Par demokrātijas kvalitāti un spiedienu uz kandidātvalstīm

NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons:

NATO vienmēr ņem vērā attieksmi pret nacionālajām minoritātēm, kā arī izvērtē galvenās pilsoniskās tiesības un atbilstību demokrātijas standartiem. NATO nav tikai militāra alianse. Tā ir alianse, kuras dalībvalstis vieno noteiktas vērtības, demokrātija, un brīvība likuma priekšā noteikti ir daļa no šīm vērtībām. Tādēļ novembrī, kad tiks pieņemts lēmums, mēs vērtēsim demokrātijas kvalitāti un to, vai valstij ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm.

Es neminu nekādus skaitļus, ja neskaita to, ka var prognozēt — ielūgto valstu skaits būs starp vienu un deviņām. Neko precīzāk es nekad nesaku, un pat tad, ja jūs smaidītu, cik vien jauki varat, es citādu atbildi nedošu.

NATO jau šobrīd ir gan politiska, gan militāra alianse. Bet tās kredibilitāte ir atkarīga no militārajām spējām un tāpēc jebkuras alianses paplašināšanas vai reformu primārais mērķis būs tieši militāro spēju nostiprināšana. Spēja būt efektīvai, aizsargātspējīgai aliansei ir atkarīga no mūsu militārajām spējām un no tā, vai katra dalībvalsts var dot pienācīgu ieguldījumu. Dalībvalstis gūst labumu no kolektīvās drošības, bet tām arī ir jādod savs ieguldījums, un tā ir viena no mūsu galvenajām prioritātēm.

Neapšaubāmi, Eiropas valstīm vajadzēs uzlabot savas spējas un iegādāties svarīgāko militārās infrastruktūras ekipējumu — visas tās lietas, kas ir vitāli svarīgas jebkurām militārajām operācijām. Bet pavisam šī plaisa neizzudīs, kamēr eiropieši turpinās dislocēt militāros spēkus un tērēt daudz naudas pagātnes ienaidniekiem, nevis veikt ieguldījumus nākotnes draudu novēršanā. Un amerikāņiem vajadzēs arī dalīties ar eiropiešiem tajās tehnoloģijās, ko viņi ir ieguvuši un attīstījuši uz aizsardzības budžeta izdevumu ievērojama pieauguma rēķina.

Pirmā mācība — paplašināšana ir izmainījusi aliansi un stiprinājusi drošību. Otrā mācība — šo valstu politiskā integrācija ir bijusi ļoti veiksmīga. Trešā mācība — mums ir jāizdara spiediens uz valstīm, ka gan jaunās, gan vecās dalībvalstis modernizē savus bruņotos spēkus un ekipējumu atbilstoši nākotnes vajadzībām. Ceturtā — labāk izdarīt kārtīgu spiedienu, pirms šīs valstis ir uzņemtas. Tas attiecas uz Latviju un pārējām astoņām kandidātvalstīm.

2002. gads, pirms lēmums tiks pieņemts, jums būs karsts un grūts, jo no jums sagaida, lai jūs daudz izdarītu un daudz mums parādītu. Tad sekos spriedums.

“DIENA”