Dzīves un dzīvības lētā cena

Par dzīvības apdrošināšanu Latvijā PSRS okupācijas režīmā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — “Latvijas Vēstnesim”

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada jūnijā tūdaļ aizsākās arī tās sovjetizācija. Dažādi Vissavienības komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas un PSRS Tautas Komisāru Padomes, PSRS Augstākās Padomes Prezidija lēmumi un dekrēti, kā arī dažādu tautas komisariātu un citu PSRS centrālo iestāžu noteikumi un instrukcijas nāca cita aiz citas. To mērķis bija pēc iespējas drīz likvidēt Latvijas valstiskumu, visās dzīves sfērās nodibināt PSR Savienībā pastāvošo kārtību.

Daudzi no šiem dokumentiem tagad jau publicēti dažādos dokumentu krājumos vai periodiskajā presē, tajā skaitā arī “Latvijas Vēstnesī”, citi vēl joprojām atrodas tikai Maskavas arhīvos un pētniekiem pieeja tiem ir visai ierobežota un sarežģīta. Bet arī tepat Latvijā, Latvijas Valsts arhīvā, atrodas ne mazums dokumentu par 1940. un 1941. gada Latvijas sovjetizāciju, kuriem pētnieki nopietnāku uzmanību līdz šim nav pievērsuši. Pie tādiem jāpieskaita arī izmaiņas valsts apdrošināšanas likumos un noteikumos. Lai arī PSRS vadība jau 1940. gada novembrī apdrošināšanu izsludināja par “PSRS monopolu”, tomēr līdz Otrajam pasaules karam pilnīgi likvidēt agrāko apdrošināšanas sistēmu tā arī neizdevās.

Šoreiz lasītāju uzmanību gribētu pievērst kādam visai būtiskam faktam — 1941. gada 14. jūnijā deportēto Latvijas iedzīvotāju likumīgo tiesību ievērošanai. Saprotams, ka 1941. gada 14. jūnija genocīda akcijā, kas bija klajš noziegums pret daudziem tūkstošiem nevainīgu cilvēku, ne par kādām likumīgām tiesībām toreiz neviens pat nerunāja. Viņus vienā stundā, pat dažos desmitos minūšu izrāva no dzimtās vietas, ierastās dzīves un apstākļiem, aizdzina uz dažādām nāves nometnēm vai Sibīrijas “mūža nometinājumu”, no kurienes dzimtenē atgriezās retie. Par to daudzas traģiskas dokumentālas liecības var atrast arī pērngad Latvijas Valsts arhīva sagatavotajā un izdotajā grāmatā “Aizvestie”.

Taču 1941. gada 14. jūnija genocīda akcijas izpētei ar to punkts vēl nav pielikts. Plašākas publikācijas vērts ir arī jautājums par 1941. gada 14. jūnijā atņemtā īpašuma atgūšanas centieniem pēc atbrīvošanas no t.s. specnometinājuma uzskaites piecdesmito gadu otrajā pusē un sešdesmitajos gados.

Bet šoreiz nedaudz par to, kā klājās tiem LPSR finansu darbiniekiem, kuri pirmajos pēckara gados ievēroja dzīvības apdrošināšanas noteikumus attiecībā uz tiem pilsoņiem, kuri pēc 1941. gada 14. jūnija deportācijas bija miruši Gulaga nāves nometnēs.

PSRS Tautas Komisāru Padomes lēmums par valsts apdrošināšanu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR

Slepeni

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes

Lēmums Nr. 2428–1080s

Maskava, Kremlis, 1940. gada 29. novembrī

Par valsts apdrošināšanu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR

PSR Savienības Tautas Komisāru Padome nolemj:

1. Noteikt, ka Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijā apdrošināšana visos tās veidos, saskaņā ar PSR Savienības likumdošanu, ir Padomju Sociālistisko Republiku Savienības monopols.

2. Uzdot PSR Finansu tautas komisariātam, sākot ar 1940. gada 1. decembri, organizēt Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR Valsts apdrošināšanas republikāniskās pārvaldes, kā arī apdrošināšanas inspekcijas apriņķos un lielajās pilsētās — Viļņā, Kauņā, Rīgā, Liepājā, Daugavpilī, Tallinā un Tartu, un iecelt avārijas komisārus šādās pilsētās: Rīgā, Liepājā, Ventspilī un Tallinā.

