Kad augstāko izglītību vērtējam ar skaitļiem

Oļģerts Krastiņš, Latvijas Universitātes profesors, Inta Ciemiņa, Latvijas Universitātes asociētā profesore, — “Latvijas Vēstnesim”

Augstskolas ir viena no katras valsts augstākajām kultūras virsotnēm. Būtu labi, ja šo augstumu varētu izteikt skaitliski, tāpat kā ģeogrāfijas atlantos var atrast precīzas ziņas par katras valsts augstāko kalnu un dziļāko ezeru. Diemžēl augstskolu “augstums” tādējādi ar vienu skaitli nav izmērāms. Tomēr ir zināmi viedokļi par to, kuras pasaules augstskolas ir visprestižākās, kurās cenšas iekļūt visspējīgākie jaunieši un arī visbagātāko vecāku bērni. Latvijas augstskolām jau tagad vajadzētu atrasties vismaz šādas “rangu tabulas” vidusdaļā, bet turpmākajos gados pacelties tuvu augšgalam.

Tādēļ izglītība un izglītības statistika ir bijusi Latvijas vadošo iestāžu un sabiedrības uzmanības lokā jau kopš valsts neatkarības pasludināšanas. Autoru bibliotēkā ir 785 lappušu biezais Izglītības ministrijas skolu departamenta Darbības pārskats par laika periodu no 1930. līdz 1938. gadam (R.: 1938.). Divdesmitajos gados Latvijas Universitāte regulāri publicēja pārskatus par atsevišķiem akadēmiskajiem gadiem vai piecgadu periodiem. Plašāk pazīstami un biežāk citēti izdevumi ir “Latvijas Universitāte 1919.–1929.” –R.: LU, 1929., 616 lpp.; “Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919.–1939.” –R.: LU, 1939. (I daļa: vēsturiskas un statistikas ziņas par Universitāti un tās fakultātēm –920 lpp.; II daļa: mācības spēku biogrāfijas un bibliogrāfija –648 lpp.). Šai sērijai var pieskaitīt arī LU izdevumu “Zinātne tēvzemei 1918.–1938.” (R.: 1938. –412 lpp.).

No mūsdienu izdevumiem īpaši jāizceļ prof. Heinriha Stroda vadībā sastādītā monogrāfija “Latvijas Valsts universitātes vēsture 1940.–1990.” (R.: LU, 1999. –562 lpp.) un “Latvijas Universitātei – 80” (R.: LU, 1999. –305 lpp.).

Ievērojamus darbus ir sagatavojušas arī citas Latvijas augstskolas, kurus visus šeit nevaram atzīmēt.

Par Latvijas augstskolu problēmām “Latvijas Vēstneša” lasītāji ir daudz uzzinājuši no Latvijas Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājas profesores Baibas Rivžas rakstiem, kura ir ieguvusi pelnītu autoritāti Latvijas Lauksaimniecības universitātē un Latvijas Zinātņu akadēmijā. Par šiem jautājumiem apspriesti interesanti ziņojumi Latvijas Augstskolu profesoru asociācijā.

Bieži par Latvijas “trūcīgāko māsu” uzlūko Latgali. Taču ievērību pelna prof. Zaigas Matules darbi “Augstākā izglītība Latgalē deviņdesmitajos gados”. (Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1998. –91 lpp.) un “Augstākās izglītības attīstība Latgales lauku rajonos 1995.–1997.” (Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1998. –77 lpp. ).

Augstākai izglītībai pievērsusies arī Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) biļetenos “Izglītības iestādes Latvijā”, kuri iznāk kopš 1980. gada. Tajos ir speciāla nodaļa “Augstskolas”, aptverot datus par visām Latvijas augstskolām, kā arī starptautiskus salīdzinājumus.

Turpmāk kā “statistikas spoguli” izmantosim biļetenu “Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001. mācību gada sākumā” (R.: CSP, 2001. –118 lpp.).

