Jūras kodekss

Saeimas dok.Nr.4131; likumprojekts Nr.1185

Satiksmes ministrijas izstrādāts, Ministru kabineta

2002. gada 12. februāra sēdē akceptēts (prot. Nr.7, 4.§)

un 14. februārī iesniegts Saeimas izskatīšanai

 

A sadaļa

1.nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Jūras kodeksa darbība

Jūras kodekss (turpmāk – kodekss) regulē administratīvās un privāttiesiskās attiecības, kas rodas starp tiesību subjektiem ar jūrlietām saistīto tiesisko attiecību jomā.

 

2.pants. Kodeksa piemērošana

(1) Šo kodeksu piemēro visiem kuģiem, kas atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajos ūdeņos (turpmāk – Latvijas ūdeņi), visiem Latvijas kuģiem, kā arī citiem tiesību subjektiem, kas saistīti ar Latvijas kuģiem vai kuģošanu Latvijas ūdeņos.

(2) Šis kodekss neattiecas uz karakuģiem un to personālu.

 

3.pants. Starptautiskās tiesību normas

Ja starptautiskās tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai, paredz citus nosacījumus nekā tos, kas ietverti šajā kodeksā, piemēro starptautiskās tiesību normas.

 

4.pants. Citu Latvijas normatīvo aktu piemērošana

Citus Latvijas normatīvos aktus piemēro tādos ar jūrlietām saistītos jautājumos, kurus neregulē šis kodekss un starptautiskās jūras tiesību paražu normas.

 

B sadaļa

Kuģi

2.nodaļa. Vispārējie nosacījumi

2.1.apakšnodaļa. Valstiskā piederība

5.pants. Valstiskās piederības nosacījumi

(1) Kuģi uzskata par Latvijaskuģi, ja tas nav reģistrēts citas valsts kuģu reģistrā un tā īpašnieks ir:

1) Latvijas pilsonis vai nepilsonis;

2) Latvijā reģistrēta juridiskā persona.

(2) Šā kodeksa 9.panta otrās daļas 1.punkta “a”, “b” un “c” apakšpunktā minēto Latvijas kuģu īpašnieks nodrošina pats vai uz līguma pamata uzdod Latvijā reģistrētai juridiskajai personai (turpmāk – kuģa operators) sava kuģa tehnisko un komerciālo vadību, tajā skaitā nodrošināšanu ar kuģa apkalpi, kuģa ekspluatāciju un uzturēšanu kārtībā, kā arī apdrošināšanu.

 

6.pants. Kuģa karogs

Latvijas kuģa karogs ir Latvijas valsts karogs.

 

 

2.2.apakšnodaļa. Kuģa vārds un pieraksta osta

7.pants. Kuģa vārds

(1) Katram kuģim, kas ir reģistrēts Latvijas Kuģu reģistrā (turpmāk – Kuģu reģistrs), ir vārds, kuru izvēlas tā īpašnieks. Vārds ir skaidri atšķirams no pārējo reģistrēto kuģu vārdiem. Kuģiem, kas pieder vienam un tam pašam īpašniekam, var būt vienāds vārds, ja tiem ir atšķirīgi cipari.

(2) Kuģa īpašniekam ir tiesības lūgt Kuģu reģistru reģistrēt kuģa vārda maiņu. Kuģu reģistrs var atļaut mainīt kuģa vārdu arī citos gadījumos, ja tam piekrīt hipotekārie kreditori un citi reģistrēto tiesību turētāji.

(3) Noslēdzot kuģa pirkšanas vai būvēšanas līgumu, var rezervēt kuģa vārdu, nosūtot ziņojumu Kuģu reģistram. Kuģu reģistrs pēc pieprasītāja lūguma var rezervēt kuģa vārdu arī citos gadījumos uz laiku līdz pieciem gadiem. Vārdam, kas ir rezervēts, ir tāda pati tiesiskā aizstāvība kā kuģa vārdam, kas ir reģistrēts Kuģu reģistrā.

 

8.pants. Pieraksta osta

Kuģa īpašnieks pirms kuģa reģistrēšanas Kuģu reģistrā izvēlas pieraksta ostu savam kuģim no satiksmes ministra apstiprinātajām pieraksta ostām. Pieraksta ostu var mainīt, nosūtot paziņojumu Kuģu reģistram.

 

3.nodaļa. Kuģu un tiesību reģistrācija

3.1.apakšnodaļa. Kuģu reģistrs

9.pants. Reģistrējamie kuģi

(1) Kuģu reģistrācijas mērķis ir nodrošināt kuģu izmantošanas un to atbilstības kuģošanas drošības prasībām valsts kontroli, kā arī aizsargāt personu mantiskās intereses, kas saistītas ar reģistrētajiem kuģiem.

(2) Latvijā kuģus reģistrē:

1) Kuģu reģistrs:

a) kuģus, kuru maksimālais garums ir 12 metru un vairāk;

b) velkoņus, palīgflotes un pasažieru kuģus neatkarīgi no garuma;

c) zvejas kuģus neatkarīgi no garuma, ja tos izmanto komercdarbībai jūrā;

d) valsts dienestu kuģus neatkarīgi no garuma;

2) atzītās iestādes Latvijas Jahtu reģistrs – jūras jahtas atbilstoši satiksmes ministra noteiktajām jūras jahtu kategorijām;

3) satiksmes ministra pilnvaroti jahtklubi – jahtas, kuras neatbilst satiksmes ministra noteiktajām jūras jahtu kategorijām;

Ceļu satiksmes drošības direkcija:

a) kuģošanas līdzekļus, kuru maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, izņemot kuģus, kurus izmanto komercdarbībai jūrā;

b) ūdens sportam un izklaidei paredzētus kuģošanas līdzekļus (arī ūdens motociklus), izņemot jahtas.

(3) Latvijas kuģu tehniskās uzraudzības un klasifikācijas prasības nosaka Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums.

 

10.pants. Kuģu reģistra darbība

(1) Kuģu reģistrs ir publisks reģistrs.

(2) Katru kuģi, kas minēts šā kodeksa 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktā, reģistrē mēneša laikā no darījuma par īpašuma tiesībām noslēgšanas brīža vai arī no brīža, kad kuģis ir izslēgts no cita kuģu reģistra.

(3) Latvijā reģistrēto kuģu tehniskajam stāvoklim un aprīkojumam jāatbilst vispārpieņemtajām starptautiskajām normām un nacionālo normatīvo aktu prasībām attiecībā uz kuģošanas drošību un cilvēku dzīvības un vides aizsardzību.

(4) Pirms kuģa pamatreģistrācijas Kuģu reģistrs kuģim uz laiku līdz sešiem mēnešiem var piešķirt pagaidu reģistrāciju, lai kuģa īpašnieks varētu nokārtot visus ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus. Šādā gadījumā Kuģu reģistrs izsniedz kuģa īpašniekam pagaidu reģistrācijas apliecību.

(5) Ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus paraksta Latvijas kuģu reģistrators, bet viņa prombūtnes laikā – viņa vietnieks. Pēc Latvijas kuģu reģistratora atļaujas saņemšanas ar kuģa reģistrāciju saistītos dokumentus var izdot arī attiecīgā Latvijas Republikas konsulārā amatpersona.

 

11.pants. Kuģa izslēgšana no Kuģu reģistra un dokumentu derīgums

(1) Kuģi izslēdz no Kuģu reģistra, pamatojoties uz kuģa īpašnieka iesniegumu, ja:

1) kuģis gājis bojā;

2) noticis jūras negadījums, kurā kuģis guvis ievērojamus bojājumus, un kuģa īpašnieks nolēmis kuģi neatjaunot;

3) kuģis ir pazudis bez vēsts;

4) izbeigta kuģa ekspluatācija;

5) kuģis tiek pārreģistrēts citas valsts kuģu reģistrā.

(2) Kuģa reģistrācijas dokumentus anulē, ja:

1) tiek konstatēts, ka kuģis ir jau reģistrēts citas valsts reģistrā;

2) tiek slēptas kuģim raksturīgās valsts nacionālās pazīmes;

3) atzītās iestādes atzinums apstiprina, ka attiecībā uz kuģi netiek ievērotas būtiskas starptautisko konvenciju un Latvijas normatīvo aktu prasības un kuģis faktiski ir zaudējis patieso saikni ar Latvijas valsti.

(3) Ja kuģis netiek ekspluatēts ilgāk par sešiem mēnešiem, pēc kuģa īpašnieka pieteikuma kuģa reģistrāciju var apturēt, kuģi neizslēdzot no Kuģu reģistra. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nodod Kuģu reģistrā dokumentus, kas saņemti, kuģi reģistrējot.

 

12.pants. Kuģa reģistrācijas kārtība

(1) Lai nodrošinātu kuģu reģistrāciju, Ministru kabinets nosaka:

1) Latvijas kuģu nacionālās pazīmes;

2) tiesību nodibinošo dokumentu reģistrācijas kārtību Kuģu reģistrā;

3) prasības Kuģu reģistra grāmatām;

4) kuģu obligāciju reģistrācijas kārtību;

5) apgrūtinājumu cesijas un pārjaunojuma reģistrācijas kārtību;

6) berbouta līguma reģistrācijas kārtību.

(2) Kuģa pirmsreģistrācijas tehniskās pārbaudes kārtību un kuģu reģistrācijas tarifus nosaka satiksmes ministrs.

(3) Šā kodeksa 9.panta otrās daļas 4.punktā minēto kuģošanas līdzekļu satiksmes noteikumus un kuģošanas līdzekļu reģistrācijas kārtību nosaka Ministru kabinets.

 

13.pants. Berbouta fraktēšanas līgums

(1) Berbouta fraktēšanas līgums ir vienošanās starp kuģa īpašnieku un berbouta fraktētāju par kuģa faktiskā valdījuma nodošanu berbouta fraktētājam uz noteiktu laikposmu, saskaņā ar kuru berbouta fraktētājs iegūst pilnu kontroli pār kuģi, tajā skaitā tiesības pieņemt darbā kuģa apkalpi.

(2) Latvijā var reģistrēt ārvalstīs reģistrētu kuģi saskaņā ar berbouta fraktēšanas līgumu, ja kuģa fraktētājs ir kāda no 5.panta pirmajā daļā minētajām personām un ja kuģa reģistrācija Latvijā ir paredzēta noslēgtajā berbouta fraktēšanas līgumā.

(3) Reģistrēts berbouta fraktēšanas līgums kuģim dod tiesības kuģot zem Latvijas karoga. Šī reģistrācija neapliecina nevienas personas citas tiesības vai pienākumus saskaņā ar reģistrēto līgumu.

 

14.pants. Karoga pagaidu maiņa

Ja, pamatojoties uz berbouta fraktēšanas līgumu, Latvijā reģistrētam kuģim ir atļauts uz laiku braukt zem citas valsts karoga vai arī citā valstī reģistrētam kuģim ir atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, attiecībā uz šo kuģi ievēro šādus nosacījumus:

1) atzīstot reģistrētās kuģa hipotēkas un citas saistības, piemēro kuģa hipotēku reģistrācijas valsts normatīvos aktus;

2) kuģu reģistrators Kuģu reģistrā atzīmē valsti, zem kuras karoga kuģim ir atļauts uz laiku braukt, vai kuģa sākotnējās reģistrācijas valsti, ja kuģim ir atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga;

3) Latvijā reģistrētam kuģim nedrīkst dot atļauju uz laiku braukt zem citas valsts karoga, ja nav dzēstas visas reģistrētās kuģa hipotēkas un citas reģistrētas saistības vai ja nav saņemta visu šo hipotēku un saistību turētāju piekrišana;

4) tiesu izpildītājs paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu nosūta arī par kuģu reģistrāciju atbildīgajai tās valsts institūcijai, zem kuras karoga kuģim ir atļauts uz laiku braukt;

5) pēc tam, kad izsniegta šā kodeksa 56.panta trešajā daļā noteiktā izziņa, kuģu reģistrators pēc pircēja lūguma izsniedz apliecību par to, ka kuģim, kuram bija atļauts uz laiku braukt zem Latvijas karoga, šīs tiesības ir anulētas.

 

 

3.2.apakšnodaļa. Tiesību reģistrācija

15.pants. Reģistrējamie tiesību nodibinājumi

(1) Personu reģistrējamās tiesības tiek nodibinātas, grozītas vai izbeigtas attiecībā uz kuģi pēc tiesību apliecinošu dokumentu reģistrācijas Kuģu reģistrā. Minētos ierakstus izdara Kuģu reģistra grāmatās.

(2) Ja tiesā tiek celta prasība pret tiesībām, kas reģistrējamas saskaņā ar šā panta pirmo daļu, tiesa var lemt, ka tiesas nodibinātās tiesības reģistrē. Izlemjot lietu pēc būtības, tiesa lemj par reģistrēto tiesību turpmāko reģistrāciju.

 

16.pants. Reģistrētās īpašuma tiesības

(1) Īpašuma tiesības šā kodeksa izpratnē ir tai personai, kura Kuģu reģistrā ir reģistrēta kā īpašnieks vai kuras īpašuma tiesības ir nodibinātas ar tiesas nolēmumu.

(2) Lai Kuģu reģistrā reģistrētu dokumentus uz īpašuma tiesībām šā kodeksa izpratnē, tiem jāapliecina īpašuma beznosacījumu nodošana vai, ja nodošana ir ar nosacījumiem, jānorāda katra nosacījuma izpildīšana ar pienācīgi reģistrētiem pierādījumiem vai ar pierādījumiem, kam ir vispārzināms raksturs.

(3) Šā panta nosacījumus piemēro arī attiecībā uz citām reģistrētajām tiesībām.

 

17.pants. Reģistrētās īpašuma tiesības kā reģistrēšanas nosacījums

Dokumentu, kas apliecina brīvprātīgu tiesību nodibinājumu saskaņā ar šā kodeksa 15.panta pirmo daļu, var reģistrēt Kuģu reģistrā,ja tā izdevējam ir reģistrētas īpašuma tiesības vai ir šāda reģistrēto tiesību īpašnieka piekrišana.

 

18.pants. Prioritāte

(1) Reģistrētās tiesības ir prioritāras attiecībā pret nereģistrētajām tiesībām, izņemot jūras privilēģijas.

(2) Ja pastāv konflikts starp reģistrētajām tiesībām, prioritāte ir tām tiesībām, kuras ir reģistrētas pirmās. Vienlaicīgi reģistrētām tiesībām ir vienlīdzīga prioritāte.

 

19.pants. Izņēmumi attiecībā uz prioritātes nosacījumiem

(1) Agrāk iegūtām nereģistrētām tiesībām ir prioritāte attiecībā pret vēlāk iegūtām reģistrētām tiesībām, ja vēlāk iegūtās tiesības ir iegūtas brīvprātīgi un puse, kura iegūst tiesības, zina vai tai vajadzēja zināt par agrāk iegūtajām tiesībām.

(2) Reģistrēšana neietekmē ar likumu noteiktās tiesības, ja vien likums neparedz pretējo.

(3) Pēc īpašuma pārdošanas vai citādas atsavināšanas bijušā īpašnieka iegūtajām tiesībām un tiesībām, kuras ir norādītas jaunā īpašnieka īpašumtiesību dokumentā vai ir reģistrētas vienlaikus ar īpašumtiesību dokumentu, ir prioritāte attiecībā uz tām tiesībām, kas iegūtas no jaunā īpašnieka. Savstarpējo prioritāti starp vairākām no bijušā īpašnieka iegūtajām tiesībām nosaka saskaņā ar šā kodeksa 18.panta nosacījumiem. To piemēro arī attiecībā uz radinieku prioritātēm starp vairākām no jaunā īpašnieka iegūtajām tiesībām, nosakot, ka brīvprātīgi nodibinātai hipotēkai, kas uzskatāma par garantiju aizņēmumam, lai finansētu kuģa pirkšanu, un kas reģistrēta ne vēlāk par jaunā īpašnieka īpašumtiesību dokumentu, ir prioritāte attiecībā uz tiesībām, kuras iegūtas brīvprātīgi vai tiesas ceļā, neatkarīgi no tā, kad tās reģistrētas.

(4) Apgrūtinājumiem, kas nodoti no ārvalstu reģistra saskaņā ar šā kodeksa 44.pantu, ir prioritāte attiecībā uz citām tiesībām, un tie saglabā savu prioritāti saskaņā ar sākotnējo reģistrāciju ārvalsts reģistrā.

(5) Šā kodeksa 18.panta nosacījumus nepiemēro kuģa hipotēkas cesijas gadījumā.

 

20.pants. Aizsardzība maksātnespējas gadījumā

Lai maksātnespējas gadījumā aizsargātu brīvprātīgi dibinātas tiesības, tās reģistrē Kuģu reģistrā ne vēlāk kā dienu pirms šādas maksātnespējas procedūras uzsākšanas, izņemot gadījumus, kas minēti šā kodeksa 19.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā.

 

21.pants. Prioritāte, ja pieļauta kļūda reģistrēšanā

Ja tiesības Kuģu reģistrā ir reģistrētas kļūdaini vai nav reģistrētas divu nedēļu laikā no to pieteikšanas brīža, tiesa var noteikt, ka prioritāte tiek dota brīvprātīgi nodibinātām tiesībām, kas reģistrētas vēlāk, ar šādiem nosacījumiem:

1) vēlāk reģistrēto tiesību ieguvējs darbojies godprātīgi, reģistrējot šīs tiesības Kuģu reģistra grāmatā;

2) ja vēlāk reģistrētajām tiesībām netiek dota prioritāte, īpašnieks var ciest nepelnītus zaudējumus, paļaujoties uz Kuģu reģistru;

3) ja vēlāk reģistrētajām tiesībām netiek dota prioritāte, īpašnieka zaudējumi var būtiski pārsniegt citas puses zaudējumus vai tas var būtiski ietekmēt vēlāk reģistrētās tiesības.

 

 

3.3.apakšnodaļa. Izslēgšana no Kuģu reģistra un noilguma termiņš

22.pants. Kuģa īpašuma apgrūtinājumi, ja kuģi izslēdz no Kuģu reģistra vai aptur reģistrāciju

(1) Kuģa reģistrācijas apturēšana neietekmē reģistrētās īpašuma un apgrūtinājuma tiesības.

(2) Ja ir reģistrēti apgrūtinājumi, kuģi nevar izslēgt no Kuģu reģistra bez apgrūtinājuma turētāja rakstiskas piekrišanas. Ierakstu par faktu, kas varētu būt pamats kuģa izslēgšanai, izdara Kuģu reģistra grāmatā. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunu tiesību nodibināšanu nevar reģistrēt.

(3) Kuģa reģistrators izdod kuģa izslēgšanas apliecību, kurā prioritārā secībā ir uzrādīti visi reģistrētie apgrūtinājumi.

 

23.pants. Apgrūtinājumu izslēgšana

(1) Apgrūtinājumus izslēdz no Kuģu reģistra, kad tiek reģistrēti pierādījumi, ka apgrūtinājumi kuģim vairs nav saistoši vai tiesību turētājs piekrīt to izslēgšanai.

(2) Lai izslēgtu kuģa hipotēku, kuģa īpašnieks kuģu reģistratoram iesniedz iesniegumu ar tam pievienotu kreditora piekrišanu.

(3) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā visas reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāja piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi jebkura veida apgrūtinājumi zaudē spēku attiecībā uz kuģi ar šādiem nosacījumiem:

1) pārdošanas laikā kuģis atrodas Latvijā;

2) pārdošana veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Minētie apgrūtinājumi zaudē spēku arī tad, ja kuģa piespiedu pārdošana ir veikta ārvalstīs un šādu piespiedu pārdošanu atzīst Latvijā.

(4) Apgrūtinājumu, kas nepārprotami ir zaudējis spēku, kuģu reģistrators izslēdz pēc savas iniciatīvas.

(5) Ja apgrūtinājums izslēgts kļūdaini, piemēro šā kodeksa 21.panta nosacījumus.

 

24.pants. Noilguma termiņš

(1) Reģistrētie kuģa īpašuma apgrūtinājumi, ja to reģistrācijas nosacījumi vai darījumi, uz kuru pamata tie radušies, neparedz citādi, uzskatāmi par spēkā neesošiem un tos var izslēgt no Kuģu reģistra, kad beidzies apgrūtinājuma turētāja prasības noilguma termiņš.

(2) Aizlieguma atzīmi attiecībā uz kuģi izslēdz no Kuģu reģistra Civilprocesa likumā noteiktajos gadījumos.

(3) Cesijas vai pārjaunojuma reģistrēšana attiecībā uz iepriekš reģistrētu kuģa īpašuma tiesību apgrūtinājumu nepārtrauc noilguma termiņu, ja vien darījums neietver apgrūtinājumu nodibināšanas nepārprotamu atjaunošanu. Kuģa obligācijas summas palielinājums uzskatāms par šādu nepārprotamu atjaunošanu. Ar atjaunotās reģistrēšanas datumu sākas jauns noilguma termiņš, kura ilgums līdzinās sākotnējam.

(4) Ja kuģa reģistrācija ir zaudējusi spēku šā kodeksa 11.panta pirmajā daļā noteiktajos gadījumos, kuģu reģistrators pēc savas iniciatīvas izslēdz apgrūtinājumus. Ja apgrūtinājumi izslēgti kļūdaini, piemēro šā kodeksa 21.panta nosacījumus.

 

25.pants. Kuģi, kas nav remontējami

Ja kuģi nav lietderīgi atjaunot, kuģa īpašnieks var sniegt pieteikumu tiesā par trešās personas nereģistrēto tiesību dzēšanu attiecībā uz šo kuģi uzaicinājuma kārtībā. Tiesas spriedumu reģistrē Kuģu reģistrā.

 

 

3.4.apakšnodaļa. Kuģi, kas atrodas būvniecības stadijā

26.pants. Reģistrēšana

Kuģus, kas atrodas būvniecības stadijā, un līgumus attiecībā uz kuģa būvniecību var reģistrēt Kuģu reģistrā. Reģistrēts līgums aizsargā pircēja tiesības no kuģa būvniecības uzsākšanas brīža. Kuģa būvētāja ziņojums par lēmumu būvēt kuģi uz sava rēķina ir uzskatāms par līdzvērtīgu līgumam šā panta izpratnē.

 

27.pants. Izslēgšana no Kuģu reģistra

(1) Kuģus, kas atrodas būvniecības stadijā, un līgumus attiecībā uz kuģa būvniecību izslēdz no Kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē būvniecības stadijā esošus kuģus, kad būvētājs ir piegādājis kuģi vai, ja kuģis ir būvēts uz kuģa būvētāja rēķina, kad kuģis uzsāk darbību. Tas pats attiecināms uz būvēšanas līgumu, kurš vairs nav saistošs.

(2) Ja apgrūtinājumi ir reģistrēti attiecībā uz kuģi, kas atrodas būvniecības stadijā, vai attiecībā uz būvēšanas līgumu un nav pārreģistrēti citā Kuģu reģistra grāmatā, tos bez tiesību turētāja rakstiskas piekrišanas neizslēdz no Kuģu reģistra grāmatas, kurā reģistrē būvniecības stadijā esošus kuģus. Šādā gadījumā apgrūtinājumi saglabā savu prioritāti, bet jaunas tiesības nedrīkst reģistrēt.

 

 

3.5.apakšnodaļa. Dažādi nosacījumi

28.pants. Reģistrēto īpašumtiesību iegūšana

(1) Ja Latvijas kuģa īpašnieka īpašumtiesības nav reģistrētas un reģistrāciju ir neiespējami vai sarežģīti iegūt, reģistrētas īpašumtiesības var iegūt saskaņā ar tiesas spriedumu par tiesību dzēšanu uzaicinājuma kārtībā un īpašumtiesību juridiskā fakta konstatēšanu. Pēc tam kuģi reģistrē atbilstoši spriedumam, ievērojot šā kodeksa 9.panta noteikumus.

(2) Kuģa īpašnieks prasības pieteikumu iesniedz tiesā. Pieteikumā prasītājs uzrāda pamatojumu drošām tiesībām uz kuģi. Tiesa izskata pieteikumus Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

 

 

3.6.apakšnodaļa. Jūras dzīļu resursu ieguves iekārtas

29.pants. Nostiprinātās iekārtas

(1) Nostiprinātās iekārtas, kas atrodas būvniecības stadijā un kas paredzētas zemūdens dabas resursu pētījumiem, to uzglabāšanai vai transportam, vai līdzīga veida darbībām, kā arī celtniecības līgumus attiecībā uz šādām iekārtām pēc īpašnieka lūguma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tie ir pilnīgi vai daļēji izvietoti Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijas saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Lielas nostiprināto iekārtu grupas un līgumus par šādu grupu celtniecību var reģistrēt, ja šīs grupas tiks celtas vai tās ceļ Latvijā saskaņā ar atsevišķu celtniecības līgumu.

(2) Nostiprinātās iekārtas, kuras izmanto zemūdens dabas resursu pētījumiem, to uzglabāšanai vai transportam, vai līdzīga veida darbībām, pēc īpašnieka lūguma var reģistrēt Kuģu reģistrā, ja tās pilnīgi vai daļēji izvietotas Latvijas teritorijā vai Latvijas kontinentālajā šelfā un ja šāda reģistrēšana nav pretrunā ar Latvijas saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām.

(3) Nostiprinātajām iekārtām, ja nepieciešams, piemēro šīs sadaļas un šā kodeksa 30., 31. un 32.panta nosacījumus. Šādu iekārtu ieķīlāšana var ietvert papildierīces un iekārtas, kuras var ieķīlāt. Ieķīlāšana var ietvert jebkādas atļaujas, kas izsniegtas likuma “Par Latvijas Republikas kontinentālo šelfu un ekskluzīvo ekonomisko zonu” noteiktajā kārtībā.

(4) Nostiprināto iekārtu grupas vai grupu celtniecības līgumus var ieķīlāt atsevišķi, ja šo grupu ceļ vai tā tiks celta saskaņā ar individuālu līgumu un tā ir reģistrēta atbilstoši šā kodeksa otrajai sadaļai. Šā kodeksa 31.panta pirmās daļas otrais teikums neattiecas uz nostiprinātajām iekārtām. Ieķīlāšana zaudē spēku, ja grupu nodod pircējam.

 

4.nodaļa. Kuģu īpašumtiesību apgrūtinājumi

4.1.apakšnodaļa. Kuģa hipotēka

30.pants. Kuģa vai tā daļas hipotēka

(1) Reģistrētu kuģi vai tā daļu drīkst izmanot kā saistību nodrošinājumu. Kuģa obligāciju par to noformē atbilstoši Kuģu reģistra prasībām. Kuģa vai tā daļas obligācija kļūst par kuģa hipotēkas obligāciju un stājas spēkā ar tās reģistrācijas brīdi Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa obligācijā iekļauj ziņas par kuģa kreditoru un ķīlas summu.

(2) Kuģu reģistrators reģistrē kuģu obligācijas tādā kārtībā, kādā tās tiek uzrādītās, uz katras obligācijas norādot dienu un stundu, kad izdarīts attiecīgais ieraksts, un apstiprina to ar savu parakstu. Kuģa hipotekāro kreditoru prioritāti nosaka obligācijas reģistrācijas secība Kuģu reģistra grāmatā. Kuģa hipotēkas prasījuma tiesību pāriešana vai maiņa neietekmē tās prioritātes secību.

(3) Kuģa hipotekāro kreditoru uz hipotēkas pamata nevar uzskatīt par kuģa vai tā daļas īpašnieku, tāpat nevar uzskatīt, ka hipotekārais parādnieks uz šā pamata būtu zaudējis īpašuma tiesības, izņemot gadījumus, kad ieķīlāto kuģi vai tā daļu nepieciešams izmantot kuģa hipotēkas parāda dzēšanai.

 

31.pants. Būvniecības stadijā esošu kuģu ieķīlāšana

(1) Ja līgumā nav noteikts citādi, tāda kuģa ieķīlāšana, kas atrodas būvniecības stadijā vai kurš tiks būvēts Latvijā, ir attiecināma arī uz kuģa galvenajiem dzinējiem un lielākajām korpusa daļām, ja minētie dzinēji vai korpusa daļas tiek konstruētas vai atrodas galveno kuģu būvētāju teritorijā. Ja šīs daļas būvē citi Latvijas kuģu būvētāji, var vienoties, ka ieķīlāšana attiecas arī uz šīm daļām.

(2) Ja līgumā nav noteikts citādi, ķīlas tiesība tiek attiecināta arī uz materiāliem un iekārtām, kas atrodas galveno kuģu būvētājuteritorijā vai kuģu būvētavā, kur tiek konstruēti galvenie dzinēji vai jebkāda cita liela korpusa daļa, ja vien materiāli un aprīkojums ir skaidri identificējams pēc to marķējuma vai citā veidā.

 

32.pants. Papildierīces

(1) Kuģa ieķīlāšana un citi apgrūtinājumi, kuri ir vai varētu tikt reģistrēti Kuģu reģistrā, attiecas arī uz katru atsevišķu kuģa daļu un visām papildierīcēm, kas atrodas uz kuģa vai ir īslaicīgi pārvietotas citur. Uz šādām papildierīcēm un kuģa daļām netiek dibinātas atsevišķas tiesības. Degviela un citi patēriņa krājumi netiek uzskatīti par šādām papildierīcēm.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neattiecas uz tām papildierīcēm, kuras pieder trešajai personai, un uz kuģa īpašnieka īrētām papildierīcēm.

(3) Šā panta pirmās daļas nosacījumi neierobežo tiesības ar līgumu noteikt, ka jebkura kuģa, kura maksimālais garums ir mazāks par 12 metriem, pārdevējam var būt ķīlas tiesības attiecībā uz jebkuru kuģa dzinēju, radio vai elektroniskajām iekārtām, kas paredzētas navigācijai vai līdzīgām darbībām.

 

 

4.2.apakšnodaļa. Jūras privilēģija

33.pants. Prasības, kuras nodrošina jūras privilēģija

(1) Jūras privilēģija kuģa īpašniekam, berbouta fraktētājam vai operatoram nodrošina:

1) prasības, kas saistītas ar kuģa kapteiņa, virsnieku un citu kuģa apkalpes locekļu darbu uz kuģa, ieskaitot repatriācijas izdevumus un par viņiem maksājamos sociālās apdrošināšanas maksājumus;

2) prasības, kas attiecas uz cilvēka dzīvības zaudējumu vai miesas bojājumu iegūšanu (tai skaitā prasījumus par uzturlīdzekļu piedziņu) uz ūdens vai sauszemes, ja tas saistīts ar kuģa darbību;

3) prasības, kas saistītas ar atlīdzību par kuģa glābšanu;

4) prasības, kas saistītas ar ostu, kanālu un citu ūdensceļu un loču maksām;

5) prasības, kas radušās kuģa darbības rezultātā un ir saistītas ar zaudējumu nodarīšanu īpašumam vai tā bojāeju, izņemot uz kuģa pārvadātās kravas, konteineru un pasažieriem piederošo mantu zaudējumu vai tiem nodarītos bojājumus.

(2) Jūras privilēģija nenodrošina šā panta pirmās daļas 2. un 5.punktā minētās prasības, ja tās izriet:

1) no zaudējumiem, kas saistīti ar naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu pārvadāšanu pa jūru, ja normatīvie akti paredz atbildētāja atbildību neatkarīgi no vainas un atbildības obligāto apdrošināšanu vai citu nodrošinājumu;

2) no vielu radioaktīvajām īpašībām vai radioaktīvo vielu savienojumiem ar toksiskām, eksplozīvām vai citām bīstamām kodoldegvielām, vai no bīstamiem radioaktīviem produktiem vai atkritumiem.

 

34.pants. Jūras privilēģiju prioritāte

(1) Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.pantā, ir prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem. Šā kodeksa 56.panta otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās tiesības ir prioritāras attiecībā pret šā kodeksa 33.pantā noteiktajām jūras privilēģijām, kā arī saskaņā ar šo kodeksu reģistrētajām kuģu hipotēkām un citiem apgrūtinājumiem.

(2) Jūras privilēģija, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, ir prioritāra attiecībā pret tām jūras privilēģijām, kas radušās, pirms notika darbības, kas izraisīja jūras privilēģiju, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu.

(3) Prasības, kas nodrošinātas ar jūras privilēģiju, kas saistīta ar atlīdzību par kuģa glābšanu, apmierina apgrieztā secībā, ņemot vērā laiku, kad šādas jūras privilēģijas radās. Šādas jūras privilēģijas rodas tajā datumā, kad tiek pabeigts katrs glābšanas pasākums (operācija).

(4) Jūras privilēģijas, kas minētas šā kodeksa 33.pantā, sakārto šajā pantā noteiktajā kārtībā, ņemot vērā šā panta otrās daļas nosacījumus. Jūras privilēģijas, kas noteiktas šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5.punktā, vienas grupas ietvaros apmierina vienlaicīgi un proporcionāli.

 

35.pants. Aizturējuma tiesības

(1) Ja šajā daļā minēto personu valdījumā atrodas kuģis, aizturējuma tiesības ir:

1) kuģu būvētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģa būvi;

2) kuģu remontētājam, lai nodrošinātu prasības par kuģa remontu un rekonstrukciju, ja kuģa remonts vai rekonstrukcija veikta, atrodoties šādā valdījumā.

(2) Aizturējuma tiesības izbeidzas, ja tiek pārtraukta kuģa atrašanās kuģu būvētāja vai remontētāja valdījumā, izņemot gadījumu, ja aizturējumu pārtrauc kuģa arests.

 

36.pants. Jūras privilēģijas raksturojums

(1) Jūras privilēģija ir piesaistīta kuģim neatkarīgi no īpašuma tiesību vai reģistrācijas, vai karoga maiņas, izņemot šā kodeksa 56.pantā noteiktos gadījumus.

(2) Ja jūras privilēģija, kura nodrošina prasību, par kuru kuģa atsavinātājs nav personiski atbildīgs, pārstāj eksistēt vai iegūst zemāku prioritāti kuģa īpašumtiesību pārejas gadījumā, minētais atsavinātājs atbild kuģa kreditoram, kura prasība ir nodrošināta ar jūras privilēģiju tādā apmērā, kādā kreditors nesaņem savu prasību apmierinājumu kuģa īpašumtiesību pārejas dēļ.

 

37.pants. Jūras privilēģiju cesija

(1) Ar jūras privilēģiju nodrošinātas prasības cesija nozīmē vienlaicīgu šādas jūras privilēģijas cesiju.

(2) Prasītājam, kura prasību nodrošina jūras privilēģija, nevar tikt cedētas tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību, ko kuģa īpašniekam maksā saskaņā ar apdrošināšanas līgumu.

