1979.gada protokols par grozījumiem 1924.gada Starptautiskajā konvencijā par dažu konosamenta noteikumu unifikāciju, kas grozīta ar 1968.gada protokolu (SDR PROTOKOLS 1979)

Šā Protokola Līgumslēdzējpuses,

Esot Starptautiskās konvencijas par dažu konosamenta noteikumu unfikāciju, kas parakstīta Briselē 1924.gada 25.augustā un grozīta ar Protokolu, kas parakstīts Briselē 1968.gada 23.februārī, Pusēm

ir vienojušās:

I pants

Šajā Protokolā “konvencija” nozīmē Starptautisko konvenciju par dažu konosamenta noteikumu unfikāciju, kas parakstīta Briselē 1924. gada 25.augustā, kas grozīta ar protokolu, kas parakstīts Briselē 1968. gada 23.februārī.

II pants

(1) Šās Konvencijas 4.panta 5.daļas (a) punkts ir aizvietots ar sekojošo:

“(a) ja ziņas par šo kravu raksturu un vērtību nav paziņojis nosūtītājs līdz iekraušanai un tās nav ietvertas konosamentā, ne pārvadātājs, ne kuģis nekādā gadījumā neatbild par zaudējumiem vai bojājumiem, kas nodarīt kravai vai sakarā ar to par summu, kas pārsniedz 666.67 norēķina vienības par vietu vai kravas vienību vai 2 norēķina vienības par nozaudētās vai sabojātās kravas bruto svara vienu kilogramu, ņemot vērā lielāko.”

(2) Šās Konvencijas 4.panta 5.daļas (d) punkts ir aizvietots ar sekojošo:

“(d) šajā pantā minētā norēķina vienība ir Speciālās aizņemšanās tiesības, ko noteicis Starptautiskais Valūtas fonds. Summas, kas minētas šīs daļas (a) punktā, konvertē nacionālajā valūtā, pamatojoties uz šīs valūtas vērtību datumā, ko noteikusi tiesa, kas izskata lietu.

Nacionālas valūtas vērtību Speciālo Aizņemšanās Tiesību izteiksmē valstij, kura ir Starptautiskā Valūtas fona dalībniece, aprēķina pēc taksācijas metodes, ko apspriežamajā datumā piemēro Starptautiskais Valūtas fonds savās operācijās un transakcijās. Nacionālās valūtas vērtību Speciālo aizņemšanās tiesību izteiksmē valstij, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībniece, aprēķina pēc metodes, ko noteikusi šī valsts.

Tomēr valsts, kura nav Starptautiskā Valūtas fonda dalībvalsts un kuras likumdošana nepieļauj iepriekšējā teikuma nosacījumu piemērošanu, ratificējot 1979.gada Protokolu vai pievienojoties tam, vai jebkurā laikā pēc tam var paziņot, ka atbildības robežu, ko paredz šī Konvencija, tās teritorijā nosaka šādi:

(i) attiecībā uz 666.67 norēķinu vienību summu, kas minēta šā panta 5.daļas (a) punktā, 10,000 valūtas vienības;

(ii) attiecībā uz 2 norēķinu vienībām, kas minētas šā panta 5.daļas (a) punktā, 30 valūtas vienības.

Valūtas vienība, kas minēta iepriekšējā teikumā atbilst sešdesmit pieciem un pus gramam 900-tās proves zeltam. Šajā teikumā noteikto summu konvertēšanu nacionālajā valūtā veic saskaņā ar attiecīgās valsts likumdošanu.

Aprēķināšanu un konvertēšanu, kas minēta iepriekšējos teikumos, īsteno tādā veidā, lai valsts nacionālajā valūtā iespējami tuvāk izteiktu tādu pašu reālo vērtību, kāda ir šā panta 5.daļas (a) punktā minētajām summām, kas tur ir izteiktas norēķinu vienībās.

Deponējot 1979.gada protokola ratificēšanas vai pievienošanās dokumentu, valstis paziņo depozitārijam aprēķināšanas metodi vai konvertēšanas rezultātu, atkarībā no gadījuma.”

III pants

Jebkuru strīdu starp divām vai vairākām Līgumslēdzējpusēm par šā Protokola interpretēšanu vai piemērošanu, kuru nevar noregulēt sarunu ceļā, pēc vienas no tām lūguma, nodod šķīrējtiesai. Ja sešu mēnešu laikā, skaitot no datuma, kad pieprasīta šķīrējtiesa, Dalībvalstis nespēj vienoties par šķīrējtiesas organizēšanu, ikviena no Pusēm var iesniegt strīdu Starptautiskajā tiesā, nosūtot lūgumu par to atbilstoši Tiesas statūtiem.

