Pajautri un pamācīgi
No Jāņa Endzelīna mutes
Jānim Endzelīnam (1873–1961) rīt, 22.februārī, 129.dzimumdiena. Laikabiedri pieredzējuši lielo valodnieku arī pajautros atgadījumos. Daži piemēri jau no cara un vēlāk no Latvijas brīvvalsts laikiem.
- Reiz Chaŗkovā Endzelīns izsaukts uz policiju, kur viņam rādīta kāda grāmata “latviešu” valodā 500 eksemplāros; lai Endzelīns pārbaudot, vai tajā neesot kas pretvalstisks. Bet tā bijusi Vācijā drukāta latīņu valodas mācībgrāmata. Kad Endzelīns aizrādījis, ka grāmata nav latviešu valodā, policisti brīnījušies: “Разве латыши не говорят на латинском языке?” (“Vai tad latvieši nerunā latīņu valodā?”)
- Kāds students, uzplīdamies Endzelīnam ar eksāminēšanos, “asprātīgi” piebildis, ka viņš neiešot projām no Endzelīna dzīvokļa, pirms nebūšot noeksāminēts. Tad Endzelīns klusēdams apvilcies mēteli un aizgājis pats.
- Aicinādams atbildēt iestāju eksāmeniem pierakstījušos, Endzelīns saucis: “Vilks!” Pie galda pienākusi jauniete. Endzelīns vēlreiz skaļāk saucis: “Vilks!” Viņa izbrīnā klusējusi. Tad Endzelīns licis asistentam atzīmēt, ka Vilks nav ieradies uz pārbaudi, bet jauniete teikusi, ka viņa taču esot tas Vilks. — “Vilks var būt tikai vīrietis,” paskaidrojis Endzelīns.
- Kāda studente, koši krāsotām lūpām, nekā nav seminārā pratusi pareizi atbildēt; Endzelīns teicis: “Šurp nākot, vairāk vajadzēja skatīties grāmatā, nevis spogulī.”
Dr. philol. Rasma Grīsle – “Latvijas Vēstnesim”