Ministru kabineta noteikumi Nr.77
Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot. Nr.8, 14.§)
Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām
Izdoti saskaņā ar
Ārstniecības likuma 55.panta otro daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Noteikumi nosaka šādas obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām (turpmāk — ārstniecības iestādes), lai tās varētu sniegt pacientiem medicīnisko palīdzību:
1.1. vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm;
1.2. noteiktām funkcijām nepieciešamās telpas;
1.3. minimālo diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes aprīkojumu;
1.4. neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nepieciešamo medikamentu minimumu;
1.5. ārstniecības personu izglītību un kvalifikāciju;
1.6. prasības medicīniskajiem dienestiem;
1.7. papildu prasības veselības punktiem, doktorātiem (ambulancēm), poliklīnikām un ārstu praksēm;
1.8. papildu prasības rehabilitācijas iestādēm;
1.9. papildu prasības tehniskās ortopēdijas iestādēm;
1.10. papildu prasības specializētajiem centriem un speciālajiem terapijas kabinetiem;
1.11. papildu prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm;
1.12. papildu prasības slimnīcām.
2. Par šajos noteikumos minēto obligāto prasību izpildi ir atbildīgs ārstniecības iestādes vadītājs.
3. Projektēšanas uzdevumā ārstniecības iestāžu būvniecībai tiek ņemtas vērā šajos noteikumos noteiktās obligātās prasības.
II. Vispārīgās prasības ārstniecības iestādēm
4. Ārstniecības iestādes ieeja ir izbūvēta un aprīkota tā, lai nodrošinātu tās ieejas izmantošanu personām ar ierobežotām funkcionālajām iespējām. Ārstniecības iestādē ir pieejama informācija par ārstniecības personām (vārds, uzvārds, specialitāte un pieņemšanas laiks). Ambulatoras ārstniecības iestādes pacientu pieņemšanas telpā redzamā vietā ir izvietoti ārstniecības personu sertifikāti vai to kopijas.
5. Ārstniecības iestādes grīdas un durvis nodrošina katra stāva līmenī brīvu pārvietošanos personām ar ierobežotām funkcionālajām iespējām. Ārstniecības iestādē ir vismaz viena tualete katrā stāvā.
6. Ārstniecības iestādē lieto medicīniskās tehnoloģijas, kuras saskaņā ar Ārstniecības likumu apstiprinājis labklājības ministrs.
7. Ārstniecības iestādē ievēro normatīvajos aktos noteikto medicīnisko ierīču ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtību.
8. Ārstniecības iestādes vadītājs sastāda un apstiprina lietošanā esošo un valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un nodrošina šo līdzekļu metroloģisko kontroli normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.
9. Ārstniecības iestādei, kas veic rentgendiagnostiku vai staru terapiju, ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegta speciāla atļauja (licence) darbībām ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem medicīnā.
10. Ārstniecības iestādē lieto dezinfekcijas līdzekļus, kas ir reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Dezinfekcijas un sterilizācijas pasākumus veic saskaņā ar ārstniecības iestādes vadītāja apstiprinātu dezinfekcijas un sterilizācijas plānu.
11. Ārstniecības iestādē ir dokumentāri noteikta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kārtība un ir nodrošināts neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamo medicīnisko ierīču un medikamentu minimālais daudzums un apjoms.
12. Ārstniecības iestādes ārstniecības personu izglītība un kvalifikācija atbilst šādām prasībām:
12.1. ārsti ir reģistrēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un sertificēti attiecīgajā specialitātē;
12.2. patstāvīgi praktizējošas ārstniecības personas ir reģistrētas un sertificētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
12.3. nesertificētas ārstniecības personas strādā tikai tādu ārstniecības personu uzraudzībā vai vadībā, kuras ir reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kurām ir sertifikāts atbilstošajā specialitātē;
12.4. sertificēta ārsta vadībā var strādāt viens nesertificēts ārsts, bet apmācīttiesīga ārsta vadībā — viens rezidents;
12.5. slimnīcas vadītājs ir sertificēts veselības aprūpes ārsts vai veselības aprūpes vadītājs, kam ir Latvijas Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts.
13. Ārstniecības iestādes darbinieku un ārstniecības personu pienākumu, pilnvaru un atbildības sadalījumu nosaka amata pienākumu apraksti, ārstniecības iestādes vadītāja rīkojumi un citi normatīvie akti. Amata pienākumu aprakstā iekļauj:
13.1. prasības ārstniecības personas vai darbinieka izglītībai un kvalifikācijai;
13.2. ārstniecības personas un darbinieka pienākumus un atbildību.
14. Ārstniecības iestādes klīniski diagnostisko laboratoriju (izņemot akreditētu laboratoriju) tehniskā kompetence ir novērtēta un atbilst testēšanas laboratoriju darbības vispārīgajām prasībām. Klīniski diagnostiskās laboratorijas tehniskās kompetences novērtējums ir pielīdzināms atbilstībai obligātajām prasībām.
III. Prasības veselības punktiem, doktorātiem (ambulancēm),
poliklīnikām un ārstu praksēm
15. Veselības punkts ir ambulatora ārstniecības iestāde, kas atrodas citas iestādes, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības teritorijā un kur attiecīgās iestādes, uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības audzēkņiem vai darbiniekiem sniedz medicīnisko palīdzību.
16. Doktorāts (ambulance) ir ambulatora ārstniecības iestāde, kur pacientam sniedz primārās veselības aprūpes pakalpojumus.
17. Poliklīnika ir ambulatora ārstniecības iestāde (neatkarīgi no tās darbības veida), kur iedzīvotājiem sniedz primārās un sekundārās veselības aprūpes pakalpojumus.
18. Veselības punktā, doktorātā (ambulancē), poliklīnikā un ārsta prakses vietā ir šādas telpas:
18.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
18.2. pacientu pieņemšanas telpa (kabinets);
18.3. sanitārais mezgls pacientiem un personālam (ja ambulatorā ārstniecības iestāde atrodas dzīvojamā ēkā, sanitāro mezglu iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla);
18.4. pārsiešanas telpa (tikai ķirurģiska profila ārstniecības iestādē);
18.5. telpa (nodaļa) ambulatoro operāciju veikšanai (tikai ķirurģiska profila ārstniecības iestādē).
19. Poliklīnikas pārsiešanas telpā ir atsevišķi nodalītas aseptiskās pārsiešanas vietas un septiskās pārsiešanas vietas vai ir atsevišķa aseptiskās pārsiešanas telpa un septiskās pārsiešanas telpa.
20. Poliklīnikā ir šādas struktūrvienības:
20.1. pacientu reģistrācijas telpa vai vieta;
20.2. ambulatorā nodaļa;
20.3. diagnostikas nodaļa:
20.3.1. klīniski diagnostiskā laboratorija;
20.3.2. funkcionālās diagnostikas daļa;
20.3.3. rentgendiagnostikas daļa;
20.3.4. endoskopijas daļa;
20.4. fizikālās terapijas nodaļa.
21. Ja šo noteikumu 20.3. un 20.4.apakšpunktā minēto struktūrvienību poliklīnikā nav, attiecīgos pakalpojumus saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar slimokasi, nodrošina citas ārstniecības iestādes.
22. Poliklīnikas ambulatorajā nodaļā diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes funkciju nodrošināšanai papildus šo noteikumu 18.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
22.1. procedūru telpa;
22.2. telpa pacientu aprūpes aprīkojuma glabāšanai.
23. Poliklīnikas ambulatorajā nodaļā personālam ir šādas telpas:
23.1. garderobe;
23.2. telpa personāla higiēnas vajadzībām.
24. Poliklīnikas fizikālās terapijas nodaļā ir šādas telpas:
24.1. telpa fizikālās medicīnas procedūrām;
24.2. fizikālās medicīnas ārsta kabinets;
24.3. telpa procedūru sagatavošanai;
24.4. telpa pacientu un personāla higiēnas vajadzībām.
25. Poliklīnikā var būt dienas stacionārs. Dienas stacionārs ir ārstniecības iestāde, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus attiecīgās iestādes darba laika, sniedz diagnostisko un ārstniecisko palīdzību un kur viņam nodrošināta gultasvieta. Dienas stacionārā diagnosticē slimības, ārstē, aprūpē un izmitina pacientus.
26. Dienas stacionārā atbilstoši ārstnieciskās darbības apjomam ir šādas struktūrvienības:
26.1. pacientu reģistrācijas nodaļa;
26.2. diagnostikas, ārstniecības un aprūpes nodaļa;
26.3. ambulatoro operāciju nodaļa;
26.4. asins kabinets.
27. Dienas stacionāra diagnostikas, ārstniecības un aprūpes nodaļā ir šo noteikumu 18.punktā minētās telpas, kā arī šādas telpas:
27.1. pacientu palātas;
27.2. dušas vai vannas telpas pacientiem;
27.3. procedūru telpa;
27.4. telpa pacientu sagatavošanai diagnostiskiem izmeklējumiem un manipulācijām;
27.5. tīrās veļas noliktava un netīrās veļas noliktava.
28. Dienas stacionāra ambulatoro operāciju nodaļā ir šādas telpas:
28.1. telpa manipulācijām un pacientu sagatavošanai operācijai;
28.2. operāciju zāles priekštelpa;
28.3. operāciju zāle;
28.4. pēcoperāciju telpa pacientu novērošanai.
29. Personālam dienas stacionārā ir noteikumu 23.punktā minētās telpas.
30. Veselības punktā, doktorātā (ambulancē) un poliklīnikas ambulatorās nodaļas ārsta un citu ārstniecības personu kabinetā ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, pacientu ārstēšanai un aprūpei, kuras apstiprinājis labklājības ministrs. Ārsta speciālista un citu ārstniecības personu prakses aprīkojums atbilst attiecīgās specialitātes ārsta vai citu ārstniecības personu kabinetam noteiktajām prasībām.
