Par pilnīgi nekaitīgo Audriņu radaru
Zinātņu akadēmijas viceprezidents profesors Andrejs Siliņš:
Diskusija ap Aizsardzības ministrijas jaunā radara (TPS–117) uzstādīšanas plānu Rēzeknes rajona Audriņu pagastā skaidri izgaismo būtiskas problēmas mūsu sabiedrībā un politikā. Gan iedzīvotāji, gan politiķi mēģina risināt jautājumus pamatā emocionālā līmenī. Asi izjūtams intelektuālo vērtību (zināšanu un izpratnes) zemais prestižs mūsu valstī. To nedrīkst pieļaut, jo tad Latvija, neraugoties uz pašreizējiem labajiem makroekonomikas rādītājiem, agri vai vēlu nonāks mazattīstīto valstu pulkā, nevis ES un NATO, kur Latvijas zinātne ir uzņemta un daudzi no mums vēlas būt.
Tagad par jauno radaru TPS–117. Tā starojums ir ar tādu pašu fizikālo dabu kā Saules un citu karstu ķermeņu starojums, un ar to cilvēki ir saskārušies un pie tā pieraduši daudzu gadu tūkstošu garumā. Radara elektromagnētiskā starojuma frekvences (kvantu enerģijas) ir 100 tūkstošu reižu mazākas par Saules redzamās daļas frekvencēm vai kvantu enerģijām.
Tāpēc arī šim, pēc būtības nekaitīgajam, elektromagnētiskā starojuma diapazonam, kurā strādā arī radars TPS–117, ir gan Latvijā, gan starptautiskā līmenī noteiktas jaudas blīvuma normas tai starojuma daļai, kas nonāk pie cilvēkiem, un to nedrīkst pārsniegt, lai izslēgtu jebkādus uzsilšanas efektus. Standartos noteiktais starojuma intensitātes līmenis ir 50 reižu zemāks par to intensitātes līmeni, pie kura sākas cilvēka ķermeņa vai tā atsevišķo daļu temperatūras neliela (ap 1 grādu C) paaugstināšanās. Tad lūk, interesējošā radara TPS–117 gadījumā, gan pēc tā tehniskajiem datiem, gan mērījumiem, kas veikti citās valstīs strādājošu radaru TPS–117 apkārtnē, maksimālais jaudas blīvums, kas nonāk vidē un uz cilvēkiem tiešā radara tuvumā (0–100 m) ir ap tūkstoš reižu mazāks par standartu normās noteikto pieļaujamo jaudas blīvumu. Attālumam palielinoties, vidē nonākošais starojuma jaudas blīvums turpina samazināties, un tālāk par 500 m tas ir zemāks, nekā dabā esošais, citu dabīgo un mākslīgo avotu radīto elektromagnētisko starojumu fons, ar kuru mēs sastopamies jebkurā vietā Latvijā un pie kura esam jau sen pieraduši.
“LAUKU AVĪZE”