 

 

4.3.apakšnodaļa. Kravas privileģētās aizturējuma tiesības

38.pants. Prasības, kas nodrošinātas ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām

Ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām nodrošina šādas prasības attiecībā uz kravu:

1) prasības, kas saistītas ar atlīdzību par glābšanu un vispārējās avārijas atlīdzību;

2) prasības, kas radušās kravas pārvadātājam vai kapteinim, īstenojot likumā noteiktās tiesības, slēdzot līgumu vai citādi rīkojoties, vai uzņemoties izdevumus uz kravas īpašnieka rēķina;

3) kravas pārvadātāja prasības, kas izriet no fraktēšanas līguma tādā apmērā, kādā šādu prasību varētu celt pret kravas saņēmēju.

 

39.pants. Priekšrocības

(1) Kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām ir prioritāte attiecībā pret citiem kravas apgrūtinājumiem.

(2) Prasības, kas nodrošinātas ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām, apmierina šā kodeksa 38.pantā noteiktajā secībā. Prasības, kas noteiktas vienā šā kodeksa 38.panta punktā, ir vienlīdzīgas savā starpā. No prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 38.panta 1. un 2.punktā, prioritāte ir jaunākajām, ja tās nav izraisījis viens gadījums.

 

40.pants. Kravas piegāde un noilguma termiņš

(1) Kravas privileģētās aizturējuma tiesības pārstāj pastāvēt, ja krava ir piegādāta, ja tā tiek pārdota piespiedu kārtā vai ja tā tiek pārdota uz kravas īpašnieka rēķina.

(2) Ja persona, kura zina vai kurai vajadzēja zināt, ka uz kravu attiecas kravas privileģētās aizturējuma tiesības, piegādā kravu bez kreditora piekrišanas, tā kļūst personīgi atbildīga par prasību, izņemot to prasības daļu, kuru nevar nodrošināt ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām.

(3) Ja kravas saņēmējs nav personīgi atbildīgs par prasību, viņš, saņemot kravu un zinot par pastāvošo prasību attiecībā uz šo kravu, kļūst atbildīgs tādā apmērā, kādā prasība ir nodrošināta ar saņemtās kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām.

(4) Kravas privileģētās aizturējuma tiesības izbeidzas gada laikā no to rašanās brīža.

 

 

4.4.apakšnodaļa. Dažādi nosacījumi

41.pants. Tiesību pāreja

Ja prasība ir nodrošināta ar hipotēku vai jūras privilēģiju, tiesību pēctecības vai tiesību pārejas gadījumā tiesību pārņēmējs pārņem šādu prasību vienlaikus ar hipotēku vai jūras privilēģiju.

 

42.pants. Apdrošināšana

Jūras privilēģija neattiecas uz prasībām par kompensāciju saskaņā ar apdrošināšanas līgumu. Jūras privilēģijas turētājs nekļūst apdrošināts saskaņā ar kuģa apdrošināšanas līgumu.

 

43.pants. Tiesvedība

Prasību, kuru nodrošina jūras privilēģija vai kravas privileģētās aizturējuma tiesības, var celt pret apgrūtināto objektu vai tā īpašnieku. Prasību, kuru nodrošina kravas privileģētās aizturējuma tiesības, kuģa īpašnieks nevar celt pret kuģa kapteini.

 

44.pants. Ārvalstu kuģu īpašuma tiesību reģistrēto apgrūtinājumu atzīšana

(1) Ārvalstu kuģu īpašuma tiesību reģistrētie apgrūtinājumi (turpmāk – kuģu apgrūtinājumi) tiek atzīti par spēkā esošiem, ja:

1) kuģu apgrūtinājumi ir nodibināti un reģistrēti saskaņā ar tās valsts normatīvajiem aktiem, kurā kuģis ir reģistrēts;

2) reģistrētie dati ir publiski pieejami;

3) reģistrā ir iekļautas šādas ziņas:

a) kreditoru vārdi un adreses;

b) summa, kuru nodrošina reģistrētais apgrūtinājums;

c) datums un citi apstākļi, kuri saskaņā ar kuģu reģistrācijas valsts normatīvajiem aktiem nosaka reģistrēto tiesību prioritāti.

(2) Ja kuģis kļūst par Latvijas kuģi un tiek reģistrēts Kuģu reģistrā, jebkurā ārvalstu kuģa izslēgšanas apliecībā uzrādītie kuģa apgrūtinājumi tiek reģistrēti Kuģu reģistrā, saglabājot to prioritāti. Ja apgrūtinājumi neatbilst reģistrācijas prasībām, reģistrators dod abām pusēm vismaz 60 dienu, lai noformētu apgrūtinājumus atbilstoši Kuģu reģistra prasībām. Apgrūtinājumu reģistrācija ir spēkā līdz minētā termiņa beigām.

(3) Ja kuģi būvē vai tas tiks būvēts ārvalstīs, tā īpašuma tiesības un apgrūtinājumus atzīst par spēkā esošiem, ja minētās tiesības reģistrētas saskaņā ar tās valsts likumdošanu, kurā kuģi būvē. Šā panta otrās daļas nosacījumi attiecas uz kuģiem, kuri būvēti ārvalstīs un pēc tam reģistrēti Kuģu reģistrā.

 

45.pants. Piemērojamais likums

(1) Latvijas tiesā kuģa hipotēku, jūras privilēģiju vai kuģa aizturējuma tiesības apspriež saskaņā ar šā kodeksa 14., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 41., 42., 43., 55. un 56.pantu.

(2) Kuģa reģistrācijas valsts normatīvos aktus piemēro, ja tiek apspriesti jautājumi:

1) par reģistrēto apgrūtinājumu prioritāti attiecībā pret citiem reģistrētajiem apgrūtinājumiem un sekām attiecībā uz trešo pušu tiesībām un pienākumiem, izņemot to prioritāti attiecībā pret jūras privilēģiju un aizturējuma tiesībām;

2) par jebkādiem ar normatīvajiem aktiem noteiktiem apgrūtinājumiem kuģim, kuru prioritāte seko pēc reģistrētajiem apgrūtinājumiem.

(3) Šā panta otrās daļas nosacījumi attiecas arī uz būvniecības stadijā esošiem kuģiem. Aizturējuma tiesību un citu būvējamo kuģu apgrūtinājumu prioritāte tiek apspriesta, ievērojot kuģu būves valsts normatīvos aktus.

 

46.pants. Piespiedu pārdošana ārvalstīs

Visas jūras privilēģijas, reģistrētās hipotēkas un citi kuģa apgrūtinājumi zaudē spēku pēc kuģa piespiedu pārdošanas ārvalstīs, ja pārdošanas laikā kuģis bijis minētās valsts teritorijā un pārdošana notikusi saskaņā ar šīs valsts normatīvajiem aktiem.

 

5.nodaļa. Kuģu arests

47.pants. Vispārīgie nosacījumi

(1) Civilprocesa likuma 19. un 77.nodaļas nosacījumus kuģa arestam piemēro tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar šīs kodeksa sadaļas nosacījumiem.

(2) Šā kodeksa izpratnē “arests” nozīmē jebkuru kuģa aizturēšanu vai tā pārvietošanas aizliegumu saskaņā ar tiesas lēmumu, lai nodrošinātu jūras prasību. Arests nenozīmē kuģa apķīlāšanu, lai izpildītu tiesas spriedumu, vai citu piespiedu līdzekļa izmantošanu, tajā skaitā kuģa aizturēšanu administratīvā kārtībā, īstenojot ostu valsts kontroli un Latvijas ūdeņu kuģošanas režīma uzraudzību.

(3) Šīs sadaļas nosacījumi neattiecas uz kuģu kravas, frakts, degvielas un rezerves daļu apķīlāšanu.

 

48.pants. Jūras prasība

(1) Jūras prasība ir prasība, kas balstīta uz vienu vai vairākiem šādiem apstākļiem:

1) zaudējumi vai bojājumi, ko izraisa kuģa darbība;

2) cilvēka dzīvības zaudējums vai miesas bojājumi, kas radušies ūdenī vai uz sauszemes, ja tas tieši saistīts ar kuģa darbību;

3) glābšana vai jebkurš glābšanas līgums, ieskaitot īpašo kompensāciju par tāda kuģa vai kravas glābšanu, kas radījusi briesmas apkārtējai videi;

4) kuģa izraisīti zaudējumi vai zaudējumu draudi apkārtējai videi (arī piekrastei) vai ar to saistītām interesēm; tādi saprātīgi un pamatoti pasākumi, kas veikti, lai mazinātu vai novērstu šādus zaudējumus; atlīdzība par šādiem zaudējumiem; tādu pasākumu izmaksas, kas veikti vai tiks veikti, lai atjaunotu dabas vidi; zaudējumi, kas radušies vai varēja rasties trešajai personai saistībā ar šādu zaudējumu nodarīšanu; šajā punktā minētajiem apstākļiem līdzīgi zaudējumi, zudumi vai izmaksas;

5) izmaksas un izdevumi, kas saistīti ar nogrimuša, bojāta, uz sēkļa uzskrējuša vai pamesta kuģa izcelšanu, pārvietošanu, atgūšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu (tai skaitā visa, kas ir vai kas bija uz kuģa), kā arī izmaksas vai izdevumi, kas saistīti ar pamesta kuģa saglabāšanu un tā apkalpes uzturēšanu;

6) līgums par kuģu iznomāšanu vai izmantošanu saskaņā ar fraktēšanas vai jebkuru citu līgumu;

7) līgums par kravas vai pasažieru pārvadājumu ar kuģi saskaņā ar fraktēšanas vai jebkuru citu līgumu;

8) zaudējumi vai bojājumi, kas radušies kravai vai saistībā ar kravu (ieskaitot bagāžu), kas tiek pārvadāta ar kuģi;

9) vispārējā avārija;

10) vilkšanas pakalpojumu sniegšana;

11) loča pakalpojumu sniegšana;

12) kuģa darbībai, vadībai, saglabāšanai vai uzturēšanai piegādātās preces, materiāli, krājumi, degviela, iekārtas (ieskaitot konteinerus) vai pakalpojumu sniegšana;

13) kuģa būvēšana, remonts, atjaunošana, kuģa pārveidošana vai iekārtu uzstādīšana;

14) ostas, kanāla, doka un citas ūdensceļu nodevas un maksājumi;

15) kapteinim, virsniekiem un citiem apkalpes locekļiem paredzētās algas un citas ar viņu darbu uz kuģa saistītās naudas summas, ieskaitot repatriācijas izdevumus un sociālās apdrošināšanas maksājumus;

16) kuģa vai tā īpašnieka krastaprūpes (disbursmenta) rēķini;

17) kuģa apdrošināšanas prēmijas (ieskaitot savstarpējās apdrošināšanas iemaksas), kuras maksā kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs vai kuras tiek maksātas kuģa īpašnieka vai berbouta fraktētāja vārdā;

18) jebkura komisijas nauda, starpnieku vai aģentu pakalpojumu maksājumi, kurus par kuģi maksā kuģa īpašnieks vai berbouta fraktētājs vai kuri tiek maksāti kuģa īpašnieka vai berbouta fraktētāja vārdā;

19) jebkuri strīdi par kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām;

20) jebkuri strīdi starp kuģa kopīpašniekiem par kuģa nodarbinātību vai iegūto peļņu;

21) kuģa hipotēka vai hipotekārās prasības, vai jebkādi tāda paša veida apgrūtinājumi attiecībā uz kuģi;

22) jebkurš strīds par kuģa pārdošanas līgumu.

 

49.pants. Priekšnosacījumi kuģa arestam

(1) Kuģi var arestēt vai atbrīvot no aresta tikai ar tiesas lēmumu.

(2) Kuģi var arestēt tikai tad, ja attiecībā uz to pastāv jūras prasība. Kuģi var arestēt arī pirms prasības celšanas tiesā.

(3) Lai nodrošinātu jūras prasību, kuģi var arestēt arī tad, ja saskaņā ar līguma normu par jurisdikciju, šķīrējtiesu vai piemērojamo likumu, vai pamatojoties uz likumu, jūras prasība, kura nodrošināta ar kuģa arestu, ir piekritīga citai tiesai, citas valsts tiesai vai lietu izskata saskaņā ar citas valsts tiesībām.

 

50.pants. Tiesības arestēt kuģi

(1) Jebkura kuģa arests ir pieļaujams, ja attiecībā uz to pastāv jūras prasība un ja ir spēkā viens no šādiem nosacījumiem:

1) persona, kurai ir piederējis kuģis jūras prasības rašanās brīdī, ir atbildīga par prasību un ir kuģa īpašnieks aresta brīdī;

2) persona, kura bijusi kuģa berbouta fraktētājs jūras prasības rašanās brīdī, ir atbildīga par prasību un ir berbouta fraktētājs vai kuģa īpašnieks kuģa aresta brīdī;

3) prasība izriet no kuģa hipotēkas vai cita tāda paša veida apgrūtinājuma;

4) prasība attiecas uz kuģa īpašuma vai valdījuma tiesībām;

5) prasība ir vērsta pret īpašnieku, berbouta fraktētāju, kuģa operatoru, un šo prasību nodrošina jūras privilēģija.

(2) Arestēt var arī jebkuru citu kuģi vai kuģus, kas aresta brīdī atrodas tādas personas īpašumā, kas ir atbildīga par jūras prasību un kura prasības rašanās brīdī bijusi:

1) tā kuģa īpašnieks, attiecībā uz kuru radusies jūras prasība;

2) šī kuģa berbouta, laika vai reisa fraktētājs.

Šīs daļas nosacījumi neattiecas uz prasībām, kas izriet no kuģa īpašuma un valdījuma tiesībām.

 

51.pants. Kuģa atbrīvošana no aresta

(1) Tiesa atceļ kuģa arestu, ja ir iesniegts atbilstošs nodrošinājums.

(2) Ja puses nevar vienoties par nodrošinājuma apmēru un veidu, to nosaka tiesa, nepārsniedzot arestētā kuģa vērtību.

(3) Lūgumu atbrīvot kuģi no aresta pret nodrošinājumu neuzskata par atbildības atzīšanu, atteikšanos no aizstāvības vai tiesībām ierobežot atbildību.

(4) Ja kuģis ir arestēts citā valstī un netiek atbrīvots no aresta, kaut gan nodrošinājums par to pašu prasību ir iesniegts Latvijas tiesā, Latvijas tiesa šo nodrošinājumu atceļ.

(5) Ja kuģis, pamatojoties uz atbilstošu nodrošinājumu, ir atbrīvots no aresta citā valstī, nodrošinājumu par to pašu prasību Latvijā atdod tādā apmērā (piemērojot zemāko summu), lai kopējais nodrošinājuma apjoms abās valstīs nepārsniegtu:

1) prasību, par kuru kuģis ir arestēts;

2) kuģa vērtību.

Šādu atbrīvošanu var prasīt, ja sniegtais nodrošinājums citā valstī ir praktiski pieejams prasītājam un ir brīvi saņemams.

(6) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu sniedz nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt šāda nodrošinājuma samazināšanu, maiņu vai atcelšanu.

 

52.pants. Tiesības uz atkārtotu kuģa arestu

(1) Ja kuģis bijis arestēts un arests ir atcelts vai aizstāts ar citu nodrošinājumu, šādu kuģi nevar atkārtoti arestēt vai arestēt par to pašu prasību, izņemot šādus gadījumus:

1) nodrošinājuma veids un apmērs par to pašu prasību ir nepietiekams, ar nosacījumu, ka nodrošinājuma kopsumma nedrīkst pārsniegt kuģa vērtību;

2) persona, kas iesniegusi nodrošinājumu, pilnīgi vai daļēji nespēj vai nespēs izpildīt saistības;

3) arestētais kuģis ir atbrīvots vai iepriekš iesniegtais nodrošinājums atcelts:

a) pēc prasītāja lūguma vai ar prasītāja piekrišanu, kas bijusi pamatota un saprātīga;

b) prasītājs, saprātīgi rīkojoties, nevarēja apturēt aresta atcelšanu.

(2) Jebkuru citu kuģi, kuru varētu arestēt, pamatojoties uz vienu un to pašu jūras prasību, nevar arestēt, izņemot šādus gadījumus:

1) nodrošinājuma veids un apmērs attiecībā uz to pašu prasību ir nepietiekams;

2) ir piemērojami šā panta pirmās daļas 2. un 3.punkta nosacījumi.

(3) Šā panta izpratnē jēdziens “kuģa atbrīvošana” nenozīmē nelikumīgu atbrīvošanu vai izvairīšanos no aresta.

 

53.pants. Arestēto kuģu īpašnieku un berbouta fraktētāju aizsardzība

(1) Lai arestētu kuģi vai saglabātu tā arestu, tiesa var uzlikt par pienākumu prasītājam, kurš lūdz kuģa arestu vai pēc kura pieteikuma kuģis ir arestēts kā prasības nodrošinājums, sniegt nodrošinājumu tādā veidā un apmērā, un uz tādiem nosacījumiem, kādus tiesa uzskata par nepieciešamiem jebkura veida zaudējumu atlīdzināšanai, kas varētu rasties atbildētājam kuģa aresta dēļ un par ko prasītājs var būt atbildīgs, tai skaitā par tādiem zaudējumiem, kas atbildētājam varētu rasties šādu apstākļu dēļ:

1) nepamatots vai nelikumīgs kuģa arests;

2) pieprasīts un sniegts pārmērīgs nodrošinājums.

(2) Tiesa, kura pieņēmusi lēmumu par kuģa arestu, var lemt par zaudējumu un izdevumu atlīdzību, kas radušies aresta dēļ, tai skaitā:

1) nepamatota vai nelikumīga aresta dēļ;

2) pārmērīga nodrošinājuma pieprasīšanas un sniegšanas dēļ.

(3) Nosakot prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu, piemēro Latvijas normatīvos aktus.

(4) Ja lietu pēc būtības izskata citas valsts tiesa vai šķīrējtiesa saskaņā ar šā kodeksa 54.panta nosacījumiem, tiesvedību par prasītāja atbildību saskaņā ar šā panta otro daļu aptur, līdz tiek pieņemts ārvalsts tiesas lēmums.

(5) Persona, kas saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir sniegusi nodrošinājumu, jebkurā laikā var lūgt tiesu to samazināt, mainīt vai atcelt.

 

54.pants. Lietas izskatīšana pēc būtības

(1) Ja kuģis ir arestēts Latvijā vai arests atcelts pret atbilstošu nodrošinājumu, lietu pēc būtības izskata Latvijas tiesa, izņemot gadījumu, ja puses brīvprātīgi vienojas nodot strīdu izskatīšanai citas valsts tiesā, kura piekrīt izskatīt lietu pēc būtības, vai šķīrējtiesā.

(2) Latvijas tiesa neizskata lietu pēc būtības, ja lieta nav piekritīga Latvijas tiesai un lietas izskatīšana pēc būtības ir piekritīga citas valsts tiesai.

(3) Latvijas tiesa nosaka prasītājam termiņu prasības iesniegšanai kompetentā tiesā vai šķīrējtiesā, ja Latvijas tiesa pieņēmusi lēmumu par kuģa arestu vai aresta aizstāšanu ar cita veida nodrošinājumu, bet:

1) nav tiesīga skatīt lietu pēc būtības;

2) ir atteikusies skatīt lietu pēc būtības saskaņā ar šā panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Ja tiesvedība netiek uzsākta šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā, tiesa pēc ieinteresētās personas lūguma lemj par arestētā kuģa vai iesniegtā nodrošinājuma atcelšanu.

(5) Ja tiesvedība ir uzsākta šā panta trešajā daļā noteiktajā laikā vai ja tiesvedība kompetentajā tiesā vai šķīrējtiesā ir uzsākta bez šāda lēmuma, jebkāds likumīgā spēkā stājies ārvalsts tiesas nolēmums attiecībā uz arestēto kuģi vai iesniegto nodrošinājumu ir atzīstams un izpildāms, ja:

1) atbildētājam ir sniegts atbilstošs paziņojums par šādu tiesvedību un ir dota atbilstoša iespēja piedalīties tiesas procesā;

2) šāda atzīšana nav pretrunā valsts publiskajai kārtībai.

 

55.pants. Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) paziņojums

(1) Pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) tiesu izpildītājs sagatavo paziņojumu par kuģa piespiedu pārdošanu (izsoli) un nosūta to šādām personām:

1) kuģu reģistratoram;

2) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, ja šīs saistības nav noformētas uz uzrādītāju;

3) visu to reģistrēto hipotēku vai citu saistību turētājiem, ja šīs saistības noformētas uz uzrādītāju, kā arī šā kodeksa 33.pantā noteikto jūras privilēģiju turētājiem, ja šīs personas ir informējušas tiesu izpildītāju par attiecīgajām prasībām;

4) reģistrētajiem kuģa īpašniekiem.

(2) Paziņojumu nosūta 30 dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) datuma un tajā iekļauj šādas ziņas:

1) kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiks, vieta un citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses;

2) ja kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu nevar precīzi noteikt, paziņo aptuveno kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un paredzamo vietu, kā arī citas ziņas, kas nepieciešamas, lai šā panta pirmajā daļā minētās personas varētu aizsargāt savas intereses.

(3) Ja paziņojums nosūtīts saskaņā ar šā panta otrās daļas 2.punktu, nosūta arī atkārtotu paziņojumu par konkrētu kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) laiku un vietu. Šādu atkārtotu paziņojumu nosūta ne vēlāk kā septiņas dienas pirms kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles).

(4) Šajā pantā minēto paziņojumu noformē rakstiski un nosūta ar ierakstīto pastu vai izmanto citus sakaru līdzekļus, kas nodrošina apstiprinājumu par paziņojuma saņemšanu. Minēto paziņojumu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pēc tiesu izpildītāja ieskata paziņo arī citādi.

 

56.pants. Kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) sekas

(1) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā (izsolē) visas reģistrētās kuģa hipotēkas vai citas saistības, izņemot tās, kuras ar šo saistību turētāju piekrišanu ir pārņēmis pircējs, kā arī visas jūras privilēģijas un citi apgrūtinājumi zaudē spēku, ja:

1) pārdošanas (izsoles) laikā kuģis atrodas Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajā teritorijā;

2) pārdošana (izsole) realizēta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, tajā skaitā šā kodeksa 55.panta un šā panta nosacījumiem.

(2) No kuģa piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumiem tiek nodrošinātas prasības šādā secībā:

1) prasības par izdevumiem, kas saistīti ar kuģa arestu un piespiedu pārdošanu, tai skaitā kuģa un kuģa apkalpes uzturēšanas izmaksas, darba algas un citas 33.panta pirmās daļas 1.punktā minētās izmaksas;

2) prasības par izdevumiem, kas radušies kompetentai institūcijai, izceļot un pārvietojot nelaimes gadījumā cietušu vai nogrimušu kuģi, lai nodrošinātu navigācijas drošību vai aizsargātu jūras vidi;

3) nodokļu un nenodokļu maksājumi valsts budžetā;

4) prasības, kas saistītas ar kuģa glābšanu, ievērojot šā kodeksa 34.panta otrās un trešās daļas nosacījumus;

5) prasības, kuras nodrošina jūras privilēģija, izņemot prasības, kas saistītas ar kuģa glābšanu;

6) kuģu būvētāju un remontētāju prasības, ja viņi pirms kuģa piespiedu pārdošanas ir izmantojuši savas aizturējuma tiesības;

7) prasības, kas saistītas ar reģistrētām ķīlām, hipotēkām un citiem reģistrētiem apgrūtinājumiem;

8) pārējās jūras prasības;

9) citas prasības.

(3) Kuģa piespiedu pārdošanas gadījumā (izsolē) tiesu izpildītājs pēc pircēja lūguma sniedz izziņu par to, ka kuģis pārdošanas (izsoles) brīdī ir brīvs no jebkādiem apgrūtinājumiem, izņemot tos, kurus uzņēmies pircējs, kā arī par to, ka tas ir brīvs no visām jūras privilēģijām un citiem apgrūtinājumiem, paredzot, ka tiek ievēroti šā kodeksa nosacījumi attiecībā uz kuģa hipotēkām. Saskaņā ar šādu izziņu reģistratoram ir pienākums anulēt visas reģistrētās hipotēkas vai saistības, izņemot tās, kuras uzņēmies pircējs, kā arī reģistrēt pircēju par kuģa īpašnieku vai izdot apliecību par kuģa izslēgšanu no reģistra.

(4) Tiesu izpildītājs nodrošina, ka jebkuri piespiedu pārdošanas (izsoles) ieņēmumi ir praktiski pieejami un brīvi saņemami.

 

C sadaļa

Atbildība

6.nodaļa. Atbildības vispārējie nosacījumi

57.pants. Kuģa īpašnieka atbildība

(1) Saskaņā ar šā kodeksa nosacījumiem kuģa īpašnieks atbild par zaudējumiem, kas radušies tā dienestā esoša kapteiņa, apkalpes, loča, velkoņa un citu personu vainas dēļ, tiem veicot savus darba pienākumus saistībā ar attiecīgo kuģi.

(2) Kuģa īpašnieks, kas ir atbildīgs saskaņā ar šā panta pirmo daļu, ņemot vērā šā kodeksa 282.panta nosacījumus, var prasīt zaudējumu atlīdzību izmaksātās summas apmērā no personas, kas izraisījusi zaudējumus. Šā kodeksa 282.panta nosacījumus piemēro arī citiem kuģa apkalpes locekļiem.

 

58.pants. Kodolpostījumi

Šā kodeksa nosacījumi neietekmē citos Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto atomkuģa īpašnieka (operatora) atbildību par kodolpostījumu.

 

7.nodaļa. Sadursmes

59.pants. Nejaušas sadursmes

Ja sadursme notikusi nejauši vai nepārvaramas varas dēļ, kā arī ja nav iespējams konstatēt sadursmes cēloņus, zaudējumus sedz tas, kurš tos ir cietis, arī tad, ja kuģi (vai viens no tiem) nelaimes gadījuma brīdī ir noenkuroti vai citādā veidā nostiprināti.

 

60.pants. Sadursmes, kas radušās vienas vai abu pušu vainas dēļ

(1) Ja bojājumi kuģim, kravai vai personām radušies kuģu sadursmes dēļ un vainīga ir tikai viena puse, šī puse sedz visus zaudējumus.

(2) Atbildība par zaudējumiem, kas kuģu sadursmes dēļ radušies kuģiem, kravai, apkalpei un pasažieriem, kā arī par trešajām personām piederošajai mantai nodarītajiem bojājumiem tiek noteikta atbilstoši katra sadursmē iesaistītā kuģa vainas pakāpei.

(3) Ja nav iespējams noteikt katra kuģa vainas pakāpi vai sadursmē iesaistīto kuģu vaina ir vienāda, atbildība starp tiem sadalāma vienlīdzīgi.

(4) Par zaudējumiem, kas radušies cilvēka dzīvības zaudēšanas vai miesas bojājumu dēļ, vainīgo kuģu īpašnieki atbilstoši katra vainas pakāpei ir gan solidāri, gan atsevišķi atbildīgi trešajām personām, turklāt kuģa īpašniekam, kas saskaņā ar šā panta otro un trešo daļu samaksājis lielāku summu nekā pienākas, ir regresa prasījuma tiesības attiecībā uz otra vainīgā kuģa īpašnieku vai citiem vainīgo kuģu īpašniekiem.

(5) Persona, pret kuru tiek celta šāda regresa prasība, var izmanot tiesības ierobežot savu atbildību vai tikt atbrīvotai no atbildības saskaņā ar likumu vai līgumu tādā pašā veidā kā tad, ja šo prasību būtu cēlusi cietusī puse. Šāds atbildības ierobežojums vai atbrīvojums nevar ierobežot atbildību vai atbrīvot no tās lielākā mērā, nekā noteiks šā kodeksa 7., 8. un 9.nodaļā vai atbilstošā ārvalsts likumā, kuru piemēro saskaņā ar starptautiskajām privāttiesību normām.

(6) Tiesības uz sadursmes dēļ radušos zaudējumu atlīdzību nav atkarīgas no protesta iesniegšanas vai kādu citu prasību izpildes.

 

61.pants. Atbildība par faktiski nenotikušu sadursmi

Ja, kuģim izpildot vai neizpildot manevru, vai neievērojot sadursmju novēršanas noteikumus, sadursme faktiski nav notikusi, atbildību par zaudējumiem, kas tomēr radušies negadījumā iesaistītajiem kuģiem, mantai vai attiecīgajām personām, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 60.pantu.

 

62.pants. Kuģa sadursme ar citiem objektiem

Šīs sadaļas nosacījumus piemēro arī tad, ja notikusi kuģa sadursme ar jebkuru citu objektu.

 

63.pants. Pienākums sniegt palīdzību

(1) Pēc kuģu sadursmes katra kuģa kapteinis iespēju robežās bez nopietnām briesmām savam kuģim, apkalpei un pasažieriem:

1) gatavojas sniegt palīdzību citam kuģim, kamēr viņš nav pārliecinājies, ka tam palīdzība nav nepieciešama;

2) veic visu iespējamo, lai glābtu briesmās esošu cilvēku dzīvības;

3) paziņo otra kuģa kapteinim sava kuģa vārdu un pieraksta ostu, kā arī izbraukšanas ostu un ostu, uz kuru kuģis dodas.

(2) Ja kuģa kapteinis bez pamatota iemesla nepilda šā panta pirmajā daļā minētos pienākumus, viņš atbild saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

 

8.nodaļa. Atbildības ierobežošana

8.1.apakšnodaļa. Ierobežošanas tiesības

64.pants. Personas, kurām ir tiesības ierobežot atbildību

(1) Kuģa īpašnieki un glābēji saskaņā ar šās sadaļas un 1976.gada Konvencijas par atbildības ierobežošanu attiecībā uz jūras prasībām (LLMC) (turpmāk – Atbildības ierobežošanas konvencija) nosacījumiem var ierobežot savu atbildību attiecībā uz prasībām, kas noteiktas šā kodeksa 65.pantā.

(2) Šīs sadaļas izpratnē jēdziens ‘’kuģa īpašnieks’’ attiecas uz kuģa īpašnieku, fraktētāju, menedžeri vai operatoru.

(3) Ja kāda no 65.pantā noteiktajām prasība ir celta pret jebkuru personu, par kuras rīcību, nevērību vai saistību nepildīšanu ir atbildīgs kuģa īpašnieks vai glābējs, šādai personai ir tiesības izmantot atbildības ierobežošanu, kādu paredz šī sadaļa.

(4) Šajā nodaļā kuģa īpašnieka atbildība ietver atbildību, ja prasība ir celta pret kuģi.

(5) Atbildības apdrošinātājam attiecībā uz prasībām, uz kurām attiecas ierobežošana saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem, ir tiesības izmantot šīs sadaļas priekšrocības tādā pašā apjomā, kāds ir pieejams pašam apdrošinātajam.

(6) Lūgums par atbildības ierobežošanu nenozīmē atbildības atzīšanu.

 

65.pants. Prasības, uz kurām attiecas ierobežošana

(1) Ievērojot šā kodeksa 66. un 67.pantu, neatkarīgi no atbildības pamatojuma atbildības ierobežošanu piemēro šādām prasībām:

1) prasības attiecībā uz cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu, vai īpašuma bojāeju, vai bojājumu nodarīšanu īpašumam (ieskaitot ostu būvju un iekārtu, ūdens tilpņu, ūdensceļu un navigācijas līdzekļu bojājumus), ja tas noticis uz kuģa vai ir tieši saistīts ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām un no tā izrietošajiem zaudējumiem;

2) prasības attiecībā uz zaudējumu, kas radies pasažieru vai viņu bagāžas pārvadāšanas aizkavēšanās dēļ;

3) prasības attiecībā uz zaudējumu, kas radies neatļautas darbības (delikta) dēļ, ja tas noticis tiešā saistībā ar kuģa darbību vai glābšanas darbībām;

4) prasības attiecībā uz kuģa izcelšanu, aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu (ieskaitot visas tās lietas, kuras atrodas vai ir atradušās uz kuģa), ja kuģis ir nogrimis, cietis avārijā, uzskrējis uz sēkļa vai pamests;

5) prasības attiecībā uz kuģa kravas aizvākšanu, iznīcināšanu vai padarīšanu par nekaitīgu;

6) to personu prasības, kuras nav atbildīgas par pasākumiem, kas veikti, lai novērstu vai mazinātu zaudējumus, attiecībā uz kuriem atbildīgā persona var ierobežot savu atbildību saskaņā ar šo nodaļu, un zaudējumiem, kuru iemesls ir šādi pasākumi.

(2) Atbildības ierobežošanu šā panta pirmajā daļā minētajām prasībām piemēro arī tad, ja tās celtas regresa kārtībā vai tāpēc, lai saņemtu kompensāciju saskaņā ar līgumu vai citādi. Šā panta pirmās daļas 4., 5., un 6.punktā minētajām prasībām atbildības ierobežošanu nepiemēro, ja tās attiecas uz atlīdzību, kas izriet no līguma ar atbildīgo personu.

 

66.pants. Prasības, kurām nepiemēro ierobežošanu

Šīs sadaļas nosacījumus nepiemēro:

1) prasībām attiecībā uz glābšanas atlīdzību vai iemaksām vispārējas avārijas dēļ;

2) prasībām attiecībā uz naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 1992.gada Protokola par grozījumiem Starptautiskajā konvencijā par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem izpratnē;

3) jebkuras starptautiskās konvencijas vai nacionālo tiesību normu prasībām, kuras regulē vai aizliedz kodolpostījuma dēļ radīto zaudējumu atbildības ierobežošanu;

4) prasībām pret atomkuģa kapteini par kodolpostījuma dēļ radītajiem zaudējumiem;

5) kuģa īpašnieka vai glābēja darbinieku prasībām, kuru pienākumi saistīti ar kuģi vai glābšanas darbībām, ieskaitot viņu mantinieku, atkarīgo personu vai citu personu prasības, kurām ir tiesības celt šādas prasības, ja saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, kas regulē darba līgumu starp kuģa īpašnieku vai glābēju un apkalpes darbinieku, kuģa īpašniekam vai glābējam nav tiesību ierobežot savu atbildību attiecībā uz šādām prasībām vai šādi likumi un citi normatīvie akti ļauj tam ierobežot savu atbildību tikai par summu, kas ir lielāka par šā kodeksa 69.pantā noteikto.

 

67.pants. Darbības, kas nepieļauj ierobežošanu

Atbildīgā persona nav tiesīga ierobežot savu atbildību, ja pierādīts, ka zaudējums radies viņas darbības vai nolaidības dēļ un šīs darbības vai nolaidības nolūks ir bijis radīt šādu zaudējumu, vai rīkojoties nevērīgi un apzinoties šāda zaudējuma iespējamību.

