Par prasmi izvilināt tūristu naudu

Savā ekonomiskajā stratēģijā allaž esam gribējuši būt (kļūt) ja ne gluži par tūrisma lielvalsti, tad vismaz attīstīt to par lielu nacionālā ienākumu avotu. Diemžēl ārzemnieki tomēr labprātāk dodas uz Tallinu un Viļņu nekā uz Rīgu. Redz, pērn Latvijā ieradās tikai mazliet vairāk nekā divi miljoni viesu — mazāk, nekā latvieši aizceļo citur. Un pat tas bija izņēmums. Hanzas dienas un Rīgas jubilejas notikumus gribēja skatīt tikai par simt tūkstošiem vairāk ārzemju viesu nekā parastā gadā.

Lai ceļotāji atstātu Latvijā savu naudu, to ir jāmāk izvilināt. Sen pāri ir laiks, kad brauca skatīt bijušo, slēgto republiku teritorijas. Tūrists ir kaprīzs cilvēks ar noteiktām prasībām un ieražām. Ceļotājs jau brauc, lai atpūstos un izklaidētos. Kā mēdz teikt, ja tūrists aizbrauc ar saviem dolāriem kabatā, tas ir apvainojums zemei un zaudējums atpūtas un izklaides industrijai. Diemžēl tūristi savu valūtu pārsvarā atstāj Tallinā, izbrauc cauri Latvijai un ilgāk pakavējas Lietuvā.

Tūrisma industrijā nekāda jauna amerika nav jāatklāj. Katrs rūdīts ceļotājs ir pieradis pie zināmiem standartiem. Ir jau gana slikti, ka Rīga (un lielā mērā Latvija kopumā) tiek pieskaitīta pie dārgākajām vietām Eiropā, bet vēl sliktāk, ka par augstajām cenām ceļotāji nesaņem atbilstošu pakalpojumu kvalitāti. Jo sevišķi tas ir sakāms par viesnīcām. Ļoti dārgajās viesnīcās viss kārtībā, bet zemākās kategorijas — ne viens vien brīnījies par nomazgātiem dvieļiem, ilgi kalpojušām segām, skapīšiem, netekošām dušām. Ārpus Rīgas ceļotājus sagaida ne viens vien pārsteigums — ceļojot ar automašīnu, pa Latviju var maldīties kā pa labirintu. Hronisks ceļa zīmju trūkums. Viesnīcu ar standartērtībām nav katrā apdzīvotajā vietā, pat skaisto parku un rezervātu tuvumā ne. Tūrisma informācijas biroji vēl joprojām nav standarts. Pat tasīti kafijas — kārtīgā krūzītē — rīta agrumā vajag labi pameklēt. Latvijā ir maz zemnieku saimniecību, kur ārzemnieki var iejusties lauku sētas priekos un pirmatnīgi civilizētā vidē. Ceļmalas krodziņu virtuves ir pieticīgas. Makšķerniekiem ir prieks baudīt ezeru un zivju bagātības, bet ne atbilstošu mājvietu daudzumu ar attiecīgu servisa piedāvājumu.

Un rezultāti ir tādi, kādus esam pelnījuši: CSP aprēķinājusi, ka 2001. gadā ārzemnieku tēriņi Latvijā bijuši par 66 miljoniem latu mazāki nekā Latvijas ceļotāju tēriņi ārzemēs. Nav laikam bijis par ko maksāt…

“NEATKARĪGĀS RĪTA AVĪZES” pielikums “BIZNESA LAIKS”