“Latvijai tās virzībā uz NATO šis ir izšķirošais gads”

Vakar, 21.februārī, darba vizītē Rīgā uzturējās NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons

Latvijas Valsts prezidentes un NATO ģenerālsekretāra preses konferencē

Vakar, 21.februārī, Rīgā: Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons; Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis un NATO ģenerālsekretārs (augšējos attēlos); Ministru prezidents Andris Bērziņš un NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons; Džordžs Robertsons un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Sraume (apakšējos attēlos) Foto: Arnis Blumbergs, Māris Kaparkalējs, “LV”

Uzrunājot daudzos Latvijas un ārvalstu žurnālistus,

Vaira Vīķe–Freiberga teica:

— Man ir īpašs prieks sveikt šeit, Rīgas pilī, NATO ģenerālsekretāru gan kā oficiālu amatpersonu, gan kā personību, kuru es ļoti augstu vērtēju un ar kuru man bijis prieks tikties daudzās dažādās oficiālās un mazāk oficiālās reizēs, un kura sniegumu Ziemeļatlantijas savienības nostiprināšanās un pārveidošanās procesā es vērtēju ļoti augstu. Lords Robertsons ir ticies ar Latvijas augstākajām amatpersonām un arī ar mūsu Saeimu. Viņš ir ļoti laipni un pacietīgi palīdzējis mums noskaidrot visas pēdējās detaļas un fineses, kas patlaban notiek gan NATO dalībvalstu sarunās, gan arī dalībvalstu sarunās ar kandidātvalstīm. Mēs ļoti augstu vērtējam šo izdevību konsultēties ar viņu un noskaidrot tiešā ceļā visus mums būtiskos un svarīgos jautājumus.

NATO ģenerālsekretārs

Džordžs Robertsons teica:

— Man arī ir liels prieks ierasties Rīgā šajā vizītē un tikties ar prezidenti ne tikai kā ar kolēģi un mūsu potenciālu sabiedroto, bet arī kā ar draugu. Šis ir ārkārtīgi svarīgs gads gan NATO dalībvalstīm, gan visām tām valstīm, kas vēlas iestāties NATO. Šā gada gaitā notikumi risināsies aizvien straujāk un straujāk. Novembrī Prāgā deviņpadsmit NATO dalībvalstu prezidentiem un premjerministriem būs jāpieņem patiešām vēsturiski lēmumi, izskatot deviņu kandidātvalstu pieteikumus par iestāšanos NATO. Līdz tam šīm augstajām amatpersonām būs iespējams iepazīties ar rezultātiem, kas gūti trīsarpus gados. Tiks izvērtēts, kā kandidātvalstis pildījušas rīcības plānus dalībai NATO, un tiks izvērtēti arī daudzi dažādi dati, arī par konsultācijām, kas notikušas dažādos līmeņos. Latvija ir guvusi ievērojamu progresu, īstenojot savu Rīcības plānu dalībai NATO, mēs to novembrī novērtēsim. Jāteic gan, ka Rīcības plāns dalībai NATO tikai daļēji ir militāras rīcības plāns. Lai kāda valsts iestātos NATO, tai jāizpilda ne tikai militārie, bet arī politiskie un sabiedriskie kritēriji. Runājot par militāro aspektu, mums jābūt drošiem, ka kandidātvalsts, šajā gadījumā Latvijas, militārās struktūras ir savietojamas ar NATO militārajām struktūrām, un arī par to, ka ir stabils, ilglaicīgs finansējums, kas valstij ļaus turpināt iesāktās programmas un reformas. Tas būs drošs apliecinājums tam, ka attiecīgā kandidātvalsts būs droša partnere kolektīvās drošības sistēmā. Pildot rīcības plānus dalībai NATO, gan Latvijai, gan pārējām kandidātvalstīm vēl, protams, daudz kas ir darāms. Jāatzīmē, ka ikvienai valstij, kas vēlas kļūt NATO dalībvalsts, jāatbilst arī ļoti augstiem demokrātijas kritērijiem, un šī gada laikā ļoti rūpīgi tiks izvērtēts arī šis demokrātijas aspekts. Šie kritēriji ietver tādus elementus kā tieslietu sistēmas kvalitātes paaugstināšana, korupcijas izskaušana gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā un, protams, arī labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Arī šajā ziņā Latvija sasniegusi labu progresu. Es vienmēr ļoti uzmanīgi izturos pret spriedumu izteikšanu par konkrētu kandidātvalsti. Šobrīd NATO dalībvalstis vēl nav pieņēmušas nekādus lēmums par to, kura kandidātvalsts un kad tiks uzņemta NATO. Tādēļ spriedze turpinās, un es saprotu, ka šī spriedze ir ievērojama.

“Latvijas Vēstneša” jautājums Valsts prezidentei:

— Prezidentes kundze, ko, jūsu skatījumā, Latvijai nozīmēs iestāšanās NATO — gan no mūsdienu situācijas viedokļa, gan vēsturiskā perspektīvā?

V. Vīķe–Freiberga:

— Vispirms jau Latvija atgūs savu vietu vienotā un brīvā Eiropā, ko Latvija pazaudēja pirms vairāk nekā pusgadsimta, kad tika okupēta. Kad mēs pievienosimies NATO, būs likvidētas beidzamās Otrā pasaules kara sekas. Mēs beidzot būsim pāršķīruši šo vēstures lappusi un iegājuši pavisam jaunā ērā. Iestāšanās NATO mums nozīmēs arī pievienošanos to valstu saimei, kas jau pusgadsimtu baudījušas šīs savienības sniegto drošību, un tagad ir skaidri redzams, ka ikviena no tām guvusi labumu no šīs savienības. Mēs, protams, iestājoties NATO, ceram iegūt to pašu labumu, ko jau guvušas citas valstis.

“Latvijas Vēstneša” jautājums NATO ģenerālsekretāram:

— Kā jūs, lord Robertson, izprotat Latvijas motivāciju iestāties NATO? Pasniedzot NATO ģenerālsekretāram NATO sadarbības karogu, — Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un mākslinieks, karoga dizaina autors Jānis Krievs; NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons, parakstoties Rīgas pils Goda viesu grāmatā Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Dž.Robertsons: — Iestājoties NATO, Latvija pievienosies pašai veiksmīgākajai drošības sistēmai, kāda jebkad pastāvējusi pasaulē. Latvija iegūs stabilitāti un drošību, kas ir neatņemami šīs savienības elementi. Latvija būs ieguvēja arī plašākā aspektā, jo zināms, ka NATO ir savienība, kas uz drošību raugās plašākā perspektīvā un plašākos reģionos. Mēs zinām, ka NATO ir organizācija, kas veido 21. gadsimta drošību. Drošību, kas nepieciešama mums visiem. Protams, šo drošību iegūs arī Latvija, kļūstot par NATO dalībvalsti. Lūk, tas, ko Latvija varēs iegūt, ja jūsu valsts NATO dalībvalstu vadītāju Prāgas apspriedes laikā novembrī tiks uzaicināta iestāties NATO.

Valsts prezidentes Vairas Vīķes– Freibergas un NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona preses konferences izskaņā lords Robertsons tika iepazīstināts ar mākslinieku Jāni Krievu, kurš izstrādājis māksliniecisko dizainu NATO sadarbības organizācijas karogam. Jānis Krievs augstajam viesim pasniedza jauno karogu. Savukārt lords Robertsons un V.Vīķe–Freiberga māksliniekam pasniedza piemiņas veltes. NATO ģenerālsekretārs sirsnīgi pateicās Jānim Krievam par veikumu. “Mēs esam ļoti lepni, ka par labāko tika atzīts tieši latviešu mākslinieka dizains,” uzsvēra Valsts prezidente.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 21. februārī, Rīgas pilī tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu. Valsts prezidente un NATO ģenerālsekretārs pārrunāja NATO paplašināšanās procesu, jaunās drošības politikas situāciju pasaulē, kā arī Latvijas Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanu. Dž.Robertsons uzsvēra, ka jaunās drošības situācija pasaulē nav mainījusi NATO dalības principus. Viņš akcentēja, ka NATO iestājas par vienādiem dalības kritērijiem visiem tās kandidātiem un neizvirza īpašas prasības kādām atsevišķām kandidātvalstīm.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Pirmā augsto viesi Saeimas namā sagaidīja Saeimas sekretāre Silvija Dreimane; NATO ģenerālsekretārs, satiekoties ar Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi

Pārspriežot Rīcības plāna dalībai NATO īstenošanas gaitu, NATO ģenerālsekretārs augstu novērtēja Latvijas sasniegumus, sakot, ka valstij ir labas izredzes Prāgas NATO galotņu sanāksmē. Tomēr Dž.Robertsons uzsvēra, ka dalība NATO aliansē nenozīmē tikai valstu militāro gatavību, bet iekļauj valstis, kuru demokrātijas līmenis nav

apšaubāms un kuru dalība aliansē tādējādi paplašina kopīgo vērtību telpu, ko aizstāv NATO. “Ikvienā no valstīm tas nozīmē arī sakārtotu likumdošanu, efektīvu pretkorupcijas sistēmu un harmoniju sabiedrībā,” sacīja Dž.Robertsons. NATO ģenerālsekretārs pauda stingru atbalstu prezidentei par vēlēšanu likuma grozījumu nepieciešamību un izteica cerību, ka parlaments atbalstīs prezidenti svarīgā lēmuma īstenošanā.

NATO ģenerālsekretārs informēja Latvijas prezidenti par jauno sadarbību starp NATO un Krieviju, kas iezīmē ciešāku sadarbību cīņā pret terorismu. Prezidente atzinīgi novērtēja Dž.Robertsona pūles NATO stiprināšanā, kas paredz efektīvāku pretdarbību terorismam pasaulē.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube un aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis sarunā ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu|
Ministru prezidenta padomnieks Atis Sjanīts un Ministru prezidents Andris Bērziņš tikšanās laikā ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Vakar, 21.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu.

Sākot sarunu, Saeimas priekšsēdētājs sacīja: “Mūsu ārpolitikas prioritāte neapšaubāmi ir integrācija NATO, un to mēs pierādām ar reāliem darbiem.” J.Straume informēja augsto viesi par parlamenta un valdības paveikto, gatavojoties dalībai Ziemeļatlantijas aliansē, tostarp Rīcības plāna dalībai NATO realizāciju un aizsardzības budžeta plānveida palielināšanu, kas nostiprināta likumdošanas aktos. “Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšana liecina par Saeimas vairākuma atbalstu Latvijas virzībai uz NATO un ir garantija, ka mūsu valsts spēs izpildīt tai uzticētos uzdevumus,” norādīja J.Straume. Mūsu parlamenta vadītājs pastāstīja, ka tiek gatavoti šā likuma grozījumi, kuri paredz finansējumu aizsardzības vajadzībām, kas 2003.gadā sasniegs 2 procentus no iekšzemes kopprodukta, saglabāt šādā līmenī vismaz līdz 2008.gadam. NATO ģenerālsekretārs Dž.Robertsons atzina, ka aizsardzības finansējuma nostiprinājums ar likumu ir ļoti nozīmīgs parlamenta veikums, kā arī izteica viedokli, ka NATO dalībvalstis atzinīgi novērtēs to, ka aizsardzības izdevumiem paredzētais budžets būs ilgtermiņa.

Raksturojot sabiedrības integrācijas procesu, J.Straume pastāstīja, ka sekmīgi tiek īstenota sabiedrības integrācijas programma, tostarp latviešu valodas apmācība. “Par šā procesa veiksmīgo norisi liecina arī iedzīvotāju atbalsts Latvijas virzībai uz Ziemeļatlantijas aliansi, kam ir augšupejoša tendence — Latvijas dalību NATO atbalsta 60 procenti iedzīvotāju,” apliecināja Saeimas priekšsēdētājs.

J.Straume informēja viesi par Saeimas likumdošanas darbu korupcijas novēršanā un apkarošanā — komisijās tiek izskatīta likumprojektu pakete, kas precizē rīcību šajā jomā, vairākus tajā ietvertos likumus paredzēts pieņemt jau līdz šā gada vidum.

Sarunas gaitā NATO ģenerālsekretārs pievērsās arī tām izmaiņām likumdošanā, kuras Latvijas parlamentam vajadzētu veikt līdz uzaicinājuma saņemšanai dalībai aliansē. Būtisks ir likums, kas dotu valdībai iespēju elastīgi pieņemt lēmumu par Latvijas bruņoto spēku piedalīšanos operācijās ārpus valsts robežām, jo ir gadījumi, kad NATO spēkiem, lai novērstu krīzes situāciju, ir jārīkojas ļoti strauji. J.Straume atzina, lai gan šajā jautājumā nav bijušas problēmas saņemt parlamenta atbalstu, Nacionālās drošības padomē tiek spriests par iespējamiem likuma grozījumiem. Dž.Robertsons arī akcentēja, ka NATO dalībvalstis ļoti uzmanīgi seko līdzi diskusijai par grozījumiem vēlēšanu likumos saistībā ar latviešu valodas zināšanu prasībām deputātu kandidātiem un sagaida, ka Latvijas parlaments ņems vērā Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas aicinājumu grozīt vēlēšanu likumus. J.Straume informēja, ka parlamentā un sabiedrībā par šo jautājumu notiek plaša diskusija, un pauda cerību, ka tās rezultāts būs pozitīvs.

Sarunas noslēgumā NATO ģenerālsekretārs sacīja: “Latvijai tās virzībā uz Ziemeļatlantijas aliansi šis ir izšķirošais gads, un parlamentam šajā procesā ir ne mazāk svarīga loma kā valdībai.”

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 21. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu.

Dž. Robertsons atzina, ka izmaiņas likumdošanā — konkrēti vēlēšanu likumā — būšot svarīgs nosacījums Latvijas virzībai uz NATO. A. Bērziņš pastāstīja, ka vienlaikus ar labojumiem vēlēšanu likumā tiek domāts arī par pasākumiem latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanā.

Ministru prezidents informēja, ka valstī notiek aktīvs darbs pretkorupcijas jautājumu sakārtošanā. A. Bērziņš norādīja, ka valdība apstiprinājusi virkni likumdošanas aktu pretkorupcijas jomā. Saeimā tie tiks izskatīti steidzamības kārtā. Gaidāms, ka tiks ieviesta fizisko personu īpašuma sākumdeklarēšana, darbu sāks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, šiem un citiem pretkorupcijas pasākumiem budžetā paredzēti līdzekļi.

A. Bērziņš interesējās par NATO un Krievijas attiecībām. NATO ģenerālsekretārs atzina, ka kopš 11. septembra notikumiem Latvijas kaimiņvalsts rīcība kļuvusi pragmatiskāka. NATO ģenerālsekretārs piebilda, ka, viņa skatījumā, alianse optimistiski raugās uz Krieviju kā uz sadarbības partneri. Viņš norādīja, ka, iesaistoties cīņā pret starptautisko terorismu, Krievija sasniegusi jaunu attīstības pakāpi. Dž. Robertsons un A. Bērziņš kopīgi secināja, ka NATO un Krievijas attiecību ieiešana pragmatiskā gultnē sekmēs arī Baltijas valstu iestāšanos Ziemeļatlantijas aliansē.

