Par militāri politisko sadarbību un Zemessardzes reformu

Aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis:

Par radara TPS–117 iegādi Latvijas un Baltijas valstu kopējā gaisa telpas novērošanas projektā BALTNET ir runāts un paveikts jau daudz. Es šoreiz neizteikšos par tā nepieciešamību vai tehniskajiem parametriem, to ticamību. Taču vēlos sniegt dažus komentārus. Igaunijas un Latvijas sadarbība radaru iegādē ir starptautiski augstu novērtēta kā liecība par Baltijas valstu kopējo virzību pretī demokrātiskām vērtībām un ekonomiskai, militāri politiskai sadarbībai. Kopējā iegāde ir ļāvusi katrai valstij samazināt izdevumus par vairāk nekā 800 tūkstošiem ASV dolāru. Projekts neapšaubāmi ir veiksmīgs.

Tomēr kāpēc tāda negaidīti asa pretdarbība? Protams, cilvēku neinformētībai, zināšanu trūkumam, Latgales iedzīvotāju struktūras specifikai un Krievijas masu medijiem ir liela ietekme šajā reģionā. Un tomēr esmu pārliecināts, ka protesta akcija ir organizēta, pārdomāta no tiem spēkiem, kas ir pret Latvijas iestāšanos NATO, pret Latvijas drošības paaugstināšanu. Šie spēki un tos atbalstošās personas izmanto netīrus paņēmienus, tāpēc arī ir sarežģīti ar tiem strādāt. Patiesībā pretradara akcijas organizētāji slēpjas, taču domāju, ka ikviens vērīgs diskusijas vērotājs jau tos ir pamanījis. Domāju, ka cilvēki izdarīs secinājumus un atbalstīs Latvijas tālāko virzību uz NATO un šī procesa projektu — BALTNET un radara TPS–117 iegādi.

Aizsardzības ministrija un MBS turpinās aktīvi skaidrot sabiedrībai radara darbības principus, argumentēs tā nekaitīgumu un darīs visu nepieciešamo, lai projekts veiksmīgi tiktu izpildīts.

Runa pirmām kārtām ir par Zemessardzes attīstību! Vecā, jau 10 gadus esošā struktūra izveidojās 1991. gadā. Toreiz nebija nekādu aprēķinu un priekšstatu pat to, cik valsts aizsardzība maksā, cik daudz līdzekļu valsts var atļauties novirzīt valsts aizsardzības vajadzībām, un nebija nekādu cerību, ka desmit gadu laikā kļūsim par kandidātvalsti dalībai NATO.

Pēdējo gadu laikā konsekventi attīstot trīs termiņu plānošanas sistēmu, esam nonākuši pie skaidras atziņas. Vecā ZS struktūra un organizācija nespēj būt efektīva, līdzekļu trūkums ir milzīgs, ņemot vērā to, ka katrs Zemessardzes bataljons ir jāattīsta līdz NATO standartiem atbilstošai kaujas vienībai. Zemessardze noveco un apmācību kvalitāte vairs nepaaugstinās, ir apgrūtinoša Zemessardzes jaunās tehnikas uzturēšana un apsardze.

Ko darīt?! Pieļaut, ka Zemessardze sabrūk?!… Nu nē! Nekādā gadījumā! Tātad jāmeklē efektīvāka un uz reālajām iespējām, uz aprēķiniem pamatota Zemessardzes struktūra. Tā jau ir iezīmējusies, un pašreiz esmu uzdevis ZS brigāžu un bataljonu komandieriem pašiem tās ieviešanai gatavot nepieciešamo pasākumu plānu, gatavot nepieciešamos priekšlikumus un prasības.

Man vieglāk būtu reformu uzspiest! Taču es to nedaru. Vēlos, lai ikviens saprastu, ka reforma ir Zemessardzes attīstība un efektivitātes paaugstināšana! To var panākt, ļaujot reformas priekšlikumus virzīt no apakšas un augšas vienlaikus. Un tas izdodas!

“TĒVIJAS SARGS”