 

68.pants. Pretprasības

Ja personai, kurai ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem, ir pretprasība pret prasītāju, kas izriet no tā paša gadījuma, viņu attiecīgās prasības tiek savstarpēji ieskaitītas, un šīs sadaļas nosacījumus piemēro attiecībā uz atlikumu, ja tāds ir.

 

 

8.2.apakšnodaļa. Atbildības ierobežošanas veidi

69.pants. Vispārējie ierobežojumi

(1) Atbildības robeža prasībām par katru konkrētu gadījumu, izņemot šā panta trešajā daļā un šā kodeksa 70.pantā minētās prasības, tiek noteikta šādā kārtībā:

1) prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu:

a) 333000 norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 500 tilpuma vienību;

b) par kuģi, kura tilpība ir lielāka par 500 tilpuma vienībām, (a) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 3000 tilpuma vienībām – par katru vienību 500 norēķina vienību;

no 3001 līdz 30000 tilpuma vienībām – par katru vienību 333 norēķina vienības;

no 30001 līdz 70000 tilpuma vienībām – par katru vienību 250 norēķina vienību;

par katru vienību, kas pārsniedz 70000 tilpuma vienību, – 167 norēķina vienības;

2) jebkurām cita veida prasībām:

a) 167000 norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 500 tilpuma vienību;

b) par kuģi, kura tilpība pārsniedz 500 tilpuma vienību, (a) apakšpunktā minētajai summai pievieno šādu summu:

no 501 līdz 30000 tilpuma vienībām – par katru vienību 167 norēķina vienības;

no 30001 līdz 70000 tilpuma vienībām – par katru vienību 125 norēķina vienības;

par katru vienību, kas pārsniedz 70000 tilpuma vienības, – 83 norēķina vienības.

(2) Ja summa, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 1.punktu, ir nepietiekama, lai pilnībā samaksātu šeit minētās prasības, summu, kura aprēķināta saskaņā ar šā panta pirmās daļas 2.punktu, izmanto, lai atlīdzinātu nesamaksāto atlikumu par pirmās daļas 1.punktā minētajām prasībām un šis nesamaksātais atlikums ir līdzvērtīgs prasībām, kas minētas pirmās daļas 2.punktā.

(3) Atbildības robeža jebkuram glābējam, kas nav darbojies uz kāda kuģa vai kas darbojies tieši uz tā kuģa, kuram vai attiecībā uz kuru tas sniedz glābšanas pakalpojumus, tiek aprēķināta tāpat kā par kuģi, kura tilpība ir 1500 tilpuma vienības.

(4) Šā kodeksa izpratnē kuģa tilpuma vienība ir vienība, kas noteikta saskaņā ar 1969.gada 23.jūnija Starptautisko konvenciju par kuģu tilpības mērīšanu.

 

70.pants. Ierobežošana attiecībā uz pasažieru prasībām

(1) Kuģa īpašnieka atbildības ierobežošanas summa, kas saistīta ar kuģa pasažieru prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu, ko izraisījis atsevišķs gadījums, ir 46666 norēķina vienības, reizinātas ar pasažieru skaitu, kurus kuģim ir tiesības pārvadāt saskaņā ar pasažieru kuģa drošības apliecību, bet nepārsniedzot 25 miljonus norēķinu vienību.

(2) Šajā pantā ar jēdzienu ‘’kuģa pasažieru prasības par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu’’ saprot ikvienu personas vai viņas vārdā celtu prasību, ja šī persona:

1) tiek pārvadāta kuģī saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas līgumu;

2) ar pārvadātāja piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvus dzīvniekus saskaņā ar kravu pārvadāšanas līgumu.

 

71.pants. Norēķina vienību pārrēķināšana Latvijas valūtā

(1) Šā kodeksa 69. un 70.pantā minētā norēķina vienība ir speciālās aizņēmuma tiesības, kuras nosaka Starptautiskais valūtas fonds.

(2) Šā kodeksa 69. un 70.pantā norādītās summas pārrēķina latos atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam lata kursam tajā dienā, kad tiek iemaksāta šā kodeksa 88.pantā norādītā fonda summa vai dots atbilstošs nodrošinājums.

 

72.pants. Prasību apvienošana

Atbildības ierobežošanu, kas noteikta šā kodeksa 69. un 70.pantā, piemēro prasību kopumam, ko izraisījis atsevišķs gadījums un kas ir vērsts pret kuģa īpašnieku un jebkuru personu, par kuru tas atbild.

 

73.pants. Atbildības ierobežošana, neveidojot ierobežojuma fondu

(1) Atbildības ierobežošanu var lūgt arī tad, ja nav nodibināts atbildības ierobežojuma fonds. Tiesa, lemjot par šāda lūguma apmierināšanu, ņem vērā tiesas sprieduma izpildes iespējamību.

(2) Tiesa, izskatot lūgumu par atbildības ierobežošanu, šā kodeksa nosacījumus piemēro tikai tām prasībām, kuras tiesa skata. Ja kāda no pusēm uzskata, ka jāņem vērā pārējās prasības, kurām arī var piemērot atbildības ierobežošanu, tiesa pārējo prasību attiecināšanu uz atbildības ierobežošanu atspoguļo nolēmumā.

(3) Nolēmumu, kurā nav ņemta vērā atbildības ierobežošana citām prasībām saskaņā ar šā panta otro daļu, var izpildīt, ja tas ir stājies spēkā un nav pārsūdzams. Ja spriedumā ir ņemta vērā atbildības ierobežošana, tas nav izpildāms, ja ir izveidots atbildības ierobežojuma fonds un ja saskaņā ar šā kodeksa 76.pantu šo spriedumu nevar izpildīt.

(4) Atbildības ierobežojuma apmēru apstiprina tiesa, ņemot vērā atbildības ierobežojuma fonda administratora aprēķinus.

 

 

8.3.apakšnodaļa. Atbildības ierobežojuma fonds

74.pants. Atbildības ierobežojuma fonda izveidošana

(1) Tiesa izveido atbildības ierobežojuma fondu pēc tās personas pieteikuma, pret kuru ir celta prasība šajā tiesā. Atbildības ierobežojuma fondu veido, ņemot vērā šā kodeksa 69. un 70.pantā noteiktās summas prasībām, kuras var apmierināt no atbildības ierobežojuma fonda, kā arī ar tām saistītos procentus, ko aprēķina par laikposmu no datuma, kad noticis gadījums, kas izraisījis atbildību, līdz datumam, kad izveidots atbildības ierobežojuma fonds. Jebkuru tādā veidā izveidotu fondu izmanto vienīgi to prasību apmierināšanai, kurām var pieprasīt atbildības ierobežojumu.

(2) Atbildības ierobežojuma fondu var izveidot, iemaksājot fonda summu tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā vai dodot nodrošinājumu, kura veidu nosaka tiesa, ņemot vērā tiesas sprieduma izpildes iespējamību.

(3) Atbildības ierobežojuma fonds, kuru izveidojusi viena no šā kodeksa 72.pantā minētajām personām vai tās apdrošinātājs, attiecīgi uzskatāms par fondu, ko izveidojušas visas šajā pantā minētās personas.

 

75.pants. Atbildības ierobežojuma fonda sadale

(1) Ievērojot šā kodeksa 69. un 70.pantu, atbildības ierobežojuma fondu sadala prasītājiem proporcionāli apmierinātajām prasībām.

(2) Ja atbildīgā persona vai viņa apdrošinātājs ir samaksājis summu, kuru var apmierināt no atbildības ierobežojuma fonda, pirms fonds ir sadalīts, šāda persona viņa samaksātās summas apjomā iegūst prasījuma tiesības, kuras persona, kurai tika samaksāts, būtu varējusi izmantot saskaņā ar šo nodaļu.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto prasījuma tiesību pāreju var izmantot arī šajā daļā neminētās personas attiecībā uz jebkuru kompensācijas summu, kuru viņas varētu būt samaksājušas.

(4) Ja atbildīgā persona vai jebkura cita persona konstatē faktu, ka viņai būs jāmaksā kompensācijas summa, attiecībā uz kuru šī persona varētu izmantot šā panta otrajā un trešajā daļā paredzēto prasījuma tiesību pāreju, ja kompensācija būtu samaksāta pirms fonda sadalīšanas, tiesa, kurā fonds ir izveidots, var pieņemt lēmumu par pietiekošas summas nodalīšanu, kas dotu iespēju šai personai vēlāk iesniegt prasību, kas var tikt apmierināta no atbildības ierobežojuma fonda.

 

76.pants. Aizliegums attiecībā uz citām darbībām

(1) Ja atbildības ierobežojuma fonds izveidots saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu, personai, kas cēlusi prasību, kuru var apmierināt no atbildības ierobežojuma fonda, aizliegts vērsties pret jebkuru citu tās personas īpašumu, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots fonds.

(2) Pēc tam, kad saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu izveidots atbildības ierobežojuma fonds, jebkuru kuģi vai citu īpašumu, kas pieder personai, kura izveidojusi vai kuras vārdā izveidots fonds, un kas ir arestēts vai apķīlāts jebkurā Atbildības ierobežošanas konvencijas dalībvalstī, pamatojoties uz prasību, kuru var apmierināt no minētā fonda, kā arī jebkuru nodrošinājumu var atbrīvot ar tiesas lēmumu. Šādu atbrīvojumu piemēro, ja atbildības ierobežojuma fonds izveidots tiesā, kas atrodas:

1) ostā, kurā gadījums noticis vai, ja tas noticis ārpus ostas, pēc nokļūšanas ienākšanas ostā;

2) ostā, kurā pasažieri izkāpj krastā (attiecībā uz prasībām par cilvēka dzīvības zaudēšanu vai miesas bojājumu nodarīšanu);

3) izkraušanas ostā (attiecībā uz prasībām par bojātu kravu);

4) valstī, kurā kuģim vai citam īpašumam uzlikts arests.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus piemēro tikai tad, ja prasītājs var celt no atbildības ierobežojuma fonda apmierināmu prasību tiesā, kura ir izveidojusi minēto fondu, un fonds ir brīvi pieejams un nododams sakarā ar šo prasību.

 

77.pants. Atbildības ierobežojuma fonda izveidošana un sadale

Atbildības ierobežojuma fonda izveidošana un sadale, kuru veic Latvijas tiesa, notiek saskaņā ar šā kodeksa 9.nodaļu.

 

78.pants. Piemērošana

(1) Šo nodaļu piemēro, ja jebkura šā kodeksa 64.pantā minētā persona vēlas ierobežot savu atbildību Latvijas tiesā vai vēlas panākt kuģa vai cita īpašuma atbrīvošanu vai cita nodrošinājuma atcelšanu.

(2) Šo nodaļu nepiemēro:

1) transportlīdzekļiem uz gaisa spilveniem;

2) peldošām platformām, kas uzbūvētas jūras dibena dabisko resursu vai augsnes pētniecībai un ieguvei.

 

9.nodaļa. Atbildība par naftas radīto piesārņojumu

79.pants. Kuģa īpašnieka atbildība

(1) Neatkarīgi no vainas pakāpes, kuģa īpašnieks ir atbildīgs par naftas piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem.

(2) Naftas piesārņojuma izraisītie zaudējumi ir:

1) kaitējums vai zaudējumi, ko izraisījusi naftas izplūde ārpus kuģa vai izmešana no kuģa, peļņas zudums, kā arī to pasākumu izmaksas, kas nepieciešami un veikti vai tiks veikti, lai atjaunotu piesārņoto vidi;

2) novēršanas pasākumu izmaksas un turpmākie zaudējumi, kas radušies novēršanas pasākumu dēļ.

(3) Kuģis šīs sadaļas izpratnē ir peldoša konstrukcija, kas izgatavota vai piemērota naftas kravas pārvadāšanai tilpnēs, izņemot šā kodeksa 96.panta pirmajā daļā minēto. Kuģis, kas var pārvadāt naftu un citas kravas, tiek uzskatīts par kuģi tikai tad, kad tas ved naftas kravu, un nākamajā reisā pēc šāda pārvadājuma, izņemot gadījumu, ja ir pierādīts, ka tā tilpnēs nav naftas produktu pārvadājuma atlieku.

(4) Nafta šīs sadaļas izpratnē ir jebkāda noturīga ogļūdeņraža minerālu nafta (jēlnafta, mazuts, smagā dīzeļdegviela vai smēreļļa) neatkarīgi no tā, vai nafta tiek pārvadāta kuģa kravas tankos kā krava vai tvertnēs kā degviela.

(5) Kuģa īpašnieks šīs sadaļas izpratnē ir persona vai personas, kas reģistrētas par kuģa īpašnieku vai, ja reģistrācija nav notikusi, persona, kurai pieder kuģis. Ja kuģis atrodas valsts īpašumā, bet kuģi izmanto uzņēmums, kas reģistrēts šajā valstī par kuģa operatoru, uzņēmums ir uzskatāms par īpašnieku šajā nozīmē.

(6) Par piesārņojuma radītajiem zaudējumiem atbild persona, kas bija kuģa īpašnieks tā negadījuma laikā, kas radīja piesārņojumu, vai, ja negadījums sastāv no vairāku atgadījumu virknes, pirmā atgadījuma laikā, izņemot šā kodeksa 80.pantā minētos gadījumus.

(7) Šajā nodaļā Atbildības konvencija ir 1992.gada 27.novembra Starptautiskā konvencija par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem.

(8) Šajā nodaļā Fonda konvencija ir 1992.gada 27.novembra Starptautiskā konvencija par Starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai.

 

80.pants. Apstākļi, kas izslēdz īpašnieka atbildību

(1) Kuģa īpašnieks nav atbildīgs, ja pierāda, ka zaudējumi:

1) radušies karadarbības vai līdzīga bruņota konflikta, pilsoņu kara vai dumpja dēl, kā arī neparedzamas nepārvaramas dabas parādības dēļ;

2) pilnībā radušies trešās personas rīcības rezultātā, kuras nolūks bijis radīt zaudējumus;

3) pilnībā radušies tās valsts institūcijas pienākumu nolaidīgas veikšanas dēļ, kas ir atbildīga par uguņu vai cita veida navigācijas līdzekļu uzturēšanu.

(2) Ja kuģa īpašnieks pierāda, ka cietusī puse tīši vai aiz nevērības veicinājusi zaudējumu rašanos, īpašnieks var tikt pilnībā vai daļēji atbrīvots no zaudējumu atlīdzināšanas pienākuma.

 

81.pants. Ar negadījumu saistīto personu atbildība

(1) Pret kuģa īpašnieku nevar izvirzīt citas prasības par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju kā vien saskaņā ar šo nodaļu. Prasību par naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju saskaņā ar šo nodaļu vai citādi nevar izvirzīt pret:

1) kuģa īpašnieka pārstāvjiem vai darbiniekiem, vai apkalpes locekļiem;

2) loci vai citu personu, kas, nebūdama apkalpes loceklis, pilda savus pienākumus uz kuģa;

3) jebkuru kuģa fraktētāju (lai kāds būtu tā apraksts, ieskaitot berbouta fraktētāju), menedžeri vai operatoru;

4) jebkuru personu, kas veic glābšanas pasākumus (operācijas) ar īpašnieka piekrišanu vai pēc kompetentās valsts iestādes rīkojuma;

5) jebkuru personu, kas veic zaudējumu novēršanas pasākumus;

6) visiem šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto personu darbiniekiem vai pārstāvjiem, ja vien zaudējums nav radies viņu pašu darbības vai bezdarbības dēļ, ja šīs darbības vai bezdarbības nolūks bijis radīt zaudējumu, vai nolaidības dēļ, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(2) Regresa prasību par piesārņojuma radīto zaudējumu kompensāciju nevar celt pret personām, kas minētas šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 5. un 6.punktā, ja vien šī persona nav radījusi zaudējumus tīši vai aiz rupjas neuzmanības, apzinoties, ka šādi zaudējumi varētu rasties.

 

82.pants. Atbildības ierobežojumi

(1) Kuģa īpašnieka atbildība par vienu negadījumu saskaņā ar šo nodaļu tiek ierobežota līdz kopējam apjomam, kas tiek aprēķināts šādi:

1) 4,51 miljons norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpuma vienību;

2) par kuģi, kura tilpība ir no 5001 līdz 140000 tilpuma vienībām – par katru papildus tilpuma vienību pie šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā apjoma pieskaita 631 norēķina vienību;

3) 89,77 miljoni norēķina vienību par kuģi, kura tilpība pārsniedz 140000 tilpuma vienību.

(2) Atbildības ierobežojumi attiecas uz atbildību par piesārņojumu vienā negadījumā vai negadījumā, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes. Ierobežojumi netiek piemēroti kuģa īpašnieka atbildībai par nokavējuma procentiem vai tiesvedības izmaksām.

(3) Kuģa īpašniekam nav tiesību uz šajā nodaļā minēto atbildības ierobežojumu, ja ir pierādīts, ka piesārņojuma radīto zaudējumu izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bijis radīt zaudējumu, vai nolaidība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(4) Norēķina vienība ir vienība, kas noteikta šā kodeksa 71.pantā. Kuģa tilpība ir bruto tilpība, kas aprēķināta saskaņā ar 1969.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu tilpības mērīšanu pirmajā pielikumāietvertajiem aprēķināšanas noteikumiem.

 

83.pants. Atbildības ierobežojuma fonds un ierobežošanas procedūra

(1) Kuģa īpašnieks, kas vēlas ierobežot savu atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.pantu, izveido atbildību ierobežojuma fondu tiesā, kurā ir uzsākts vai var tikt uzsākts tiesas process par zaudējumu piedziņu saskaņā ar šā kodeksa 79.pantu. Pēc fonda izveidošanas kuģa īpašnieks vai cietusī puse var iesniegt pieteikumu par fonda sadali saskaņā ar šā kodeksa 9.nodaļu.

(2) Fondu sadala visām prasībām, kuru pamats ir viens negadījums vai negadījums, kas sastāv no vairāku atgadījumu virknes, proporcionāli summai, kas pienākas katram prasītājam, ievērojot šā kodeksa 9.nodaļas nosacījumus.

(3) Prasība, kas radusies saistībā ar izmaksām, ko labprātīgi uzņēmies kuģa īpašnieks, lai ierobežotu vai aizkavētu piesārņojumu, ir vienlīdzīga ar citām prasībām.

(4) Fonda izveidošanu un sadali Latvijas tiesa veic saskaņā ar šā kodeksa 9.nodaļu.

(5) Ja kuģa īpašnieks ir izveidojis atbildības ierobežojuma fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju kādā citā šīs konvencijas dalībvalstī, šis fonds attiecībā uz īpašnieka tiesībām ierobežot atbildību ir pielīdzināms fondam, kas nodibināts Latvijas tiesā.

 

84.pants. Kuģa aresta atcelšana

(1) Ja kuģa īpašniekam ir tiesības ierobežot atbildību saskaņā ar šā kodeksa 82.pantu un viņš ir nodibinājis atbildības ierobežojuma fondu saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu, prasības apmierināšanu, ko var vērst pret atbildības ierobežojuma fondu, nevar vērst pret kuģi vai citiem īpašumiem, kas pieder kuģa īpašniekam. Ja kuģis vai citi īpašumi ir arestēti saistībā ar šo prasību vai īpašnieks ir devis nodrošinājumu, lai izvairītos no aresta, arests vai cits nodrošinājums tiek atcelts un nodrošinājums izbeidzas.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus piemēro analoģiski, ja kuģa īpašnieks ir izveidojis atbildības ierobežojuma fondu saskaņā ar Atbildības konvenciju citā konvencijas dalībvalstī ar nosacījumu, ka prasītājam ir tiesības celt prasību tiesā vai citā institūcijā, kas ir izveidojusi šo atbildības ierobežojuma fondu, un šis fonds ir praktiski pieejams prasītājam.

 

85.pants. Apdrošināšanas pienākums un apliecība

(1) Latvijas kuģa īpašniekam, kura kuģis var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, ir pienākums apdrošināt savu civiltiesisko atbildību vai saņemt citu finansiālās atbildības nodrošinājumu atbilstoši šā kodeksa 79., 80., 81. un 82.panta nosacījumiem. Šādu apdrošinājumu vai citu finansiālu atbildības nodrošinājumu apliecina Kuģu reģistra izdota apliecība. Bez šīs apliecības kuģis nedrīkst kuģot zem Latvijas karoga.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu attiecīgi piemēro ārvalstu kuģiem, kas ienāk vai atstāj ostu vai citu iekraušanas vai izkraušanas vietu Latvijā un pārvadā vairāk nekā 2000 tonnu naftas. Ja kuģis ir reģistrēts valstī, kas ir Atbildības konvencijas dalībvalsts, tam nepieciešama konvencijas prasībām atbilstoša apliecība par civiltiesiskās atbildības apdrošinājumu vai citu finansiālo nodrošinājumu.

 

86.pants. Valsts kuģi

Latvijas valstij piederošiem kuģiem, kuri var pārvadāt vairāk nekā 2000 tonnu naftas, piemēro šā kodeksa 85.panta pirmajā daļā paredzēto nosacījumu, bet prasītā apdrošinājuma vai finansiālā nodrošinājuma vietā kuģim var būt Kuģu reģistra izdota apliecība par to, ka kuģis pieder valstij un ka atbildība ir segta līdz ierobežojuma apjomam. Satiksmes ministrs var noteikt šādas apliecības formu.

 

87.pants. Sankcijas par apdrošināšanas saistību neievērošanu

Ja kuģim nav apliecības par obligāto civiltiesisko atbildības apdrošināšanu vai citu finansiālo nodrošinājumu, vai šā kodeksa 86.pantā minētās apliecības, atzītās iestādes ostas valsts kontroles inspektors var aizliegt kuģim iziet no Latvijas ostas, ieiet citā iekraušanas vai izkraušanas vietā Latvijā vai iziet no tās, vai arī pieprasīt kuģim izkraut kravu vai atstāt Latvijas ūdeņus.

 

88.pants. Prasības pret apdrošinātāju

(1) Prasības par piesārņojuma radīto zaudējumu atlīdzību var celt tieši pret jebkuru personu, kas saskaņā ar šā kodeksa 85. vai 86.pantu ir uzņēmusies kuģa īpašnieka atbildības finansiālo nodrošinājumu vai apdrošinājusi kuģa īpašnieka civiltiesisko atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem (turpmāk – apdrošinātājs). Apdrošinātājs var izmantot šā kodeksa 82.pantā paredzēto atbildības ierobežojumu arī tad, ja kuģa īpašniekam nav tiesību uz šādu ierobežojumu. Apdrošinātājs var izmantot tādu pašu pamatu atbrīvošanai no atbildības kā kuģa īpašnieks. Pret prasītājiem apdrošinātājs nav tiesīgs izmantot tādus aizstāvības argumentus, kādus drīkst izmantot pret kuģa īpašnieku, izņemot argumentus par zaudējumiem, kurus izraisa kuģa īpašnieka apzināta nelikumīga rīcība.

(2) Saskaņā ar šā kodeksa 83.pantu apdrošinātāja dibinātam atbildības ierobežojuma fondam ir tādas pašas juridiskas sekas kā kuģa īpašnieka ar tādiem pašiem nosacījumiem dibinātam fondam. Šādu fondu var dibināt pat tad, ja īpašniekam nav tiesību ierobežot savu atbildību, bet tas neierobežo kreditoru prasības pret kuģa īpašnieku.

 

89.pants. Starptautiskais kompensācijas fonds

(1) Papildus zaudējumu atlīdzībai, kurus cietusī puse var piedzīt saskaņā ar šā kodeksa 79., 80., 81., 82., 83., 84. un 88.pantu, tai ir tiesības arī uz zaudējumu atlīdzību saskaņā ar Fonda konvencijas nosacījumiem.

(2) Šā kodeksa 81.panta otro daļu piemēro Starptautiskā kompensācijas fonda prasībām par atlīdzību no personām, kas nav kuģa īpašnieks vai viņa apdrošinātājs.

 

90.pants. Iemaksas Starptautiskajā kompensācijas fondā

(1) Iemaksas Starptautiskajā kompensācijas fondā veic importētājs, ja nafta Latvijā ir piegādāta pa jūru, ievērojot Fonda konvencijas prasības, un kopējais apjoms kalendāra gada laikā pārsniedz 150000 tonnu. Iemaksas apmēru nosaka Starptautiskā kompensācijas fonda Asambleja.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētas personas katru gadu līdz 1.februārim informē Satiksmes ministriju par naftas daudzumu, kas saņemts iepriekšējā kalendāra gada laikā. Šo informāciju nosūta Starptautiskajai jūrniecības organizācijai saskaņā ar Likumu par 1992.gada Protokolu par grozījumiem 1971.gada Starptautiskajā konvencijā par starptautiskā fonda nodibināšanu naftas piesārņojuma radīto zaudējumu kompensācijai.

(3) Amatpersonai (darbiniekam) aizliegts izpaust šā panta otrajā daļā minēto informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, ja šajā kodeksā vai citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Par informācijas izpaušanu vainīgā amatpersona (darbinieks) tiek saukta pie likumā noteiktās atbildības.

 

91.pants. Prasību piekritība

(1) Prasības pret kuģa īpašnieku vai viņa apdrošinātāju par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem ceļ Latvijas tiesā pēc zaudējumu nodarīšanas vietas, ja zaudējumi radušies Latvijā vai Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā vai ja veikti pasākumi, lai novērstu vai ierobežotu piesārņojuma radītos zaudējumus Latvijā vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

(2) Tiesa, kurai piekrīt prasība saskaņā ar šā panta pirmo daļu, var izskatīt visas prasības, kas izriet no negadījuma vai negadījumiem, kam ir viens cēlonis. Tas attiecas arī uz prasībām par zaudējumu atlīdzību par piesārņojumu ārpus Latvijas, ja negadījums noticis Latvijā vai Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā.

(3) Pieteikumus par šā kodeksa 83.pantā noteiktā atbildības ierobežojuma fonda sadali var iesniegt Latvijā tikai tad, ja fonds ir dibināts Latvijas tiesā. Pieteikumu iesniedz tiesā, kurā izveidots atbildības ierobežojuma fonds.

 

92.pants. Prasības, kas attiecas uz Starptautisko kompensācijas fondu

(1) Prasības saskaņā ar Fonda konvenciju var celt Latvijas tiesā šā kodeksa 91.panta pirmajā daļā minētajos gadījumos tikai tad, ja prasība vēl nav celta pret kuģa īpašnieku vai viņa apdrošinātāju par tiem pašiem zaudējumiem kādā citā Fonda konvencijas dalībvalstī.

(2) Ja pieteikumi tiek iesniegti saskaņā ar šā kodeksa 91.panta trešo daļu pret kuģa īpašnieku vai viņa apdrošinātāju, prasību pret Starptautisko kompensācijas fondu par tiem pašiem zaudējumiem var celt tikai tajā pašā tiesā. Prasību pret fondu var celt tiesā, kurai ir piekritīga prasība saskaņā ar šā kodeksa 91.pantu.

(3) Starptautiskais kompensācijas fonds kā viena no pusēm var piedalīties jebkurā lietā par zaudējumu piedziņu, kas vērsta pret kuģa īpašnieku vai viņa apdrošinātāju saskaņā ar šo pantu. Lietā pasludinātais spriedums Starptautiskajam kompensācijas fondam ir saistošs.

(4) Pēc jebkuras puses pieteikuma tiesa informē Starptautisko kompensācijas fondu par celto prasību un, ja nepieciešams, uzaicina fondu piedalīties procesā. Tiesas spriedums Starptautiskajam kompensācijas fondam ir saistošs, ja tas ir aicināts piedalīties procesā par vienu no pusēm. Atkarībā no lietas apstākļiem tiesa lemj par fonda procesuālo statusu.

 

93.pants. Citu valstu tiesu sprieduma atzīšana un izpilde

(1) Galīgo spriedumu pret kuģa īpašnieku vai tā apdrošinātāju atzīst Latvijā un var izpildīt, ja spriedums spriests valstī, kas ir Atbildības konvencijas dalībvalsts, un tiesā, kurai piekrīt šādu lietu izskatīšana saskaņā ar Atbildības konvencijas 9.pantu.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus piemēro spriedumam pret Starptautisko kompensācijas fondu, kas pasludināts Fonda konvencijas dalībvalstī vai valstī, kurā Starptautiskajam kompensācijas fondam ir sava pārstāvniecība, ja prasība ir piekritīga attiecīgajai tiesai saskaņā ar Fonda konvencijas 7.panta pirmo vai trešo daļu.

 

94.pants. 1992.gada Atbildības konvencijas piemērošana

(1) Šā kodeksa 79., 80., 81., 82., 83., 84. un 88.pantā minēto atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem piemēro:

1) ja zaudējumi radušies Latvijā vai tās ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

2) ja zaudējumi radušies valstī, kas ir Atbildības konvencijas dalībvalsts, vai šādas valsts ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā;

3) izdevumiem par pasākumiem šāda piesārņojuma izraisīto zaudējumu novēršanai vai ierobežošanai, neatkarīgi no tā, kur šādi pasākumi veikti.

(2) Ja valsts, kas minēta šā panta pirmās daļas 2.punktā, nav noteikusi ekskluzīvo ekonomisko zonu, to attiecina uz tās valsts jūras teritoriju, kuru šī valsts ir noteikusi saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet ne tālāk kā 200 jūras jūdzes no bāzes līnijas.

(3) Šā kodeksa 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92. un 93.pantu nepiemēro valstij piederošiem vai tās lietošanā esošiem kuģiem, kuri naftas noplūdes vai izkraušanas laikā tikuši izmantoti vienīgi valsts vajadzībām un nekomerciālos nolūkos.

 

95.pants. Atbildība par naftas noplūdi, ko neparedz konvencija

Ja Latvijas tiesā celta prasība par naftas radītā piesārņojuma zaudējumu atlīdzību, ko kuģis izraisījis valstī, kas nav Atbildības konvencijas dalībvalsts, vai atklātajā jūrā, kā arī par darbībām, kas veiktas, lai novērstu un ierobežotu zaudējumus, kuģa īpašnieka atbildības apmērs nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonu norēķinu vienības, ņemot vērā šā kodeksa 82.panta otro un ceturto daļu.

 

96.pants. Vispārējie ierobežojumi attiecībā uz naftas noplūdi

(1) Ja Latvijā vai Latvijas kontinentālā šelfa daļā ir radušies zaudējumi no piesārņojuma, ko izraisījis kuģis, kas neatbilst šā kodeksa 79.panta trešās daļas definīcijai, vai urbšanas platforma, attiecīgi piemēro šā kodeksa 79.panta un 80.panta nosacījumus. Tos piemēro arī tad, ja veicami pasākumi šādu zaudējumu novēršanai vai ierobežošanai.

(2) Atbildību atbilstoši šā panta pirmajai daļai ierobežo saskaņā ar šā kodeksa 7.nodaļas nosacījumiem, ņemot vērā šā kodeksa 323.pantu.

(3) Šā panta pirmās un otrās daļas nosacījumus piemēro arī citiem pastāvīgiem naftas produktiem, kas nav minēti 79.panta ceturtajā daļā, nenoturīgiem naftas produktiem un naftu saturošiem maisījumiem, neatkarīgi no tā, vai kuģis vai ierīce atbilst šā kodeksa 79.panta trešās daļas definīcijai.

 

97.pants. Latvijas starptautisko saistību ietekme

Šā kodeksa 79., 80., 81., 82., 83., 84., 85., 86., 87., 88., 89., 90., 91., 92., 93., 94., 95. un 96.panta nosacījumus nepiemēro, ja tie ir pretrunā Latvijas starptautiskajām saistībām pret valstīm, kas nav Atbildības konvencijas dalībvalstis.

 

10.nodaļa. Atbildības ierobežojuma fonds
un ierobežošanas process

98.pants. Sadaļas piemērošanas apjoms

Šīs sadaļas nosacījumus piemēro atbildības ierobežojuma fondiem, kas izveidoti saskaņā ar šā kodeksa 74.pantu (vispārējie fondi), 83.pantu (Atbildības konvencijas fonds) un prasībām par atbildības ierobežošanu. Fondus, kas dibināti saskaņā ar šā kodeksa 95.pantu, uzskata par vispārējiem fondiem.

 

99.pants. Fonda summas

(1) Vispārējais fonds ir attiecināms uz:

1) to kopsummu, kas saskaņā ar šā kodeksa 69.pantu ir atbildības ierobežojums par prasībām, attiecībā uz kurām tiek piemērots atbildības ierobežojums un kuras izriet no viena un tā paša notikuma;

2) likumiskajiem procentiem no šā panta pirmās daļas 1.punktā minētās kopsummas par laiku no notikuma brīža līdz fonda dibināšanas brīdim.

(2) Fonds, kas dibināts saskaņā ar šā kodeksa 95.pantu, atbilst šajā pantā noteiktajam atbildības apmēram.

(3) Atbildības konvencijas fonds atbilst šā kodeksa 82.pantā noteiktajam atbildības apmēram.

 

100.pants. Pieteikums par fonda izveidi

(1) Persona, kas vēlas izveidot atbildības ierobežojuma fondu, iesniedz tiesā pieteikumu, kurā norāda fonda dibināšanas iemeslus, informāciju par kuģi (lai varētu aprēķināt fonda lielumu), kā arī informāciju par iespējamām prasībām pret fondu (turpmāk – pieteiktie kreditori).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona iemaksā fonda summu tiesu izpildītāja kantora depozīta kontā vai dod tādu nodrošinājumu, kādu nosaka tiesa, ņemot vērā tiesas sprieduma izpildes iespējamību.

 

101.pants. Fonda dibināšana

(1) Tiesa lemj par fonda dibināšanu, tā lielumu vai sniedzamo nodrošinājumu.

(2) Tiesa lemj par papildu summas iemaksu vai atbilstoša nodrošinājuma sniegšanu tiesvedības izdevumu, fonda dibināšanas un darbības izdevumu segšanai.

(3) Ja fonda iemaksa veikta vai nodrošinājums sniegts pirms tiesas lēmuma, uzskata, ka fonds nodibināts ar tiesas lēmuma pieņemšanas brīdi, bet, ja minētās darbības veiktas pēc tiesas lēmuma pieņemšanas, – no brīža, kad veikta iemaksa vai sniegts nodrošinājums.

 

102.pants. Paziņojums

(1) Tiesa uzaicina saskaņā ar šā kodeksa 100.pantu pieteiktos kreditorus pieteikt savus prasījumus pret fondu divu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas brīža, ievērojot šā kodeksa 74. un 105.panta nosacījumus.

(2) Paziņojumu par fonda dibināšanu un kreditoru uzaicināšanu uz pieteicēja rēķina publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un pēc tiesas ieskata paziņo arī citādi. Ja nepieciešams, paziņojumu publicē arī citās valstīs.

