Kā divi seni, labi kaimiņi

24. februārī Igaunijā — Neatkarības diena

Juhans Haravē, Igaunijas vēstnieks Latvijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— Sākot interviju, vispirms atļaujiet jūsu personā sveikt Igauniju sakarā ar tās sportistu augstajiem sasniegumiem ziemas olimpiskajās spēlēs Soltleiksitijā. Vai sekojat līdzi igauņu un latviešu sportistu panākumiem olimpiādē?

— Jā, protams, sekoju tiem līdzi, cenšos katru dienu atrast laiku olimpiādes notikumu vērošanai televīzijā. Igaunijas slēpotāju veiksme olimpiādē igauņiem, bez šaubām, būs vissvarīgākais šīs ziemas notikums, bet spēles taču vēl nav beigušās... Ļoti labi pazīstu Otepē novadu, kur uzvarām vai vismaz augstām vietām starptautiskās sacensībās gatavojas daudzi mūsu slēpotāji un slēpotājas. Turpat netālu ir pagājušas arī manas bērnības ziemas un vasaras. Atceros no tiem laikiem teicienu, ka Otepē bērni vispirms sāk slēpot un tikai pēc tam staigāt. Novēlu arī Latvijas sportistiem veiksmes Soltleiksitijā.

— Ar kādām izjūtām sagaidāt 24. februāri? Kādas atmiņas šis datums — Igaunijas neatkarības diena — jums izraisa?

— Pēdējos četrus gadus pēc kārtas ir nācies mūsu valsts neatkarības dienu svinēt un gatavoties tās atzīmēšanai Rīgā. Vēstniecībai tas ir īpaši saspringts un satraukuma pilns laiks. Tad ikviena publiska pasākuma sarīkošana prasa sevišķu precizitāti un korektumu. Dabiski, ka tikai tad, kad visas organizatoriskās rūpes ir laimīgi beigušās un ikdienas sasprindzinājums ir daudzmaz noplacis, dvēselē iezogas arī pacilātība. Šogad gan tieši 24. februārī jau varēsim bez sasprindzinājuma atvērties labām un skaistām domām, jo Igaunijas Republikas Neatkarības dienas oficiālās svinības vēstniecībā notiks dažas dienas agrāk.

— Ko, jūsuprāt, esat paveicis Igaunijas un Latvijas tuvināšanās labā, gandrīz četrus gadus pildot Igaunijas vēstnieka amata pienākumus Latvijā?

— Lai cik dīvaini tas izklausītos, varu pat sacīt, ka gluži vai neko. Jo Latvija un Igaunija jau visādā ziņā ir tik tuvas zemes, tik savstarpēji labvēlīgi kaimiņi, arvien esmu centies vien saglabāt šīs īpaši draudzīgās attiecības.

— Kā vērtējat Latvijas un Igaunijas ekonomiskās attiecības — līdz šim, pašlaik un turpmāk?

— Mūsu savstarpējās ekonomiskās attiecības ir ļoti aktīvas. Latvijā darbojas vairāk nekā 800 igauņu uzņēmēju — tas nepavisam nav maz. Turklāt nesen mūsu ārlietu ministru parakstītā Igaunijas Republikas un Latvijas Republikas starpvaldību konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem noteikti veicinās Igaunijas un Latvijas ekonomisko sakaru paplašināšanos. Kaut arī mums par līdzšinējiem un pašreizējiem ekonomiskajiem sakariem, nudien, nav ko īpaši gausties, to tālākas paplašināšanas iespējas, protams, ir, un tas attiecas ne tikai uz enerģētiku vai tūrismu vien.

— Vai turpmākā nākotnē nevarētu mainīties Igaunijas ārpolitiskais un iekšpolitiskais kurss sakarā ar valsts augstāko amatpersonu nomaiņu pēdējā laikā?

— Mūsu ārpolitikas prioritātes noteikti nav mainījušās valdības maiņas dēļ. Līdzdalība NATO un Eiropas Savienībā arī turpmāk būs mūsu galvenie mērķi, un tas, bez šaubām, iespaido arī mūsu iekšpolitiku. Bet iekšpolitiku, protams, valdības maiņa ietekmē tiešā veidā. Cik lielā mērā, to redzēsim nākotnē.

— Ar ko nodarbosities pēc tam, kad drīz vien būs beidzies jūsu vēstnieka pilnvaru laiks Latvijā?

— Kad šis laiks beigsies, ļoti gribētu vispirms atpūsties un pamatīgi izanalizēt visu, kas paveikts, esot vēstniekam Latvijā. Ja mani pakalpojumi būs vajadzīgi, palikšu kādā diplomātiskā dienesta amatā. Bet par to gan vēl ir pāragri runāt, jo vēl jau neesmu šķīries no vēstnieka pienākumiem.

— Cik lielā mērā šajā laikā jums ir izdevies apgūt latviešu valodu un iepazīties ar latviešu kultūru?

— Latviešu valodu zinu labāk nekā jebkad agrāk. Arī latviešu kultūru, manuprāt, varēju iepazīt pietiekami, tiesa gan, tikai tik daudz, cik to atļāva laiks.

— Vai ir izdevies pietiekami regulāri un daudzpusīgi iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar mūsdienu Igaunijas kultūru, mākslu un literatūru?

— Iepazīstināt latviešu publiku ar mūsdienu Igaunijas kultūras dzīvi esam varējuši diezgan daudzveidīgi, galvenokārt pateicoties mūsu vēstniecības telpās ierīkotajai izstāžu zālei. Igauņu mākslinieki ir ļoti ieinteresēti parādīt savus darbus Latvijā, un to mēs tad arī esam veicinājuši. Tikai pagājušajā gadā vien esam sarīkoto izstāžu apmeklētājus iepazīstinājuši ar Naimas Neidres, Benjamina Vasermana, Navitrollas, Tomasa Vinta, Ago Rūsa, Mānusa Mikela un citu Igaunijā populāru mākslinieku varējumu un savdabību. Būtisks notikums Igaunijas kultūras dzīvē bija kādreiz Rīgā dzīvojušā igauņu tautas dziesminieka un valodnieka Kristiāna Jāka Petersona 200. dzimšanas dienas svinību pasākumi Rīgā. Esmu pārliecināts, ka tā sauktajā kultūrdiplomātijā var daudz ko vairāk paveikt, bet tad mums sava darbība būtu vēl aktīvāk jāizvērš ārpus vēstniecības sienām.

— Ko jūs vēlētos vēl pateikt “Latvijas Vēstneša” lasītājiem saistībā ar Igaunijas Neatkarības dienu?

— Lai visur šajā dienā plīvo karogi — Igaunijas valstij ir 84 gadi!

Kristīne Ducmane  — “Latvijas Vēstnesim”