IV pants

(1) Katra Līgumslēdzējpuse šā Protokola parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā tam, var paziņot, ka tai nav saistošs III pants.

(2) Katra Līgumslēdzējpuse, kas ir izdarījusi atrunu saskaņā ar 1. daļu var jebkurā laikā atsaukt šo atrunu, par to paziņojot Beļģijas valdībai.

V pants

Protokols ir atvērts parakstīšanai valstīm, kuras ir parakstījušas 1924.gada 25.augusta Konvenciju vai 1968.gada 23.februāra Protokolu, vai, kuras ir Konvencijas Dalībvalstis.

VI pants

(1) Protokols ir jāratificē.

(2) Protokola ratificēšanas procedūrai ikvienā valstī, kas nav Konvencijas Dalībvalsts, ir tāds pats spēks kā Konvencijas ratificēšanas procedūrai.

(3) Ratificēšanas dokumentu deponē Beļģijas valdībai.

VII pants

(1) Valstis uz kurām neattiecas V pants, var pievienoties Protokolam.

(2) Protokola pievienošanās procedūrai ir tāds pats spēks kā Konvencijas pievienošanās procedūrai.

(3) Pievienošanās dokumentu deponē Beļģijas valdībai.

VIII pants

(1) Protokols stājas spēkā pēc trim mēnešiem, skaitot no datuma, kurā deponēti pieci ratificēšanas vai pievienošanās dokumenti.

(2) Katrai valstij, kura Protokolu ratificē vai pievienojas tam, pēc tam, kad deponēti pieci dokumenti, Protokols stājas spēkā pēc trīs mēnešiem, skaitot no tā ratificēšanas vai pievienošanās dokumenta deponēšanas brīža.

IX pants

(1) Ikviena Dalībvalsts var denonsēt šo Protokolu, par to paziņojot Beļģijas valdībai.

(2) Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no datuma, kurā Beļģijas valdība saņēmusi paziņojumu.

X pants

(1) Katra valsts parakstīšanas, ratificēšanas vai pievienošanās laikā tam, vai jebkurā laikā pēc tam, var rakstiskā veidā paziņot Beļģijas valdībai, kuras, starp teritorijām, par kuru starptautiskajām attiecībām tā ir atbildīga, ir tās teritorijas, attiecībām uz kurām šis Protokols ir piemērojams. Protokols attiecas uz šīm paziņojumā minētajām teritorijām pēc trim mēnešiem, skaitot no datuma kad Beļģijas valdība ir saņēmusi šādu paziņojumu, bet ne pirms datuma, kad Protokols stājies spēkā šādā valstī.

(2) Šāda piemērošana ir arī attiecināma uz Konvenciju, ja to vēl nepiemēro šajās teritorijās.

(3) Katra Līgumslēdzējpuse, kas ir nosūtījusi paziņojumu saskaņā ar šā panta 1.daļu, var jebkurā laikā pēc tam paziņot, nosūtot paziņojumu Beļģijas valdībai, ka protokols zaudē spēku šajās teritorijās. Denonsēšana stājas spēkā pēc viena gada, skaitot no datuma, kurā Beļģijas valdība saņēmusi paziņojumu šajā sakarā.

XI pants

Beļģijas valdība paziņo valstīm, kuras parakstījušas un pievienojušās Protokolam par:

(1) saņemtajiem parakstīšanas, ratificēšanas un pievienošanās dokumentiem saskaņā ar V, VI un VII pantu.

(2) datumu, kurā Protokols stāsies spēkā saskaņā ar VIII pantu.

(3) paziņojumus par teritoriālo piemērošanu saskaņā ar X pantu.

(4) deklarācijām un paziņojumiem, kas veikti saskaņā ar II pantu.

(5) paziņojumiem, kas veikti saskaņā ar IV pantu.

(6) denonsēšanas dokumentiem, kas saņemti saskaņā ar IX pantu.

To apliecinot, apakšā parakstījušies savu valdību pienācīgi pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Protokolu.

Parakstīts Briselē 1979. gada 21. decembrī, angļu un franču valodās, abi teksti ir vienlīdz autentiski, vienā eksemplārā, kurš glabājas Beļģijas valdības arhīvā, kura izdos pienācīgi apstiprinātas kopijas.