaņoti ar nevalstiskajām organizācijām vai kuros iekļautais nevalstisko organizāciju viedoklis ir nepamatots un formāls. Galvenais nevalstisko organizāciju darbs ir jāveic katra konkrētā sektora ministrijā jau pirms valsts sekretāru sanāksmes.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore