Kad izpratne var kļūt par ceļazīmi nākotnē

Tuvojoties brīdim, kad Latvija gatavojas noslēgt iestāšanās sarunas Eiropas Savienībā (ES), sabiedrības informēšana kļūst par vienu no vissvarīgākajiem uzdevumiem, vakar, 21. februārī, iepazīstinot žurnālistus ar Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā jauno informēšanas programmu 2002. gadam, teica Eiropas Komisijas paplašināšanās ģenerāldirektorāta darbinieks Benedikts Ņūvenhuss. Sabiedrības informēšanas jaunajai programmai Latvijā Eiropas Komisija piešķīrusi 550 tūkstošus eiro.

Tuvojoties dalībai rītdienas Eiropā

“Pēdējo trīs četru gadu laikā mēs esam diezgan aktīvi un sekmīgi strādājuši, lai skaidrotu kandidātvalstu iedzīvotājiem, kas ir Eiropas Savienība, kā tā darbojas un kāda nozīme ir iestāšanās sarunām, bet šobrīd mēs esam sasnieguši brīdi, kad tiek sāktas sarunas par smagākajiem jautājumiem, kā, piemēram, lauksaimniecība, strukturālie un reģionālie fondi, un šie jautājumi prasa īpašu pieeju un skaidrošanas darbu,” atzina B. Ņūvenhuss.

Šis ir nozīmīgs laiks, kad sabiedrības informēšana kļūst par vienu no izšķirošajiem faktoriem paplašināšanās procesā, jo pēc kandidātvalstu pievienošanās līgumu parakstīšanas, kas — pēc optimistiskākā scenārija — varētu norisināties jau šī gada beigās, būs kārta šo līgumu ratifikācijai — tātad jāpanāk atbalsts paplašināšanas procesam gan kandidātvalstīs, gan dalībvalstīs. Mēs, protams, ceram, ka iedzīvotāju vairākums gan Latvijā, gan citās kandidātvalstīs atbalstīs iestāšanos ES, bet tas neapšaubāmi ir jāizlemj pašiem iedzīvotājiem, preses konferencē teica B. Ņūvenhuss un EK delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs.

“Neraugoties uz faktu, ka Latvijas pievienošanās ES varētu notikt tikai 2004. gadā un līdz tam vēl ir nepieciešams pozitīvs iznākums referendumā, manuprāt, mūsu galvenais uzdevums turpmāk ir skaidrot Latvijas sabiedrībai, kādas izmaiņas to sagaida, Latvijai kļūstot par ES dalībvalstis,” norādīja E. Rasbašs.

Ir nepieciešama ļoti vispusīga informācija katrai iedzīvotāju grupai par to, kādas konkrētas izmaiņas sagaidāmas viņu dzīvē. “Specifiska informācija ir nepieciešama ikkatram, gan lauksaimniekiem, gan studentiem, gan pensionāriem, bet personīgi mani īpaši uztrauc mazie un vidējie uzņēmēji, kam, līdzīgi kā lielajiem uzņēmumiem, kas jau pašlaik darbojas ES tirgū, tuvākajos divos gados nāksies pielāgoties milzīgam apjomam jaunu likumdošanas aktu, ko Latvijas parlaments un valdība pieņem, pārņemot ES likumdošanu, bet, sākot ar pirmo dienu ES, ikvienam uzņēmumam nāksies strādāt saskaņā jau ar visiem ES spēkā esošajiem likumdošanas aktiem,” teica E. Rasbašs.

Plānojot informēšanas projektus

Šā gada informēšanas darba programma sagatavota, ievērojot 2000. gada maijā apstiprināto EK Paplašināšanās komunikāciju stratēģiju 2000. — 2006.gadam. Viens no šīs stratēģijas pamatprincipiem ir izplatīt iespējami objektīvāku informāciju par Eiropas Savienību, izvairoties no vienpusīgas un tendenciozas informācijas sniegšanas. Galvenais balsts sabiedrības informācijas programmas izpildē ir 2000. gada maijā Rīgā atklātais Eiropas Savienības informācijas centrs, kurā tiek realizēta liela daļa sabiedrības informēšanas projektu. Par otru svarīgāko mērķi savā informācijas stratēģijā Eiropas Komisijas delegācija Latvijā ir izvirzījusi informācijas nodrošināšanu par Eiropas Savienību ārpus Rīgas, jo atšķirībā no Rīgas, kur dažādu informācijas centru ir diezgan daudz, Latvijas laukos informāciju par ES iegūt ir diezgan problemātiski. Pie šī uzdevuma ticis aktīvi strādāts jau visu pagājušo gadu, izveidojot ES informācijas punktus Latvijas rajonu bibliotēkās un rīkojot specializētas ES informācijas dienas dažādās Latvijas pilsētās un pagastos.