(3) Personu, kas dibinājusi fondu, un visus zināmos kreditorus informē ar ierakstītu vēstuli.

 

103.pants. Fonda administrators

Tiesa pēc saviem ieskatiem var iecelt fonda administratoru. Fonda administratora iecelšanu, maiņu, fonda administrēšanu, izdevumu segšanu un administratora atskaites sniegšanu regulē Civilprocesa likuma 46.nodaļas nosacījumi, kurus var piemērot šīs sadaļas mērķiem.

 

104.pants. Pieteikuma iesniegšana

Iesniedzot pieteikumu, kreditors pievieno tam visu nepieciešamo informāciju par savu prasību, tajā skaitā prasības pamatojumu un summu. Pieteikumā norāda tiesu, kura skata vai skatīs prasību pēc būtības, ja tā nav tiesa, kas dibina fondu.

 

105.pants. Pieteikuma noraidīšana

Pieteikumu, par kuru tiesa nav informēta pirms fonda sadalīšanas pirmās instances tiesā, var apmierināt tikai saskaņā ar šā kodeksa 111.panta otrās daļas nosacījumiem.

 

106.pants. Izmaksas no fonda

Izmaksas no fonda var veikt tikai tad, ja ir beidzies noteiktais termiņš pieteikumu iesniegšanai un tam piekrīt persona, kas dibinājusi fondu, un visi kreditori, kas iesnieguši pieteikumus pret fondu.

 

107.pants. Tiesvedības uzsākšana

Personas, kas minētas šā kodeksa 74.pantā un 83.panta pirmajā daļā, var uzsākt tiesvedību par atbildības ierobežošanu, iesniedzot prasības pieteikumu tiesā, kura dibinājusi fondu. Personām, kuras pieteikušas prasības pret fondu, izsūta iesniegto prasības pieteikumu. Personas, kuru vārdā fonds dibināts, var pieaicināt par pusēm.

 

108.pants. Fonda sanāksme

(1) Uz fonda sanāksmi tiesa uzaicina personas, kas dibinājušas fondu, personas, kuras iesniegušas prasības pieteikumu par atbildības ierobežošanu, un kreditorus, kas pieteikuši prasības (turpmāk – puses). Fonda sanāksmē izskata jautājumus par tiesībām ierobežot atbildību, par atbildības apmēru un par pieteiktajām prasībām.

(2) Pirms sanāksmes administrators sagatavo un iesniedz pusēm ieteikumus par izskatāmajiem jautājumiem.

(3) Ja fonda sanāksmē panākta vienošanās par fonda sadali, tiesa sadala fondu, pamatojoties uz sanāksmes apstiprināto izlīgumu. Izlīgumu apstiprina, apstrīd un atceļ saskaņā ar Civilprocesa likuma 46.nodaļas nosacījumiem.

 

109.pants. Strīdu izšķiršana

Strīdus par tiesībām ierobežot atbildību, atbildības apmēru vai par individuālām prasībām var izskatīt kā atsevišķas prasības.

 

110.pants. Iepriekšēji maksājumi

Beidzoties pieteikumu iesniegšanas termiņam, tiesa var lemt par fonda daļēju izmaksu, apmierinot pierādītās prasības.

 

111.pants. Fonda sadale

(1) Tiesa ar spriedumu sadala fondu saskaņā ar šā kodeksa 75., 83., 92., 108. un 109.pantu.

(2) Fondu sadala arī tad, ja personai, kas to dibinājusi, nav tiesību ierobežot atbildību. Šādā gadījumā fonda sadale neierobežo kreditoru tiesības uz prasību apmierināšanu pilnā apmērā.

 

D sadaļa

Pārvadājuma līgumi

11.nodaļa. Kravu pārvadāšana

11.1.apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi

112.pants. Tiesisko attiecību regulēšana

(1) Tiesiskās attiecības, kas rodas, veicot kravas jūras pārvadājumus, nosaka līdzēju brīvprātīga vienošanās, ievērojot šā kodeksa nosacījumus.

(2) Šīs sadaļas nosacījumus piemēro arī tādiem kravas pārvadājumiem, par kuriem nav izdots konosaments.

(3) Kravas pārvadātāja, nosūtītāja un saņēmēja savstarpējās tiesiskās attiecības nosaka konosaments vai cits līdzīgs transportēšanas dokuments. Jūras pārvadājuma līguma nosacījumi, kas nav minēti konosamentā vai jūras pavadzīmē, ir obligāti saņēmējam, ja konosamentā vai jūras pavadzīmē ir nosaukts dokuments, kurā tie ir norādīti.

(4) Kuģa īpašnieka intereses atbilstoši kuģa īpašnieka noteiktajam pilnvarojumam ostā pārstāv kuģa aģents. Trešās personas nevar pieprasīt kuģa aģentam veikt tādus pienākumus, kas nav paredzēti kuģa īpašnieka konkrētajā aģenta pilnvarojumā. Kuģa aģentu darbību Latvijas ostās, kuģa aģentēšanas līguma nosacījumus, kuģa īpašnieka tiesības un pienākumus, kuģa aģenta tiesības, pienākumus un atbildību, maksājumu veikšanas kārtību, kā arī profesionālos kritērijus nosaka Ministru kabinets.

 

113.pants. Piemērošana

(1) Šīs sadaļas nosacījumus piemēro attiecībā uz visiem kravas jūras pārvadājuma līgumiem, ja:

1) iekraušanas osta saskaņā ar līgumu atrodas Latvijā;

2) izkraušanas osta saskaņā ar līgumu atrodas Latvijā;

3) konosaments, kas apliecina jūras pārvadājuma līgumu, ir izdots Latvijā;

4) konosaments, kas apliecina jūras pārvadājuma līgumu, nosaka, ka pušu attiecības apspriežamas, pamatojoties uz Latvijas tiesībām.

(2) Šīs sadaļas nosacījumus piemēro neatkarīgi no kuģa, pārvadātāja, nosūtītāja, saņēmēja, vai jebkuras cita ieinteresētās personas valstiskās piederības.

(3) Ja līgums paredz kravas pārvadājumus vairākos sūtījumos noteiktā laika periodā, šīs sadaļas nosacījumus piemēro katram sūtījumam. Ja sūtījumi tiek veikti saskaņā ar fraktēšanas līgumu, ievēro šā kodeksa 114.panta nosacījumus.

 

114.pants. Kravu pārvadājumi, noslēdzot fraktēšanas līgumu

Šīs sadaļas nosacījumi neattiecas uz fraktēšanas līgumiem, kas noslēgti par visa kuģa vai tā daļas fraktēšanu. Ja konosaments izdots saskaņā ar fraktēšanas līgumu, šīs sadaļas nosacījumus piemēro konosamentam, ja tas regulē tiesiskās attiecības starp pārvadātāju un konosamenta turētāju.

 

115.pants. Īpašie nosacījumi

(1) Pārvadātājam ir tiesības atteikties no visām vai dažām savām tiesībām saskaņā ar šo nodaļu, tajā skaitā no tiesībām uz atbrīvošanu no atbildības, vai palielināt savu atbildību un saistības, kas paredzētas šajā nodaļā, ja šāda atteikšanās vai palielināšana ir ietverta konosamentā, kas izdots nosūtītājam.

(2) Ja pārvadājamās kravas raksturs un stāvoklis vai apstākļi, termiņi un nosacījumi, kādos notiek pārvadāšana, ir tādi, kas attaisno īpašu vienošanos, pārvadātājs un nosūtītājs ir tiesīgi slēgt jebkādu vienošanos par kravu, par pārvadātāja pienākumiem un atbildību, kā arī par pārvadātāja tiesībām attiecībā uz kravu (ieskaitot tiesības uz atbrīvošanu no atbildības) vai par pienākumu nodrošināt kuģa jūrasspēju, ja šādas vienošanās nav pretrunā valsts publiskajai kārtībai vai pārvadātāja darbinieku vai pārstāvju pienākumam rūpēties par kravas iekraušanu, apstrādi, novietošanu, pārvadāšanu, glabāšanu un izkraušanu, ja šie nosacījumi ir norādīti konosamentā. Minētos nosacījumus nedrīkst piemērot parastai komerciālai kravas pārvadāšanai.

(3) Šā panta nosacījumus nepiemēro pārvadātāja tiesībām un pienākumiem, kuri izriet no šā kodeksa 7.nodaļas nosacījumiem par kuģu īpašnieku atbildības ierobežošanu.

 

 

11.2.apakšnodaļa. Kravas piegāde iekraušanas ostā

116.pants. Kravas piegāde, ko veic nosūtītājs

Nosūtītājs nogādā kravu pārvadātāja norādītajā vietā un laikā. Kravu nogādā tādā veidā un stāvoklī, lai to varētu ērti un droši iekraut, pārvadāt un izkraut.

 

117.pants. Iepakojuma pārbaude

(1) Pārvadātāja pienākums ir pielikt saprātīgas pūles, lai pārbaudītu, vai krava ir iepakota tā, lai neciestu zaudējumus vai neradītu zaudējumus citai personai vai īpašumam. Ja krava ir piegādāta aizplombētā konteinerā vai citā transportēšanas ierīcē, pārvadātāja pienākums navto atvērt un pārbaudīt, ja vien nav iemesla uzskatīt, ka krava nav pietiekami labi iepakota.

(2) Pārvadātājs informē nosūtītāju par katru konstatēto trūkumu. Pārvadātāja pienākums nav pārvadāt kravu ar iepakojuma trūkumiem, izņemot gadījumu, ja, saprātīgi rīkojoties, konstatētos trūkumus ir iespējams novērst.

 

118.pants. Bīstamās kravas

(1) Par bīstamu ir uzskatāma tāda krava, kurai šāds statuss ir piešķirts atbilstoši Starptautiskās Jūrniecības organizācijas normatīvajiem dokumentiem.

(2) Nosūtītājs bīstamās kravas marķē ar atbilstošu marķējumu. Nosūtītājs savlaicīgi informē pārvadātāju par kravas bīstamo raksturu un norāda nepieciešamos drošības pasākumus.

(3) Ja nosūtītājam ir citi iemesli uzskatīt, ka kravas īpašību dēl kravas pārvadāšana var radīt draudus vai būtiskas neērtības personām, kuģim vai kravai, viņš par to informē pārvadātāju.

 

119.pants. Krava, kurai nepieciešams īpašs pārvadāšanas režīms

Ja kravas pārvadāšanai ir nepieciešams īpašs režīms, nosūtītājs laikus par to paziņo pārvadātājam un norāda veicamos pasākumus. Ja nepieciešams, kravu atbilstoši marķē.

 

120.pants. Kvītis par kravas saņemšanu

Nosūtītājs var pieprasīt kvīti par kravas saņemšanas faktu un laiku. Nosacījumi par konosamentu un citu transportēšanas dokumentu izdošanu ir ietverti 11.7.apakšnodaļā.

 

121.pants. Frakts

(1) Ja pārvadājuma līgumā nav norādīts frakts apmērs, frakti maksā saskaņā ar pārvadātāja tarifiem. Puses var vienoties, ka frakti maksā, saņemot kravu.

(2) Par kravu, kas pārvadājuma beigās vairs neeksistē, nevar pieprasīt frakts samaksu, ja vien zaudējumu nav izraisījis kravas raksturs, iepakojuma defekts vai nosūtītāja kļūda vai nevērība vai ja pārvadātājs ir pārdevis kravu uz īpašnieka rēķina, to izkrāvis, padarījis nekaitīgu vai iznīcinājis saskaņā ar šā kodeksa 151.panta nosacījumiem.

(3) Iepriekš samaksāto frakti atmaksā, ja saskaņā ar šā panta otro daļu pārvadātājam nav tiesību saņemt frakti.

 

122.pants. Nosūtītāja līgumsaistību pārkāpums

(1) Ja nosūtītājs atkāpjas no noslēgtā līguma pirms pārvadājums ir uzsākts, pārvadātājam ir tiesības saņemt neiegūto frakti un citu zaudējumu atlīdzību.

(2) Ja krava nav piegādāta noteiktajā laikā un aizkavēšanās būtiski apgrūtina līguma nosacījumu izpildi, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma. Ja pārvadātājs vēlas atkāpties no līguma, viņš par to paziņo pēc nosūtītāja pieprasījuma bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā tad, kad saņemta krava pārvadāšanai. Pretējā gadījumā pārvadātājs zaudē tiesības atkāpties no līguma. Ja pārvadātājs atkāpjas no līguma, viņam ir tiesības saņemt neiegūto frakti un citu zaudējumu atlīdzību.

(3) Ja nosūtītājs vai saņēmējs pieprasa pārvadājuma pārtraukšanu vai kravas piegādes vietas maiņu, pārvadātājam ir tiesības saņemt neiegūto frakti un citu zaudējumu atlīdzību. Nevar pieprasīt pārtraukt pārvadājumu, ja tas var izraisīt būtiskus zaudējumus vai neērtības pārvadātājam vai citiem nosūtītājiem.

(4) Piemērojot šo pantu fraktēšanas līgumam, ievēro šā kodeksa 196.panta otrās, trešās un ceturtās daļas nosacījumus.

 

 

11.3.apakšnodaļa. Pārvadājums

123.pants. Pārvadātāja pienākums aizsargāt kravas īpašnieka intereses

(1) Pirms reisa un reisu uzsākot, pārvadātājs izrāda saprātīgas rūpes par to, lai:

1) padarītu kuģi jūrasspējīgu;

2) pienācīgi nokomplektētu kuģi ar apkalpi un nodrošinātu to ar krājumiem;

3) padarītu kravas telpas, refrižeratortelpas, saldējamās telpas un visas pārējās kuģa daļas, kurās tiek pārvadāta krava, derīgas un drošas kravas saņemšanai un saglabāšanai.

(2) Ņemot vērā šajā nodaļā noteikto, pārvadātājs pienācīgi un rūpīgi iekrauj, apstrādā, novieto, pārvadā, glabā pārvadājamo kravu, rūpējas par to un izkrauj to.

(3) Ja krava ir gājusi bojā, sabojāta vai būtiski aizkavēta, pārvadātājs pēc iespējas ātrāk par to paziņo nosūtītāja norādītajai personai. Ja šādu ziņojumu nevar nosūtīt, par to informē kravas īpašnieku vai, ja tas nav zināms, nosūtītāju. Šos nosacījumus piemēro arī tad, ja pārvadājumu nevar pabeigt, kā plānots.

 

124.pants. Klāja krava

(1) Pārvadātājam ir tiesības pārvadāt kravu uz klāja tikai tad, ja viņš par to ir īpaši vienojies ar nosūtītāju vai ja tāda veida pārvadājums ir atbilstošs labai kuģošanas praksei, vai ja to nosaka normatīvie akti.

(2) Ja pārvadātājs un nosūtītājs ir vienojušies, ka kravu pārvadā vai to var pārvadāt uz klāja, pārvadātājs konosamentā ieraksta attiecīgu piezīmi. Ja tādas piezīmes nav, pārvadātājs pierāda, ka ir panākta vienošanās par kravas pārvadāšanu uz klāja. Tomēr pārvadātājam nav tiesību atsaukties uz šādu vienošanos attiecībās ar trešajām personām (tajā skaitā kravas saņēmēju), kas ir labticīgi ieguvušas konosamentu.

 

125.pants. Pārvadātāja līgumsaistību pārkāpums

(1) Nosūtītājam ir tiesības atkāpties no pārvadājuma līguma, ja pārvadātāja vainas dēļ notikusi būtiska aizkavēšanās vai cits būtisks līguma nosacījumu pārkāpums. Pēc kravas piegādes nosūtītājam nav tiesību atkāpties no līguma, ja kravas atdošana ir saistīta ar būtiskiem zaudējumiem vai neērtībām citiem nosūtītājiem.

(2) Kad nosūtītājs uzzina vai viņam bija jāuzzina par līguma nosacījumu pārkāpumu, viņš var atkāpties no līguma, ja par to bez nepamatotas kavēšanās paziņo pārvadātājam. Pretējā gadījumā nosūtītājs zaudē tiesības atkāpties no līguma.

 

126.pants. Pārvadājuma pārtraukšana

(1) Ja kuģis, kas pārvadā vai ar kuru ir paredzēts pārvadāt kravu, ir zaudēts vai nav remontējams, tas neatbrīvo pārvadātāju no pienākuma pabeigt pārvadājumu.

(2) Ja nepārvaramas varas dēļ kuģis nevar iebraukt izkraušanas ostā, pārvadātājs par to nekavējoties informē nosūtītāju. Ja nosūtītājs būtiski kavējas dot rīkojumu par rīcību ar kravu, pārvadātājam ir tiesības izkraut kravu pēc saviem ieskatiem vienā no tuvākajām ostām vai nogādāt šo kravu atpakaļ uz nosūtīšanas ostu.

(3) Atkāpjoties no pārvadājuma līguma kara vai citu risku dēļ, piemēro šā kodeksa 201.panta nosacījumus.

(4) Ja daļa pārvadājuma jau ir veikta, kad pārvadātājs atkāpjas no līguma vai līgums zaudē spēku, vai cita iemesla dēļ krava ir izkrauta ostā, kas nav nolīgtā izkraušanas osta, pārvadātājam ir tiesības uz proporcionālu frakts samaksu saskaņā ar šā kodeksa 185.panta nosacījumiem.

 

127.pants. Kravas īpašnieka vārdā veiktie pasākumi

(1) Ja nepieciešami īpaši pasākumi, lai saglabātu vai pārvadātu kravu vai citādi aizsargātu kravas īpašnieka intereses, kravas īpašnieks dod attiecīgus norādījumus pārvadātājam.

(2) Ja laika trūkums vai citi apstākļi traucē saņemt norādījumus vai ja šādi norādījumi nav savlaicīgi saņemti, pārvadātājam ir tiesības veikt nepieciešamos pasākumus kravas īpašnieka vārdā un pārstāvēt kravas īpašnieku ar kravu saistītajos jautājumos. Pat ja šādi pasākumi nebija nepieciešami, tie ir saistoši kravas īpašniekam attiecībās ar trešajām personām, kuras rīkojas labticīgi.

(3) Pārvadātājs ziņo par veiktajiem pasākumiem saskaņā ar šā kodeksa 123.panta trešās daļas nosacījumiem.

 

128.pants. Kravas īpašnieka atbildība par pārvadātāja veiktajiem pasākumiem

Kravas īpašnieks ir atbildīgs par pārvadātāja veiktajiem pasākumiem un izdevumiem attiecībā uz kravu. Ja pārvadātājs ir rīkojies bez norādījumiem, kravas īpašnieka atbildība nevar pārsniegt kravas vērtību, kāda tai bija, uzsākot pārvadājumu, uz kuru attiecināmi pasākumi vai izmaksas.

 

 

11.4.apakšnodaļa. Kravas piegāde gala ostā

129.pants. Kravas piegāde, ko veic pārvadātājs

(1) Gala ostā saņēmējs kravu saņem pārvadātāja norādītajā vietā un laikā. Kravu piegādā tā, lai to varētu ērti un droši saņemt.

(2) Persona, kura ir tiesīga saņemt kravu, pirms saņemšanas var to pārbaudīt.

 

130.pants. Saņēmēja pienākums samaksāt frakti

(1) Ja kravu piegādā pret konosamentu, saņēmējs, saņemot kravu, kļūst atbildīgs par frakts samaksu un citām pārvadātāja prasībām, kas izriet no konosamenta.

(2) Ja krava netiek nodota pret konosamentu, saņēmējs ir atbildīgs par frakts samaksu un citām prasībām saskaņā ar pārvadājuma līgumu, ja saņēmējs piegādes laikā zināja par prasībām vai tam vajadzēja zināt, ka pārvadātājs nav saņēmis samaksu.

 

131.pants. Aizturējuma tiesības

Ja pārvadātājam ir prasījuma tiesības saskaņā ar šā kodeksa 130.pantu vai citas prasības, kuras ir nodrošinātas ar kravas privileģētajām aizturējuma tiesībām saskaņā ar šā kodeksa 40.pantu, pārvadātājs var neizdot kravu, pirms saņēmējs ir samaksājis atlīdzību par prasību vai devis pietiekamu nodrošinājumu.

 

132.pants. Kravu novietošana noliktavā

(1) Ja krava netiek saņemta pārvadātāja norādītajā laikā vai citā saprātīgā laikposmā, to var nodot uzglabāšanai noliktavā uz saņēmēja rēķina.

(2) Paziņojumu par kravas nodošanu glabāšanā sniedz saskaņā ar šā kodeksa 123.panta trešās daļas nosacījumiem. Pārvadātājs nosaka saprātīgu laikposmu, kuram beidzoties kravu var pārdot vai citādi atbrīvoties no tās saskaņā ar šā kodeksa 133.panta nosacījumiem.

 

133.pants. Pārvadātāja tiesības atbrīvoties no kravas, kura netiek saņemta

(1) Izbeidzoties laikposmam, kas noteikts saskaņā ar šā kodeksa 132.panta otro daļu, pārvadātājam ir tiesības pārdot uzglabāto kravu tādā apjomā, kāds nepieciešams, lai segtu pārdošanas izmaksas un šā kodeksa 131.pantā minētās prasības. Pārvadātāja pienākums ir būt pietiekoši rūpīgam, pārdodot kravu.

(2) Ja kravu nav iespējams pārdot vai ir acīmredzami, ka ieņēmumi nesegs pārdošanas izmaksas, pārvadātājam ir tiesības atbrīvoties no kravas citā saprātīgā veidā.

 

 

11.5.apakšnodaļa. Pārvadātāja atbildība par zaudējumiem

134.pants. Laikposms, uz kuru attiecas atbildība

(1) Pārvadātājs atbild par kravu no brīža, kad tā iekrauta kuģī, līdz tās izkraušanai.

(2) No kravas pieņemšanas brīža līdz brīdim, kad krava tiek iekrauta kuģī, kā arī pēc tās izkraušanas līdz nodošanai saņēmējam pārvadātājs ir uzskatāms par kravas ekspeditoru, ja puses nav vienojušās citādi.

 

135.pants. Pienākums nodrošināt kuģa jūrasspēju

(1) Pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumiem vai bojājumiem, kas radušies kuģa jūrasnespējas dēļ, izņemot gadījumu, ja kuģa jūrasnespēju izraisījis pārvadātāja saprātīgu rūpju trūkums jūrasspējas nodrošināšanā saskaņā ar šā kodeksa 123.panta nosacījumiem.

(2) Ja zaudējumi vai bojājumi ir radušies kuģa jūrasnespējas dēļ, pārvadātājs vai citas personas, kuras pieprasa atbrīvošanu no atbildības saskaņā ar šo nodaļu, pierāda, ka viņas bijušas pietiekami rūpīgas.

 

136.pants. Atbildība par kravai nodarītiem zaudējumiem

(1) Ņemot vērā šā kodeksa 135.panta nosacījumus, pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, bojājumiem vai izdevumiem saistībā ar kravu, ja to iemesls ir:

1) kuģa kapteiņa, apkalpes locekļa, loča vai pārvadātāja darbinieku darbība, nevērība vai nolaidība kuģa vadīšanā;

2) ugunsgrēks, izņemot gadījumu, ja tas izcēlies pārvadātāja vainas dēļ;

3) jūras vai citu kuģojamu ūdeņu riski, briesmas vai negadījumi;

4) nepārvarama vara;

5) karadarbība;

6) sabiedriski bīstamu personu darbība;

7) kuģa aizturēšana vai arests;

8) karantīnas ierobežojumi;

9) nosūtītāja vai kravas īpašnieka, viņu darbinieku vai pārstāvju darbība vai kļūda;

10) streiki, lokauti vai citi iemesli, kuru dēļ pilnīgi vai daļēji tiek apstādināts vai aizkavēts darbs;

11) sabiedriskie nemieri;

12) dzīvības vai īpašuma glābšana vai glābšanas mēģinājums jūrā;

13) apjoma vai svara zaudējums, vai jebkurš cits zaudējums vai bojājums, kas radies no kravas slēpta defekta vai kravai raksturīgas īpašības;

14) nepietiekams iepakojums;

15) neatbilstošs vai nepietiekams marķējums;

16) apslēpti trūkumi, kurus nevar atklāt, izrādot saprātīgas rūpes;

17) jebkuri citi iemesli, kas radušies bez pārvadātāja, tā darbinieku vai pārstāvju vainas, ja persona, kura prasa atbrīvošanu no atbildības, var pierādīt, ka pārvadātāja, tā darbinieku vai pārstāvju darbība nav veicinājusi zaudējumus vai bojājumus.

(2) Novirzīšanos no maršruta, lai glābtu vai mēģinātu glābt dzīvību vai īpašumu jūrā, vai jebkuru citu saprātīgu novirzīšanos no maršruta neuzskata par pārvadājuma līguma pārkāpumu, un pārvadātājs neatbild par jebkuriem zaudējumiem vai bojājumiem, kas tāpēc radušies.

 

137.pants. Atbildība par dzīvu dzīvnieku pārvadājumiem

Ja puses nav vienojušās par pretējo, pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, pārvadājot dzīvus dzīvniekus.

 

138.pants. Atbildība par aizkavēšanos

Ja puses nav vienojušās par pretējo, pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies kravas piegādes aizkavēšanās dēļ.

 

139.pants. Zaudējumu aprēķināšana

(1) Kopējo zaudējumu summu aprēķina, pamatojoties uz kravas vērtību tajā vietā un laikā, kur un kad tā izkrauta vai to vajadzēja izkraut no kuģa atbilstoši līgumam.

(2) Kravas vērtību nosaka pēc kravu biržas cenas vai, ja šādas cenas nav, pēc tirgus cenas.

 

140.pants. Atbildības ierobežojumi

(1) Pārvadātāja atbildība par zaudējumiem, kas nodarīti kravai vai sakarā ar to, nevar pārsniegt 667 norēķinu vienības par kravas vietu vai kravas vienību vai divas norēķinu vienības par kravas bruto kilogramu, piemērojot lielāko summu.

(2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja nosūtītājs ir paziņojis par kravas raksturu un vērtību līdz tās iekraušanai un šī summa ir tieši norādīta konosamentā. Šis paziņojums apliecina kravas vērtību, izņemot gadījumu, ja pārvadātājs pierāda pretējo.

(3) Pārvadātājs un nosūtītājs var vienoties par lielāku atbildības ierobežojumu.

(4) Pārvadātājs nav atbildīgs par zaudējumiem vai bojājumiem, kas nodarīti kravai vai sakarā ar to, ja nosūtītājs apzināti maldinājis par kravas raksturu vai vērtību.

(5) Norēķinu vienība ir šā kodeksa 71.pantā minētā vienība.

 

141.pants. Atbildības ierobežošana attiecībā uz kravām, kas ir iekrautas kā vienība

(1) Ja kravu pārvadāšanai izmanto konteinerus, paletes vai līdzīgas transporta ierīces, kravas vietu vai vienību skaitu nosaka saskaņā ar konosamentā uzrādīto kravas vietu vai vienību skaitu.

(2) Šāda transporta ierīce tiek uzskatīta par vienu kravas vietu vai vienību, izņemot šā panta pirmajā daļā minēto.

 

142.pants. Atbildība, kas nav pamatota ar pārvadājuma līgumu

(1) Nosacījumus par atbrīvošanu no atbildības un tās ierobežojumus, ko nosaka šī sadaļa, piemēro jebkurai prasībai pret pārvadātāju, ja kravai nodarīti zaudējumi vai bojājumi, uz kuriem attiecas pārvadājuma līgums, neatkarīgi no tā, vai prasība izriet no līguma vai neatļautas darbības (delikta).

(2) Ja šāda prasība ir celta pret pārvadātāja darbinieku vai pārstāvi (ja šāds darbinieks vai pārstāvis nav neatkarīgs uzņēmējs), šim darbiniekam vai pārstāvim ir tiesības izmantot tos nosacījumus par atbrīvošanu no atbildības un par atbildības ierobežošanu, uz kuriem pārvadātājam ir tiesības saskaņā ar šo nodaļu.

(3) Atlīdzības kopsumma, ko maksā pārvadātājs un tā darbinieki vai pārstāvji, nedrīkst pārsniegt ierobežojumus, kas paredzēti šajā nodaļā.

 

143.pants. Tiesību zaudēšana uz atbildības ierobežošanu

Pārvadātājam, tā darbiniekam vai pārstāvim nav tiesību izmantot atbildības ierobežošanu, kas paredzēta šajā nodaļā, ja ir pierādīts, ka zaudējumu radījusi darbība, kuras nolūks ir bijis radīt šādu zaudējumu, vai nolaidība, apzinoties šāda zaudējuma iespējamību.

 

144.pants. Atbildība par kravu, kas atrodas uz kuģa klāja

Ja kravu pārvadā uz kuģa klāja, pārkāpjot šā kodeksa 124.panta nosacījumus, pārvadātājs nevar ierobežot savu atbildību attiecībā uz zaudējumiem, kas radušies uz klāja pārvadātajai kravai.

 

145.pants. Tranzīta pārvadājumi

Ja saskaņā ar pārvadājuma līgumu daļu pārvadājuma veic cits pārvadātājs (faktiskais pārvadātājs), pārvadājuma līguma puses var vienoties, ka pārvadātājs attiecībā uz pārvadājuma daļu, ko veic faktiskais pārvadātājs ar savu transportlīdzekli, ir uzskatāms par ekspeditoru. Šādā gadījumā pārvadātājs pierāda, ka zaudējumi ir radušies tajā laikposmā, kad krava atradās faktiskā pārvadātāja turējumā.

 

146.pants. Faktiskā pārvadātāja atbildība

Par pārvadājuma daļu, kad krava atrodas faktiskā pārvadātāja turējumā, viņš atbild saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem.

 

147.pants. Kopējā atbildība

Ja par zaudējumiem atbild gan pārvadātājs, gan faktiskais pārvadātājs, atbildības kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt šajā nodaļā noteikto.

 

148.pants. Paziņojums par bojājumu vai zaudējumu

(1) Ja krava ir piegādāta un saņēmējs rakstiski nav paziņojis pārvadātājam par jebkuru bojājumu vai zaudējumu, kuru saņēmējs atklāj vai varēja atklāt, uzskata, ka visa krava ir piegādāta saskaņā ar pārvadājuma līguma nosacījumiem, ja vien netiek pierādīts pretējais. Šos nosacījumus piemēro, ja piegādes laikā zaudējums vai bojājums nav bijis acīm redzams un trīs dienu laikā pēc piegādes nav iesniegs rakstisks paziņojums.

(2) Rakstisks paziņojums nav nepieciešams, ja zaudējumi vai bojājumi ir atklāti, veicot kopēju kravas pārbaudi.

 

149.pants. Regresa prasības

Šīs sadaļas nosacījumus piemēro arī attiecībā uz regresa prasībām par vispārējo avāriju un glābšanas atlīdzību.

 

 

11.6.apakšnodaļa. Nosūtītāja atbildība

150.pants. Vispārējie atbildības noteikumi

Nosūtītājs neatbild par pārvadātāja nodarītajiem zaudējumiem vai bojājumiem kravai, kas radušies bez nosūtītāja, viņa darbinieka vai pārstāvja vainas.

 

151.pants. Nosūtītas bīstamās kravas

(1) Ja nosūtītājs nav ievērojis šā kodeksa 118.panta nosacījumus attiecībā uz bīstamām kravām, viņš atbild par izdevumiem un citiem zaudējumiem, kas radušies pārvadātājam. Ja nepieciešams, pārvadātājs var bīstamo kravu izkraut, padarīt nekaitīgu vai iznīcināt, neatlīdzinot tādējādi radītos zaudējumus.

(2) Šā panta pirmās daļas nosacījumus nepiemēro personām, kuras, pieņemot kravu, zina, ka tā ir bīstama.

 

 

11.7.apakšnodaļa. Konosaments un citi transportēšanas dokumenti

152.pants. Konosaments

(1) Saņemot kravu un pieņemot to savā turējumā, pārvadātājs pēc nosūtītāja pieprasījuma izsniedz nosūtītājam konosamentu, kurā ietvertas šādas ziņas:

1) marķējums, kas nepieciešamas kravas identificēšanai, kā to rakstiski paziņojis nosūtītājs, ja šis marķējums ir skaidri norādīts uz kravas vai tās iepakojuma;

2) kravas vieta vai priekšmetu skaits, vai svars (atkarībā no apstākļiem), ievērojot nosūtītāja sniegto informāciju;

3) ārēji redzamais kravas izskats un stāvoklis.

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajai informācijai konosamentā var norādīt šādas ziņas:

1) pārvadātāja nosaukums un tā pamatdarbības vieta;

2) nosūtītāja nosaukums;

3) saņēmēja nosaukums, ja to norādījis kravas nosūtītājs;

4) iekraušanas osta saskaņā ar jūras pārvadājuma līgumu un datums, kad iekraušanas ostā kravu pieņēmis pārvadātājs;

5) izkraušanas osta;

6) konosamenta izdošanas vieta;

7) frakts apmērs, kuru maksā kravas saņēmējam, vai norādījums par to, ka frakti maksā viņš, kā arī citi kravas pārvadājuma un piegādes nosacījumi;

8) šā kodeksa 124.pantā norādītajos gadījumos – norādījums par to, ka krava jāpārvadā vai to var pārvadāt uz klāja;

9) jebkurš paaugstināts atbildības ierobežojums, par kuru puses ir vienojušās;

10) kuģa vārds un valstiskā piederība, iekraušanas vieta un laiks, kā arī laiks, kad iekraušana pabeigta.

(3) Norādot šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto informāciju, nosūtītājs uzņemas atbildību par visiem zaudējumiem, bojājumiem un izdevumiem, kas radušies šo ziņu neprecizitātes dēļ. Pārvadātāja tiesības uz šāda veida atlīdzību saskaņā ar pārvadājuma līgumu neierobežo viņa atbildību pret jebkuru personu, kas nav nosūtītājs.

(4) Konosamentu paraksta pārvadātājs, kuģa kapteinis vai cita pārvadātāja pilnvarota persona.

(5) Ja ir izdoti vairāki konosamentu oriģināli, katrā oriģinālā norāda izdoto oriģinālu skaitu.

(6) Ja tiek izdotas konosamentu kopijas, uz tām norāda, ka tās ir kopijas.

(7) Ja krava ir iekrauta kuģī, konosamentā, ko izsniedz nosūtītājam, izdara atzīmi par kravas iekraušanu.

 

153.pants. Tranzīta konosaments

(1) Tranzīta konosaments ir konosaments, kurā norādīts, ka kravu pārvadā vairāk nekā viens pārvadātājs.