Augstskolas un studenti

Vairākām Latvijas augstskolām ir dziļas vēsturiskas saknes. 1919. gada 28. septembrī atklāja Latvijas Universitāti kā pirmo nacionālo universitāti Latvijā.

Divdesmito un trīsdesmito gadu literatūrā var atrast ziņas par Latvijas Mākslas akadēmiju un Latvijas Konservatoriju. Tātad Latvijas neatkarības pirmajam periodam bija raksturīgas trīs augstskolas. 1938. gada 23. decembrī tika apstiprināta Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas Satversme, valstij iegūstot ceturto augstskolu.

Deviņdesmito gadu sākumā Latvijā bija jau 10 augstākās mācību iestādes (iekavās – studentu kopskaits 1990./91. mācību gada sākumā): Latvijas Universitāte (13867); Rīgas Tehniskā universitāte (11328).

Latvijas Lauksaimniecības akadēmija (6190); Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts (3944, tagad likvidēts); Daugavpils Pedagoģiskais institūts (2846); Liepājas Pedagoģiskais institūts (2658); Latvijas Medicīnas akadēmija (2530); Latvijas Valsts Fiziskās kultūras institūts (1156); Latvijas Mūzikas akadēmija (895); Latvijas Mākslas akadēmija (539) (Latvijas tautas saimniecība. Statistikas gadagrāmata’90. – R.: “Avots”, 1991.).

Dati par to augstskolu studentiem, kuru studentu skaits pārsniedz tūkstoti, kā arī par vēsturiski pazīstamo augstskolu studentiem 2000./2001. mācību gada sākumā sniegti 1. tabulā.

Tabulā parādītas augstskolas, kurās studentu skaits pārsniedz tūkstoti, un vēl sabiedrībā plaši pazīstamas augstskolas ar mazāku studentu skaitu. Pilns saraksts atrodams minētajā izdevumā.

Plašākus datus par visu 33 Latvijas augstskolu studentiem var atrast raksta ievaddaļā minētā biļetena “Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001. mācību gada sākumā” 82., 83. lappusē (turpmāk, atsaucoties uz šo izdevumu, norādītas tikai lappuses).

Kā redzams tabulā, joprojām vadošā loma ir Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošajām augstskolām. Tajās mācījās 70,9 tūkstoši studentu. Tomēr diezgan liela nozīme jau ir juridisko personu dibinātajām jeb t.s. privātajām augstskolām. Minētā mācību gada sākumā tādu bija 14 ar 14,1 tūkstoti studentu.

Diezgan daudz šķēpu lauzts par to, vai Latvijas Lauksaimniecības universitātei vajadzētu palikt Zemkopības ministrijas pakļautībā, Latvijas Medicīnas akadēmijai – Labklājības ministrijas, Latvijas Policijas akadēmijai – Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Varbūt lietderīgāk tās visas nodot Izglītības un zinātnes ministrijai? Pēc autoru domām, šis jautājums ir piektšķirīgs.

Ja jau katrai valsts augstskolai ir vajadzīga kāda “jumta” ministrija, tad daudz vairāk tāda būtu vajadzīga juridisko personu dibinātajām augstskolām. Kur ir garantija, ka mums neparādīsies kāda “Augstāko Banku Baltija akadēmija”, kura aiznesīs nebūtībā ne vien studentu mācību naudu, bet arī mūža gadus? Tikai kaut kā valstiski kontrolēt privāto sektoru nu nekādi neatbilst laika garam.

No visiem 101,3 tūkstošiem studentu 58,2% bija pilna laika studenti, bet 41,8 % nepilna laika. Pēdējais termins ir tuvs agrāk lietotajiem “neklātnieki”, “vakarnieki”, “svētdiennieki” – tātad cilvēki, kuri vienlaikus strādā un mācās. Kā redzams, šāds studiju veids, ja arī nav dominējošais, tomēr ir ļoti izplatīts.