Nodot PSRS Valsts apdrošināšanas pārvaldei visas bijušo valsts, akcionāru un kooperatīvo apdrošināšanas uzņēmumu lietas un īpašumu, viņu aktīvus un pasīvus pēc stāvokļa 1940. gada 1. decembrī.

3. Uzdot PSRS Valsts apdrošināšanas pārvaldei pieņemt uz tās atbildību visas darbojošās dzīvības un īpašuma apdrošināšanas un līdz 1941. gada 1. janvārim sakārtot tās atbilstoši PSR Savienības likumdošanai par valsts apdrošināšanu.

4. Pārtraukt ārzemju apdrošināšanas sabiedrībās risku pārapdrošināšanas operācijas. Uzdot PSR Savienības Finansu tautas komisariātam:

a) iecelt savus pilnvarotos, lai likvidētu pārapdrošināšanas operācijas;

b) kopīgi ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR tautas komisāru padomēm līdz 1941. gada 1. februārim iesniegt PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes likuma projektu par savstarpējiem norēķiniem ar ārzemju apdrošināšanas uzņēmumiem apdrošināšanas un pārapdrošināšanas operācijās.

5. Atļaut PSRS Valsts apdrošināšanas pārvaldei no 1940. gada 1. decembra Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR, pamatojoties uz PSR Savienībā darbojošos, veikt:

a) iestāžu īpašuma brīvprātīgu apdrošināšanu, kuras atrodas uz vietējā budžeta, kā arī to pārziņā esošo uzņēmumu un organizāciju (īpašuma apdrošināšanu);

b) kooperatīvo, profesionālo un sabiedrisko organizāciju īpašuma brīvprātīgu apdrošināšanu;

c) eksporta un importa kravu brīvprātīgu apdrošināšanu pārvadāšanas un glabāšanas laikā (..);

d) mājīpašuma, transporta līdzekļu un dzīvnieku brīvprātīgu apdrošināšanu;

e) brīvprātīgu dzīvības apdrošināšanu. (..)

7. Uzdot PSRS Finansu tautas komisariātam kopīgi ar Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR tautas komisāru padomēm līdz 1940. gada 10. decembrim iesniegt PSR Savienības Tautas Komisāru Padomei lēmuma projektu par obligātās likmētās apdrošināšanas ievešanu Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR teritorijā, sākot ar 1941. gadu.

PSR Savienības Tautas Komisāru Padomes priekšsēdētājs V.Molotovs

PSRS Tautas Komisāru Padomes lietu pārvaldnieks J.Čadajevs

LVA, 270. f., 1. s. apr., 2. l., 57., 57.a lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Finansu ministrijas kolēģijas sēdes protokols par LPSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes rezultātiem

LPSR Finansu ministrijas kolēģijas sēdes

Protokols Nr. 2

1949. gada 31. janvārī, plkst. 17.30

Kolēģijas priekšsēdētājs — finansu ministrs biedrs Tabaks

Piedalījās: kolēģijas locekļi b.b. Šeļepovs, Manoilo, Ogliņš, Petjkins, Slaidiņš un Veinbergs

Bez tam: b.b. Čače, Sviridovs, Korobkovs, Rotčevs, Paukins, Šestakovs, Ošiņš, valsts apdrošināšanas inspektors Pirro, Kirova rajona Valsts apdrošināšanas inspekcijas revizors un Valsts apdrošināšanas pārvaldes priekšnieki

Dienas kārtība

Par Latvijas PSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes revīzijas rezultātiem sakarā ar apdrošināšanas summu izmaksu par dzīvības apdrošināšanu, kuras līdz 1941. gada 1. janvārim noslēgušas bijušās Latvijas apdrošināšanas organizācijas.

