Par latviešiem Austrumu svešatnē

Sabiedriskās zinātniskās asociācijas “Latvieši Krievijā” vadītājs Vidvuds Štrauss:

Kopš 19. gs. beigām katrs desmitais latvietis dzīvojis ārpus Latvijas, turklāt 20. gadsimta pirmajā pusē vairākums Austrumos Krievijā, bet pēc Otrā pasaules kara — Rietumos. Būtībā diaspora sastāvēja no divām daļām — no tiem, kas aizvesti un kas aizbraukuši. Varam vēl attiecīgi “salikt pa plauktiņiem” iemeslus, kāpēc aizbraukuši, un pētīt, kas tālāk noticis diasporā. Tā atšķiras ar dzīves vidi, pretestību asimilācijai, tāpat saites ar dzimteni katrā vietā bijušas īpatnējas, arī pašorganizācijas spējas un to realizācija. Paskatieties, cik daudz organizāciju latviešiem bija un ir Rietumu trimdā. Krievijā tādas bija aizliegtas. Asimilācijas iespaids tur ir milzīgs. Atšķirībā no Rietumiem latvieši, kuri darbojās Krievijas vidē — daudzi pat ļoti sekmīgi, mēs, piemēram, zinām Krievijas latviešu zinātnieku sasniegumus — vienmēr izjutuši lielvalsts spiedienu, viņu pašorganizēšanās spējas bija it kā atrofējušās un tikai astoņdesmito gadu beigās sāka atjaunoties.

Ne velti modē teiciens, ka Krievija ir ņepredskazujema — neparedzama. Tāpēc, mēģinot prognozēt, iznāktu prognoze ar daudziem variantiem. Visi tie būtu jāņem vērā. Tāpat Krievijas attīstības tendences, Austrumu faktors, arī globalizācijas problēma. Agrāk tādas nebija, tagad uzradās. Ir globalizācijas pretinieki. Dabīgi. Es allaž saku — vai esat redzējis rungu ar vienu galu? Problēmas būs vienmēr.

Amerikāņu vēsturnieks Ričards Paipss, viens no lielākajiem Krievijas speciālistiem, ir teicis, ka lielkrievu šovinisms tagadējai paaudzei ir jau ģenētiskā līmenī. Par to der padomāt. Es to paturu prātā. Un nez vai šajā ziņā iespējams kaut ko mainīt. Tomēr ceļi uz sadarbību jāmeklē.

Jā, es gribu atgriezties. Te Džūkstē ir mana tēva zeme, 45 hektāri. Tagad tā ir mana. Nevienas celtnes uz tās gan vairs nav, tās sen jau sabrukušas, tāpat agrāko kaimiņu māju ēkas. Zemi es iznomāju. Gadus divus trīs es vēl pastrādāšu Krievijas arhīvos. Tad savu tēmu būšu pabeidzis. Jāatgriežas Latvijā, protams. Jānopērk dators un jāsēžas pie tā… Par ko rakstīt būs. Daudz.

“LAUKU AVĪZE”