33,7% studentu mācījās par valsts un pašvaldību budžeta līdzekļiem, bet 66,3% – tātad vairākums – par maksu. Izdalot budžeta studiju vietas, finansu rīkotāji ir lēmuši diezgan atšķirīgi. Rīgas Tehniskajā universitātē 76,1% studentu bija “budžetnieki”, Latvijas Lauksaimniecības universitātē – 38,8% (tuvu valsts vidējam), bet Latvijas Universitātē — tikai 20,8%. Mūzikas akadēmijā gandrīz visi studenti ir bijuši “budžetnieki”, ļoti augsts viņu īpatsvars arī Mākslas akadēmijā.

Minētās procentu skaitļu starpības nebūtu pareizi vērtēt tikai kā līdzīgu dalītāju attieksmes rezultātu. Vairākas fakultātes, vismaz Latvijas Universitātē, rīkojas ļoti aktīvi maksas studentu piesaistīšanā. Tādējādi rodas līdzekļi telpu remontam, datorklašu izveidošanai, pasniedzēju algu koeficientu palielināšanai. Budžeta studentu īpatsvars līdz ar to strauji samazinās.

Var izsekot pamatstudijās uzņemto studentu sadalījumam pēc dzīves vietas un izraudzītās augstskolas (96., 97.lpp.), studentu skaita sadalījumu pēc studiju nozarēm (98.lpp.), tāpat studijas beigušo sadalījumam pēc nozarēm (99.lpp.).

No visa studentu skaita (101,3 tūkst.) 85,5 tūkstoši mācījās latviešu valodā, t.i. , 84,5%, krievu valodā – 7,7% , angļu valodā – 7,8%.

Krievu valodā studējošie gandrīz visi koncentrējās juridisko personu dibinātajās augstskolās, īpaši daudz Baltijas Krievu institūtā. No valsts augstskolām tikai Rēzeknes Augstskolā 96 studenti mācījās krievu valodā. Savukārt angļu valodā studējošie koncentrējās Latvijas Universitātē (100., 101.lpp.). To var izskaidrot ar LU nodaļas atvēršanu Izraēlā, kurā mācījās 7809 ārvalstu studenti (102., 103.lpp.). Par šo savdabīgo LU veidojumu Izraēlā jau ir izskanējusi kritika presē, un sagaidāms, ka tā savu darbību pakāpeniski pārtrauks.

Lielākā daļa studentu mācās studiju pirmajā pakāpē (bakalauru un profesionālās programmās).

Otro studiju pakāpi veido maģistratūra, tajā 2000./2001. mācību gadā mācījās 11,6 tūkstoši studentu, no tiem 6,7 tūkstoši Latvijas Universitātē. Vēl plašu maģistru sagatavošanu bija izvērsuši Rīgas Tehniskajā universitātē (1,5 tūkst.) un Latvijas Lauksaimniecības universitātē (1,3 tūkst.) – 104.lpp. Var piekrist jau vairākkārt izteiktajam viedoklim, ka vadošajām augstskolām jāpievēršas tieši studiju otrajai pakāpei – maģistru sagatavošanai, bakalauru sagatavošanu novirzot uz mazākām un reģionālām augstskolām.

Tagad par studentiem sauc arī doktorantus, kas gatavojas zinātniskam un pedagoģiskam darbam augstskolās. Pārskata gadā doktorantūrā studēja 1254 doktoranti, galvenokārt Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Latvijas Lauksaimniecības universitātē, kurās koncentrējas Latvijas spējīgākie zinātnieki, kuri var nodrošināt sekmīgu doktorantu zinātniskā darba vadību (104.lpp.).

Vēl interesanti

Varam salīdzināt uzņemto un izlaisto jeb “graduēto” studentu skaitu. 2000./2001. mācību gada sākumā visās Latvijas augstskolās kopā uzņēma 33 tūkstošus studentu, bet 2000. gadā diplomus izsniedza tikai 15 tūkstošiem. Būtu labi, ja šo starpību veidotu studentu skaita pieaugums 3—6 studiju gados. Diemžēl lielā mērā to veido atbirums – studenti, kuri studē daudz ilgāk nekā normālo laiku, un tādi, kuri sāk, bet nebeidz nekad.

Latvijas Universitātē šo skaitļu attiecība ir daudz labāka: 9250 un 5433. Ir dažas samērā nelielas augstskolas, kurās izlaidums vēl nav bijis, taču kopējo ainu tās maina maz (84., 85.lpp.).

Interesanti ir dati par dažādu studiju programmu prestižu, salīdzinot iesniegumu skaitu ar uzņemto skaitu šajās programmās. Pārlūkosim datus tikai par Latvijas Universitāti.

Ķīmijas programmā ir uzņemts pat par 8,5% vairāk nekā sākotnējo studētgribētāju, ir notikusi papildu uzņemšana. Simtprocentīgi visi studētgribētāji ir uzņemti farmācijas, sociālā darba, vides pārvaldības, demogrāfijas programmās. Dažās šajās programmās bija pieteikušies tikai daži studētgribētāji un savu nodomu īstenoja bez konkursa.

Visvairāk (3363) gribēja studēt uzņēmējdarbību, un arī samērā daudz no viņiem kļuva studenti (70,5%). Otrajā vietā pēc iesniegumu skaita ir tiesību zinātnes (3354), bet šeit par studentu kļuva tikai katrs trešais (36,4%). Vēl ļoti augsts konkurss veidojās datorzinātnēs (36,7%), socioloģijā (37,8%), politikas zinātnē (37,9%). Dažos gadījumos to var izskaidrot tā, ka izdalīto vietu skaits bija daudz mazāks nekā, piemēram, uzņēmējdarbībā, ekonomikā, tiesību zinātnēs, pedagoģijā.

Vispār uzņemšanas procents Latvijas Universitātē bija 60,7%, bet visās Latvijas augstskolās — vidēji 62,4% (86.—95.lpp.).

Statistikas rīcībā ir arī dati par augstskolu akadēmisko personālu (profesori, docenti u.c.), kas realizē studiju procesu (106., 107.lpp.). Par viņiem un viņu problēmām, ja radīsies iespēja, rakstīsim atsevišķā rakstā.

Latvija uz kaimiņvalstu fona

Viens no valsts vispārējās attīstības rādītājiem ir augstskolu studentu skaits, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Šādi dati par Eiropas valstīm mums ir pieejami par 1996. gadu, bet par Baltijas valstīm — arī par 2000. gadu (2. tabula).

Latvija pēc 1996. gada datiem atrastos šī saraksta lejasdaļā, taču pēc 2000. gada datiem tā ir pacēlusies jau saraksta augšdaļā. Saprotams, arī citas valstis pēdējos piecos gados ir spērušas lielus soļus uz priekšu, un Latvijai lepoties ar lielo studentu skaitu pagaidām nevajadzētu.

Bez tam jāņem vērā, ka, pastāvot atklātām robežām, daudzi studē ārzemēs. Būtu pārsteidzīgi secināt, ka Luksemburga ir visneizglītotākā valsts Eiropā. Kaut gan autoriem par to nav tiešu datu, ir pamats domāt, ka Luksemburgas kā mazas valsts jaunieši lielā skaitā dodas studēt uz lielo kaimiņvalstu augstskolām. Līdzīga situācija varētu būt arī citās mazajās valstīs.

Tomēr var secināt, ka pēc kvantitatīvajiem rādītājiem Latvija jau ir sasniegusi Eiropas valstīm raksturīgu līmeni. Vēl un vēl palielināt studentu skaitu varbūt vairs nav vajadzīgs. Galvenā uzmanība ir jāpievērš studiju kvalitātei, īpaši augstākajos līmeņos – maģistratūrā un doktorantūrā.

1. tabula

Studentu skaits lielākajās un pazīstamākajās Latvijas augstskolās 2000./2001. mācību gada sākumā*

* Datu avots: Izglītības iestādes Latvijā 2000./2001. mācību gada sākumā. – R.: CSP, 2001.- 82.-83.lpp.

2. tabula

Augstskolu studentu skaits uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju

Datu avots: iepriekšējais, 145.lpp.