Par bezdarbnieku darba tirgū

Nodarbinātības valsts dienesta direktors Alvis Vītols:

Nodarbinātības dienesta uzdevums ir palielināt to cilvēku konkurētspēju, kas nav atraduši vai pazaudējuši savu vietu darba tirgū. Ja situācija ekonomiskajā vidē ir nekustīga, ja darbavietas neveidojas, un mums ir arī tādi reģioni, tad jāpiedāvā bezdarbniekiem arī kādas citas aktivitātes. Uzskatu, ka joprojām ļoti svarīgi ir algotie pagaidu sabiedriskie darbi, kas noņem sociālo spriedzi. Nodarbināts bezdarbnieks vairs nav pasīvs, ir spiests ievērot darba disciplīnu, astoņas stundas būt darbā, viņam nezūd iemaņas, viņš izdara sabiedrībai labu un pretī saņem minimālo algu, kas atsevišķos rajonos dod iespēju kaut kā izdzīvot. Neaizmirsīsim, ka tikai 41% bezdarbnieku saņem pabalstus.

No visa bezdarbnieku skaita 13,9% jeb aptuveni 13 tūkstoši ir vecumā no 18 līdz 25 gadiem. Ja arī jauniešiem ir izglītība, viņiem nav darba pieredzes, bet šodien darba devējam vajadzīgi darbinieki, kas var uzreiz strādāt. Tāpēc no pagājušā gada sākām ieviest subsidētās prakses vietas jauniešiem. Ideja aizgūta no Eiropas Savienības valstīm. Kopumā vislielāko efektivitāti Eiropā devusi nevis no uzņēmuma atrauta apmācība, bet tie pasākumi, kas saved kopā bezdarbnieku ar darba devēju. Vispirms mēs noskaidrojām, kuros uzņēmumos gribētu pieņemt praksē bezdarbnieku jaunieti, par to saņemot subsīdiju jeb minimālo darba algu. Darba devējam atliktu maksāt tikai sociālo nodokli. Mērķa grupa ir jaunieši ar profesionālo izglītību, tie, kas beiguši arodskolu vai mūsu dienesta apmācību kādā konkrētā profesijā. Tādu jauniešu valstī ir apmēram 4,1 tūkstotis. Pēc tam aptaujājām bezdarbniekus, kuri gribētu izmantot šādu iespēju. Bija liela atsaucība. Pieteicās 250 uzņēmēji. Tāpēc, kaut sākumā gribējām nodarbināt tikai 50 jauniešus, atlasījām divreiz vairāk un izveidojām 100 prakses vietas. Protams, ir svarīgi raudzīties, lai uzņēmēja nolūks nebūtu tikai izmantot jaunos cilvēkus kā lēto darbaspēku, bet viņus arī apmācīt. Jaunieši strādā celtniecībā, par metinātājiem un citās profesijās. Turpmāk plānojam palielināt šādu prakses vietu skaitu.

Neuzskatu, ka sabiedrībai tas ir dārgi. Tā ir laba investīcija ekonomikā. Tiklīdz cilvēks iegūst darbu, viņš pats sev pelna iztiku. Prognozējam, ka no simts jauniešiem trīsdesmit paliks prakses uzņēmumā, tikpat, bet jau ar iemaņām iekārtosies darbā citur, četrdesmit atgriezīsies bezdarbnieku rindās. Tas jau būs labs rezultāts.

“LAUKU AVĪZE”