Ziņojums

KRP [Kontroles un revizijas pārvaldes] vecākais kontrolieris — revidents b. Šestakovs ziņoja, ka LPSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ošiņš, personīgās apdrošināšanas daļas priekšnieks Tāls, inspektors Pirro un Kirova rajona Valsts apdrošināšanas inspekcijas revidents Mazins, ignorējot Valsts intereses un nepareizi īstenojot partijas un valdības politiku valsts apdrošināšanas jomā, ļaunprātīgi izmantoja dienesta stāvokli, ignorēja PSRS FTK [Finansu tautas komisariāta] 1941. gada 6. jūnija noteikumus Nr.479, neraugoties uz prasību termiņa noilguma izbeigšanos, masveida gadījumos veica nelikumīgas apdrošināšanas summu izmaksas.

Tā, piemēram, ir veiktas vairākas apdrošināšanas summu izmaksas bijušajiem fabrikantiem, akcionāru sabiedrību direktoriem, tirgoņiem un viņiem līdzīgām personām un viņu ģimenes locekļiem, kuriem 1940. un 1941. gadā tika nacionalizēts īpašums, bet šās mantas īpašnieki un viņu ģimenes 1941. gada jūnijā izsūtīti aiz Latvijas PSR robežām un vairākos gadījumos atradās ieslodzījumā, nomira nometnēs — izciešot sodu utt. Tā, piemēram, iepriekš minētie Valsts apdrošināšanas pārvaldes darbinieki nelikumīgi izsniedza apdrošināšanas summas: 1) Houšai Natalijai — par nometnē nomirušo vīru — fabrikantu Houšu Ruvinu (miris Kirovas apgabala Vjatkas labošanas darbu nometnē — 1942. g. 23. maijā — J.R.) — 7726 rbļ.; 2) Fainšteinai Annai par nometnē mirušo vīru, bijušo akciju sabiedrības “Ars” direktoru Fainšteinu Ābramu (miris Molotovas apgabala Usoļjes labošanas darbu nometnē 1941. gada 15. decembrī — J.R.) — 31802 rbļ.; 3) Jofei Zelmai, kura atrodas izsūtījumā, — par vīru Jofi Jakovu, lielu tirgotāju (miris Usoļjes labošanas darbu nometnē 1941. gada 4. decembrī — J.R.) — 19467 rbļ.; 4) Perlmanei Etai — par vīru Perlmani Joselu, ievērojamu tirgotāju (miris Vjatkas labošanas darbu nometnē 1942. gada 24. aprīlī — J.R.) — 7850 rbļ.; 5) Leibem Mikuckim — pēc fiktīviem dokumentiem un viltotas polises — 4290 rbļ. Pavisam Ošiņš, Tāls, Pirro un Mazins, nelikumīgi izmaksājot apdrošināšanas summas, PSRS Valsts apdrošināšanai nodarīja zaudējumus par 162 349 rbļ.

Rīgas pilsētas Kirova rajona Valsts apdrošināšanas inspektors Mazins, kuram ir sakari ar izsūtīto Nikolaju Milleru — bijušo lielo uzņēmumu īpašnieku, kopā ar viņa brāli Samuilu Milleru 1947. gada aprīlī safabricēja vairākus viltotus dokumentus, tajā skaitā arī pilnvarotā ārsta ziņojumu par apdrošināšanas “atjaunošanu” it kā Rīgā dzīvojošam, bet faktiski izsūtījumā esošajam Nikolajam Milleram. Tā rezultātā Valsts apdrošināšana Nikolajam Milleram izsniedza aizdevumu par summu 10 000 rbļ.

Uzstājās:

Valsts apdrošināšanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Ošiņš paziņoja, ka viņš par Valsts apdrošināšanas pārvaldes priekšnieka vietnieku strādā no 1946. gada. Personīgās apdrošinašanas darba lauks viņam bijis nepazīstams. Dzīvības apdrošināšanas daļu pārzinājis Tāls, kurš pārbaudījis un devis viņam parakstīt uz daļu attiecošos dokumentāciju. Tamdēļ, slikti pārzinot dzīvības apdrošināšanas tehniku un noteikumus, viņš tos parakstījis mehāniski. Par to viņš paziņoja arī Maskavā. Par apdrošināšanas atjaunošanas likumību un dzīvības apdrošināšanas apdrošinājumu summu izmaksām viņš neesot aizdomājies, jo tas esot praktizēts arī pirms viņa, t.i., 1944. un 1945.gadā, ar Valsts apdrošināšanas pārvaldes priekšnieka biedra Soboļeva atļauju. Divas reizes veiktā PSRS Valsts apdrošināšanas Galvenās pārvaldes revīzija arī nav pievērsusi uzmanību par nepareizi izmaksātajām apdrošinājuma summām par dzīvības apdrošināšanu. Kas attiecas uz Ābrama Fainšteina lietu, tad nelikumīgi izrakstītos dokumentus bija noformējis Tāls. Uzticoties un cerot, ka viņam iesniegtie dokumenti ir pareizi, viņš tos parakstīja bez pārbaudīšanas.

Kirova rajona Valsts apdrošināšanas inspekcijas revidents Mazins teica, ka darbā Valsts apdrošināšanā viņš iestājies 1946. gadā. Inspekcijas priekšnieks Ņikitins viņam toreiz paskaidroja, ka dzīvības apdrošināšanas atjaunošana ir plāna izpildes punkts. Tamdēļ viņš nolēma, ka ir nepieciešams piesaistīt pēc iespējas vairāk personu, kuras grib atjaunot dzīvības apdrošināšanu. Uz to orientēja arī Valsts apdrošināšanas pārvaldes vadība. Noteikumu, instrukciju vai kādu citu direktīvu norādījumu par to, ka ir aizliegts atjaunot dzīvības apdrošināšanu represētajām personām, inspekcijā nebija. Kas attiecas uz Perlmani, tad viņš ar to nebija pazīstams un saraksti neuzturēja. Perlmane Eta bija pazīstama ar viņa sievu, tamdēļ pieļauj, ka ar sievas palīdzību Perlmane uzzināja par iespēju saņemt apdrošināšanas summu par nometnē mirušo vīru. Jautājums par dzīvības apdrošināšanas atjaunošanu Nikolajam Milleram bija saskaņots ar Ņikitinu. Millera brālis Samuils paziņoja, ka apdrošinātais Nikolajs Millers drīz atgriezīsies no izsūtījuma Rīgā un dzīvos šeit. Tamdēļ noformētajos dokumentos bija norādīts, ka Nikolajs Millers dzīvo Rīgā. Tā ir kļūda, kuru viņš atzīst. Dokumentu viltošanu, piemēram, Millera paraksta viltošanu, viņš noliedz. Tiesa, bija viens gadījums, kad viņš palūdza savu paziņu parakstīties par citu personu — Aļhinu, lai atjaunotu viņa apdrošināšanu, taču vēlāk arī pats Aļhins apstiprināja, ka viņš neiebilst pret viņa dzīvības apdrošināšanas atjaunošanu. Vispār tādos un tiem līdzīgos fiktīvos darījumos ar fiktīvām personām viņš neko noziedzīgu nesaskata.

Valsts apdrošināšanas pārvaldes inspektors Pirro paziņoja, ka Valsts apdrošināšanā viņš strādā no 1940. gada PSRS Valsts apdrošināšanas Galvenās pārvaldes 1941. gada 6. jūnija noteikumi Nr.479 viņam nebija zināmi. Valsts apdrošināšanas priekšniecība norādīja, ka visas instrukcijas un noteikumi par dzīvības apdrošināšanas noformēšanu, kuri pastāvēja 1940. gadā, paliek spēkā arī pēc kara. Par prasību ilguma termiņiem, kurus Valsts apdrošināšanas valde ir noteikusi 1941. g. 6. VI, viņam neesot teikuši, un nekādi norādījumi šajā jautājumā viņam neesot bijuši.

Kontroles un revīzijas pārvaldes galvenais revizors — kontrolieris B. Čače norādīja, ka revīzijas atklātajām ļaunprātībām ir politisks raksturs. Ziņojumā minētie Valsts apdrošināšanas darbinieki neievēroja valsts intereses un partijas un valdības politikas pareizu īstenošanu valsts apdrošināšanas jomā. Viņi stājās noziedzīgos sakaros ar sociāli bīstamiem elementiem un vairākos gadījumos, viltojot dokumentus, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, nodarīja valstij zaudējumu par 162 tūkstošiem rubļu. Šī summa galvenokārt izmaksāta šķiriski svešiem elementiem. Tā ir sava veida ekonomiskā kontrrevolūcija. Tāls, bijušais apdrošināšanas biedrības “Drošība” direktors, labi zina, kā vajag noformēt dokumentus. Tagad viņš atsaucas uz savu nezināšanu, uz atmiņas zaudēšanu, uz augstu asinsspiedienu utt. Ošiņš, Mazins un Pirro arī ir izglītoti un labi pazīst darbu, bet tagad izliekas, kas nezina likumus.

Tāls savā nekaunībā nogāja pat tik tālu, ka nolēma par naudu nopirkt padomju revidenta godīgumu, kurš pārbaudīja un atklāja šās nekārtības. Protams, tas viņam neizdevās.

Finansu ministra vietnieks biedrs Šeļepovs teica, ka uzstājušies Valsts apdrošināšanas darbinieki Ošiņš, Pirro un Mazins cenšas pārliecināt kolēģiju, ka viņu darbība nebija vērsta uz to, lai radītu zaudējumu valsts interesēm, bet, ja arī bijusi, tad tas noticis likumu sliktās zināšanas dēļ. Grūti iedomāties, ka Ošiņš nesaprata, ka nav pieļaujama apdrošināšanas summu izmaksāšana represētajiem, šķiriski naidīgiem elementiem, pie tam vēl pēc fiktīviem dokumentiem. Raksturīgi, ka tad, kad ar lūgumu izmaksāt apdrošinājuma summu — 5000 rbļ. apmērā par vācu izdzimteņu nomocītu vīru griezās miliča sieva, Ošiņš, un Tāls pieprasīja Maskavu par tādas operācijas likumību.

Bet, kad uzrādīja Valsts apdrošināšanai pretenzijas par desmitiem tūkstošiem rubļu, represētie, šķiriski naidīgie elementi, tādi kā Fainšteina, Jofe un citi, tad Ošiņš pat nepainteresējās par uzrādīto dokumentu īstumu. To nevar izskaidrot tikai ar to, ka tā darīja arī pirms viņa un tamdēļ arī viņš tā darīja, neiedziļinoties lietas būtībā. Kas attiecas uz Mazina rīcību, tad tajā ir klaji izteikta cenšanās pēc personīgās iedzīvošanās uz valsts līdzekļu rēķina. Mazins apzināti centās slēpt savu noziegumu, atzīmējot dokumentos, ka represētais Millers dzīvo Rīgā. Šeit bija savtīga ieinteresētība. Tādiem cilvēkiem nav vietas padomju aparātā. Materiālu par viņiem vajag arī nodot izmeklēšanas institūcijai.

Noslēguma vārdā finansu ministrs biedrs Tabaks sacīja, ka jautājums par ļaunprātībām no Ošiņa, Tāla, Mazina un Pirro puses ir pilnīgi skaidrs. Ja to novērtē no politiskā redzes viedokļa, tad aina ir visai nepievilcīga, kā Valsts apdrošināšanas pārvaldei, tā arī Latvijas PSR Finansu ministrijai, jo tika izkropļota partijas un valdības politika valsts apdrošināšanas jomā.

Tādus kā Tāls, Mazins un Pirro vajag nekavējoties atlaist no darba. Ošiņu vajag atstādināt no darba un izvirzīt PSRS Valsts apdrošināšanas Galvenajā pārvaldē jautājumu par viņa noņemšanu no darba.

Latvijas PSR Finansu ministrijas kolēģija nolēma:

1. Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, izmaksājot apdrošināšanas summas, ar ko valstij tika nodarīts ievērojams zaudējums,

a) Latvijas PSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes inspektoru E.Pirro, Rīgas pilsētas Kirova rajona Valsts apdrošināšanas inspekcijas revidentu G.Mazinu un Latvijas PSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes personīgās apdrošināšanas daļas priekšnieku G.Tālu noņemt no darba;

b) atstādināt no darba un PSR Savienības Valsts apdrošināšanas Galvenajai pārvaldei izvirzīt jautājumu par Latvijas PSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes priekšnieka vietnieka E.Ošiņa noņemšanu no darba.

