Lai rīkojamies konkrēti

Ministru prezidents Andris Bērziņš intervijā Latvijas Radio vakar, 21.februārī

No intervijas Latvijas Radio 21. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Aidis Tomsons

— … Šobrīd ir aktuāls jautājums par diviem projektiem, kurus varētu skatīt valdība. Proti, Rīgas dome ir lūgusi nodot viņu īpašumā objektus — pirmais, kas ļoti daudziem jau rīdziniekiem tagad pazīstams, ir Saulesdārzs. Kā mēs zinām, ir skatīts jautājums par šī objekta nodošanu privatizācijai. Kāds ir jūsu personiskais viedoklis?

A.Bērziņš: — Šo jautājumu vajadzētu sadalīt divās daļās. Viena ir politiskā jeb emocionālā daļa, un šajā sakarā es gribētu teikt, ka virkne deputātu jau uzdeva jautājumu izglītības un zinātnes ministram, un ministrs uz šo jautājumu ir atbildējis. Otra lieta ir juridiskā — rīcība no juridiskā viedokļa, kā ir rīkojusies valdība, nododot privatizācijai, — pilnīgi pareiza; Saeima savulaik pieņēma lēmumu, ka sabiedriskām organizācijām piederošs īpašums tiek reģistrēts kā valsts īpašums, un savukārt Rīgas dome, ja vēlas kādu īpašumu vai kādu zemi izmantot kādām vajadzībām, tiešām var vērsties pie valdības ar lūgumu vai nu tāpat nodot, vai mainīt vienu zemesgabalu pret otru.

Un Rīgas pilsēta ir ļoti bagāta, tai ir arī zemes līdzīgās teritorijās, tā ka tas viss ir jautājums, kas jākārto, bet jākārto ir ļoti konkrēti ar konkrētu administratoru starpniecību.

— Nu, šajā gadījumā, es saprotu, būs konkrēts lēmums un konkrēts lūgums jums nodot šo gabalu.

A.Bērziņš: — Nē, paldies par šo konkrēto lūgumu; es atkal to adresēšu tiem cilvēkiem, kuri pārvalda valsts īpašumus, un tie šajā gadījumā ir Valsts nekustamo īpašumu aģentūra un Privatizācijas aģentūra — lai viņi sēžas pie galda un vienojas. Taču varēja jau izdarīt pilnīgi pretēji — tā vietā, lai sūtītu man vēstules, varēja vienkārši nozīmēt konkrētus cilvēkus, iet runāt par konkrētām lietām un tad ar kopīgu konkrētu vienošanos nākt jau uz Ministru kabinetu, lai Ministru kabinets pieņem lēmumu.

— No cilvēciskā viedokļa raugoties, tāds risinājums, ka to pārvalda Rīgas dome, nevis tas tiek privatizēts, jūsuprāt, būtu pieņemams?

A.Bērziņš: — Man nav nekādu iebildumu pret jebkuru pārvaldes formu, taču līdzšinējā kārtība, kāda bija izveidojusies Saulesdārzā, ka apkures nebija un visa iestāde bija vienos parādos un dzīvoja neizremontētās telpās, arī nav laba. Tagad pēc šo ēku iznomāšanas, kā man stāstījuši, tur ir viss izremontēts, viss ir kārtībā, parādi nomaksāti, 200 mazpulcēnu darbojoties, turpinot strādāt siltumā, apģērbti, labās telpās, tā ka tas jautājums ir cits. Jautājums ir par to, kā attiecīgā ministrija slēdz līgumus par to, ka šī teritorija paliek publiski izmantojama.

— Runājot par Latvijas Televīziju, Latvijas Radio un sabiedriskajām raidorganizācijām un iespējamām abonentmaksām — vakar arī Latvijas Televīzija raidīja garu diskusiju starp Latvijas Televīzijas darbiniekiem un Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem, un šīs diskusijas laikā, un arī šodien padome ir apsolījusi, ka viņa trešo reizi nāks pie visām politiskajām partijām ar lūgumu vismaz pateikt, vai abonentmaksām nākotnē ir vai nav jābūt. Un jūs esat vienas partijas pārstāvis, vadītājs.

A.Bērziņš: — Jāskatās, pirmkārt, kāds būs šis priekšlikums. Ja es pareizi atceros, iepriekšējais priekšlikums tika izteikts Andra Šķēles valdības laikā, Radio un televīzijas padome griezās ar priekšlikumu noteikt abonentmaksu, pieliekot iedzīvotājiem šo abonentmaksu klāt pie elektrības maksājumiem. Godīgi sakot, manā rīcībā nav aprēķinu, cik šāda veida administrēšana izmaksās, kā kontrolēs, vai cilvēki ir samaksājuši vai nav samaksājuši, kā notiks šie savstarpējie pārrēķini, tā ka tīri teorētiski es pieļauju iespēju, ka varētu būt abonentmaksa, tikai jautājums, protams, kā to efektīvi, labi iekasēt. Man liekas, ka ideja pielikt klāt pie elektrības nav tā labākā.

— Jūs solāt rūpīgi apsvērt un šim jautājumam pievērst uzmanību?

A.Bērziņš: — Ja tas būs konkrēts priekšlikums ar konkrētiem aprēķiniem, ar konkrētām kalkulācijām, ar konkrētiem priekšlikumiem, kā šo abonentmaksu savākt, kāpēc ne.

— Un, ja arī tas priekšlikums būs tāds, bet, nu, tur dažas nianses jūs, piemēram, neapmierina — elektrība vai cits veids, vismaz diskusija iesākta un turpināta...?

A.Bērziņš: — Diskusijas, man liekas, mums notiek kādus divus trīs gadus par šo tēmu, un diskusiju acīmredzot mēs varam arī turpināt, un tad ir jāskatās, kas ir izdevīgāk un efektīvāk — vai šādā veidā operēt ar abonentmaksājumiem vai gluži vienkārši no nākošā gada palielināt budžetu radio un televīzijai.

— Divi varianti?

A.Bērziņš: — Jā, man jau liekas, ka budžeta palielināšana ir vienkāršāka, skaidrāka, saprotamāka, programmējamāka un kontrolējamāka.

— Jūs piekrītat, ka budžets televīzijai būtu jāpalielina?

A.Bērziņš: — Šāda prasība palielināt budžetu ir pilnīgi visām valsts iestādēm, ieskaitot arī uzņēmumu “Latvijas Televīzija”. Taču es gribētu pievienoties tam, ko vakar šajā diskusijā teica Šlāpina kungs, — ka ir vēl vesela virkne, pēc manām domām, neapgūtu iespēju un dažnedažādu saimniecisku pasākumu, kā optimizēt un iegūt papildu resursus televīzijā.

— Sociālais nodoklis, pareizāk sakot, sociālā apdrošināšana. Kā mēs zinām, to maksā lielākā daļa darba devēju, un vienu — mazāko daļu — arī darba ņēmēji. Jūs sarunā ar Darba devēju konfederāciju savulaik esat paudis atbalstu tam, ka šis maksājums būtu jāliek “puse uz pusi” un ka tas varētu būt no nākošā gada. Kā mēs zinām, arodbiedrības protestē, šobrīd Saeimā notiek diskusijas. Kāds ir jūsu viedoklis šobrīd?

A.Bērziņš: — Saeimā šobrīd diskusijas gan nenotiek, diskusijas notiek acīmredzot arodbiedrībās, bet tik tiešām diskusijas notika, šādas diskusijas bija trīspusējā darba devēju, darba ņēmēju un valdības kopējā apspriedē. Šajā apspriedē es piedalījos un teicu, ka valdībai nav jāfilozofē par tā vai cita likuma esamību, bet vienkārši likums ir jāpilda, jo likums ir pateicis to, ka no 1.janvāra šim maksājumam ir jābūt sadalītam līdzvērtīgās daļās: viena puse — darba devējs, otra puse — darba ņēmējs. Taču šeit kā partijas vadītājam man jāsaka, ka mums ir “Latvijas ceļa” kongresa rezolūcija, ar kuru mēs faktiski esam pateikuši, ka esam pret šī nodokļa pārdali, jo situācija ir šāda: tagad sakarā ar iestāšanos un ar saistību uzņemšanos Eiropas Savienībā un arī, starp citu, ar vienu Satversmes tiesas spriedumu turpmāk vairs nav svarīgi, kurš ir maksājis vai kurš nav samaksājis šo savu sociālās apdrošināšanas maksājuma daļu. Svarīgākais ir cits — ka tam cilvēkam šī daļa ir uzskaitīta un viņam pienākas. Mēs esam pat nosūtījuši valdības grozījumus likumdošanā uz Saeimu, un šī likumdošana tūlīt stāsies spēkā, tur ir teikts: cilvēkam pienākas, tad, neatkarīgi no tā, vai viņa darba devējs vai viņa darba ņēmējs ir samaksājis vai nav, viņam šīs sociālās garantijas pienākas. Protams, pēc tam no šī darba devēja tiek piedzīts. Tādējādi šobrīd nav principiāli nekādas lielas atšķirības, vai to sadala pilnībā uz pusēm, sadalot starp vienu vai otru — tas vienalga, šī kopējā summa ir darbaspēka izmaksās.

— Kopējā summa — tas ir skaidrs. Jautājums ir — ja šis dalījums, kāds ir līdz šim, tiek pārdalīts, tas nozīmē, ka cilvēki, kas ir darba ņēmēji, šajā gadījumā es vai visi mani kolēģi, jebkurš saņems mazāku algu, jo vairāk aizies no viņu puses nodokļos, un darba devējs savukārt vairāk ietaupīs. Kur ir sava loģika?

A.Bērziņš: — Trīspusējās padomes sēdē tieši šādi šo jautājumu stādīja, ja nemaldos, Radzēviča kungs, savukārt Gavrilova kungs, kurš pārstāv Latvijas Darba devēju konfederāciju, teica, ka arī privātie uzņēmēji nav nekādi kaitnieki pret saviem darbiniekiem, ka viņi atradīs veidu, kādā veidā kompensēt, lai darba neto samaksā cilvēks nesaņemtu mazāk. Viņi pat apsolīja sagatavot informāciju uz nākamo darba devēju, darba ņēmēju un valdības trīspusējo apspriedi par ļoti konkrētiem pasākumiem, kādi jau ir veikti un kāds cilvēku loks ir aptverts ar šīm lietām. Tā ka jums es vienīgi varu teikt: ja jums ir ar Latvijas Radio ģenerāldirektoru koplīgums, tad acīmredzot Latvijas Radio ģenerāldirektors neko citu nevarēs darīt, kā vienīgi, ja šāda pārdale būs, kompensēt jums...

— ...paaugstināt algu...

A.Bērziņš: — ... iztrūkstošo neto. Tā nebūs algas paaugstināšana, tā formāli būs paaugstināšana, jo svarīgi jau ir, cik cilvēks saņem kā neto algu uz rokas, tīrā naudā, kā mēs sakām.

Pēc ieraksta “LV” diktofonā