Lai allaž galvenie mērķi būtu valsts mērķi

Par projektu “Augstāko ierēdņu rotācija”

Augstāko ierēdņu rotācijas sistēmas izveide un ieviešana līdz šā gada rudenim ir gan viens no “Valsts pārvaldes reformas stratēģijā no 2001. līdz 2006. gadam” izvirzītajiem uzdevumiem, gan arī viens no valdībā apstiprinātajiem pasākumiem pagājušā gada Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā norādīto trūkumu novēršanai valsts pārvaldē. Rotācijas sistēmas sagatavošana ir tikai sākusies, vakar, 21. februārī, preses konferencē informēja Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) priekšnieks Armands Kalniņš. VCP izstrādātais projekts ir apspriests valsts sekretāru sanāksmē. Darbs projekta izveidē turpināsies.

Rotācijas sistēmas pamats Latvijas normatīvajos dokumentos atrodams visai sen — jau 1995. gadā pieņemtajā Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcijā tika paredzēts, ka viens no ierēdņu darbības galvenajiem principiem ir universālās darbības princips. Tas nozīmē, ka civildienestam tiek sagatavoti profesionāli vadītāji, kuri, pastāvot zināmiem nosacījumiem, noteiktu laiku var vadīt vienu iestādi, bet pēc kāda laika tikpat sekmīgi — citu.

Šāda prakse ir daudzās valstīs: ir noteikts termiņš — pieci vai divreiz pieci gadi, kad darbinieks iegūst pietiekami labu pieredzi vienā institūcijā, un pēc tam viņš tiek pārcelts darbā uz citu iestādi, pastāstīja A. Kalniņš.

Rotācija ir viena vai vairāku ierēdņu vienlaicīga pārcelšana citos amatos tajā pašā vai citā valsts pārvaldes iestādē valsts interesēs. Šī sistēma neizslēdz iespēju, ka kāds vadītāja vietnieks tiktu pārcelts darbā par iestādes vadītāju, norādīja VCP priekšnieks.

Rotācijas sistēma tiks ieviesta, lai sasniegtu trīs mērķus: pirmkārt, lai nodrošinātu pārceļamā ierēdņa attīstību, kvalifikācijas celšanu, risinot dažāda rakstura problēmas un iegūstot dažādu pieredzi; otrkārt, lai nodrošinātu iestādes attīstību, pārņemot labo praksi no citas iestādes; treškārt, lai pilnveidotu starpnozaru koordināciju un sekmētu sadarbību starp dažādām valsts pārvaldes iestādēm.

A. Kalniņš norādīja, ka vairāki ārvalstu eksperti ir atzinuši, ka Latvijā pašlaik dominē atsevišķas nozares pārzināšana un ne vienmēr augstākā līmeņa ierēdnis ir spējīgs aptvert valsts mērķus kopumā. Eksperti uzskata, ka rotācijas sistēmas ieviešana ļaus izveidot vienotu civildienestu, kurā nozaru intereses nebūs pārsvarā pār kopējām valsts interesēm. Otrs svarīgs iemesls šīs sistēmas ieviešanai ir pieredzes un kompetences nodošana — pārceļot kādas ministrijas valsts sekretāru uz citu ministriju, tiks izmantota iepriekšējā darbā uzkrātā pieredze, tā uzlabojot civildienesta darba kvalitāti.

A. Kalniņš atgādināja, ka jau tagad VCP saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37. panta pirmo daļu ierēdni valsts interesēs var pārcelt citā atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatā arī citā valsts pārvaldes iestādē, ja ir pieņemts Ministru kabineta (MK) lēmums par pārcelšanas nepieciešamību. Tas gan neattiecas uz iestāžu vadītājiem, piebilda VCP priekšnieks.

Pašlaik vēl nav īsti skaidrs, cik plašs būs to augstākā līmeņa ierēdņu loks, uz kuriem tiks attiecināts rotācijas princips. A. Kalniņš pieļāva, ka šis loks aptvers ministriju valsts sekretārus, pakļautībā un pārraudzībā esošo valsts iestāžu vadītājus un to vietniekus, kopumā 240 ierēdņus. Viens no projekta variantiem paredz augstāko ierēdņu rotācijai pakļaut arī ministriju departamentu direktorus, tomēr VCP priekšnieks uzskata, ka šajos amatos ir attiecīgās nozares speciālisti, kuru darbā nedominē profesionālās vadītāja prasmes.

Rotācijas sistēma neattieksies uz Ārlietu ministrijas centrālo aparātu un vēstniecībām, kur jau tagad tiek īstenota iekšējas rotācijas sistēma.

Ierēdņu pārcelšana ir cieši saistīta ar amatu kvalifikācijas kategorijām, atzina A. Kalniņš. Pašlaik ir 22 kategorijas. Tas ir viens no ierobežojošiem faktoriem, jo ierēdni nav iespējams pārcelt augstākas vai zemākas kvalifikācijas kategorijas amatā. Iespējams, ka tiks samazināts kategoriju skaits vai arī veikti grozījumi Valsts civildienesta likumā, kas paredzētu, ka pārcelšana varētu būt arī līdz divām kategorijām augstāk vai zemāk.

Nozīmīga loma augstāko ierēdņu rotācijas sistēmā ir arī jaunās darba samaksas sistēmas ieviešanai. Ja darba samaksas sistēma tiks ieviesta pēc iestāžu grupām — ministrijām, pārraudzības iestādēm, pakļautības iestādēm, rotācijas sistēmu ieviest nevarēs, jo šajā gadījumā nebūs iespējams pārcelt augstākos ierēdņus no iestādēm, kurās jaunā darba samaksas sistēma darbosies, uz atbilstošas kvalifikācijas kategorijas amatu iestādē, kur tā nebūs ieviesta. A. Kalniņš uzskata, ka viens no rotācijas sistēmas ieviešanas nosacījumiem ir darba samaksas sistēmu ieviest pēc amatu kvalifikācijas kategorijām, jo kategorijas ietvaros algu starpība nav būtiska.

Kā norādīja A. Kalniņš, Latvijas likumdošanā ir teikts, ka pārcelšanai amatā nav nepieciešama ierēdņa piekrišana. Tomēr pasaulē arvien vairāk balstās uz brīvprātības principu, jo, pārceļot ierēdni pret viņa gribu, var gadīties, ka viņš atstāj civildienestu. Lai tā nenotiktu, Latvijā līdzīgi kā citās valstīs varētu īstenot mobilitātes programmu, kurā noteikts, ka ierēdnis pusgadu vai gadu pirms pārcelšanas skaidri zina, kādā amatā viņš tiks pārcelts. Tādējādi ierēdnim tiek dota iespēja stažēties un pakāpeniski gatavoties jauno pienākumu veikšanai.

Ierosinājumus pārcelšanai amatā varēs izteikt gan ministrija, ņemot vērā iekšējā audita rezultātus, gan augstākais ierēdnis pats. Viņš gan nevarēs norādīt, kuru amatu vēlas ieņemt, tomēr vēlamā virzība ar ierēdni tiks pārspriesta. Ja kādā iestādē darbs nevedas, tad vadītāja pārcelšana amatā tiks veikta obligāti.

VCP izstrādātais projekts “Augstāko ierēdņu rotācija” tika izvērtēts valsts sekretāru sanāksmē 7. februārī. Tuvākajā laikā VCP jāizstrādā kritēriji augstāko ierēdņu rotācijai un mehānisms tā īstenošanai, kā arī jāveic rotācijas sistēmas risku analīze. A. Kalniņš norādīja, ka valsts sekretāru priekšlikumi projektā tiks iestrādāti mēneša laikā, tomēr tālākā jautājuma virzīšana izskatīšanai valdībā ir saistīta ar jaunās darba samaksas apstiprināšanas gaitu.

Marika Līdaka, “LV” nozares redaktore