2002. gada sabiedrības informēšanas programmas ietvaros tiks turpināti daudzi iepriekšējos gados veiksmīgi sāktie projekti, kā arī tiks veidoti vairāki jauni. Nozīmīgs jaunums ir jau šobrīd izsludinātais konkurss, kurā aicinātas piedalīties nevalstiskās organizācijas, skolas, bibliotēkas un citi interesenti. Šis ir projektu konkurss, kura ietvaros paredzēts finansēt dažādus projektus, kas sniegtu informāciju par Eiropas Savienību un Latvijas integrāciju tajā. Ļoti svarīgs ir fakts, ka konkursā savu dalību var pieteikt ne tikai organizācijas, kas atbalsta Latvijas integrāciju ES, bet arī šīs integrācijas pretinieki. Konkursa galvenais uzdevums ir veicināt sabiedrības informētību, izvairoties no vienpusīgas informācijas sniegšanas.

Ir izsludināts konkurss reģionālajām radiostacijām par oriģinālraidījumu veidošanu, kuros tiktu atspoguļota Latvijas integrācija Eiropas Savienībā. Jaunums ir arī studentu zinātnisko darbu konkurss par tēmu “Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts”. Drīzumā plānots arī izsludināt konkursu žurnālistiem par labāko publikāciju Eiropas Savienības jautājumos.

550 tūkstošu eiro finansējums sabiedrības informēšanai piešķirts no ES pirmsiestāšanās finansiālās palīdzības programmas PHARE programmas “Eiropas Komisijas komunikāciju stratēģijas ieviešana Latvijā” ietvaros. Šo programmu īstenos divu Latvijas uzņēmumu — “Consensus PR” un “Eirokonsultants” — konsorcijs, kas uzvarēja pagājušā gada vasarā izsludinātā starptautiskajā konkursā.

Līdzīgas sabiedrības informēšanas programmas tiek īstenotas arī pārējās ES kandidātvalstīs un dalībvalstīs. B. Ņūvenhuss informēja, ka finansējums katrai kandidātvalstij tiek piešķirts, ņemot vērā gan valsts lielumu, gan ES informācijas centru darbības izmaksas katrā atsevišķā valstī, gan sabiedrības atbalsta līmeni integrācijai ES un zināšanu līmeni par šo procesu, kā arī katras valsts spējas EK līdzekļu administrēšanā.

Gan B. Ņūvenhuss, gan E. Rasbašs uzsvēra to, ka EK delegācijas uzdevums nav panākt, lai Latvijas iedzīvotāji referendumā par iestāšanos ES nobalsotu “par”, bet gan sniegt neitrālu un objektīvu informāciju par ES. Kā norādīja G. Ņūvenhuss, EK nav Latvijas valdības tūrisma aģentūra, un Latvijai pašai jārūpējas par savu atpazīstamību ES dalībvalstīs un vietējo iedzīvotāju izpratni par valdības mērķiem, integrējoties ES.

Pārlūkojot līdz šim paveikto

EK delegācijas Latvijā darbs sabiedrības informēšanā ir bijis ļoti aktīvs arī visus iepriekšējos gadus. Kā preses konferencē informēja EK delegācijas Latvijā Preses un informācijas nodaļas vadītāja Žaneta Ozoliņa, kopumā kopš 1996. gada EK delegācija Latvijā ieguldījusi jau aptuveni divus miljonus eiro sabiedrības informēšanai. Pēdējos trīs gados organizēts ap 300 dažādu lekciju, semināru un pasākumu, izdotas 14 dažādas publikācijas, kuru kopējais metiens ir 150 tūkstoši eksemplāru. Kopš 1999.gada iznākuši 17 Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā apkārtraksta “Sveiks Eiropā!” numuri. Sadarbībā ar astoņām dažādām radiostacijām pārraidītas 283 radio programmas. Septiņās TV programmās pārraidīts 41 raidījums. Ir notikuši 10 konkursi, kuros kopumā piedalījušies vairāk nekā 2,5 tūkstoši cilvēku no visas Latvijas. Izveidota EK delegācijas Latvijā un ES informācijas centra kopīga mājaslapa internetā. Kopā ar Eiropas integrācijas biroju izveidoti 34 reģionālie ES informācijas punkti. Bet par nozīmīgāko sasniegumu uzskatāma Eiropas Savienības informācijas centra izveidošana Rīgā. Tieši šajā informācijas centrā notikusi liela daļa sabiedrības informēšanas aktivitāšu, un par šā centra darbību liecina fakts, ka kopš tā atvēršanas brīža dažādas informācijas meklējumos to apmeklējuši vairāk nekā astoņi tūkstoši interesentu.

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors