Par grūti prognozējamo “Latvijas kuģniecības” attīstību

Foto: A.F.I.

Akciju sabiedrības “Latvijas kuģniecība” prezidents Andris Kļaviņš:

Domāju, ka “Latvijas kuģniecība” pavisam izjukt nevar. Ja sakāt, ka ir četri lielie sertifikātu turētāji, kas tad viņiem aizliedz apvienot spēkus? Latvijā pastāvīgi ienāk informācija, ka kuģošanas uzņēmumi pasaulē lielākoties pieder vienai ģimenei.

Lai kungi, kas izsaka šādus apgalvojumus, painteresējas, cik pasaulē ir publisku akciju sabiedrību, kuras nepieder vienai ģimenei. Tātad, ja ir vairāki lielie akcionāri, viņi savus spēkus var apvienot.

Kuģošanas bizness nav sevišķi pievilcīgs investīcijām. Nedomāju, ka finanšu investori izšķirtos par labu ieguldījumiem arī mūsu ekonomiskās situācijas neskaidrību dēļ. Un, ja kāds arī izšķirtos, ka laiks ieguldīt kuģošanas biznesā, rodas jautājums — kāpēc tieši LK? Ir daudzi cienījami kuģošanas uzņēmumi, kuri desmitiem gadu kotējas starptautiskajās biržās.

Investoram, kurš nav pastāvīgi sekojis līdzi situācijai Latvijā un “Latvijas kuģniecībā”, ir diezgan grūti prognozēt tālāko attīstību. Tātad, lai kāds uzņemtos risku, viņam vajadzīga kāda atlaide. Cik viņš gribēs: 20, 30 vai 50 procentu — atkarībā no tirgus cenas? Un vai Latvijas valsts būs gatava dot šo atlaidi?

Mūsu aprēķini, kas tika iesniegti visām pārvaldošajām institūcijām, rādīja, ka iegādāties kuģus arī par šo cenu — viens maksāja 41,6 miljonus ASV dolāru — bija ekonomiski izdevīgāk, nekā tajā pašā laikā tos pasūtīt kuģubūves rūpnīcā par 35 miljoniem ASV dolāru. Bet nevajag aizmirst, ka šie kuģi tiktu piegādāti tikai pēc trim gadiem, kamēr trīs iegādātie kuģi šajā laikā jau strādā.

Ja runājam par atmaksāšanos, tad neredzam nekādas problēmas. Lai gan fraktes likmes kritušās — tās ir zemākas, nekā mēs plānojām —, tomēr daudzas lietas, kā, piemēram, 11. septembra terora aktu, nevar paredzēt. Neskatoties uz to, trīs iegādātie kuģi strādā ļoti veiksmīgi, jo pat šodienas tirgus situācijā, kad nav nostabilizējušās naftas un jēlnaftas cenas, tie nopelna pietiekami, lai segtu savas ekspluatācijas izmaksas, kredīta atmaksu un nestu peļņu “Latvijas kuģniecībai”. Gribu minēt tikai to, ka, ja nebūtu iegādāti šie kuģi, tad “Latvijas kuģniecībai” 2002. gadā nāktos strādāt ar zaudējumiem, jo lauvas tiesu uzņēmumā nopelna tieši tankkuģu flote.

“JAUNĀ AVĪZE”