Atklāta vēstule

Nacionālajai radio un televīzijas padomei

2002. gada 22. februārī

Par Rīgas ziņām Latvijas Televīzijā

Latvijas Televīzijas vadība un Nacionālā radio un televīzijas padome ilgstoši un publiski pauž bažas par sabiedriskās televīzijas finansiālo situāciju, kas gadu no gada pasliktinoties un bez būtiski palielinātas valsts dotācijas varot pat beigties ar uzņēmuma bankrotu.

Kādā no valsts televīzijā pārraidītajām diskusijām “Kas notiek Latvijā” toreizējais Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors Rolands Tjarve televīzijas nespēju plašāk atspoguļot valsts institūciju darbu, pieņemtos lēmumus un to pamatojumu motivēja ar nepietiekamu valsts televīzijas finansējumu.

Pēc norādītās diskusijas, tiekoties ar R.Tjarvi un LTV programmu direktoru Baldūru Apini, Rīgas dome izteica gatavību 50 000 latu apmērā piedalīties sabiedriskās televīzijas finansēšanā, lai tai rastos iespēja vairāk ētera laika atvēlēt informācijai par notikumiem Rīgā. Sabiedriskās televīzijas skatītājiem ir tiesības uzzināt par galvaspilsētā notiekošo vēl jo vairāk tāpēc, ka no Rīgas iedzīvotāju nodokļiem sabiedriskā televīzija saņem ievērojamu daļu no tai atvēlētā finansējuma. Izprotot valsts budžeta problēmas, pašvaldība piedāvāja finansiālu atbalstu Latvijas Televīzijai, kā pašsaprotamus uztverot LTV vadības noteikumus, ka Rīgas dome nekādā veidā neietekmēs raidījuma veidotāju — televīzijas ziņu dienesta — redakcionālo neatkarību, ziņu sižetus, to autoru nostāju u.tml.

Televīzijas vadītāji par šādu pašvaldības piedāvājumu pauda prieku, un sākās sarunas par konkrētiem priekšlikumiem — raidījuma “Rīgas ziņas” formātu, ētera laiku, Latvijas Televīzijas un Rīgas domes sadarbības līguma nosacījumiem.

Taču 22. februārī Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs saņēma striktu LTV ģenerāldirektora p.i. Guntara Rēdera atteikumu. Pēc viņa domām, pašvaldības piedalīšanās sabiedriskās televīzijas finansēšanā var novest to pie neobjektīvas un vienpusīgas informācijas sniegšanas Latvijas Televīzijas ziņu raidījumos.

Jāpiebilst, ka Rīgas dome finansiāli atbalsta daudzas valsts budžeta uzturētas iestādes, piemēram, Dailes teātri un citas kultūras iestādes, valsts slimnīcas, izglītības iestādes. Pašvaldība to dara Rīgas iedzīvotāju interesēs un nebūt necenšas kaut kādā veidā ietekmēt šo iestāžu darba saturu.

Tieši tādā pašā veidā bija iecerēts arī finansiālais atbalsts valsts uzturētai iestādei — Latvijas Televīzijai. Taču, kā izrādās, atšķirībā no Saeimas iedalītās naudas Rīgas domes iespējamais finansējums rada “atkarību”.

Pārsteidzoši, ka Latvijas Televīzija ik dienas atrod iespēju piešķirt 30 minūšu raidlaiku “Novadu ziņām”, bet nav gatava papildus atspoguļot galvaspilsētā notiekošo.

Tā kā Rēdera kungs nesniedza nekādu izskaidrojumu pēkšņai televīzijas vadības nostājas maiņai (izņemot acīmredzamo konstatāciju, ka “Tjarve vairs nav ģenerāldirektors…”), rodas iespaids, ka Latvijas Televīzijai pretrunā ar tās vadības publiski paustajiem apgalvojumiem nav vēlmes paplašināt sabiedrībai nepieciešamo un sniedzamo informāciju, uzlabot televīzijas raidījumu kvalitāti un saņemt papildu finansējumu no Rīgas domes, kura pārstāv tos pašus nodokļu maksātājus.

Uzskatām, ka Rīgas iedzīvotājiem ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par aktuāliem notikumiem galvaspilsētā. Mūsuprāt, Latvijas Televīzija pašlaik pienācīgā apjomā šādu objektīvu informāciju nenodrošina.

Lūdzam Nacionālo radio un televīzijas padomi izvērtēt Latvijas televīzijas vadības darbību un tās pieņemto lēmumu atbilstību Latvijas Televīzijas un sabiedrības interesēm un informēt par Latvijas Televīzijas turpmāko politiku iedzīvotāju informēšanā par aktuāliem notikumiem Latvijas galvaspilsētā Rīgā.

Rīgas domes Informācijas un sabiedrisko attiecību

nodaļas vadītājs G.Kukuls