(2) Persona, kura izdod tranzīta konosamentu, nodrošina, lai katrā pārvadājuma daļai izdotā konosamentā būtu norādīts, ka krava tiek pārvadāta saskaņā ar tranzīta konosamentu.

 

154.pants. Ziņu trūkums konosamentā

Dokuments, kas atbilst šā kodeksa 152.panta pirmajā daļā minētajām prasībām, uzskatāms par konosamentu pat tad, ja tajā nav ietverta kāda no 152.panta otrajā daļā minētajām ziņām.

 

155.pants. Pārvadātāja pienākums ierakstīt ziņas konosamentā

Pārvadātājs nenorāda konosamentā kravas marķējumu, kravas vietu skaitu, daudzumu vai svaru, ja viņam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tas precīzi neatbilst faktiski pieņemtajai kravai, vai viņš to nespēj pārbaudīt ar saprātīgiem līdzekļiem.

 

156.pants. Konosamenta apliecinājums

Konosaments apliecina, ka pārvadātājs ir pieņēmis tādu kravu, kāda aprakstīta konosamentā, ja nav pierādīts pretējais. Nav pieļaujami pierādījumi par pretējo, ja konosaments ir nodots trešajai labticīgajai pusei.

 

157.pants. Atbildība par maldinošu informāciju konosamentā

Ja trešās personas, saņemot konosamentu, cieš zaudējumus, paļaujoties uz konosamentā iekļauto ziņu precizitāti, pārvadātājs atbild par šiem zaudējumiem, ja viņš zina vai viņam vajadzēja zināt, ka konosaments ir maldinošs attiecībā uz trešajām personām. Šādā gadījumā pārvadātājs nevar ierobežot savu atbildību.

 

158.pants. Konosamenta veidi

(1) Pārvadātājs var izdot šādu veidu konosamentus:

1) vārda konosaments – izdots, norādot saņēmēja vārdu;

2) rīkojuma (ordera) konosaments – izdots pēc konosamentā norādītās personas rīkojuma vai, ja persona nav norādīta, pēc nosūtītāja rīkojuma. Šādu konosamentu var indosēt ar attiecīgiem indosācijas uzrakstiem uz konosamenta;

3) uzrādītāja konosaments – izdots ar attiecīgu norādi.

(2) Personu, kas uzrāda konosamenta oriģinālu, un ja tas izriet no konosamenta teksta vai indosācijas uzrakstu nepārtrauktās ķēdes, uzskata par pilnvarotu saņemt kravu.

(3) Ja ir izdoti vairāki konosamenta oriģināli, kravas saņēmējam piegādes ostā ir tiesības saņemt kravu, uzrādot vienu konosamenta oriģinālu.

 

159.pants. Vairāki konosamenta īpašnieki

Ja vairākas personas izvirza prasību par kravas saņemšanu, uzrādot konosamenta oriģinālu, kravas pārvadātājs nodod kravu glabāšanā uz likumīgā saņēmēja rēķina. To nekavējoties dara zināmu prasītājiem.

 

160.pants. Kravas izsniegšana pret konosamentu

(1) Kravu izsniedz:

1) pret vārda konosamentu – saņēmējam, kas minēts konosamentā, vai personai, kurai konosaments nodots tālāk ar vārda indosamentu, vai citā veidā, ievērojot parādprasījuma indosēšanai paredzētos nosacījumus;

2) pret rīkojuma (ordera) konosamentu – attiecīgi nosūtītājam vai saņēmējam (atkarībā no tā, vai konosaments izdots pēc nosūtītāja vai saņēmēja rīkojuma), ja konosaments indosēts, – personai, kura minēta pēdējā nepārtrauktajā indosācijas uzrakstu ķēdē, vai konosamenta uzrādītājam, ja ķēdē pēdējais uzraksts ir blanko indosaments;

3) pret uzrādītāja konosamentu – konosamenta uzrādītājam.

(2) No pārvadātāja vai viņa pilnvarotās personas var prasīt kravas izsniegšanu tikai pret attiecīgi indosēta konosamenta oriģinālu.

(3) Pārvadātājam nav pienākums izdot kravu, ja viņš vai persona, kas rīkojas viņa vārdā, jau ir labticīgi izdevusi kravu pret vienu no konosamenta oriģināliem.

 

161.pants. Piegāde gadījumos, kad konosaments ir pazaudēts

(1) Ja konosaments ir pazaudēts, pieteikumu par tiesību atjaunošanu pēc konosamenta iesniedz tās valsts tiesā, kurā krava piegādāta.

(2) Ja konosaments ir pazaudēts, pārvadātājs var izsniegt kravu pret atbilstošu nodrošinājumu attiecībā uz prasībām, kuras pret pārvadātāju varētu celt pazaudētā konosamenta turētājs.

 

 

11.8.apakšnodaļa. Strīdi

162.pants. Vispārējā avārija

(1) Par vispārējo avāriju atzīst zaudējumus, kas radušies, ar nolūku un saprātīgi veicot ārkārtējus izdevumus un upurējumus, lai glābtu kuģi, frakti un kuģī pārvadājamo kravu no tiem draudošajām briesmām.

(2) Ja puses nav vienojušās citādi, bojājumu, zaudējumu un izmaksu atzīšanu vispārējā avārijā, kā arī to sadalījumu starp kuģi, frakti un kravu proporcionāli to vērtībai regulē starptautiskās tirdzniecības paražu tiesību normas, kuras kodificētas 1994.gada Jorkas–Antverpenes noteikumos.

 

163.pants. Prasību piekritība

Ja puses nav vienojušās par strīda risināšanas piekritību, prasību ceļ tiesā:

1) pēc atbildētāja atrašanās vietas vai dzīves vietas;

2) pēc vietas, kur tika noslēgts pārvadājuma līgums;

3) pēc kravas nosūtīšanas vietas;

4) pēc kravas piegādāšanas vietas.

 

164.pants. Piekritība fraktēšanas līguma gadījumā

Ja konosaments, kas izdots saskaņā ar fraktēšanas līgumu, kurā ir nosacījums par strīdu atrisināšanu tiesas vai šķīrējtiesas ceļā, neparedz, ka šis nosacījums konosamenta turētājam ir saistošs, šāds fraktēšanas līguma nosacījums nav saistošs konosamenta turētājam.

 

 

12.nodaļa. Kuģu fraktēšanas vispārīgie noteikumi

165.pants. Piemērošana

(1) Šā kodeksa 12., 13. un 14.nodaļas nosacījumus piemēro visa kuģa vai tā daļas fraktēšanas līgumiem. Reisa fraktēšanas līgumam piemērojamie nosacījumi attiecas arī uz fraktēšanas līgumiem par secīgu reisu veikšanu, ja nav noteikts citādi.

(2) Šā kodeksa 12., 13. un 14.nodaļas izpratnē:

1) reisa fraktēšanas līgums – līgums, kur pārvadājuma frakti aprēķina par reisu;

2) vairāku secīgu reisu fraktēšanas līgums – līgums par noteiktu skaitu secīgu reisu ar konkrētu kuģi;

3) laika fraktēšanas līgums – līgums, kur frakti (nomas maksu) aprēķina par noteiktu laikposmu.

 

166.pants. Līguma nosacījumi

Šā kodeksa 12., 13. un 14.nodaļas nosacījumus nepiemēro, ja fraktēšanas līguma puses ir vienojušās par citiem nosacījumiem vai ja uz pārvadājumu attiecas paražas, kas ir saistošas fraktēšanas līguma pusēm.

 

167.pants. Konkrēta kuģa fraktēšana

(1) Ja fraktēšanas līgums ir noslēgts par konkrētu kuģi, pārvadātājs nevar pildīt šo vienošanos, izmantojot citu kuģi. Ja saskaņā ar līgumu pārvadātājam ir tiesības piedāvāt (pēc savas izvēles) vai kā citādi izmantot citu kuģi, šim kuģim jābūt tikpat piemērotam kā nolīgtais. Šīs tiesības var izmantot vairākas reizes.

(2) Ja ir noslēgts līgums par visa kuģa izmantošanu vai pilnas kravas pārvadājumu, pārvadātājam nav tiesību iekraut citas personas kravu. Šo nosacījumu piemēro arī tad, ja kuģis veic balasta pārgājienu, lai uzsāktu jaunu reisu.

 

168.pants. Tiesību nodošana

(1) Ja fraktētājs saskaņā ar fraktēšanas līgumu nodod savas tiesības un pienākumus kādam citam, fraktētājs joprojām ir atbildīgs par līguma izpildi.

(2) Pārvadātājs nedrīkst nodot savas tiesības un pienākumus citai personai bez fraktētāja piekrišanas. Ja fraktētājs tam piekrīt, pārvadātājs turpmāk nav atbildīgs par līguma izpildi.

 

169.pants. Noteikumi attiecībā uz konosamentiem

Ja pārvadātājs izdod konosamentu kravai, kas tiek pārvadāta ar kuģi, konosaments nosaka pārvadājuma un kravas nogādāšanas nosacījumus pārvadātājam un trešajām personām, kuras nav fraktētājs un kuras ir labticīgi ieguvušas konosamentu. Fraktēšanas līguma nosacījumi, kuri nav ietverti konosamentā, nav saistoši trešajām personām, izņemot gadījumu, ja konosamentā ir norāde uz fraktēšanas līguma nosacījumiem.

 

13.nodaļa. Reisa fraktēšanas līgums

13.1.apakšnodaļa. Vispārīgie noteikumi

170.pants. Frakts

(1) Ja frakts summa līgumā nav noteikta, maksā tādu frakts summu, kāda bija līguma noslēgšanas laikā.

(2) Ja iekrauta cita krava vai kravas daudzums pārsniedz nolīgto, frakti par to maksā saskaņā ar pārvadātāja noteikto tarifu, bet ne mazāk par nolīgto frakts summu.

 

171.pants. Jūrasspēja

Pārvadātājs nodrošina kuģa jūrasspēju, tai skaitā atbilstošu apkalpi, aprīkojumu, kravas telpas, refrižeratortelpas un citas kuģa daļas, kurās krava tiek iekrauta atbilstoši kravas uzņemšanas, pārvadāšanas un saglabāšanas prasībām.

 

172.pants. Reisa fraktētāja iekraušanas un izkraušanas ostas izvēle

(1) Ja fraktēšanas līgums dod reisa fraktētājam tiesības izvēlēties iekraušanas un izkraušanas ostu, reisa fraktētājs norīko kuģi uz brīvi pieejamu ostu, kurā kuģis var droši atrasties peldošā stāvoklī, droši ieiet un atstāt ostu ar kravu. Fraktētājs paziņo izkraušanas ostu pirms iekraušanas pabeigšanas.

(2) Ja reisa fraktētājs ir norīkojis kuģi uz nedrošu ostu, reisa fraktētājs ir atbildīgs par jebkuriem šī iemesla dēļ kuģim nodarītajiem zaudējumiem, izņemot gadījumu, ja zaudējumi nav radušies reisa fraktētāja vai personu, par kurām viņš ir atbildīgs, vainas dēļ.

(3) Ja reisi ir secīgi, jebkuras tiesības kuģa reisu izvēlē izmanto tā, lai kopējais reisu garums ar kravu un balasta pārgājieni būtiski neatšķiras. Pretējā gadījumā reisa fraktētājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies, nesaņemot frakti.

(4) Reisa fraktētājs nedrīkst mainīt savu izvēlēto ostu vai reisu, ja puses nav vienojušās par pretējo.

 

173.pants. Iekraušanas vieta

(1) Ja fraktēšanas līgumā nav noteikta iekraušanas vieta, kuģis dodas uz reisa fraktētāja norādītu brīvi pieejamu piestātni, kurā kuģis var droši atrasties peldošā stāvoklī un no kuras var droši doties reisā ar kravu.

(2) Ja iekraušanas piestātne nav laikus noteikta, kuģis var pietauvoties jebkurā ierastā iekraušanas vietā. Ja tas nav iespējams, pārvadātājs izvēlas tādu iekraušanas piestātni, kur var iekraut kravu.

(3) Neatkarīgi no tā, vai iekraušanas vieta ir vai nav noteikta, reisa fraktētājam ir tiesības uz sava rēķina pieprasīt kuģa pārtauvošanu no vienas iekraušanas piestātnes uz citu.

 

 

13.2.apakšnodaļa. Iekraušanas laiks

174.pants. Iekraušanas laiks

Pārvadātāja pienākums ir ļaut kuģim atrasties iekraušanas ostā nolīgto iekraušanas laiku, kas sastāv no guļlaika un demeredža laika.

 

175.pants. Guļlaika ilgums

(1) Guļlaiks ir līguma noslēgšanas brīdī saprātīgi paredzamais laika periods, kas nepieciešams kravas iekraušanai. Aprēķinot guļlaiku, ņem vērā kuģa un kravas veidu un izmēru, iekraušanas iekārtas uz kuģa un ostā, kā arī citus līdzīgus apstākļus.

(2) Ja puses ir vienojušās par kopējo iekraušanas un izkraušanas laiku, guļlaiks nebeidzas pirms kopējā laika perioda izbeigšanās.

(3) Guļlaiku aprēķina darba dienās un darba stundās. Par darba dienu uzskata nedēļas dienu, kurā darba stundu skaits ir tāds, kāds pieņemts konkrētajā ostā; darba stunda ir katra stunda, kuru nedēļas dienā var izmantot iekraušanai. Par dienām, kurās strādā mazāku stundu skaitu nekā darba dienās, aprēķina to stundu skaitu, kuras parasti izmanto iekraušanai.

 

176.pants. Guļlaika sākums

(1) Guļlaiks sākas tad, kad pārvadātājs paziņo par kuģa atrašanos pie iekraušanas piestātnes un par gatavību saņemt kravu.

(2) Ziņojumu var nosūtīt, kad kuģis ir sasniedzis iekraušanas ostu. Ja kuģis nav gatavs saņemt kravu, zaudētais laiks, kas nepieciešams kuģa sagatavošanai, nav uzskatāms par guļlaiku.

(3) Ziņojumu iesniedz nosūtītājam, ja tas nav pieejams, – reisa fraktētājam.

(4) Guļlaiku sāk skaitīt no brīža, kad ostā parasti sākas darbs (no rīta), vai no pusdienas pārtraukuma beigām. Pirmajā gadījumā ziņojumu iesniedz ne vēlāk kā stundu pirms iepriekšējās darbdienas beigām, otrajā gadījumā – tajā pašā darbdienā līdz plkst.10.00 no rīta.

 

177.pants. Šķēršļi

(1) Ja kuģis nevar pietauvoties iekraušanas piestātnē tādu iemeslu dēļ, par kuriem pārvadātājs nav atbildīgs, pārvadātājs var iesniegt paziņojumu par gatavību saņemt kravu un sākt uzskaitīt guļlaiku. Šo nosacījumu piemēro, ja radies sastrēgums vai citi šķēršļi, kurus pārvadātājs nevarēja paredzēt līguma noslēgšanas laikā.

(2) Guļlaikā neieskaita tādu laika zudumu, par kuru ir atbildīgs pārvadātājs. Zaudētais laiks, kas saistīts ar kuģa pārtauvošanu ostā, tiek iekļauts guļlaikā.

 

178.pants. Demeredža laiks

(1) Demeredža laiks ir kravas operācijām nepieciešamais laika periods pēc guļlaika beigām. Ja demeredža laiks pārsniedz 30 dienas un līgumā nav noteikts maksimālais demeredža laika ilgums, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma.

(2) Demeredža laiku aprēķina dienās un stundās pēc guļlaika beigām. Demeredža laikā neieskaita tādu laika zudumu, par kuru ir atbildīgs pārvadātājs.

 

179.pants. Kompensācija par demeredža laiku

(1) Pārvadātājam ir tiesības saņemt īpašu atlīdzību par demeredža laiku. Ja fraktēšanas līguma puses nav vienojušās citādi, demeredža dienas maksu nosaka, aprēķinot laika fraktēšanas līguma ekvivalentu, kādu saņemtu pārvadātājs, ja nebūtu zaudēts laiks demeredža dēļ.

(2) Demeredžu (kompensāciju par demeredža laiku) maksā pēc pieprasījuma. Ja demeredžs nav samaksāts vai nav dots nodrošinājums, pārvadātājam ir tiesības norādīt konosamentā demeredža summu. Ja pārvadātājs tā nerīkojas, viņš var noteikt saprātīgu maksājuma termiņu. Ja demeredžs nav samaksāts noteiktajā termiņā, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma un pieprasīt zaudējumu atlīdzību.

 

 

13.3.apakšnodaļa. Iekraušana

180.pants. Iekraušana un izvietošana

(1) Ja ostu paražas nenosaka citādi, fraktētājs piegādā kravu līdz kuģa bortam, bet pārvadātājs iekrauj kravu kuģī.

(2) Pārvadātājs izvieto kravu kuģī un nodrošina nepieciešamos materiālus kravas nodalīšanai un nostiprināšanai. Klāja kravai piemēro šā kodeksa 124.pantu.

 

181.pants. Kravas piegāde

Kravu piegādā un iekrauj bez nepamatotas kavēšanās. Kravu piegādā tādā veidā un stāvoklī, lai to viegli un droši varētu iekraut kuģī, izvietot, pārvadāt un izkraut, attiecīgi piemērojot šā kodeksa 117., 118., 119. un 120.panta nosacījumus.

 

182.pants. Konosamenta izsniegšana

(1) Pēc kravas iekraušanas pārvadātājs vai kapteinis, vai cits atbilstoši pilnvarots pārvadātāja pārstāvis pēc nosūtītāja pieprasījuma izsniedz konosamentu ar norādi par kravas iekraušanu, ja ir iesniegti nepieciešamie dokumenti un informācija.

(2) Nosūtītājam ir tiesības pieprasīt atsevišķus konosamentus par dažādām kravas daļām, ja vien tas nav saistīts ar būtiskām neērtībām.

(3) Ja izsniegtajā konosamentā ir norādīti citi nosacījumi nekā fraktēšanas līgumā un tie palielina pārvadātāja atbildību, reisa fraktētājs kompensē visus papildu atbildības dēļ radušos pārvadātāja zaudējumus un izdevumus.

 

 

13.4.apakšnodaļa. Reiss

183.pants. Pārvadātāja pienākumi

Reisu veic bez nepamatotas kavēšanās, izrādot pienācīgu rūpību un attiecīgi piemērojot šā kodeksa 123., 127. un 128.panta nosacījumus.

 

184.pants. Novirzīšanās un aizstājēja osta

(1) Novirzīties no parastā reisa maršruta drīkst tikai cilvēku glābšanas vai cita pamatota un ar kuģa fraktētāju vai operatoru saskaņota iemesla dēļ.

(2) Ja rodas šķēršļi, kas neļauj kuģim sasniegt izkraušanas ostu un izkraut kravu, vai attiecīgā reisa veikšana ir saistīta ar būtisku kavēšanos, pārvadātājs var izvēlēties citu atbilstošu izkraušanas ostu.

 

185.pants. Distances frakts

(1) Ja notikusi atkāpšanās no fraktēšanas līguma, kad reisa daļa jau ir veikta, vai krava netiek izkrauta paredzētajā izkraušanas ostā kāda cita iemesla dēļ, pārvadātājam ir tiesības saņemt distances frakti proporcionāli veiktajam attālumam, attiecīgi piemērojot šā kodeksa 188.pantu.

(2) Aprēķinot šāda veida frakti, ņem vērā arī faktiskā reisa ilgumu un īpašās izmaksas. Distances frakts nedrīkst pārsniegt kravas vērtību.

(3) Jebkura no pusēm var pieprasīt, lai distances frakti aprēķinātu neatkarīgs eksperts, kura lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

 

186.pants. Bīstamās kravas

Ja bīstama krava ir iekrauta un pārvadātājs nav zinājis par tās bīstamo raksturu, pārvadātājs atkarībā no apstākļiem var kravu izkraut, padarīt to nekaitīgu vai iznīcināt, neatlīdzinot par to zaudējumus. Šo nosacījumu piemēro arī tad, ja pārvadātājs ir zinājis par kravas bīstamo raksturu, bet vēlāk radušos apstākļu dēļ tiek apdraudētas personas vai īpašums, un tas padara neiespējamu kravas saglabāšanu kuģī.

 

 

13.5.apakšnodaļa. Kravas izkraušana un piegāde

187.pants. Izkraušana

(1) Attiecībā uz izkraušanas piestātni, izkraušanas laiku un kravas izkraušanu piemēro šā kodeksa 173., 174., 175., 176., 177., 178., 179., 180. un 181.panta nosacījumus. Minēto pantu nosacījumus, kas attiecas uz reisa fraktētāju, piemēro kravas saņēmējam.

(2) Personai, kura ir pilnvarota saņemt kravu, ir tiesības pārbaudīt kravu pirms pieņemšanas.

(3) Ja saskaņā ar fraktēšanas līgumu kravai ir vairāki saņēmēji, izkraušanas piestātni vai kuģa pārtauvošanu viņi nosaka, savstarpēji vienojoties.

(4) Izmaksu pieaugumu, kas radies kravas bojājuma dēļ (arī tad, ja kravas bojājuma dēļ nepieciešams no tās atbrīvoties), sedz reisa fraktētājs, ja bojājuma iemesls ir kravas bīstamais raksturs vai reisa fraktētāja vaina.

 

188.pants. Frakts par precēm, kas vairs neeksistē

(1) Pārvadātājs nevar prasīt frakts samaksu par kravu, kas reisa beigās vairs neeksistē, izņemot gadījumu, ja kravas zaudējuma iemesls ir kravas raksturs, neatbilstošs iepakojums, reisa fraktētāja vaina vai ja pārvadātājs ir pārdevis kravu uz īpašnieka rēķina, izkrāvis to, padarījis nekaitīgu vai iznīcinājis saskaņā ar šā kodeksa 186.panta nosacījumiem.

(2) Iepriekš samaksātā frakts ir jāatmaksā, ja pārvadātājs saskaņā ar šā panta pirmo daļu nav tiesīgs saņemt frakti.

 

189.pants. Kravas saņēmēja un reisa fraktētāja atbildība par frakti un aizturējuma tiesības

(1) Pieņemot kravu, saņēmējs kļūst atbildīgs par frakti un citu prasību izpildi saskaņā ar šā kodeksa 130.panta nosacījumiem.

(2) Pārvadātājam ir aizturējuma tiesības saskaņā ar šā kodeksa 131.panta nosacījumiem.

 

190.pants. Kravas glabāšana

(1) Ja saņēmējs neizpilda kravas izsniegšanas prasības vai būtiski aizkavē izkraušanu, pārvadātājam ir tiesības izkraut kravu un nodot to glabāšanā noliktavā uz saņēmēja rēķina. Pārvadātājs paziņo saņēmējam par preču nodošanu glabāšanai noliktavā.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā norāda saprātīgu laikposmu, pēc kura beigām pārvadātājs var pārdot vai citādi atbrīvoties no noliktavā glabātās kravas. Kravas pārdošanai vai citiem ar kravu saistītiem pasākumiem piemēro šā kodeksa 133.panta nosacījumus.

 

191.pants. Kravai nodarītie zaudējumi

(1) Pārvadātājs ir atbildīgs par kravai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar šā kodeksa 11.5.apakšnodaļas nosacījumiem.

(2) Kravas saņēmējs, kurš nav reisa fraktētājs, ir tiesīgs saņemt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Ja saņēmējs ir pārvadātāja izdotā konosamenta turētājs, piemēro arī šā kodeksa 169.panta nosacījumus.

 

 

13.6.apakšnodaļa. Atkāpšanās no līguma un tā izpildes neiespējamība pārvadātāja vainas dēļ

192.pants. Atkāpšanās laiks

(1) Ja saskaņā ar fraktēšanas līgumu kuģim jābūt gatavam iekraušanai noteiktā laikā (atkāpšanās laiks), reisa fraktētājam ir tiesības atkāpties no fraktēšanas līguma, ja kuģis nav gatavs iekraušanai vai iepriekš nav nosūtīts atbilstošs paziņojums par iekraušanas gatavību.

(2) Ja pārvadātājs nosūta paziņojumu par to, ka kuģis ieradīsies pēc noteiktā atkāpšanās laika, un norāda, kad kuģis būs gatavs iekraušanai, reisa fraktētājs tiesības atkāpties no līguma izmanto bez nepamatotas kavēšanās. Ja reisa fraktētājs neatkāpjas no līguma, jaunais atkāpšanās laiks ir pārvadātāja norādītais laiks.

 

193.pants. Aizkavēšanās un citi atkāpšanās no līguma veidi

(1) Reisa fraktētājam ir tiesības atkāpties no fraktēšanas līguma, ja pārvadātāja vainas dēļ notiek būtiska aizkavēšanās vai cits būtisks fraktēšanas līguma nosacījumu pārkāpums.

(2) Par būtisku fraktēšanas līguma nosacījumu pārkāpumu uzskata tādu prasību nepildīšanu, kuru dēļ fraktētājs neiegūst labumu, kādu tas bija tiesīgs sagaidīt no līguma, ja fraktētājs neparedzēja un nevarēja paredzēt pārkāpuma sekas.

(3) Ja reisa fraktētājs vēlas atkāpties no līguma, viņš par to paziņo bez nepamatotas kavēšanās, pretējā gadījumā reisa fraktētājs zaudē tiesības atkāpties no līguma.

 

194.pants. Kuģa zaudējums

Ja fraktēšanas līgums ir noslēgts par konkrēta kuģa fraktēšanu un kuģis ir zaudēts vai neremontējams, pārvadātājam nav pienākuma veikt reisu.

 

195.pants. Pārvadātāja atbildība par zaudējumiem

Ja pārvadātāja vainas dēļ rodas zaudējumi, par kuriem tas neatbild saskaņā ar šā kodeksa 191.panta nosacījumiem, piemēro šā kodeksa 118. un 136.panta nosacījumus.

 

 

13.7.apakšnodaļa. Atkāpšanās no līguma un tā izpildes neiespējamība reisa fraktētāja vainas dēļ

196.pants. Atkāpšanās no līguma pirms iekraušanas

(1) Ja reisa fraktētāja vainas dēļ ir notikusi atkāpšanās no fraktēšanas līguma pirms uzsākta kravas iekraušana vai ja līdz iekraušanas beigām tas nav piegādājis līgumā paredzēto kravas daudzumu, pārvadātājam ir tiesības saņemt neiegūto frakti un citu zaudējumu atlīdzību.

(2) Nosakot zaudējumu apmēru, ņem vērā, vai pārvadātājs ir veicis pasākumus zaudējumu samazināšanai, pārvadājot citu kravu.

(3) Pārvadātājs nevar celt prasību par zaudējumu atlīdzību, ja kravas iekraušana, pārvadāšana vai piegāde saņēmējam nav iespējama tādu apstākļu dēļ, kurus reisa fraktētājs nevarēja paredzēt fraktēšanas līguma noslēgšanas brīdī, ieskaitot eksporta vai importa ierobežojumus vai citus pasākumus, kurus pieņēmušas valsts institūcijas, kā arī visas līgumā paredzētās kravas nejaušu bojāeju vai līdzīgus apstākļus. Tas attiecas arī uz individuāli noteiktu kravu, kas nejauši gājusi bojā.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajos gadījumos reisa fraktētājs bez nepamatotas kavēšanās nosūta paziņojumu pārvadātājam. Pretējā gadījumā reisa fraktētājs atlīdzina radušos zaudējumus.

 

197.pants. Tiesības atkāpties no līguma

(1) Ja iestājas šā kodeksa 196.panta trešajā daļā minētie apstākļi, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma, bez nepamatotas kavēšanās nosūtot attiecīgu paziņojumu.

(2) Ja reisa fraktētājs nepiegādā līgumā paredzēto kravu, pārvadātājs var noteikt saprātīgu laikposmu, kurā reisa fraktētājs samaksā zaudējumus vai sniedz nodrošinājumu. Ja noteiktajā laikposmā prasība netiek apmierināta, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma un saņemt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā kodeksa 196.pantu, izņemot gadījumu, ja reisa fraktētājs nav atbildīgs par kravas nepiegādāšanu.

 

198.pants. Aizkavēšanās iekraušanas laikā

(1) Ja puses ir vienojušās par demeredža laika ilgumu un ja pēc iekraušanas laika beigām reisa fraktētājs nav piegādājis kravu vai ir piegādājis tikai tās daļu, piemēro šā kodeksa 196. un 197.panta nosacījumus.

(2) Ja puses nav vienojušās par demeredža laika ilgumu, bet iekraušanas aizkavēšanās rada pārvadātājam būtiskus zaudējumus vai neērtības, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma (pat ja demeredžs ir samaksāts) vai, ja ir piegādāta tikai kravas daļa, paziņot, ka iekraušana ir pabeigta. Šādā gadījumā attiecīgi piemēro šā kodeksa 196. un 197.panta nosacījumus.

 

199.pants. Cita veida aizkavēšanās

Ja pēc iekraušanas vai reisa laikā kuģis tiek aizkavēts reisa fraktētāja vai personu, par kurām viņš ir atbildīgs, vainas dēļ, pārvadātājam ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību. Tas attiecas arī uz gadījumu, ja kuģis ir aizkavēts izkraušanas laikā, jo pārvadātājam nav bijis iespējams nodot kravu glabāšanā noliktavā saskaņā ar šā kodeksa 190.pantu.

 

200.pants. Kravas radītie zaudējumi

Ja reisa fraktētāja vai personu, par kurām viņš ir atbildīgs, vainas dēļ krava ir radījusi zaudējumus pārvadātājam vai citai uz kuģa esošai kravai, reisa fraktētāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus.

 

 

13.8.apakšnodaļa. Īpašie gadījumi, kad iespējama atkāpšanās
no fraktēšanas līguma

201.pants. Kara risks

(1) Ja pēc fraktēšanas līguma noslēgšanas tiek noskaidrots, ka reiss būs saistīts ar briesmām kuģim, personām, kas atrodas uz kuģa, vai kravai un šo briesmu iemesls ir karš, blokāde, sacelšanās, nemieri, pirātisms vai cita bruņota vardarbība, vai ja tiek noskaidrots, ka ir būtiski palielinājusies šādu briesmu iespējamība, pārvadātājam un reisa fraktētājam ir tiesības atkāpties no līguma, nesedzot zaudējumus, pat ja reiss jau ir uzsākts. Puse, kura nolēmusi atkāpties no līguma, bez nepamatotas kavēšanās nosūta atbilstošu paziņojumu otrai pusei. Pretējā gadījumā puse, kura nolēmusi atkāpties no līguma, ir atbildīga par radītajiem zaudējumiem.

(2) Ja risku var novērst, atstājot vai izkraujot kravas daļu, no līguma var atkāpties tikai attiecībā uz šo daļu. Ja nav samaksāta zaudējumu atlīdzība vai nav sniegts atbilstošs nodrošinājums par frakts vai citiem zaudējumiem, pārvadātājs var atkāpties no visa līguma, ja vien tas nerada būtiskus zaudējumus un neērtības citiem fraktētājiem.

 

202.pants. Secīgi reisi

Ja fraktēšanas līgums reisa fraktētājam dod tiesības izvēlēties, kādi reisi ir veicami, un ja briesmas būtiski ietekmē līguma izpildi, no līguma var atkāpties saskaņā ar šā kodeksa 201.panta nosacījumiem.

 

203.pants. Atkāpšanās no secīgu reisu līguma

(1) Ja kuģis ir nofraktēts reisu veikšanai nolīgtajā laika periodā un ja pirms šā laika perioda beigām reisa fraktētājam paziņo, ka kuģis ir gatavs iekraut kravu, reisu veic pat tad, ja reiss pilnīgi vai daļēji pārsniedz līguma darbības laiku.

(2) Ja ir acīmredzams, ka kuģis nesasniegs iekraušanas ostu un nebūs gatavs iekraušanai pirms līguma darbības laika beigām, pārvadātājam nav pienākuma sūtīt kuģi uz iekraušanas ostu.

(3) Ja pārvadātājs paziņo, ka kuģis var sasniegt iekraušanas ostu ar novēlošanos, un pieprasa attiecīgas instrukcijas, reisa fraktētājs nolemj, vai reiss ir veicams vai arī līgums uzskatāms par izpildītu. Ja reisa fraktētājs nepamatoti kavējas ar rīkojumu pabeigt reisu, līgums uzskatāms par izpildītu.

 

14.nodaļa. Kravas apjoma pārvadāšanas līgums

204.pants. Piemērošana

(1) Noteikumus, kas regulē kravas apjoma pārvadāšanas līgumus, piemēro, pārvadājot ar kuģi noteiktu daudzumu kravas, kuru pārvadā vairākos reisos noteiktā laika periodā.

(2) Šīs sadaļas nosacījumus nepiemēro, ja ir nolīgts, ka reisus veic ar noteiktu kuģi.

 

205.pants. Tiesības izvēlēties apjomu

(1) Ja līgums atļauj izvēlēties kopējo pārvadājamās kravas daudzumu, tiesības izvēlēties ir fraktētājam.

(2) Ja līgums atļauj izvēlēties pārvadājamās kravas daudzumu katrā reisā, tiesības izvēlēties ir pārvadātājam.

 

206.pants. Kravas pārvadāšanas grafiks

(1) Fraktētājs sagatavo pārvadājumu grafiku, ņemot vērā konkrētā reisa attiecību pret kopējo līguma darbības laiku, laikus par to informējot pārvadātāju.

(2) Fraktētājs, ņemot vērā izmantojamā kuģa parametrus, rūpējas, lai līgumā paredzētais kravas daudzums tiktu proporcionāli sadalīts visā līguma darbības laikā.

 

207.pants. Paziņojums par iekraušanu

Fraktētājs laikus paziņo par pārvadājumiem. Ziņojumā norāda termiņu, kad krava būs sagatavota nosūtīšanai.

 

208.pants. Kuģa izvēle

(1) Kad saņemts paziņojums par pārvadājumu, pārvadātājs nodrošina, lai kuģis ir piemērots savlaicīgai reisa veikšanai. Pārvadātājs laikus paziņo fraktētājam kuģa aprakstu, reisa laiku un plānoto ierašanās laiku iekraušanas ostā.

(2) Ja, beidzoties līguma darbības laikam, krava nav sagatavota, pārvadātājam nav pienākuma nodrošināt kuģi, izņemot gadījumu, ja aizkavēšanās cēloni fraktētājs nevar ietekmēt un tas nav būtisks.

 

209.pants. Reisu veikšana

(1) Kad pārvadātājs ir sniedzis šā kodeksa 208.pantā minēto paziņojumu, attiecīgajam pārvadājumam piemēro šā kodeksa 10., 11. un 12.nodaļas nosacījumus.

(2) Ja reisa pārtraukšanas iemesls dod pamatu uzskatīt, ka nākamie reisi tiks veikti ar būtisku aizkavēšanos, fraktētājam ir tiesības atkāpties no līguma par atlikušajiem reisiem.

 

210.pants. Ziņojumu par pārvadājumiem un kravas pārvadājumu grafika aizkavēšanās

(1) Ja fraktētājs laikus nenosūta paziņojumu par pārvadājumu, pārvadātājs var noteikt konkrētu laiku paziņojuma iesniegšanai. Ja paziņojums netiek iesniegts, pārvadātājs pēc savas izvēles var nosūtīt paziņojumu saskaņā ar šā kodeksa 208.pantu un pastāvošo iekraušanas grafiku vai atkāpties no minētā reisa līguma.

(2) Ja aizkavēšanās dod pamatu uzskatīt, ka paziņojumi par turpmākajiem pārvadājumiem būtiski aizkavēsies, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma par atlikušo pārvadājuma daļu.

(3) Pārvadātājam ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību, izņemot gadījumu, ja aizkavēšanās iemesls ir šā kodeksa 196.panta trešajā daļā minētie apstākļi.

(4) Ja fraktētājs laikus nenosūta pārvadātājam paziņojumu par pārvadājumu grafiku, pārvadātājs var noteikt konkrētu laiku paziņojuma iesniegšanai. Ja laiks ir pārsniegts, pārvadātājam ir tiesības atkāpties no līguma attiecībā uz atlikušo daļu, attiecīgi piemērojot šā panta trešās daļas nosacījumus.

 

211.pants. Kuģa izvēles aizkavēšanās

(1) Ja pārvadātājs laikus nenosūta paziņojumu par pārvadājumu, fraktētājs var noteikt konkrētu laiku paziņojuma iesniegšanai. Ja paziņojums netiek iesniegts, fraktētājs var atkāpties no minētā reisa līguma.

(2) Ja aizkavēšanās dod pamatu uzskatīt, ka paziņojumi par turpmākajiem pārvadājumiem būtiski aizkavēsies, fraktētājam ir tiesības atkāpties no līguma par atlikušo pārvadājuma daļu.

(3) Fraktētājs ir tiesīgs saņemt zaudējumu atlīdzību, izņemot gadījumu, ja zaudējumu iemeslu pārvadātājs nevarēja novērst un nevarēja paredzēt līguma noslēgšanas brīdī.

 

212.pants. Frakts maksas kavējumi

(1) Ja frakts, demeredžs vai citi maksājumi saskaņā ar līgumu nav laikus samaksāti, pārvadātājs var noteikt konkrētu termiņu maksājumu veikšanai. Ja maksājums netiek veikts, pārvadātājam ir tiesības apturēt līguma izpildi vai, ja aizkavēšanās rada būtisku līguma pārkāpumu, atkāpties no līguma.

(2) Pabeidzot līgumā paredzēto reisu, pārvadātājam ir tiesības aizturēt kravu kā nodrošinājumu par saskaņā ar līgumu nopelnītajiem, bet nesaņemtajiem maksājumiem. Šā panta nosacījumus piemēro attiecībā uz pārvadātāja izdotā konosamenta turētājiem, kas nav fraktētāji, tikai tad, ja pienākums maksāt ir paredzēts konosamentā saskaņā ar šā kodeksa 169.pantu.

 

213.pants. Karadarbība

(1) Ja līguma izpildes laikā sākas karš vai rodas līdzīgi apstākļi, vai būtiski palielinās kara izcelšanās draudi, kam ir būtiska ietekme uz līguma izpildi, pārvadātājs un fraktētājs ir tiesīgi atkāpties no līguma, neatbildot par zaudējumiem.

(2) Puse, kura nolēmusi atkāpties no līguma, bez nepamatotas kavēšanās nosūta atbilstošu paziņojumu otrai pusei. Pretējā gadījumā puse, kura nolēmusi atkāpties no līguma, ir atbildīga par radītajiem zaudējumiem.

 

15.nodaļa. Laika fraktēšanas līgums

15.1.apakšnodaļa. Kuģa piegāde

214.pants. Kuģa stāvoklis un aprīkojums

(1) Pārvadātājs nodod kuģi fraktētājam līgumā paredzētajā vietā un laikā.

(2) Nododot kuģi, pārvadātājs nodrošina, lai kuģa stāvoklis, dokumenti, apkalpe, krājumi un aprīkojums atbilst prasībām, kas tiek izvirzītas parastam pārvadājumam tajā kuģošanas rajonā, kas paredzēts fraktēšanas līgumā.

(3) Kuģi apgādā ar pietiekamu degvielas krājumu tuvākās degvielas uzpildes ostas sasniegšanai. Fraktētājs pieņem degvielas krājumu un samaksā cenu, kāda tajā laikā ir ostā.

 

215.pants. Pārbaude

(1) Nododot kuģi, pārvadātājs un fraktētājs var pieprasīt kuģa, tā iekārtu un degvielas krājumu pārbaudi.

(2) Pārbaudes izmaksas, ieskaitot laika zaudējumu, sadala vienādi abām pusēm.

 

216.pants. Kuģa nodošana jūrā

(1) Ja puses ir vienojušās par kuģa nodošanu jūrā, pārvadātājs paziņo fraktētājam par kuģa atrašanās vietu nodošanas brīdī.

(2) Šā kodeksa 215.pantā minēto pārbaudi veic pirmajā ostā, kurā kuģis ieiet pēc nodošanas. Ja pārbaudē tiek atklāti defekti, fraktētājam ir tiesības nemaksāt nomu par laiku, kas izmantots defekta novēršanai. Ja fraktētājs atkāpjas no fraktēšanas līguma saskaņā ar šā kodeksa 218.pantu, pārvadātājam nav tiesību saņemt nomas maksu par laiku no nodošanas brīža.

 

217.pants. Atkāpšanās laiks un kavēšanās kuģa nodošanā

(1) Fraktētājs var atkāpties no fraktēšanas līguma, ja kuģis nav nodots fraktēšanas līgumā noteiktajā brīdī.

(2) Ja pārvadātājs paziņo, ka kuģis ieradīsies pēc nolīgtā atkāpšanās laika beigām, un paziņo laiku, kad kuģis būs gatavs nodošanai, fraktētājs var izmantot tiesības atkāpties no līguma bez nepamatotas kavēšanās. Ja fraktētājs neatkāpjas no līguma, jaunais atkāpšanās laiks ir pārvadātāja norādītais laiks.

(3) Ja kuģa nodošana tiek aizkavēta cita iemesla dēļ, fraktētājs var atkāpties no fraktēšanas līguma, ja tāda aizkavēšanās ir būtisks līguma pārkāpums.

 

218.pants. Kuģa defekti

Ja nodošanas brīdī kuģim vai tā iekārtām ir defekti, fraktētājam ir tiesības prasīt nomas maksas samazināšanu, ja līguma pārkāpums ir būtisks, – atkāpties no fraktēšanas līguma. Šo nosacījumu nepiemēro, ja pārvadātājs nekavējoties novērš defektu un fraktētājam nerodas tiesības atkāpties no līguma saskaņā ar šā kodeksa 217.pantu.

 

219.pants. Atbildība par zaudējumiem

Fraktētājam ir tiesības saņemt atlīdzību par zaudējumu, kas radies nodošanas aizkavēšanās vai defektu dēļ. Ja pārvadātājs pierāda, ka aizkavēšanās vai defekti nav radušies viņa vai personu, par kurām pārvadātājs ir atbildīgs, vainas dēļ, fraktētājam nav tiesību pieprasīt zaudējuma atlīdzību. Fraktētājam ir tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumu, kas radies kuģa īpašības vai iekārtas trūkuma dēļ, ja ir pamats uzskatīt, ka, noslēdzot fraktēšanas līgumu, tādas īpašības vai iekārtas tika apsolītas.

 

 

15.2.apakšnodaļa. Reisu veikšana

220.pants. Pārvadātāja tiesības un pienākumi

(1) Fraktēšanas līguma darbības laikā pārvadātājs veic reisus, kādos saskaņā ar līgumu kuģi nosūta fraktētājs. Pārvadātājs uztur kuģi saskaņā ar šā kodeksa 214.panta otrās daļas nosacījumiem.

(2) Pārvadātājs ir tiesīgs atteikties sūtīt kuģi reisā, kurā kuģa apkalpi vai kravu varētu pakļaut briesmām, kuru iemesls ir karš, karadarbība, ledus vai jebkuras citas briesmas, vai būtiskas grūtības, kuras pārvadātājs nevarēja paredzēt līguma noslēgšanas brīdī.

(3) Pārvadātājs ir tiesīgs atteikties iekraut uzliesmojošu, pašaizdegošos vai korozīvu kravu, vai citu bīstamu kravu, izņemot gadījumu, ja kravu nodod iekraušanai, pārvadāšanai vai nodošanai gala ostā atbilstoši kuģa reģistrācijas valsts, kravas iekraušanas vai izkraušanas valsts kompetento iestāžu prasībām un rekomendācijām. Pārvadātājs ir tiesīgs atteikties pārvadāt dzīvus dzīvniekus.

 

221.pants. Pienākums informēt

Pārvadātājs informē fraktētāju par jebkuriem svarīgiem apstākļiem, kas ietekmē kuģi vai reisu. Fraktētājs informē pārvadātāju par paredzamajiem reisiem.

 

222.pants. Degvielas krājums

Fraktētājs nodrošina kuģi ar degvielas krājumu. Fraktētājs atbild par piegādātās degvielas atbilstību līgumā paredzētajai specifikācijai.

 

223.pants. Kravas iekraušana un izkraušana

(1) Fraktētājs atbild par kravas operācijām, ieskaitot saņemšanu, iekraušanu, izvietošanu, nostiprināšanu, izkraušanu un nodošanu. Kravu izvieto tā, lai kuģis atbilstu drošības un stabilitātes prasībām un lai krava būtu nostiprināta. Fraktētājs ievēro pārvadātāja rīkojumus par kravas izvietošanu, lai nodrošinātu kuģa drošību un stabilitāti.

(2) Fraktētājs var pieprasīt, lai kuģa kapteinis un apkalpe sniedz šādai kuģošanai ierasto palīdzību. Fraktētājs samaksā par papildu darbu un citiem izdevumiem.

(3) Ja pārvadātājam rodas zaudējumi kravas operāciju dēļ, fraktētājs atlīdzina šos zaudējumus, izņemot gadījumu, ja zaudējumu iemesls ir kuģa kapteiņa vai apkalpes vaina, vai citi apstākļi, par kuriem atbild pārvadātājs.

 

224.pants. Konosamenti

(1) Pārvadātājs izsniedz konosamentus par iekrauto kravu saskaņā ar fraktētāja rīkojumiem par paredzamo reisu. Šādus konosamentus izdod saskaņā ar šā kodeksa 10.nodaļas nosacījumiem. Ja tādējādi pārvadātājs uzņemas atbildību pret konosamenta turētāju un atbildība ir lielāka nekā fraktēšanas līgumā paredzētā, fraktētājs atlīdzina pārvadātāja izdevumus.

(2) Pārvadātājs ir tiesīgs (pretēji fraktētāja norādījumiem) neizsniegt kravu personai, kura nevar pierādīt savas tiesības uz kravu, vai izsniegt kravu pretēji konosamenta nosacījumiem. Pārvadātājs var pieprasīt, lai fraktētājs sniedz pietiekamu nodrošinājumu par zaudējumiem, kas varētu rasties, izsniedzot kravu šādā veidā.

 

225.pants. Kravas bojājums un piegādes aizkavēšanās

(1) Pārvadātājs atbild par kravai nodarītajiem zaudējumiem saskaņā ar šā kodeksa 10.5.apakšnodaļas nosacījumiem.

(2) Kravas saņēmējs, kurš nav laika fraktētājs, ir tiesīgs saņemt zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā panta pirmo daļu. Ja saņēmējs ir tāda konosamenta turētājs, ko izdevis pārvadātājs, piemēro arī šā kodeksa 169.panta nosacījumus.

 

226.pants. Kavēšanās un citi pārvadātāja pārkāpumi

(1) Ja kuģis netiek uzturēts līgumā noteiktajā stāvoklī vai tas nav jūrasspējīgs, vai reisi tiek aizkavēti, vai pārvadātājs pārkāpj citus līguma nosacījumus, fraktētājs var atkāpties no fraktēšanas līguma, ja tiek būtiski apdraudēts līguma mērķis.

(2) Kad fraktētājs uzzina vai viņam bija jāuzzina par līguma nosacījumu pārkāpumu, viņš var atkāpties no līguma, ja par to paziņo bez nepamatotas kavēšanās. Pretējā gadījumā fraktētājs zaudē tiesības atkāpties no līguma.

(3) Fraktētājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, kas radušies kuģa bojāejas vai kuģa konstruktīvā zuduma dēļ vai tādēļ, ka kuģis nav uzturēts jūrasspējīgā stāvoklī, vai pārkāpti citi līguma nosacījumi, ja šie zaudējumi radušies pārvadātāja vai personu, par kurām viņš ir atbildīgs, vainas dēļ. Minētos nosacījumus piemēro arī zaudējumiem, kas radušies kapteiņa vai apkalpes kļūdas dēļ, sniedzot šā kodeksa 223.panta otrajā daļā minēto palīdzību, vai zaudējumiem, kas radušies jebkuru citu pārkāpumu dēļ.

 

227.pants. Kuģa bojājumi

Pārvadātājam ir tiesība uz zaudējumu atlīdzību, kas nodarīti kuģim fraktētāja vai personu, par kurām viņš ir atbildīgs, vainas dēļ. Ja fraktētājs ir nosūtījis kuģi uz ostu, kas nav droša, fraktētājs atlīdzina radušos zaudējumus, kas nodarīti kuģim viņa vainas dēļ.

 

228.pants. Glābšana

Fraktēšanas līgums neierobežo pienākumu glābt cilvēkus, kas ir briesmās uz jūras. Pārvadātājs var glābt kuģi vai citu īpašumu, ja tas būtiski neietekmē fraktēšanas līguma izpildi. Fraktētājam ir tiesības uz vienu trešdaļu no pārvadātāja neto atlīdzības par glābšanu vai no īpašās kompensācijas.

 

229.pants. Reisa izdevumi

Fraktētājs sedz izdevumus, kas ir saistīti ar reisu veikšanu, kurus nesedz pārvadātājs saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem.

 

 

15.3.apakšnodaļa. Kuģa nodošana fraktēšanas
līguma darbības laika beigās

230.pants. Kuģa nodošana fraktēšanas līguma darbības laika beigās

Fraktētājs nodod kuģi pārvadātājam fraktēšanas līgumā noteiktajā vietā un laikā, piemērojot šā kodeksa 214.panta trešās daļas, 215. un 216.panta nosacījumus. Minētos nosacījumus piemēro arī tad, ja ir notikusi atkāpšanās no fraktēšanas līguma pirms nolīgtā termiņa beigām.

 

231.pants. Fraktēšanas līguma termiņa pārsniegšana

Fraktētājam nav tiesību sūtīt kuģi tādā reisā, kura paredzamā izpilde pārsniedz līgumā noteikto termiņu kuģa nodošanai. Ja kuģis tiek sūtīts šādā reisā, pārvadātājam ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību, ņemot vērā frakts tirgus izmaiņas, bet ne mazāku kā fraktēšanas līgumā paredzētā noma.

 

 

15.4.apakšnodaļa. Nomas maksa

232.pants. Nomas maksa

Fraktētājs maksā nomu ar priekšapmaksu par 30 dienām.

 

233.pants. Nomas maksas kavējumi

(1) Ja nomas maksa nav saņemta laikā, pārvadātājs rakstiski paziņo par to fraktētājam. Pēc paziņojuma nosūtīšanas pārvadātājs var pārtraukt pildīt fraktēšanas līgumā paredzētos pienākumus, kā arī atteikties iekraut kravu un izdot konosamentus. Ja nomas maksa nav saņemta trīs darbdienu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas, pārvadātājs ir tiesīgs lauzt fraktēšanas līgumu.

(2) Ja pārvadātājs ir pārtraucis pildīt līgumā paredzētos pienākumus vai atkāpies no tā, viņam ir tiesības saņemt zaudējumu atlīdzību, izņemot gadījumu, ja fraktētājs pierāda, ka maksājumu kavējums notika likumīgu aizliegumu, vispārēju sakaru vai banku maksājumu pārtraukuma dēļ vai citu līdzīgu šķēršļu dēļ, kurus fraktētājs nevarēja paredzēt fraktēšanas līguma noslēgšanas brīdī un kuru sekas fraktētājs nevarēja saprātīgi novērst.

(3) Ja fraktētājs laicīgi nesamaksā nomas maksu, pārvadātājam ir tiesības pieprasīt, lai fraktētājs nodod pārvadātājam jebkuras frakts prasības, kādas fraktētājam varētu būt saskaņā ar kuģa subfraktēšanas līgumiem.

 

234.pants. Tiesības nemaksāt nomu

(1) Fraktētājs nemaksā nomu par laiku, kas ir zaudēts, veicot nofraktētā kuģa glābšanas pasākumus (operācijas), kuģa remontu, kā arī citas līdzīgas darbības, kas jāveic pārvadātājam, lai nodrošinātu kuģa spēju turpināt pildīt līgumā paredzētos pienākumus. Šīs tiesības fraktētājs var izmantot, ja laika zudums nav noticis fraktētāja vainas dēļ.

(2) Pārvadātājs sedz visus kuģa ekspluatācijas izdevumus par laiku, kad fraktētājam saskaņā ar šā panta nosacījumiem ir tiesības nemaksāt nomu.

 

 

15.5.apakšnodaļa. Atkāpšanās no līguma

235.pants. Kuģa zaudēšana

(1) Ja kuģis ir gājis bojā vai konstruktīvi zudis, fraktēšanas līgums uzskatāms par spēku zaudējušu, arī ja līguma vispārējie nosacījumi paredz iespēju aizvietot kuģi. Šos nosacījumus piemēro, ja kuģis ir rekvizēts vai kādu citu līdzīgu iemeslu dēļ tā izmantošana ir būtiski apgrūtināta.

(2) Ja nav iespējams noskaidrot, kad kuģis ir gājis bojā, nomu maksā par nākamajām divdesmit četrām stundām pēc tam, kad saņemtas pēdējās ziņas par kuģi.

 

236.pants. Kara risks

(1) Ja kuģis ir ostā vai jebkurā citā vietā, kur sākas karš, karadarbība vai nopietni palielinās briesmas, ka varētu iestāties līdzīgi apstākļi, pārvadātājam ir tiesības nekavējoties izvest kuģi drošībā.

(2) Fraktētājs papildus nomas maksai atlīdzina pārvadātāja izdevumus par kuģa apdrošināšanu pret kara risku un par jebkurām papildu izmaksām kuģa apkalpei, kas saistīti ar reisu, kurā fraktētājs sūta kuģi.

(3) Ja fraktēšanas līguma darbības laikā sākas karš, karadarbība vai nopietni palielinās briesmas, ka varētu iestāties līdzīgi apstākļi, un ja tāda situācija būtiski ietekmē līguma izpildi, pārvadātājam un fraktētājam ir tiesības atkāpties no fraktēšanas līguma, nemaksājot zaudējumu atlīdzību.

(4) Puse, kura vēlas atkāpties no fraktēšanas līguma, par to laikus paziņo otrai pusei. Pretējā gadījumā vainīgā puse sedz zaudējumus, no kuriem varēja izvairīties, ja paziņojums būtu sniegts laikus.

 

16.nodaļa. Pasažieru un to bagāžas pārvadājumi

237.pants. Pasažieru pārvadājums un ar to saistītās personas

Šīs kodeksa nodaļas izpratnē:

1) kajītes bagāža – bagāža, kas atrodas pasažiera kajītē vai atrodas viņa īpašumā, uzraudzībā vai kontrolē, izņemot to pasažiera bagāžu, kas nodota pārvadātājam glabāšanā;

2) bagāža – jebkura lieta vai transportlīdzeklis, kas tiek pārvadāts saskaņā ar pārvadājuma līgumu, izņemot:

a) lietas un transportlīdzekļus, ko pārvadā saskaņā ar fraktēšanas līgumu, konosamentu vai saskaņā ar jebkuru citu kravu pārvadājuma līgumu,

b) dzīvus dzīvniekus;

3) pasažieris – jebkura fiziska persona, kuru pārvadā kuģī, ja šī persona:

a) tiek pārvadāta kuģī saskaņā ar pasažieru pārvadāšanas līgumu;

b) ar pārvadātāja piekrišanu pavada transportlīdzekli vai dzīvus dzīvniekus saskaņā ar kravu pārvadāšanas līgumu;

4) faktiskais pārvadātājs – persona, kas ir kuģa īpašnieks, kravas nosūtītājs vai kuģa operators un kas praktiski veic visu pārvadājumu.

 

238.pants. Pārvadājums

(1) Pasažiera un viņa kajītes bagāžas pārvadājums ietver laikposmu, kurā:

1) pasažieris un viņa kajītes bagāža atrodas uz kuģa;

2) pasažieris iekāpj kuģī vai izkāpj no tā;

3) pasažieri un viņa kajītes bagāžu pārvadā pa ūdeni no krasta uz kuģi, ja:

a) šāds pārvadājums iekļauts pārvadājuma cenā;

b) šādiem mērķiem lietoto ūdenstransportu ir nodrošinājis pārvadātājs.

(2) Kajītes bagāžas pārvadājums (papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam laikposmam) ietver arī laikposmu, kurā pasažieris atrodas pasažieru ostā vai piestātnē, vai jebkurā citā vietā ostā, ja pārvadātājs, viņa darbinieks vai pārstāvis ir saņēmis bagāžu un nav to vēl nogādājis pasažierim.

(3) Bagāžas (kas nav kajītes bagāža) pārvadājums ietver laikposmu, kad pārvadātājs, viņa darbinieks vai pārstāvis ir saņēmis bagāžu pārvadāšanai (no krasta vai no kuģa) līdz brīdim, kad pārvadātājs, viņa darbinieks vai pārstāvis nogādā bagāžu pasažierim.

(4) Pasažiera pārvadājums neietver laikposmu, kurā pasažieris atrodas pasažieru ostā vai piestātnē, vai jebkurā citā vietā ostā.

 

239.pants. Piemērošana

(1) Šīs sadaļas nosacījumus piemēro prasībām, kas izriet no pasažieru un to bagāžas pārvadājumiem ar kuģi, ja ir spēkā vienas no šādiem nosacījumiem:

1) pārvadājums veikts ar Latvijas kuģi;

2) pārvadājuma līgums ir noslēgts Latvijā;

3) kuģa atiešanas vai pienākšanas osta saskaņā ar pārvadājuma līgumu ir Latvijā.

(2) Izņemot šā panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, šīs nodaļas nosacījumus nepiemēro, ja prasība tiek skatīta saskaņā ar civiltiesisko atbildību par pasažieru vai to bagāžas pārvadājumiem ar cita veida transportlīdzekļiem un ja šo nosacījumu piemērošana ir obligāta attiecībā uz jūras pārvadājumiem.

 

240.pants. Pārvadātāja atbildība

(1) Pārvadātājs ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies pasažiera dzīvības zaudējuma vai miesas bojājumu dēļ, kā arī par zaudējumiem, kas nodarīti bagāžai, ja negadījums, kura dēļ radušies zaudējumi, ir noticis pārvadājuma laikā un zaudējumi ir radušies pārvadātāja, viņa darbinieku vai pārstāvju vainas dēļ, kuri pilda savus darba pienākumus.

(2) Bagāžas pazaudēšana vai bojāšana ietver arī materiālos zaudējumus, kurus pārvadātājs radījis pasažierim, laikus nepiegādājot bagāžu pēc kuģa pienākšanas, kas pārvadāja vai kuram vajadzēja pārvadāt bagāžu.

(3) Ievērojot šā panta ceturto daļu, prasītājs pierāda, ka negadījums, kura dēļ radušies zaudējumi, noticis pārvadājuma laikā, kā arī zaudējumu apmēru un pārvadātāja vainu.

(4) Ja nav pierādīts pretējais, pārvadātāja, viņa darbinieku vai pārstāvju vaina tiek prezumēta:

1) ja zaudējumi, kas radušies pasažiera dzīvības zaudējuma vai miesas bojājumu dēļ, kā arī zaudējumi, kas nodarīti kajītes bagāžai, ir radušies vai ir saistīti ar kuģa bojāeju, sadursmi, uzskriešanu uz sēkļa, sprādzienu vai ugunsgrēku, vai kuģa defektu;

2) ja bagāža, kurai nodarīti zaudējumi, nav kajītes bagāža (neatkarīgi no negadījuma rakstura, kura dēļ radušies zaudējumi).

 

241.pants. Pārvadātāja un faktiskā pārvadātāja atbildības sadalījums

(1) Ja pārvadājums vai daļa no tā tiek uzticēta faktiskajam pārvadātājam, pārvadātājs ir atbildīgs par visu pārvadājumu saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem. Faktiskais pārvadātājs ir atbildīgs saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem par to pārvadājuma daļu, ko tas veicis, ievērojot šā panta ceturto daļu.

(2) Pārvadātājs ir atbildīgs par faktiskā pārvadātāja darbību vai bezdarbību pārvadājuma laikā, kā arī par faktiskā pārvadātāja darbinieku vai pārstāvju darbībām, kuri pilda savus darba pienākumus.

(3) Jebkura vienošanās, saskaņā ar kuru pārvadātājs uzņemas pienākumus, ko nenosaka šī sadaļa, vai atsakās no tiesībām, ko piešķir šī sadaļa, ir saistoša tikai tad, ja tā ir nepārprotama un rakstiska.

(4) Ja zaudējumi radušies gan pārvadātāja, gan faktiskā pārvadātāja vainas dēļ, viņi atbild solidāri.

 

242.pants. Vērtslietas

Pārvadātājs nav atbildīgs par naudas, vērtspapīru, zelta, sudrablietu, dārglietu, greznumlietu, mākslas darbu vai citu vērtslietu pazaudēšanu vai bojāšanu, izņemot gadījumu, ja šādas vērtslietas ir nodotas pārvadātāja glabāšanā. Šajā gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs šā kodeksa 244.panta otrās daļas 2.apakšpunktā noteiktajā apmērā, ja vien saskaņā ar šā kodeksa 244.panta sesto daļu atbildības apmērs nav paaugstināts.

 

243.pants. Pasažiera vaina

Pārvadātāju var atbrīvot no atbildības pilnīgi, ja viņš pierāda, ka pasažiera dzīvības zaudējums vai miesas bojājumi, vai zaudējumi viņa bagāžai ir radušies pasažiera vainas dēļ, vai daļēji, ja tos ir veicinājusi pasažiera vaina.

 

244.pants. Pārvadātāja atbildības ierobežošana

(1) Pārvadātāja atbildība par miesas bojājumu nodarīšanu nepārsniedz 175000 norēķina vienību par katru pasažieri. Atbildība par pasažieru pārvadājuma aizkavēšanos nepārsniedz 4150 norēķina vienību.

(2) Pārvadātāja atbildība par nozaudētu, bojātu vai aizkavētu pasažiera bagāžu nepārsniedz:

1) 1800 norēķina vienību par zaudējumiem, kas saistīti ar kajītes bagāžu;

2) 6750 norēķina vienību par zaudējumiem, kas saistīti ar pārvadātājam glabāšanā nodotajām vērtslietām;

3) 10000 norēķina vienību par transportlīdzekli;

4) 2700 norēķina vienību par zaudējumiem, kas saistīti ar pārējo bagāžu.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās summas piemēro katram reisam.

(4) Procentus un izmaksas var pievienot papildu ierobežojuma summām.

(5) Norēķina vienība nozīmē vienību, kas minēta šā kodeksa 71.pantā.

(6) Par lielākiem atbildības ierobežojumiem pārvadātājs un pasažieris var vienoties rakstiski.

 

245.pants. Pasažiera līdzdalība

(1) Ja radušies zaudējumi, pārvadātājam ir tiesības samazināt atbildību šādā apmērā:

1) 150 norēķina vienību par transportlīdzekli, ja tas ir bojāts;

2) 20 norēķina vienību, ja pazaudēta vai bojāta pasažieru bagāža;

3) 20 norēķina vienību, ja zaudējumi pasažierim radušies reisa aizkavēšanās dēļ.

(2) Pārvadātāja atbildības ierobežošanu samazina pirms atbildības ierobežošanas saskaņā ar 244.pantu.

 

246.pants. Pārvadātāja darbinieku un pārstāvju atbildības ierobežojums un atbrīvošana no atbildības

Ja prasība par šajā nodaļā noteiktajiem zaudējumiem tiek celta pret pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja darbinieku vai pārstāvi, bet viņš pierāda, ka ir darbojies saskaņā ar saviem pienākumiem, viņam ir tādas pašas tiesības uz atbrīvošanu no atbildības vai atbildības ierobežošanu, kādas ir pārvadātājam vai faktiskajam pārvadātājam saskaņā ar šo nodaļu.

 

247.pants. Prasību apvienošana

(1) Ja piemēro atbildības ierobežojumus, kas noteikti šā kodeksa 244. un 245.pantā, tos attiecina uz visām prasībām (kopā) par pasažiera dzīvības zaudējumu vai miesas bojājumu, vai pasažiera bagāžas nozaudēšanu vai bojāšanu.

(2) Ja atbild gan pārvadātājs, gan faktiskais pārvadātājs, kopējais atbildības ierobežojums nedrīkst pārsniegt šajā nodaļā noteikto ierobežojumu.

(3) Ja pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja darbinieks vai pārstāvis saskaņā ar šī kodeksa 246.pantu ir tiesīgs ierobežot savu atbildību saskaņā ar šā kodeksa 244. un 245.pantu, summa, ko iegūst no pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja (vai no to darbiniekiem vai pārstāvjiem), nedrīkst pārsniegt atbildības ierobežojumu.

 

248.pants. Gadījumi, kad nedrīkst ierobežot atbildību

(1) Pārvadātājs nav tiesīgs izmantot šā kodeksa 244. un 245.pantā noteiktās tiesības ierobežot atbildību, ja tiek pierādīts, ka zaudējumu izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bijis radīt zaudējumu, vai nolaidība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

(2) Pārvadātāja vai faktiskā pārvadātāja darbinieks vai pārstāvis nav tiesīgs ierobežot atbildību, ja tiek pierādīts, ka zaudējumu izraisījusi viņa darbība vai bezdarbība, kuras nolūks bijis radīt zaudējumu, vai nolaidība, apzinoties, ka šis zaudējums varētu rasties.

 

249.pants. Ziņojums par bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu

(1) Pasažieris nosūta rakstisku ziņojumu pārvadātājam, viņa darbiniekam vai pārstāvim:

1) ja bagāža acīm redzami bojāta:

a) par kajītes bagāžu – pirms pasažiera izkāpšanas vai pasažiera izkāpšanas laikā;

b) par pārējo bagāžu – pirms bagāžas piegādes vai tās piegādes laikā;

2) ja bagāžas bojājums nav acīm redzams vai bagāža pazaudēta, – piecpadsmit dienu laikā no bagāžas izkraušanas krastā vai piegādes pasažierim, vai no brīža, kad bija jānotiek piegādei.

(2) Ja pasažieris šajā pantā noteiktajos gadījumos neveic nekādas darbības, tiek pieņemts, ka pasažieris ir saņēmis bagāžu nebojātu, izņemot gadījumu, ja tiek pierādīts pretējais.

(3) Rakstisku ziņojumu nesūta, ja bagāža tās saņemšanas brīdī tiek kopīgi pārbaudīta.

 

250.pants. Prasības piekritība

(1) Prasītājs var celt prasību Latvijas tiesā saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem, ja Latvijā ir:

1) atbildētāja pastāvīgā dzīvesvieta vai komercdarbības vieta;

2) prasītāja pastāvīgā dzīvesvieta;

3) pārvadājuma līguma noslēgšanas vieta, ja atbildētājs veic komercdarbību Latvijā;

4) kuģa atiešanas vai pienākšanas osta saskaņā ar pārvadājuma līgumu.

(2) Pēc negadījuma, kas radījis zaudējumus, puses var vienoties par prasības iesniegšanu tiesā vai šķīrējtiesā.

 

251.pants. Līguma nosacījumu spēkā neesamība

Jebkura vienošanās, kas noslēgta pirms negadījuma, kurš izraisījis pasažiera dzīvības zaudējumu vai miesas bojājumu, vai bagāžas pazaudēšanu, un kas atbrīvo pārvadātāju no atbildības pret pasažieri vai nosaka zemāku atbildības ierobežojumu nekā tas noteikts šajā nodaļā (izņemot šā kodeksa 245.pantā noteiktos gadījumus), kā arī jebkuri nosacījumi, kas atceļ pārvadātāja pienākumu pierādīt, ka zaudējums nav radies viņa vainas dēļ, vai nosacījumi, kas ierobežo šā kodeksa 250.panta pirmajā daļā noteikto izvēli, ir spēkā neesoši. Šādi spēkā neesoši nosacījumi neietekmē pārējā līguma spēkā esamību.

 

E sadaļa

Nelaimes gadījumi uz jūras

17.nodaļa. Glābšana

252.pants. Glābšana un ar glābšanu saistītie objekti

Šīs kodeksa nodaļas izpratnē:

1) glābšana – jebkura darbība, kuras mērķis ir sniegt palīdzību kuģim vai citam objektam, kurš cietis negadījumāvai atrodas briesmās jebkuros ūdeņos;

2) kuģis – jebkura navigācijai piemērota konstrukcija;

3) objekts – jebkurš objekts, kas nav pastāvīgi piestiprināts piekrastei un kas ietver frakti;

4) kaitējums videi – būtisksfiziskskaitējums cilvēka veselībai, dzīvībai vai iekšējo, piekrastes ūdeņu un ekskluzīvās ekonomiskās zonas dabasresursiem, ja šo kaitējumu radījis piesārņojums, ugunsgrēks vai eksplozija, vai līdzīgi būtiskinegadījumi.

 

253.pants. Piemērošana

(1) Šīs sadaļas un 1989.gada 28.aprīļa Starptautiskās glābšanas konvencijas (SALVAGE) nosacījumus piemēro, ja prasība par glābšanu ir celta Latvijas tiesā vai šķīrējtiesā.

(2) Šīs sadaļas nosacījumus piemēro arī tad, ja glābjamā kuģa un glābējkuģa īpašnieks ir viena un tā pati persona vai ja glābējkuģis atrodas valsts īpašumā.

(3) Šīs sadaļas nosacījumi nesamazina to normatīvo aktu prasības, kas regulēglābšanas pasākumus (operācijas), kurus veic valsts institūcijas. Glābējiem, kuri ir piedalījušies šādos glābšanas pasākumos (operācijās), ir tiesības uz glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju saskaņā ar šīs sadaļas nosacījumiem.

(4) Šīs sadaļas nosacījumus nepiemēro pastāvīgām iekārtām un cauruļvadiem, kas paredzēti naftas operācijām, vai kuģiem un objektiem, kuriem ir kultūrvēsturiska vērtība.

 

254.pants. Glābšanas līguma noteikumi

(1) Šīs sadaļas nosacījumus piemēro tiktāl, ciktāl puses nav vienojušās par pretējo. Līgums nevar ierobežot pienākumu novērst vai ierobežot kaitējumuapkārtējai videi.

(2) Kapteinim ir tiesības noslēgt glābšanas līgumu kuģa īpašnieka vārdā. Kuģa īpašniekam un kapteinim (neatkarīgi vienam no otra) ir tiesības slēgt glābšanas līgumus objektu īpašnieka vārdā, ja šie objekti atrodas vai atradās uz kuģa.

(3) Glābšanas līgumu var pilnīgi vai daļēji atcelt vai grozīt, ja līgums noslēgts spaiduvai jūras briesmu ietekmē un tā nosacījumi ir pārmērīgi smagi. Vienošanos par glābšanas atlīdzības summu vai īpašo kompensāciju var atcelt vai grozīt, ja summa ir būtiski neproporcionāla veiktajiem glābšanas darbiem.

 

255.pants. Glābēja, kuģa īpašnieka un kuģa kapteiņa pienākumi

(1) Glābējam ir šādi pienākumi pretkuģa un citu glābjamo objektu īpašniekiem:

1) glābšanas pasākumus (operācijas) veikt ar pienācīgu rūpību;

2) glābšanas pasākumos (operācijās) pielikt pienācīgās pūles, lai novērstu vai ierobežotu kaitējumuapkārtējai videi;

3) sniegt saprātīgu palīdzību citiem glābējiem;

4) pieņemt citu glābēju palīdzību, ja to pamatoti pieprasa riskam pakļauto objektu īpašnieki, kapteinis vai kuģa īpašnieks. Ja pieprasījums nav bijis pamatots, glābšanas atlīdzību nevar samazināt.

(2) Kuģa īpašniekam un glābjamo objektu īpašniekiem ir šādi pienākumi pretglābēju:

1) sadarboties ar glābēju;

2) glābšanas pasākumos (operācijās) pielikt pienācīgas pūles, lai novērstu vai ierobežotu kaitējumu apkārtējai videi;

3) pieņemt izglābto īpašumupēc tā nogādāšanas drošībā, ja to pamatotipieprasa glābējs.

 

256.pants. Nosacījumi attiecībā uz glābšanas atlīdzību

(1) Glābējam ir tiesības uz glābšanas atlīdzību tikai tad, ja glābšanas pasākumi (operācijas) bijuši veiksmīgi. Glābšanas atlīdzība, neskaitot procentus un tiesvedības izdevumus, nevar būt lielāka par izglābtā īpašumavērtību.

(2) Cilvēka dzīvības glābšana nedod tiesības uz atlīdzību no izglābtās personas. Personai, kura ir glābusi cilvēka dzīvību, ir tiesības uz īpašuma glābšanas atlīdzības vai īpašās kompensācijas saprātīgu daļu.

(3) Šī panta pirmās daļas nosacījumi neierobežo prasību par īpašo kompensāciju saskaņā ar šā kodeksa 260.pantu.

 

257.pants. Glābšanas atlīdzības noteikšana

Glābšanas atlīdzības noteikšanas mērķis ir veicināt glābšanu. Nosakot glābšanas atlīdzību, ņem vērā šādus kritērijus:

1) izglābtā īpašuma vērtība;

2) prasme un pūles, kādas glābējs pielicis, glābjot kuģi, citus objektus un cilvēka dzīvību;

3) prasme un pūles, kādas glābējs pielicis, novēršot vai ierobežojot kaitējumu apkārtējai videi;

4) glābēja darba panākumu pakāpe;

5) jūras briesmu raksturs un pakāpe;

6) glābēja izmantotais laiks, izmaksas un zaudējumi;

7) pakalpojumu sniegšanas ātrums;

8) glābēja atbildības par zaudējumiem risks un citi riski, kuriem bija pakļauts glābējs un viņa aprīkojums;

9) kuģa un citu glābšanas pasākumu (operāciju) veikšanai paredzēto iekārtu pieejamība un gatavība;

10) glābēju aprīkojuma gatavības pakāpe un to lietderīgums, kā arī aprīkojuma vērtība.

 

258.pants. Glābšanas atlīdzības samaksas pienākums

Glābšanas atlīdzību maksā kuģa īpašnieks un citu objektu īpašnieki proporcionāli izglābtā īpašuma vērtībai.

 

259.pants. Vairāki glābēji

Sadalot glābšanas atlīdzību starp vairākiem glābējiem, ievēro šā kodeksa 257.pantā minētos kritērijus.

 

260.pants. Īpašā kompensācija

(1) Ja glābjamais kuģis vai tā krava apdraud apkārtējo vidi, glābējam ir tiesības uz īpašo kompensāciju no kuģa īpašnieka. Šīs kompensācijas apmērs ir līdzvērtīgs glābēja veikto glābšanas pasākumu (operāciju) izmaksām. Šādu īpašo kompensāciju var pieprasīt tikai tādā apmērā, kas pārsniedz glābšanas atlīdzību, kas noteikta saskaņā ar šā kodeksa 257.pantu.

(2) Ja glābējs novērš vai ierobežo kaitējumu apkārtējai videi, īpašo kompensāciju var palielināt līdz 30 % no glābēja izmaksām. Ja tas ir taisnīgi un pamatoti, kompensāciju var palielināt līdz 100 % no glābēja izmaksām, ievērojot šā kodeksa 257.pantā minētos kritērijus.

(3) Glābēja izmaksas ir glābēja tiešie izdevumi, kas tam pamatoti radušies glābšanas pasākumu (operāciju) laikā, un taisnīga atlīdzība par izmantoto aprīkojumu un personālu. Aprēķinot taisnīgu atlīdzību, ņem vērā šā kodeksa 257.panta 7., 9. un 10.punktā minētos kritērijus.

(4) Ja glābēja nevērības dēļ zaudējums apkārtējai videi nav novērsts vai ierobežots, glābējam var pilnībā vai daļēji atņemt tiesības uz īpašo kompensāciju.

 

261.pants. Izņēmumi

(1) Personai, kura sniedz pakalpojumus saskaņā ar līgumu, kas stājies spēkā pirms jūras briesmu rašanās, nav tiesību uz glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju, izņemot gadījumu, ja sniegtie pakalpojumi pārsniedz līgumā noteiktās darbības.

(2) Personām, kuras pretēji kuģa īpašnieka vai kapteiņa skaidri izteiktam un pamatotam aizliegumam veic glābšanas pasākumus (operācijas), nav tiesību uz glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju. Tas attiecas arī uz citu objektu īpašnieku aizliegumu, ja viņu īpašums neatrodas un nav atradies uz kuģa.

(3) Glābējam var liegt tiesības uz visu glābšanas atlīdzību vai tās daļu, vai īpašo kompensāciju, ja glābšanas pasākumi (operācijas) kļuvuši nepieciešami vai grūtāk veicami glābēja vainas dēļ vai ja glābējs ir maldinājis vai citādi negodīgi rīkojies.

 

262.pants. Glābšanas atlīdzības sadale starp kuģa īpašnieku un kuģa apkalpi

(1) Ja Latvijā reģistrēts kuģis reisa laikā veic glābšanas pasākumus (operācijas), no glābšanas atlīdzības vispirms sedz jebkurus zaudējumus, kas radušies kuģim, kravai un citam īpašumam, kas atradās uz kuģa glābšanas pasākumu (operāciju) laikā, kā arī ar glābšanu saistītos izdevumus par degvielu un pārtikas krājumiem kuģa apkalpei, un darba algas.

(2) Glābšanas atlīdzības atlikumu (turpmāk – neto atlīdzība) sadala šādi:

1) kuģa īpašnieks saņem trīs piektdaļas no neto atlīdzības, kuģa kapteinis saņem atlikuma vienu trešdaļu un apkalpes sarakstā iekļautie kuģa apkalpes locekļi – atlikuma divas trešdaļas. Kuģa apkalpes daļu sadala proporcionāli apkalpes locekļu darba algām. Nosakot kuģa kapteiņa daļu, ņem vērā, ka tai jābūt vismaz divas reizes lielākai par labāk apmaksātā kuģa apkalpes locekļa daļu. Glābējkuģa locis saņem atlīdzību no apkalpes daļas pat tad, ja loča darba devējs nav kuģa īpašnieks. Locis saņem atlīdzību, kas atbilst vecākā palīga darba algai;

2) ja glābšanu veicis zvejas kuģis vai zvejai piemērots kuģis, starp apkalpes locekļiem (ieskaitot loci) vienlīdzīgi sadala četras piecpadsmitās daļas, ņemot vērā šīs daļas 1.punkta nosacījumus. No atlikuma zvejas kuģa kapteinis saņem vēl vienu kuģa apkalpes locekļa daļu, kopumā ne mazāk kā divas piecpadsmitās daļas no neto atlīdzības. Atlikumu saņem zvejas kuģa īpašnieks. Šā punkta nosacījumus nepiemēro zvejas kuģiem, kurus izmanto okeāna vaļu medībām un apstrādei;

3) ja glābšanu veicis kuģis, kas ir Latvijas valsts īpašums un ko izmanto valsts vajadzībām, valsts saņem neto atlīdzības trīs piektdaļas. Atlikumu sadala starp tiem, kas atradās uz kuģa. Valsts var atteikties no prasības par glābšanas atlīdzību, neuzņemoties atbildību par tiem, kas atradās uz kuģa.

(3) Ja ir īpaši iemesli noteikt citu neto atlīdzības sadalījumu, šā panta otrajā daļā noteikto kārtību var mainīt.

(4) Kuģa kapteinis vai kuģa apkalpes loceklis nevar atteikties no šajā nodaļā noteiktajām tiesībām, izņemot gadījumu, ja viņi ir parakstījuši darba līgumu par darbu uz speciāli glābšanai aprīkota kuģa vai ja atteikums izdarīts saistībā ar šādu darba līgumu un attiecas uz īpašiem glābšanas pasākumiem (operācijām). Šādos gadījumos atlīdzības sadalīšanas nosacījumus var noteikt kolektīvais darba līgums.

(5) Kad glābšanas atlīdzība ir noteikta ar līgumu vai tiesas nolēmumu, kuģa īpašnieks katrai personai, kurai ir tiesības uz glābšanas atlīdzības daļu, nosūta paziņojumu par atlīdzības apmēru un tā sadales plānu. Iebildumus saskaņā ar šā panta trešo daļu vai citus iebildumus attiecībā uz sadalījumu ieinteresētās personas nosūta kuģa īpašniekam trīs mēnešu laikā pēc paziņojuma nosūtīšanas.

 

263.pants. Nodrošinājuma nosacījumi

(1) Pēc glābēja pieprasījuma persona, kura ir atbildīga par glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju, sniedz nodrošinājumu par tās samaksu. Nodrošinājums iekļauj arī procentus un tiesvedības izdevumus. Ja ir sniegts šāds nodrošinājums, glābēja prasība par glābšanas atlīdzību vairs nav nodrošināta ar jūras privilēģiju.

(2) Izglābtā kuģa īpašnieks veic nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu, ka kravas īpašnieki pirms kravas atbrīvošanas sniedz nodrošinājumu par atlīdzības samaksu, ievērojot šā kodeksa 258.panta nosacījumus.

(3) Pirms nodrošinājuma sniegšanas saskaņā ar šā panta pirmo daļu izglābto kuģi vai citus izglābtos objektus nevar bez glābēja piekrišanas pārvietot no vietas, kur tie tika nogādāti, beidzot glābšanas pasākumus (operācijas).

 

264.pants. Glābšanas atlīdzības vai īpašās kompensācijas priekšapmaksa

Tiesa vai šķīrējtiesa, kas izskata glābēja prasību, pirms prasības izlemšanas pēc būtības var lemt par glābšanas atlīdzības vai īpašās kompensācijas daļēju piedziņu saprātīgā apmērā. Ņemot vērā lietas apstākļus, tiesa lemj, vai glābējam jāsniedz nodrošinājums, lai saņemtu glābšanas atlīdzību vai īpašu kompensāciju.

 

265.pants. Prasības piekritība

Prasības par glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju ir piekritīgas tiesai pēc glābšanas pasākuma (operācijas) norises vai izglābtā īpašuma atrašanās vietas.

 

266.pants. Valsts īpašums un humānās palīdzības kravas

(1) Šīs sadaļas nosacījumus nevar piemērot, lai apķīlātu kravas, kuras ir valsts īpašums un kurām nav komerciāls raksturs, izņemot gadījumu, ja to nosaka starptautisko tiesību normas, kas ir saistošas Latvijas Republikai.

(2) Šīs sadaļas nosacījumus nevar piemērot, lai apķīlātu humāniem mērķiem domātu kravu, ja valsts, kas ziedo kravu, apņemas maksāt glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju par šādu kravu.

 

18.nodaļa. Vraki

267.pants. Vraks

(1) Kuģis, kas pilnībā vai daļēji nogrimis vai uzskrējis uz sēkļa, zaudējot kuģošanas spēju, vai kas ir pamests, tādējādi apdraudot kuģošanas drošību un apkārtējo vidi, un tā īpašnieks nav atrodams šajā kodeksā noteiktajā kārtībā, kā arī jebkura šāda kuģa daļa un viss, kas ir uz šā kuģa vai kas ir pazaudēts no šā kuģa, ir vraks.

(2) Kuģošanas drošības nodrošināšanai kuģa kapteinis, kura kuģis Latvijas ūdeņos ir kļuvis par vraku, paziņo hidrogrāfijas iestādei par šā vraka atrašanās vietu un kravu, kā arī sniedz citas nepieciešamās ziņas vraka bīstamības noteikšanai.

 

268.pants. Vraka bīstamības novērtēšana

(1) Hidrogrāfijas iestāde, saņemot informāciju par vraku Latvijas ūdeņos, novērtē vraka bīstamību, ņemot vērā šādus kritērijus:

1) vraka izmērs, veids un konstrukcija;

2) ūdens dziļums virs vraka;

3) paisuma, bēguma un straumes stiprums jūras rajonā, kur atrodas vraks;

4) vraka attālums līdz kuģu ceļiem un kuģu satiksmes joslām;

5) satiksmes blīvums un biežums;

6) satiksmes veids;

7) kuģa kravas daudzums un veids, uz kuģa klāja esošās naftas vai citu bīstamu vai kaitīgu vielu daudzums un veids, īpaši ņemot vērā, kāds zaudējums varētu rasties, ja krava vai nafta nonāktu jūras vidē;

8) ostas iekārtu apdraudējums;

9) valdošie meteoroloģiskie un hidrogrāfiskie apstākļi;

10) vraka augstums virs un zem ūdens virsmas;

11) vraka attālums līdz jūras instalācijām, cauruļvadiem, telekomunikāciju kabeļiem un līdzīgām iekārtām;

12) citi būtiski apstākļi.

(2) Ja vraks, kas atrodas Latvijas ūdeņos, ir bīstams, hidrogrāfijas iestāde pasludina vraka atrašanās rajonu par navigācijai slēgtu un norobežo vraku. Informāciju par vraku un tā norobežojuma aprakstu atzītā iestāde publicē informatīvajā biļetenā “Paziņojumi jūrniekiem”.

(3) Pēc vraka bīstamības novērtēšanas atzītā iestāde nedēļas laikā par to informē vraka īpašnieku un uzaicina viņu mēneša laikā no aicinājuma saņemšanas brīža informēt par saviem nodomiem attiecībā uz vraku. Ja vraks ir ārvalsts kuģis vai tā daļa, atzītā iestāde paziņo par to arī šī kuģa karoga valsts diplomātiskajam pārstāvim.

(4) Ja vraka īpašnieks nav zināms, vraks uzskatāms par atrastu mantu un atzītā iestāde nedēļas laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu par vraku un uzaicinājumu vraka īpašniekam pieteikties sešu mēnešu laikā.

(5) Ja vraks netiek pieprasīts sešu mēnešu laikā no paziņojuma publicēšanas dienas, vraks pāriet valsts īpašumā.

 

269.pants. Vraka īpašnieka atbildība

(1) Ja vraka īpašnieks vēlas izcelt un aizvākt vraku, viņš mēneša laikā pēc šā kodeksa 268.panta trešajā daļā minētā aicinājuma saņemšanas informē par to atzīto iestādi un veic darbus saskaņā ar atzītās iestādes norādījumiem.

(2) Ja saskaņā ar šo kodeksu vraks ir atzīts par bīstamu, vraka īpašnieka pienākums ir aizvākt vraku atzītās iestādes norādītajā veidā un laikā.

(3) Vraka īpašnieks sedz visus izdevumus, kas rodas, nosakot vraka atrašanās vietu, norobežojot vraku, aizvācot to saskaņā ar šā kodeksa prasībām vai veicot citus pasākumus, izņemot gadījumu, ja kuģa īpašnieks pierāda, ka:

1) vraks radies kara vai līdzīgu darbību dēļ;

2) vraka rašanos pilnībā izraisījusi trešās personas darbība vai bezdarbība.

 

270.pants. Vraka aizvākšana

(1) Ja vraks ir bīstams, atzītā iestāde nosaka datumu, kad vraka īpašniekam jāuzsāk vraka aizvākšana. Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā, atzītā iestāde organizē vraka aizvākšanu uz vraka īpašnieka rēķina.

(2) Līgumu par vraka aizvākšanu vraka īpašnieks var noslēgt ar jebkuru personu. Atzītā iestāde vraka aizvākšanā var iesaistīties tikai, lai nodrošinātu darbu iespējami ātrāku norisi un kontrolētu kuģošanas drošības un vides aizsardzības prasību ievērošanu.

(3) Ja vraka īpašnieks neuzsāk vraka aizvākšanu noteiktajā datumā vai atzītā iestāde uzskata, ka vraka aizvākšana uzsākama nekavējoties, atzītā iestāde norobežo vraku un organizē tā aizvākšanu, izpildot kuģošanas drošības un jūras vides aizsardzības prasības un ievērojot Latvijas valsts intereses.

(4) Ja atzītā iestāde vraku aizvākusi, tā ir tiesīga pārdot izsolē jebkuru tādējādi iegūto īpašumu, lai segtu ar vraka aizvākšanu saistītos izdevumus. Ienākumu pārpalikumu (ja tāds ir) atzītā iestāde nodod vraka īpašniekam. Izsoli nerīko, ja vraka īpašnieks ir samaksājis zaudējumu atlīdzību par vraka aizvākšanu vai iesniedzis finansiālu nodrošinājumu par zaudējumu segšanu, kas rodas sakarā ar vraka aizvākšanu.

 

271.pants. Vraks ostas akvatorijā

Ja vraks atrodas Latvijas ostas akvatorijā, šajā kodeksā noteiktos atzītās iestādes pienākumus veic attiecīgās ostas pārvalde.

 

F sadaļa

Jūrnieki

19.nodaļa. Kuģa kapteinis

272.pants. Kuģa jūrasspēja

(1) Pirms brauciena uzsākšanas kuģa kapteinis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu kuģa jūrasspēju (ieskaitot aprīkojuma pārbaudi, apkalpes komplektāciju, uz kuģa esošo cilvēku nodrošināšanu ar pārtiku, kuģa atbilstību kravas uzņemšanai, pārvadāšanai un saglabāšanai). Kuģa kapteinis pārliecinās, ka krava ir pienācīgi iekrauta, kuģis nav pārkrauts, kuģa stabilitāte ir apmierinoša un lūkas ir pienācīgi aizvērtas un nostiprinātas.

(2) Brauciena laikā kuģa kapteinis dara visu nepieciešamo, lai saglabātu kuģa jūrasspēju.

 

273.pants. Navigācija

(1) Kuģa kapteinis nodrošina kuģa navigāciju un vadīšanu saskaņā ar labu kuģošanas praksi.

(2) Kuģa kapteinis iepriekš iespējami labi iepazīstas ar nosacījumiem, kas ir spēkā kuģošanas rajonos, uz kuriem kuģis dodas.

 

274.pants. Kuģa žurnāli

Kuģa kapteinis ir atbildīgs par kuģa žurnālu glabāšanu. Ieraksti tajos tiek veikti tikai kuģa kapteiņa uzraudzībā. Katrs kuģa žurnālā izdarīts ieraksts uzskatāms par fakta juridisku apliecinājumu.

 

275.pants. Dzimšanas un miršanas fakta konstatācija uz Latvijas kuģa

Kuģa kapteinis kuģa žurnālā ieraksta katru personas dzimšanas vai miršanas faktu. Kuģa kapteinis tūlīt pēc ierašanās ostā iesniedz attiecīgajā dzimtsarakstu daļā vai konsulārajai amatpersonai ārvalstīs ziņojumu par katru reisa laikā notikušu dzimšanas vai miršanas faktu.

 

276.pants. Iekraušana un izkraušana

Kuģa kapteinis nodrošina kuģa iekraušanas, izkraušanas un brauciena norisi saskaņā ar labu kuģošanas praksi.

 

277.pants. Briesmas

(1) Ja kuģis ir briesmās, kuģa kapteiņa pienākums ir darīt visu, lai izglābtu visas personas, kas atrodas uz kuģa, kā arī pasargātu kuģi un kravu. Ja nepieciešams, kuģa kapteinis pārliecinās, ka kuģa žurnāli un citi dokumenti ir nogādāti drošībā, un iespēju robežās organizē kuģa un kravas glābšanu.

(2) Ja kuģa bojāeja ir neizbēgama, kuģa kapteinis kuģi atstāj pēdējais.

(3) Kuģa kapteiņa pienākums ir sniegt visu iespējamo un nepieciešamo palīdzību katrai personai, kas atrodas vai kurai draud briesmas jūrā, nepakļaujot kuģi un uz tā esošos cilvēkus briesmām.

 

278.pants. Kuģa kapteiņa prombūtne

(1) Ja kuģa kapteinis nevar veikt savus pienākumus, neatliekamus lēmumus pieņem vecākais kuģa virsnieks aiz kuģa kapteiņa vai kuģa īpašnieka attiecīgi pilnvarota persona.

(2) Kuģa kapteinis, atstājot kuģi, informē vecāko palīgu vai citu kuģa virsnieku un dod nepieciešamos rīkojumus par rīcību iespējamās situācijās savas prombūtnes laikā.

(3) Ja kuģis nav noenkurots ostā vai drošā enkurvietā, kuģa kapteinis nedrīkst atstāt kuģi bez īpašas nepieciešamības. Šie nosacījumi attiecas arī uz bīstamām situācijām.

(4) Ja kuģa kapteinis ir miris vai slimības, vai citu nepārvaramu iemeslu dēļ nevar pildīt savus pienākumus, kuģi komandē vecākais palīgs līdz brīdim, kamēr kuģa īpašnieks ieceļ jaunu kuģa kapteini. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks nekavējoties nosūta ziņojumu atzītai iestādei.

 

279.pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras

Kuģa kapteinim ir tiesības kuģa īpašnieka vārdā slēgt līgumus par kuģa uzturēšanu, saglabāšanu vai reisa veikšanu, kā arī slēgt vienošanos par preču vai pasažieru pārvadāšanu reisa laikā, ja kuģis ir tam paredzēts, saskaņā ar kuģa īpašnieka dotajām pilnvarām. Kuģa kapteinis var pārstāvēt kuģa īpašnieku tiesā kā prasītājs.

 

280.pants. Rūpes par kravu

Kuģa kapteinis rūpējas par kravu un aizsargā kravas īpašnieka intereses bez īpaša pilnvarojuma, slēdzot līgumus un uzstājoties kā prasītājs saskaņā ar šā kodeksa 127. un 183.panta nosacījumiem.

 

281.pants. Saistības, kas radušās, rīkojoties kuģa vai kravas īpašnieka vārdā

Kuģa kapteinis nav personīgi atbildīgs par saistībām, ko viņš uzņēmies kuģa vai kravas īpašnieka vārdā. Atbildība, kas izriet no ārpuslīgumiskām attiecībām, noteikta šā kodeksa 282.pantā.

 

282.pants. Atbildība par zaudējumiem

Kuģa kapteinis atbild par jebkuru zaudējumu, kas kuģa vai kravas īpašniekam, vai trešajām personām radies viņa ārpuslīgumiskās darbības dēļ, divu savu mēnešalgu apmērā. Ja kuģa kapteinis darbojas ar nolūku radīt šādus zaudējumus, viņš nav tiesīgs ierobežot savu atbildību.

 

283.pants. Kapteiņa pilsonība

Par Latvijas kuģa kapteini var būt Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, izņemot gadījumu, kad kuģa īpašnieks pierāda, ka šāds kuģa kapteinis nav pieejams.

 

20.nodaļa. Jūrnieka darbs un labklājība

20.1.apakšnodaļa. Jūrnieka darba tiesiskās attiecības

284.pants. Jūrnieka darba tiesisko attiecību regulējums

(1) Jūrnieka darba tiesiskajām attiecībām piemēro Darba likumu un citus darba tiesiskās attiecības regulējošos normatīvos aktus, ciktāl šajā kodeksā nav noteikts citādi.

(2) Jūrnieku profesionālā organizācija vai, ja tādas nav, kuģa apkalpes pilnvarotie pārstāvji ir tiesīgi slēgt ar kuģa īpašnieku vai berbouta fraktētāju darba koplīgumu.

 

285.pants. Jūrnieka darba līgums

(1) Jūrnieka darba līgums (turpmāk – darba līgums) ir rakstiska vienošanās starp kuģa īpašnieku vai berbouta fraktētāju (turpmāk – darba devējs) un personu, kuru pieņem darbā uz kuģa, un saskaņā ar šo līgumu minētā persona apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties kuģa iekšējās kārtības noteikumiem un kapteiņa rīkojumiem, bet darba devējs – maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus.

(2) Papildu prasības attiecībā uz darba līgumu, jūrnieka darba laiku un apstākļiem var noteikt Ministru kabinets.

 

286.pants. Darba līguma stāšanās spēkā, grozījumi darba līgumā un darba līguma izbeigšanās

(1) Darba līgumu var slēgt tikai ar personu, kurai ir diploms par noteiktas kvalifikācijas piešķiršanu vai kvalifikācijas apliecība un medicīniskās apskates apliecība. Pirms stāšanās darbā uz kuģa jūrniekam ir jāsaņem darba, ugunsdrošības tehnikas, ugunsdzēsības un citas nepieciešamās instruktāžas, kuras sniedz kuģa kapteinis vai viņa pilnvarota persona.

(2) Darba līgums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi, ja tajā nav paredzēta cita spēkā stāšanās kārtība. Darba devējs paraksta darba līgumu pirmais.

(3) Darba līgums tiek izbeigts, beidzoties tā termiņam, pēc līgumslēdzēju pušu vienošanās, jūrnieka nāves vai kuģa bojāejas, vai konstruktīvā zuduma (kuģis nav remontējams) gadījumā, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

(4) Darba līgumu slēdz rakstiski divos eksemplāros, viens eksemplārs tiek izsniegts jūrniekam, otrs – darba devējam. Jūrnieka darba laikā uz kuģa viņa darba līgums atrodas uz kuģa. Šā panta nosacījumu ievērošana ir darba devēja pienākums.

(5) Izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām uz kuģa, kuģa kapteiņa pienākums ir atdot kuģa apkalpes loceklim tos dokumentus, kas nodoti kuģa kapteiņa glabāšanā, uzsākot darba tiesiskās attiecības uz kuģa.

 

287.pants. Darba līguma saturs

Darba līgumā norāda tā noslēgšanas vietu un datumu, jūrnieka vārdu un uzvārdu, pilsonību, personas kodu, dzimšanas vietu, datumu un līgumslēdzēju pušu adreses, tiesības un pienākumus, kā arī šādas precīzas ziņas:

1) tā kuģa vārds, uz kura jūrnieks apņemas strādāt;

2) paredzētā reisa vai darba līguma termiņš, kuģa apkalpes locekļu atbrīvošanas osta, arī ostas vai vietas (ja tādas ir), uz kurām šis līgums neattiecas;

3) ja nepieciešams, norāda, kur un kad jūrnieks ierodas uz kuģa vai sāk strādāt;

4) jūrnieka ieņemamais amats;

5) jūrniekam paredzētā darba samaksa;

6) apmaksāta ikgadējā atvaļinājuma kalendāra dienu skaits un valsts svētku dienas, kā to paredz šis kodekss;

7) pārtikas nodrošinājums darba periodā uz kuģa;

8) darba laiks;

9) citi nosacījumi saskaņā ar līgumslēdzēju pušu vienošanos.

 

288.pants. Minimālais vecums darbam uz Latvijas kuģiem

Darbā uz Latvijas kuģiem nedrīkst pieņemt personas, kas ir jaunākas par 16 gadiem.

 

289.pants. Dokumenti uz kuģa

Darba devējs nodrošina, lai uz kuģa jūrniekam pieejamā vietā atrastos darba koplīgums, darba un atpūtas laika jūrā un ostā grafiks un tie Latvijas normatīvie akti, kas regulē jūrnieka darba tiesiskās attiecības.

 

 

20.2.apakšnodaļa. Kuģa kapteiņa un kuģa apkalpes
tiesības un pienākumi

290.pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras

(1) Kuģa kapteinis komandē kuģa apkalpi un veic kuģa vispārējo vadību un navigāciju, kā arī veic nepieciešamos pasākumus šīs sadaļas prasību ievērošanai uz kuģa. Kuģa kapteiņa rīkojumus viņa pilnvaru ietvaros bez ierunām pilda visas personas, kas atrodas uz kuģa. Darba devējs nodrošina kuģa kapteini ar nepieciešamajiem resursiem viņa pienākumu veikšanai.

(2) Bez kuģa kapteiņa piekrišanas nedrīkst norīkot darbā uz Latvijas kuģa nevienu kuģa apkalpes locekli.

 

291.pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras noziedzīga nodarījuma gadījumā

Latvijas kuģa kapteiņa pilnvaras noziedzīga nodarījuma gadījumā nosaka Latvijas Kriminālprocesa kodekss.

 

292.pants. Kuģi apdraudoša rīcība

Jūrnieks veic jebkuru saprātīgu darbību, lai pasargātu kuģi no tūlītējas bojāejas vai nopietniem bojājumiem, vai lai pasargātu uz tā esošos cilvēkus no tiešām dzīvības briesmām vai traumām.

 

293.pants. Jūrnieka atteikšanās strādāt

Jūrniekam nav tiesību saņemt darba samaksu par laiku, kad viņš nelikumīgi atteicies strādāt pēc darba līguma spēkā stāšanās vai arī pēc norādītā darba uzsākšanas datuma, ja tāds ir. Šis nosacījums attiecas arī uz laiku, kad jūrnieks saskaņā ar tiesas spriedumu ir atradies ieslodzījumā, ja vien tiesa nav devusi citādus norādījumus.

 

 

20.3.apakšnodaļa. Darba samaksa

294.pants. Darba samaksas izmaksas laiks un kārtība

(1) Jūrniekam ir tiesības uz ikmēneša darba samaksas saņemšanu, ja darba līgumā vai darba koplīgumā nav paredzēta cita darba samaksas izmaksas kārtība.

(2) Darba devējs (pilnvarojuma gadījumā – kuģa kapteinis) divu dienu laikā pēc kuģa ierašanās ostā, kurā paredzēts atbrīvot kuģa apkalpi vai atsevišķu jūrnieku, izmaksā katram uz kuģa strādājošajam jūrniekam darba samaksas atlikumu. Kuģa kapteiņa vai darba devēja pienākums ir pirms norēķināšanās ar jūrnieku vai viņa atbrīvošanas izsniegt jūrniekam pilnu darba samaksas aprēķinu, kurā norādīti visi ieturētie atvilkumi un atskaitījumi.

 

295.pants. Valūtas maiņas kurss

Ja darba līgumā paredzēts, ka jūrnieka darba samaksu vai daļu no tās izmaksā kādā noteiktā valūtā un ja jūrnieks piekrīt saņemt darba samaksu citā valūtā, nekā tas paredzēts līgumā, izmaksājot darba samaksu, ņem vērā Latvijas Bankas noteikto valūtas maiņas kursu jūrnieka darba samaksas izmaksas dienā.

 

296.pants. Tiesības uz darba samaksu nesaistīšana ar frakti

Tiesības uz darba samaksu nav atkarīgas no ienākumiem par kravas pārvadāšanu, un katram jūrniekam vai praktikantam ir tiesības pieprasīt un saņemt darba samaksu neatkarīgi no tā, vai ir saņemta frakts. Ja jūrniekam vai praktikantam saskaņā ar šo pantu ir bijušas tiesības saņemt darba samaksu, bet viņš ir gājis bojā, iekams darba samaksa izmaksāta, ar šādu darba samaksu rīkojas tāpat kā ar reisa laikā miruša jūrnieka darba samaksu.

 

297.pants. Jūrnieka darba samaksas daļas izsniegšana pēc pilnvaras

Jūrniekam ir tiesības noteikt darba samaksas daļas apmēru, kuru saņemt jūrnieks drīkst pilnvarot citu personu.

 

298.pants. Darba samaksa, izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām

(1) Ja jūrnieks darbu izbeidz pirms darba līgumā norādītā termiņa un viņu atstāj krastā ārvalstī tāpēc, ka viņš nav darbam piemērots vai nespēj turpināt reisu, viņam izmaksā darba samaksu par faktiski nostrādāto laiku.

(2) Izbeidzoties darba tiesiskajām attiecībām kuģa pazušanas vai bojāejas gadījumā, darba devējs jūrniekam papildus izmaksā pabalstu trīs mēnešalgu apmērā.

 

299.pants. Krastā atstāta jūrnieka darba samaksas aprēķins

Ja Latvijas kuģa kapteinis atstāj jūrnieku kādā ārvalsts ostā vai citā vietā tāpēc, ka jūrnieks nav piemērots darbam, nespēj vai nedrīkst doties jūrā, kuģa kapteiņa pienākums ir sniegt jūrniekam pilnīgu jūrnieka darba samaksas aprēķinu.

 

300.pants. Krastā atstāta jūrnieka īpašums

(1) Krastā atstāta jūrnieka vai parādā palikuša jūrnieka īpašuma un aprēķinātās darba samaksas uzskaitījums šīs sadaļas izpratnē ir pārskats.

(2) Visi izdevumi, ko jūrnieks ir parādā kuģa kapteinim vai kuģa īpašniekam, ir ieturējumu norēķins.

(3) Ja uz Latvijas kuģa strādājošu jūrnieku atstāj citā ostā, nevis viņam piemērotā atgriešanās ostā, kuģa kapteinis kuģa žurnālā ieraksta ziņojumu par krastā atstātā jūrnieka īpašumu, ko viņš atstājis uz kuģa, un par darba samaksu, kas viņam pienācās kuģa atstāšanas brīdī.

(4) Kad kuģis ieradies gala ostā pēc reisa, kura laikā jūrnieks ticis atstāts krastā, kuģa kapteinis nekavējoties iesniedz darba devējam vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai (ja reiss ir beidzies ārvalsts ostā) pārskatu un ieturējumu norēķinu kopā ar šos norēķinus apliecinošiem dokumentiem.

(5) Kuģa kapteinis nodod darba devējam vai attiecīgajai konsulārajai amatpersonai jūrnieka īpašumu atbilstoši pārskatam un norēķinam par darba samaksu, no kuras atskaitīti šā panta sestajā daļā paredzētie ieturējumi. Darba devējs vai attiecīgā konsulārā amatpersona izsniedz kapteinim kvīti par nodoto jūrnieka īpašumu.

(6) Ar jūrnieka piekrišanu kapteinim ir tiesības ieturēt no jūrnieka darba samaksas jebkuru ieturējumu norēķinā norādīto summu.

(7) Visus diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības izdevumus, kas attiecas uz krastā atstāta jūrnieka īpašuma glabāšanu, uzturēšanu un pārsūtīšanu, atmaksā darba devējs.

 

 

20.4.apakšnodaļa. Darba un atpūtas laiks

301.pants. Darba un atpūtas laiks

(1) Veicot darba pienākumus uz kuģa (neskaitot brīvdienas un svētku dienas), ir noteikts 8 stundu darba laiks (normālais darba laiks), ieskaitot īsus pārtraukumus. Jūrnieku var iesaistīt darbos uz kuģa virs noteiktā normālā darba laika, bet kopējais darba laiks nedrīkst pārsniegt 14 stundas 24 stundu periodā un ne ilgāk kā 72 stundas nedēļā.

(2) Jūrniekus, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, aizliegts nodarbināt nakts laikā. Šā panta izpratnē nakts ir deviņas secīgas stundas, kurās ietverts laikposms no pulksten 24 līdz 5. Šo prasību neattiecina uz to jūrnieku plānotu apmācību, kuru vecums ir no 16 līdz 18 gadiem.

(3) Kuģa apkalpes locekļu darba un atpūtas laika uzskaiti uz kuģa veic kuģa kapteinis. Kuģa kapteinis katru mēnesi sniedz jūrniekam datus par viņa darba un atpūtas laiku. Darba un atpūtas laika uzskaiti pārbauda ostu valsts kontroles ietvaros.

(4) Darba samaksa virs noteiktā normālā darba laika, brīvdienās un svētku dienās, kā arī nakts laikā tiek veikta likumā noteiktajā kārtībā, ja koplīgumā vai darba līgumā nav paredzēts citādi.

(5) Jūrnieka atpūtas laiks nedrīkst būtmazāks par 10 stundām diennaktī, turklāt, ja atpūtas laiks ir sadalīts daļās (bet ne vairāk kā divās), vienas daļas ilgums nedrīkst būt mazāks par 6 stundām, bet intervāls starp atpūtas laika daļām nedrīkst pārsniegt 14 stundas. Atpūtas laika pārtraukumus darba pienākumu pildīšanai jūrniekam kompensē ar adekvātu atpūtas laiku.

(6) Lai nodrošinātu kuģa drošību ārkārtas situācijā un lai sniegtu palīdzību jūrā, kuģa kapteinim ir tiesības norīkot jūrnieku strādāt jebkurā laikā. Pēc ārkārtas situācijas novēršanas kuģa kapteinis nodrošina jūrniekam atpūtas laiku, kas ir adekvāts zaudētajam.

 

302.pants. Ikgadējais atvaļinājums un svētku dienas

Uz Latvijas kuģiem strādājošo jūrnieku atvaļinājumu un svētku dienas regulē šādi nosacījumi:

1) visiem kuģa apkalpes locekļiem ne retāk kā reizi gadā pienākas ne mazāk kā 30 kalendāra dienu ilgs apmaksāts ikgadējais atvaļinājums;

2) katram jūrniekam ir tiesības saņemt darba samaksu par darbu sestdienās un svētdienās, vai arī apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma, turklāt par darbu svētku dienās pienākas gan darba samaksa, gan apmaksātas papildu dienas pie atvaļinājuma;

3) šā panta 1. un 2.punktā minētajā atvaļinājumā neiekļauj darbnespējas laiku;

4) laikposmu starp diviem secīgiem darba līgumiem vai darba pārtraukumus līdz trim nedēļām, ja tos nav izraisījusi paša jūrnieka rīcība vai paviršība, iekļauj šā panta 1. un 2.punktā minētajā aprēķinā par 12 nepārtraukti nostrādātiem mēnešiem;

5) ja nostrādāti mazāk nekā 12 mēneši, šā panta 1. un 2.punktā minētais atvaļinājums tiek piešķirts proporcionāli nostrādātajam laikam;

6) jūrniekam ir tiesības atvaļinājumu saņemt darba līguma noslēgšanas vietā, turklāt ceļā uz atvaļinājuma vietu pavadītās dienas netiek ieskaitītas apmaksātā atvaļinājuma laikā;

7) jūrnieka atvaļinājuma sākuma laiku nosaka darba līgumā. Ievērojot kuģošanas drošības nosacījumus attiecībā uz kuģa apkalpes sastāvu, kuģa kapteinis vai darba devējs drīkst atlikt atvaļinājuma sākumu, bet ne ilgāk kā 30 dienas;

8) jebkura vienošanās, kas jūrniekam liedz iespēju izmantot atvaļinājumu saskaņā ar šo kodeksu, uzskatāma par spēkā neesošu;

9) darba devējs nedrīkst jūrniekam kompensēt naudā minimālo neizmantoto atvaļinājumu, izņemot gadījumu, ja tiek pārtrauktas darba tiesiskās attiecības.

 

 

20.5.apakšnodaļa. Darba tiesisko attiecību izbeigšana

303.pants. Kuģa kapteiņa pilnvaras, komplektējot kuģa apkalpi

Par darba līguma izbeigšanu pēc darba devēja iniciatīvas, norādot iemeslus, kuģa kapteinis informē jūrnieku rakstiski vismaz 24 stundas pirms atbrīvošanas no darba uz kuģa. Šīs daļas prasību neievērošanas gadījumā jūrniekam ir tiesības uz darba samaksas kompensāciju par laiku līdz darba līguma termiņa beigām.

 

304.pants. Jūrnieka atbrīvošana kuģa īpašnieka maiņas gadījumā

Ja mainās Latvijas kuģa īpašnieks, visus uz tā strādājošos jūrniekus atbrīvo, ievērojot Latvijas Darba likuma normas, ja vien viņi rakstiski neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa līdz reisa beigām, un ja reiss netiek pārtraukts.

 

305.pants. Atbrīvošana kuģu reģistra maiņas gadījumā

Ja Latvijas kuģis tiek izslēgts no Latvijas Kuģu reģistra, visus uz tā strādājošos jūrniekus atbrīvo, ja vien viņi rakstveidā neapliecina, ka piekrīt turpināt darbu uz šā kuģa. Šādā gadījumā darba samaksu viņiem nosaka atbilstoši šā kodeksa nosacījumiem par jūrniekam izmaksājamo darba samaksu līdz reģistrācijas maiņai. Darba strīdi tiek izskatīti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

 

 

20.6.apakšnodaļa. Darba strīdu izskatīšana

306.pants. Jūrnieka tiesības uz aizsardzību

(1) Darba līguma nosacījumi, kas ir pretrunā ar jūrnieka jūras privilēģiju attiecībā uz kuģi un viņa tiesībām uz nopelnīto darba samaksu, ja kuģis pazudis vai gājis bojā, uzskatāmi par spēkā neesošiem.

(2) Kuģu glābšanas dienestā strādājoša jūrnieka darba līgumā iekļauj atlīdzības samaksu par glābšanas darbiem, ko veic šis kuģis.

 

307.pants. Strīds par jūrnieka darba algu

(1) Ja kuģa kapteinim vai darba devējam rodas strīds ar kādu no kuģa apkalpes locekļiem par darba samaksu vai par citiem ar to saistītiem jautājumiem, kuģa apkalpes loceklis var iesniegt sūdzību arodbiedrībā (ja tāda ir) vai iesniegt prasību tiesā.

(2) Iesaistītajām personām ir tiesības pieprasīt, lai darba devējs, kuģa kapteinis vai kuģa kapteiņa pilnvarota persona uzrāda kuģa žurnālu un citus ar izskatāmo lietu saistītus dokumentus.

 

308.pants. Sūdzības iesniegšanas kārtība

Ja uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks informē kuģa kapteini, ka vēlas iesniegt sūdzību par kuģa kapteini vai kādu no kuģa apkalpes locekļiem attiecīgajai amatpersonai vai tiesā, kuģa kapteinis nedrīkst liegt jūrniekam nokļūt krastā, lai viņš varētu iesniegt sūdzību.

 

309.pants. Ar darba samaksu saistīta strīda izskatīšana tiesā

(1) Izskatot ar darba samaksu saistītus strīdus, kā arī, ja kuģa īpašnieks ir atzīts par maksātnespējīgu vai ja kuģis ir arestēts vai pārdodams tiesas ceļā, tiesa pēc prasības pieteikuma saņemšanas spriež par darba samaksas piedziņu saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Darba līguma trūkums darba devēja vainas dēļ nevar būt par šķērsli darba strīda izskatīšanai pēc būtības, ja darba attiecības tiek apstiprinātas ar faktu, ka jūrnieks ir atradies uz kuģa reisa laikā noteiktā amatā, kā arī ar jūrnieka grāmatiņu un citiem dokumentiem.

 

310.pants. Jūrnieka darba tiesības un darba strīdi

(1) Jūrnieks nedrīkst streikot, lai aizsargātu savas tiesības, ja kuģis nav stabili pietauvots drošā piestātnē vai streiks var apdraudēt cilvēku dzīvību vai kuģošanas drošību.

(2) Ja kuģis ir pietauvots drošā piestātnē, jūrniekam sakarā ar darba strīdu ir tiesības pārtraukt darbu uz kuģa, ja viņš 48 stundas iepriekš ir brīdinājis kapteini par savu nodomu. Jūrniekam ir tiesības šo 48 stundu laikā atsaukt savu brīdinājumu, un, ja viņš to nav darījis, jūrnieku nedrīkst piespiest iziet jūrā.

 

 

20.7.apakšnodaļa. Jūrnieka sociālās garantijas

311.pants. Pabalsts nelaimē nonākušam jūrniekam

(1) Ja jūrnieks nonācis nelaimē ārpus Latvijas Republikas teritorijas pēc Latvijas kuģa avārijas vai pēc atbrīvošanas no darba uz Latvijas kuģa, vai pēc viņa atstāšanas krastā, vai pēc Latvijas kuģa aresta un jūrnieka darba devējs nepilda šajā nodaļā noteiktos pienākumus, konsulārā amatpersona izsniedz pabalstu saskaņā ar šo nodaļu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto pabalstu izsniedz:

1) lai nogādātu jūrnieku viņam piemērotā atgriešanās ostā vai uzturētu, līdz viņš var izbraukt uz šādu ostu;

2) lai segtu ārvalstī bēru izdevumus jūrnieka nāves gadījumā;

3) lai kuģa avārijā cietušam jūrniekam segtu visus izdevumus par viņa nogādāšanu ostā pēc kuģa avārijas un viņa uzturēšanu ceļā uz ostu.

 

312.pants. Jūrnieka nolaidības dēļ radies darbspējas zudums

(1) Ja jūrnieks slimības dēļ nevar pildīt savu darbu un ja ir iespējams pierādīt, ka viņš šo slimību izraisījis apzināti vai tā radusies paša nolaidības dēļ, kā arī ja jūrnieks, darba līgumu slēdzot, apzināti slēpis slimību, garīgu vai fizisku trūkumu, viņam nav tiesību saņemt slimības pabalstu par to laiku, kad viņš slimības dēļ nav varējis pildīt savu darbu.

(2) Šis pants neattiecas uz tiesībām saņemt pabalstus vai citas izmaksas, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem pienākas traumas guvušajiem vai saslimušajiem darbiniekiem.

 

313.pants. Medicīniskās aprūpes izdevumi

Ja uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks saņem neatliekamu medicīnisko palīdzību darbspēju saglabāšanai, darba devēja pienākums ir atlīdzināt radušos izdevumus.

 

314.pants. Jūrnieka nāve, kuģim atrodoties jūrā

Ja jūrnieks nomirst, kuģim atrodoties jūrā, darba devējs nodrošina viņa līķa saglabāšanu un nogādāšanu jūrnieka dzīves vietā un sedz ar to saistītos izdevumus. Ja paredzams, ka kuģis ilgstoši atradīsies atklātā jūrā un līķi nebūs iespējams saglabāt, saskaņā ar jūras tradīcijām kuģa kapteinis rīko bēres jūrā.

 

315.pants. Miruša jūrnieka īpašums

(1) Ja reisa laikā nomirst uz Latvijas kuģa strādājošs jūrnieks, kuģa kapteinis rūpējas par mirušā jūrnieka īpašumu, kas atrodas uz kuģa.

(2) Kuģa kapteinis nekavējoties iesniedz darba devējam ziņojumu par mirušā jūrnieka īpašumu.

 

316.pants. Miruša jūrnieka īpašuma nodošana

Īpašumu un pārskatu par miruša jūrnieka īpašumu darba devējs nodod šā jūrnieka mantojuma aizgādnim.

 

 

20.8.apakšnodaļa. Jūrnieka repatriācija

317.pants. Jūrnieka atgriešanās kārtība

Jūrnieku var nosūtīt uz piemērotu atgriešanās ostu pa jebkuru piemērotu maršrutu. Jūrnieka atgriešanos nodrošinadarba devējs, nopērkot sabiedriskā transportlīdzekļa biļeti un nodrošinot viņa uzturēšanu ceļā.

 

318.pants. Piemērota atgriešanās osta

Šīs sadaļas izpratnē piemērota atgriešanās osta ir osta, kurā jūrnieks uzkāpis uz kuģa vai salīgts darbā, vai, ja jūrnieku atbrīvo no darba, kāda cita osta, par kuru vienojas ar jūrnieku, atlaižot viņu no darba.

 

319.pants. Jūrnieka repatriācija

(1) Ja darba līgums kādu iemeslu dēļ tiek lauzts citā ostā, nevis līguma noslēgšanas ostā, jūrnieku par darba devēja līdzekļiem nogādā piemērotā atgriešanās ostā. Darba devējs veic nepieciešamos pasākumus, lai segtu visus ar jūrnieka atgriešanos saistītos izdevumus.

(2) Darba devēja pienākums ir samaksāt par jūrnieka uzturēšanos un ārstēšanos līdz tam brīdim, kad viņš ierodas piemērotā atgriešanās ostā.

(3) Ja darba līguma darbības laikā uz Latvijas kuģa strādājoša jūrnieka darbs tiek pārtraukts pret viņa gribu, kuģa kapteiņa pienākums ir izmaksāt viņam darba samaksas atlikumu, kā arī veikt atbilstošus pasākumus jūrnieka uzturēšanai un nosūtīšanai uz viņam piemērotu atgriešanās ostu. Par veiktajiem pasākumiem kuģa kapteinis izdara ierakstu kuģa žurnālā.

(4) Ja kuģa kapteinis bez būtiska iemesla neievēro šā panta trešajā daļā minētos nosacījumus, nepieciešamos izdevumus jūrnieka uzturēšanai un nokļūšanai viņam piemērotā atgriešanās ostā atlīdzina personai, kura maksājusi par jūrnieka repatriāciju, vai jūrniekam, ja viņš pats sedzis šos izdevumus.

(5) Izdevumus šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā var piedzīt no darba devēja, bet, ja kuģis ir pazudis vai gājis bojā, – no tās personas, kurai kuģis piederēja pazušanas vai bojāejas brīdī.

 

320.pants. Gadījumi, kad jūrnieks pats sedz repatriācijas izdevumus

(1) Ja jūrnieku atlaiž no darba vai atstāj krastā tāpēc, ka viņš ir dezertējis, atrodas ieslodzījumā vai neattaisnotu iemeslu dēļ neierodas uz kuģa, vai tāpēc, ka atklājusies darba līguma parakstīšanas laikā apzināti slēpta slimība, garīgs vai fizisks trūkums, darba devējs repatriē jūrnieku saskaņā ar šā kodeksa 319.pantu.

(2) Darba devējam, uz kura kuģa šā panta pirmajā daļā minēto iemeslu dēļ jūrnieks ir atlaists no darba vai atstāts krastā, ir tiesības piedzīt visus radušos izdevumus no jūrnieka likumā paredzētajā kārtībā.

(3) Repatriācijas izdevumu ieturēšana no jūrnieka darba algas šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pieļaujama tikai ar jūrnieka rakstisku piekrišanu.

 

321.pants. Konsulārās amatpersonas pienākums

Ja jūrnieku atlaiž no darba vai atstāj citā ostā, nevis darba līguma slēgšanas ostā, attiecīgā konsulārā amatpersona kontrolē, lai kuģa kapteinis vai darba devējs pienācīgi izpildītu šā kodeksa 318., 319. un 320.pantā minētās saistības.

 

322.pants. Pabalstu un atgriešanās izdevumu atlīdzināšana

Ja šā kodeksa 311.pantā minētos izdevumus Latvijas Republikas vārdā segusi diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība vai kādas ārvalsts valdība, darba devējs attiecīgo summu atmaksā šai pārstāvniecībai vai ārvalsts valdībai.

 

G sadaļa

Dažādi nosacījumi

21.nodaļa. Pārvietojamās platformas

323.pants. Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas

(1) Urbšanas platformas un līdzīgas pārvietojamās konstrukcijas, kas netiek uzskatītas par kuģiem un ir domātas pētījumiem, zemūdens dabas resursu ieguvei, uzglabāšanai, transportēšanai vai līdzīgu darbību veikšanai, ir uzskatāmas par Latvijas platformu vai konstrukciju, ja to īpašnieks ir jebkura šā kodeksa 5.panta pirmajā daļā minētā persona un šīs platformas vai konstrukcijas nav reģistrētas citas valsts reģistrā. Īpašnieks reģistrē šādu konstrukciju Kuģu reģistrā saskaņā ar šā kodeksa 16.panta nosacījumiem. Šīm konstrukcijām piemēro arī šā kodeksa 6., 7. un 8.panta nosacījumus. Ministru kabinets īpašos gadījumos var noteikt izņēmumus to reģistrēšanā.

(2) Konstrukcijas uzskata par kuģiem un to operācijas par kuģu operācijām saskaņā ar šā kodeksa 2., 3., 4., 5., 6., 7., 14., 16. un 18.nodaļas nosacījumiem, ievērojot šādus īpašus nosacījumus un izņēmumus:

1) kuģa kapteiņa un kuģa kapteiņa vecākā palīga pienākumus un tiesības piešķir personai, kura vada konstrukcijas pārvaldi, un viņa pastāvīgajam vietniekam;

2) atbildības ierobežojums saskaņā ar šā kodeksa 69.panta pirmās daļas 1.punktu ir 20 miljoni un saskaņā ar šā kodeksa 70.panta pirmo daļu ir 12 miljoni, neatkarīgi no konstrukcijas lieluma;

3) saskaņā ar šā kodeksa 33.pantu noteiktās jūras privilēģijas nenodrošina prasību par piesārņojuma radītiem zaudējumiem saistībā ar šā panta pirmajā daļā minētajām darbībām.

(3) Šā kodeksa 32.panta nosacījumus nepiemēro urbšanas platformām un līdzīgām pārvietojamām platformām.

 

22.nodaļa. Prasības noilgums

324.pants. Glābšana

(1) Noilguma termiņš prasībām par glābšanas atlīdzību vai īpašo kompensāciju ir divi gadi, skaitot no dienas, kad pabeigti glābšanas pasākumi (operācijas).

(2) Noilguma termiņš prasībām par glābšanas atlīdzības vai īpašās kompensācijas sadalīšanu saskaņā ar 262.pantu ir viens gads, skaitot no dienas, kad tika nosūtīts ziņojums saskaņā ar 262.panta piekto daļu.

 

325.pants. Sadursme

Noilguma termiņš prasībai par zaudējumiem, kas radušies sadursmes dēļ, ir divi gadi, skaitot no dienas, kad izdarīts bojājums. Noilguma termiņš regresa prasībai par atlīdzību, kas minēta šajā pantā, ir viens gads, ņemot vērā, ka prasībai par atlīdzību miesas bojājumu nodarīšanas gadījumā noilguma termiņš tiek rēķināts no dienas, kurā apmierināta prasība par zaudējuma atlīdzību.

 

326.pants. Pasažieru pārvadājumi

(1) Prasības par zaudējumiem, kas radušies pasažiera dzīvības zaudējuma vai miesas bojājumu dēļ, kā arī par zaudējumiem, kas nodarīti bagāžai, noilguma termiņš ir divi gadi.

(2) Noilguma termiņa sākumu aprēķina šādi:

1) ja nodarīti miesas bojājumi, – no pasažiera izkāpšanas krastā;

2) ja pārvadājuma laikā pasažieris zaudē dzīvību, – no dienas, kad pasažierim vajadzēja izkāpt krastā;

3) ja miesas bojājums iegūts pārvadājuma laikā un pēc izkāpšanas krastā pasažieris zaudē dzīvību šo miesas bojājumu dēļ, – no pasažiera dzīvības zaudēšanas brīža;

4) ja nozaudēta vai bojāta bagāža, – no dienas, kad pasažieris izkāpj vai tam vajadzēja izkāpt krastā, ņemot vērā pēdējo notikumu.

(3) Prasību nevar celt pēc tam, kad ir beidzies trīs gadu laika periods no brīža, kad pasažieris ir izkāpis vai tam vajadzēja izkāpt krastā, ņemot vērā pēdējo notikumu.

(4) Noilguma termiņu var pagarināt ar pārvadātāja paziņojumu vai ar abu pušu vienošanos. Šādu paziņojumu vai vienošanos noformē rakstiski.

 

327.pants. Kravu pārvadājumi

(1) Noilguma termiņš prasībai par zaudējumiem, kas radušies, nodarot zaudējumu vai bojājumu kravai vai saistībā ar to, vai par nepareizu vai nepilnīgu formulējumu konosamentā, ir viens gads, skaitot no dienas, kad krava bija jāpiegādā vai tā tika piegādāta.

(2) Noilguma termiņš prasībai par zaudējumiem, kas radušies, neuzrādot konosamentu kravas piegādes laikā vai piegādājot kravu citai personai, ir viens gads, skaitot no dienas, kad krava bija jāpiegādā vai tā tika piegādāta (ja krava piegādāta vēlāk).

(3) Noilguma termiņš regresa prasībai par atlīdzību, kas minēta šā panta pirmajā un otrajā daļā, ir viens gads, skaitot no dienas, kad prasība tika apmierināta vai tika celta tiesā.

 

328.pants. Vispārējā avārija

(1) Noilguma termiņš prasībai par vispārējās avārijas izmaksu, kā arī vispārējā avārijā gūto bojājumu un zaudējumu atlīdzību ir viens gads, skaitot no dienas, kad kuģis pēc vispārējās avārijas sasniedza ostu.

(2) Noilguma termiņš prasībai par vispārējās avārijas atlīdzību ir viens gads, skaitot no vispārējā avārijā gūto zaudējumu sadalīšanas laika.

 

329.pants. Jūras privilēģija

(1) Šā kodeksa 33.pantā noteiktajām jūras privilēģijām, ja nav noteikts citādi, noilguma termiņš ir viens gads, ja pirms šā termiņa izbeigšanās kuģis nav ticis arestēts un pārdots piespiedu kārtā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais jūras privilēģijas noilguma termiņš sākas:

1) attiecībā uz šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām jūras privilēģijām – izbeidzoties prasītāja darba tiesiskajām attiecībām uz konkrēta kuģa;

2) attiecībā uz šā kodeksa 33.panta pirmās daļas 2., 3., 4. un 5.punktā minētajām jūras privilēģijām – prasības pamata rašanās brīdī.

(3) Noilguma termiņu nedrīkst pārtraukt vai apturēt. Termiņā neiekļauj laiku, kad kuģis ir bijis nepamatoti arestēts.

 

330.pants. Personiskā atbildība

Prasībai pret jebkuru personu, kas ir atbildīga saskaņā ar šā kodeksa 36.panta otro daļu vai 40.panta otro daļu, noilguma termiņš atbilst tās prasības noilguma termiņam, kura bija nodrošināta ar jūras privilēģiju vai kravas privileģētām aizturējuma tiesībām.

 

331.pants. Vraki

Noilguma termiņš atzītās iestādes prasībai par zaudējumu atlīdzību no vraka īpašnieka ir trīs gadi, skaitot no dienas, kad tika pieņemts lēmums par vraka bīstamību, bet ne vairāk kā seši gadi, skaitot no dienas, kad kuģis kļuva par vraku.

 

332.pants. Noilguma termiņš saskaņā ar VIII nodaļu

Noilguma termiņš prasībai par zaudējumu atlīdzību saskaņā ar šā kodeksa 79., 95. vai 96.pantu vai atlīdzību saskaņā ar Fonda konvenciju ir trīs gadi, skaitot no brīža, kad radušies bojājumi vai zaudējumi vai izdarītas izmaksas. Prasību nevar celt, ja kopš negadījuma rašanās ir pagājuši seši gadi. Ja bojājumi, zaudējumi vai izmaksas rodas negadījumu virknē, kam ir viens cēlonis, sešu gadu laika periodu skaita no brīža, kad noticis pirmais negadījums.

 

333.pants. Atbildība par piesārņojumu ar kaitīgām vielām

Kuģa īpašnieks ir atbildīgs par piesārņojumu ar kaitīgām vielām un piesārņojuma izraisītajiem zaudējumiem atbilstoši Latvijas normatīvajiem aktiem.

 

Pārejas noteikumi

1. Ar šā kodeksa spēkā stāšanos spēku zaudē Satversmes 81.panta kārtībā izdotie Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumi Nr.168 “Latvijas Jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 20., 21., 22., 23.nr.).

2. Līdz 1992.gada 27.novembra Starptautiskās konvencijas par civilo atbildību par naftas piesārņojuma radītajiem zaudējumiem 2000.gada 20.oktobra grozījumu spēkā stāšanās dienai šā kodeksa 82.panta pirmajā daļā noteiktais atbildības limits aprēķināms šādi:

2.1. trīs miljoni norēķina vienību par kuģi, kura tilpība nepārsniedz 5000 tilpuma vienību;

2.2. par kuģi, kura tilpība pārsniedz 5000 tilpuma vienību, – par katru papildu tilpuma vienību pie šīs daļas 1.punktā minētā apjoma pieskaita 420 norēķina vienību, bet kopējais apjoms nedrīkst pārsniegt 59,7 miljonus norēķina vienību.

3. Līdz šā kodeksa spēkā stāšanās dienai Kuģu reģistrā reģistrētie kuģi, kuru īpašnieki neatbilst šā kodeksa 5.panta pirmās daļas prasībām, saglabā reģistrāciju Kuģu reģistrā arī pēc šā kodeksa spēkā stāšanās, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.jūlijam.

4. Līdz šā kodeksa 12. un 112.pantā paredzēto noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim, piemērojami Ministru kabineta 1996.gada 26.novembra noteikumi Nr.439 “Kuģu aģentu darbības noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1996, 206.nr.; 2000, 252./254.nr.).

Kodekss stājas spēkā 2002.gada 1.jūlijā.

 

 

Par likumprojektu

I. Kādēļ tiesību akts ir vajadzīgs?

1. Pašreizējās situācijas raksturojums.

Šobrīd jūrlietu nozari regulē 1994.gada 16.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.168 “Latvijas jūrniecības noteikumi (Jūras kodekss)”, kas pēc savas būtības vairs neatbilst šodienas jūras tiesību prasībām. Turklāt neskaidrs ir šo noteikumu statuss.

2. Tiesību akta projekta būtība.

Jūras kodekss nodrošina civiltiesisko attiecību regulējumu jūras transporta sektorā atbilstoši starptautisko konvenciju prasībām un Skandināvijas valstu praksei.

 

 

II. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības attīstību?

1. Ietekme attiecībā uz makroekonomisko vidi.

Tiesību akts makroekonomisko vidi neietekmē.

2. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un administratīvo procedūru vienkāršošanu.

Tiesību akts administratīvās procedūras neietekmē. Tiesību akts nodrošina tiesisko bāzi tiesisko attiecību noregulēšanai jūras transporta uzņēmējdarbības nozarē.

3. Sociālo seku izvērtējums.

Tiesību akts nodrošina jūrnieku sociālās garantijas atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām (SDO konvencijas un ES direktīva).

4. Ietekme uz vidi.

Tiesību akts regulē kuģa un kravas īpašnieku civiltiesisko atbildību par zaudējumiem naftas piesārņojuma gadījumā.

 

 

III. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem?

tūkst. Ls

Kārtējais gads Trīs nākamie gadi *)

1. Izmaiņas budžeta ieņēmumos Šo jomu neskar

2. Izmaiņas budžeta izdevumos Šo jomu neskar

3. Finansiālā ietekme Šo jomu neskar

4. Prognozējamie kompensējošie Šo jomu neskar

pasākumi papildu izdevumu

finansēšanai

5.Detalizēts finansiālā pamatojuma Šo jomu neskar

aprēķins

*) Vidēji piecu gadu laikā pēc kārtējā gada

 

IV. Kāda var būt tiesību akta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu?

Līdz ar likuma pieņemšanu būs nepieciešams:

a) jauns likums — “Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likums”;

b) grozījumi Civilprocesa likumā un Likumā par ostām;

c) jauni likumpakārtotie normatīvie akti — par kuģu reģistrāciju, par kuģa īpašnieka atbildības apdrošināšanu un par jūrnieku darba līgumu;

d) atkārtoti jāizdod Ministru kabineta noteikumi par kuģu aģentu darbību.

Ministru kabineta noteikumi, kas jāizstrādā saskaņā ar šo likumprojektu:

1. Kuģu reģistrācija

Noteikumi nodrošinās kuģu reģistrācijas kārtību un regulēs šādus jautājumus:

a) Latvijas kuģu nacionālās pazīmes;

b) tiesību nodibinošo dokumentu reģistrācijas kārtība Kuģu reģistrā,

c) Kuģu reģistra grāmatas,

d) kuģu obligāciju reģistrācija,

e) apgrūtinājumu cesijas un pārjaunojuma reģistrācijas kārtība,

f) berbouta līguma reģistrācijas kārtība.

MK izdod līdz 2002.gada 1.jūlijam

2. Kuģu aģentu darbība

Noteikumi regulēs kuģu aģentu darbību Latvijas ostās un iekļaus šādas prasības:

a) kuģu aģentēšanas līguma nosacījumi,

b) kuģa īpašnieka tiesības un pienākumi,

c) kuģu aģenta tiesības, pienākumi un atbildība,

d) maksājumu veikšanas kārtība,

e) kuģu aģentu profesionālie kritēriji.

MK izdod līdz 2002.gada 1.jūlijam

3. Jūrnieku darba līgums Noteikumi paredzēs papildu prasības attiecībā uz darba līgumu un jūrnieku darba laiku un apstākļiem.

MK ir pilnvarots lemt par izdošanas nepieciešamību

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām atbilst tiesību akts?

1. Saistības pret Eiropas Savienību.

Kodekss ievieš Eiropas Savienības prasības attiecībā uz jūrnieku nodarbinātību.

2. Saistības pret citām starptautiskajām organizācijām.

Kodeksa pieņemšana nodrošina Latvijas saistību ar starptautiskajām jūrniecības organizācijām izpildi (Starptautiskā jūrniecības organizācija un Starptautiskā darba organizācija)

3. Atbilstības izvērtējuma tabula.

Attiecīgie EK tiesību akti un citi dokumenti Eiropas Padomes 1999.gada

(piemēram, Eiropas Kopienu tiesas spriedumi, 21.jūnija direktīva 1999/63

		vadlīnijas u.tml.), numurs, pieņemšanas			attiecībā uz Līgumu par
		datums, nosaukums, publikācija			jūrnieku darba laika
					organizāciju, kas noslēgts
					starp Eiropas Kopienas
					Kuģu īpašnieku asociācijuun
					Eiropas Savienības transporta
					darbinieku arodbiedrību,
					OJ L 167, 02/07/1999,
					p.0033-0037.
	Latvijas tiesību		ES tiesību akta un attiecīgā	Atbilstības		Ko-
	akta projekta		panta Nr.	pakāpe		mentāri
	norma (attiecīgā			(atbilst/
	panta, punkta Nr.)			neatbilst)
288.pants	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 11.pants
289.pants	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 5.panta 7. un 8.paragrāfs
	un 8.pants
290.panta 1.daļa	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 12.pants
301.panta 1.daļa	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 3.pants, 4.pants, 5.panta
	1.paragrāfs
301.panta 2.daļa	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 6.pants
301.panta 5.daļa	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 5.panta 1. – 5.paragrāfs
301.panta 6.daļa	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 7.pants
302.pants	Direktīva 1999/63, apstiprinātā		atbilst
	līguma 16.pants

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas, sagatavojot likumprojektu?

1. Ar kurām nevalstiskajām organizācijām ir notikušas konsultācijas.

Sagatavojot šo likumprojektu, tika veiktas konsultācijas ar Latvijas Jūrniecības savienību un Latvijas Kuģu īpašnieku asociāciju.

2. Kāda ir šo nevalstisko organizāciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti tās iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta).

Likumprojektā ir iestrādāti minēto nevalstisko organizāciju izteiktie priekšlikumi.

3. Konsultācijas ar starptautiskajiem konsultantiem.

Likumprojekta izstrādes gaitā notika konsultācijas ar Ziemeļvalstu jūras tiesību institūta ekspertiem.

 

VII. Kā tiks nodrošināta likumprojekta izpilde?

1. Kā tiks nodrošināta tiesību akta izpilde no valsts puses — vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas.

Pēc likuma pieņemšanas nav paredzama jaunu institūciju izveide.

2. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja likums viņu ierobežo.

Likums indivīda tiesības neierobežo.

Satiksmes ministrs A.Gorbunovs