2. Pieņemt zināšanai PSRS Finansu ministrijas Kontroles un revīzijas pārvaldes galvenā kontroliera–revidenta biedra R.Čačes paziņojumu par to, ka Latvijas PSR Valsts apdrošināšanas pārvaldes revīzijas materiāli nodoti Latvijas PSR prokuroram, lai vainīgās personas, kuras pieļāvušas zaudējumu valstij, sauktu pie kriminālatbildības.

Kolēģijas sēde beidzās plkst.19.45.

Priekšsēdētājs A.Tabaks

Protokolists Paukins

LVA, 327.f., 3.apr., 24.l., 19., 20., 21., 22., 23.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas

Latvijas PSR Ministru Padomes lēmums par dzīvības apdrošināšanas polišu apmaiņu

Slepeni

Izejošais Nr.528–s, 9 V 50

Latvijas PSR Ministru padomes lēmums Nr.558–s

1950.gada 9.maijā

Par dzīvības apdrošināšanas polišu apmaiņu, kuras izsniegušas bijušās apdrošināšanas organizācijas Latvijas PSR

Saskaņā ar PSR Savienības Ministru Padomes 1950.gada 28.aprīļa lēmumu Nr.1774–692 “Par dzīvības apdrošināšanas polišu apmaiņu, kuras izsniegušas bijušās apdrošināšanas organizācijas Lietuvas, Latvijas un Igaunijas PSR”, Latvijas PSR Ministru Padome nolemj:

1. Uzdot Latvijas PSR Valsts apdrošināšanas pārvaldei (b.Sviridovam) 3 mēnešu laikā veikt dzīvības apdrošināšanas polišu apmaiņu, kuras izdevušas apdrošināšanas organizācijas Latvijas PSR, pret PSRS Valsts apdrošināšanas pārvaldes noteiktā parauga polisēm.

Polišu apmaiņu izdarīt tikai tām personām, kuras nomaksājušas apdrošināšanas iemaksas pēc šīm polisēm PSRS Valsts apdrošināšanas orgānos. Apmainot polises, saglabāt tos apdrošināšanas nosacījumus, kuri bija spēkā apmaiņas momentā.

Tās polises, kuras apmaiņai nav uzrādītas šā lēmuma noteiktajā termiņā, kā arī tās polisies, pēc kurām nav izdarīti apdrošināšanas maksājumi PSRS Valsts apdrošināšanas orgānos, anulēt bez apdrošināšanas iemaksu atpakaļ atdošanas.

2. Neizdarīt šā lēmuma 1.punktā norādīto dzīvības apdošināšanas polišu apmaiņu tām personām, kuru īpašums ir nacionalizēts. Ja minētās personas vēlas noslēgt jaunus dzīvības apdrošināšanas līgumus, tad jauno līgumu rēķinā ieskaitīt tās apdrošināšanas iemaksas, kuras viņas PSRS Valsts apdrošināšanas orgānos iemaksājušas pēc 1941.gada 1.janvāra.

Tajā gadījumā, ja minētās personas atsakās noslēgt jaunus dzīvības apdrošināšanas līgumus, atdot šīm personām 50% no apdrošināšanas iemaksām, kuras tās PSRS Valsts apdrošināšanas orgāniem iemaksājušas pēc 1941.gada 1.janvāra.

3. Anulēt dzīvības apdrošināšanas polises, kuras bijušās apdrošināšanas organizācijas izsniegušas tām personām, kuru īpašums ir konfiscēts, neatmaksājot šīm personām viņu nomaksātās apdrošināšanas iemaksas.

Latvijas PSR Ministru Padomes priekšsēdētāja vietnieks M.Plūdonis

Latvijas PSR Ministru Padomes lietu pārvaldnieks I.Bastins

LVA, 270.f., 1.s. apr., 556.l., 230., 231.lp. Oriģināls. Tulkojums no krievu valodas