Ministru prezidents ielūdza NATO ģenerālsekretāru uz jūlijā gaidāmo Viļņas desmitnieka tikšanos Rīgā, tas būs svarīgs šīs grupas pasākums, uz kuru tiks aicināti desmit NATO kandidātvalstu premjerministri. Dž. Robertsons atzinīgi novērtēja Viļņas desmitnieka iniciatīvu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie aizsardzības ministra

NATO ģenerālsekretārs lords Džordžs Robertsons vakar tikās ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski.

Amatpersonas pārrunāja demokrātijas nostiprināšanos Latvijā, Latvijas aizsardzības sistēmas attīstību un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) prioritātes — pašaizsardzības spēju un specializēto vienību, kā arī savietojamības ar NATO spēkiem spēju attīstīšanu. Ģ.V.Kristovskis uzsvēra, ka Baltijas jūras valstu reģions nākotnē varētu kļūt par vienu no stabilākajiem un drošākajiem reģioniem Eiropā, iekļaujoties kopējā drošības sistēmā. Tāpat Latvijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības sistēmas kopējās attīstības tendences ir balstītas uz efektivitātes un mūsdienīgu risinājumu principiem, veidojot ikgadējus, vidēja un ilgtermiņa attīstības plānus. Tas dod iespēju prognozēt tālāku attīstības perspektīvu, kas savukārt liecina, ka jau šodien tiek domāts par Latvijas zinātnieku piesaisti militārās nozares tehnoloģiju pilnveidošanā, lai efektīvi pārvarētu nākotnes riskus. Ģ.V.Kristovskis arī atzīmēja demokrātisko procesu attīstību un Saeimas atbalstu gan aizsardzības budžeta pieauguma un izlietojuma jautājumos, gan operatīvi sniegto parlamenta atbalstu Latvijas vienības dalībai starptautiskajā pretterorisma operācijā “Enduring Freedom” Dānijas vienības sastāvā.

Lords Džordžs Robertsons atzinīgi novērtēja Latvijas aizsardzības sistēmas praktisko veikumu, īstenojot Rīcības plānu dalībai NATO, kā arī par veiksmīgu atzina sekmes, attīstot jauno NBS struktūru. NATO ģenerālsekretārs ir labi informēts par Latvijas straujo attīstību valsts aizsardzībā. Sarunā ar Latvijas aizsardzības ministru Dž.Robertsons uzsvēra, ka svarīgākais ir īstenot plānoto, atbrīvojoties no vecās domāšanas, nostiprināt demokrātijas principus, kā arī par svarīgu atzina nodrošināt aizsardzības sistēmas attīstības pamatus ar likumu par aizsardzības budžetu 2% apjomā no iekšzemes kopprodukta arī pēc 2003.gada.

Kaiva Liepiņa, ministra preses sekretāre

Pie ārlietu ministra

Vakar, 21. februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar NATO ģenerālsekretāru Džordžu Robertsonu, kurš uzturas darba vizītē Latvijā, lai iepazītos ar Latvijas sagatavotību dalībai NATO.

Ārlietu ministrs informēja ģenerālsekretāru par Latvijas ekonomisko attīstību, veiksmīgajām iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību, sabiedrības integrācijas un korupcijas apkarošanas jautājumiem. Dž. Robertsons īpaši interesējās par vēlēšanu likuma labojumu pieņemšanas izredzēm.

Atzīstot Latvijas veiksmīgo gatavošanos dalībai aliansē, lords Robertsons uzsvēra, ka konkrēts lēmums par valstīm, kas Prāgas sammitā tiks uzaicinātas iestāties NATO, visticamāk izkristalizēsies tikai īsi pirms paša sammita. Ģenerālsekretārs arī atzīmēja, ka, tuvojoties Prāgas sammitam, Latvijas piemērotība dalībai NATO tiks vērtēta arvien uzmanīgāk. Dž .Robertsons norādīja, ka neviena kandidātvalsts nedrīkst apstāties pie paveiktā, bet ir jāturpina rūpīgi pildīt Rīcības plānu dalībai NATO.

 

Ārlietu ministrijas preses centrs