31. Ir iespēja aptumšot oftalmologa kabinetu un otolaringologa kabinetu, izmantojot aizkarus vai žalūzijas.
32. Poliklīnikas ambulatorajā nodaļā papildus ir šāds ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums:
32.1. skābekļa iekārta;
32.2. medicīniskās ierīces klizmu izdarīšanai;
32.3. medicīniskās ierīces urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršanai;
32.4. pārvietošanās palīglīdzekļi pacientiem ar balsta vai kustību traucējumiem.
33. Poliklīnikas klīniski diagnostiskajā laboratorijā veic šādus laboratoriskus diagnostiskos izmeklējumus:
33.1. vispārīgos klīniskos izmeklējumus;
33.2. bioķīmiskos izmeklējumus.
34. Poliklīnikas funkcionālās diagnostikas daļā veic šādus izmeklējumus:
34.1. standarta novadījumu elektrokardiogrāfiju un krūšu novadījumu elektrokardiogrāfiju;
34.2. ārējās elpošanas funkcionālo diagnostiku;
34.3. veloergometriju.
35. Poliklīnikas rentgendiagnostikas daļā veic šādus izmeklējumus:
35.1. krūšu kurvja, vēdera dobuma un iegurņa rentgenoskopiju un rentgenogrāfiju;
35.2. skeleta kaulu rentgenogrāfiju;
35.3. ultrasonoskopiju.
36. Poliklīnikas endoskopijas daļā veic rektosigmoskopiju.
37. Poliklīnikas fizikālās terapijas nodaļā ir šāds aprīkojums:
37.1. fizikālās terapijas aparatūra;
37.2. krēsls vai kušete (katrā procedūru vietā);
37.3. vieta pacienta apģērba novietošanai (katrā procedūru vietā);
37.4. dažādu profilu atbalsti pacienta ķermeņa fiksācijai.
38. Dienas stacionāra ambulatoro operāciju nodaļā ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai un ārstēšanai, vispārējās anestēzijas veikšanai un pacientu aprūpei, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
39. Ja ambulatoro operāciju nodaļā lieto vispārējo anestēziju, ierīko atsevišķu telpu vai vietu pacienta novērošanai pēc narkozes. Ja vispārējā anestēzijā izmanto gaistošos anestēzijas līdzekļus, nodrošina pacienta izelpotā gaisa izvadi no telpām.
40. Dienas stacionārā ir nodrošināta iespēja no jebkuras pacienta gultasvietas dienas stacionāra darba laikā izsaukt medicīnisko personālu.
IV. Prasības rehabilitācijas iestādēm
41. Medicīniskās rehabilitācijas iestāde ir ārstniecības iestāde, kur ambulatoros vai stacionāros apstākļos sniedz kompleksus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, izmantojot medicīniskās rehabilitācijas ierīces un tehnoloģijas multidisciplināras rehabilitācijas komandas ietvaros sekundārā bāzes, sekundārā intensīvā vai terciārā līmenī. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes ir rehabilitācijas kabineti, rehabilitācijas nodaļas, rehabilitācijas slimnīcas un rehabilitācijas centri.
42. Rehabilitācijas kabinets ir medicīniskās rehabilitācijas iestāde, kur pacientu aprūpē lieto vienu vai vairākas medicīniskās rehabilitācijas tehnoloģijas bāzes līmenī.
43. Rehabilitācijas kabinets var darboties kā patstāvīga ārstniecības iestāde vai rehabilitācijas nodaļas, rehabilitācijas slimnīcas vai rehabilitācijas centra sastāvā. Rehabilitācijas kabinets var nenodrošināt pilnu rehabilitācijas programmas izpildi, bet attiecīgi sadarboties ar citām medicīniskās rehabilitācijas iestādēm.
44. Rehabilitācijas kabinetu veidi ir šādi:
44.1. fizioterapijas kabinets;
44.2. ergoterapijas kabinets;
44.3. klīniskā logopēda kabinets;
44.4. klīniskā psihologa kabinets;
44.5. tehniskās ortopēdijas kabinets;
44.6. fizikālās terapijas kabinets;
44.7. hidroterapijas kabinets;
44.8. reitterapijas kabinets.
45. Ja rehabilitācijas kabinets darbojas kā patstāvīga ārstniecības iestāde, tā telpas atbilst šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
46. Rehabilitācijas nodaļa ir slimnīcas struktūrvienība, kur pacientiem sniedz ambulatorus un stacionārus pirmā un otrā posma medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus. Rehabilitācijas nodaļā ir trīs vai vairāki nodaļas profilam atbilstoši rehabilitācijas kabineti.
47. Rehabilitācijas slimnīca ir medicīniskās rehabilitācijas iestāde, kur sniedz ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus pacientiem, kuri visu diennakti atrodas pastāvīgā un nepārtrauktā ārstniecības personu aprūpē un uzraudzībā un kur pacientiem ir nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.
48. Rehabilitācijas centrs ir medicīniskās rehabilitācijas iestāde, kur sniedz ambulatorus un stacionārus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, kā arī izglīto rehabilitācijas speciālistus, izstrādā un aprobē rehabilitācijas tehnoloģiju izstrādi, kā arī veic zinātniskās pētniecības darbu.
49. Rehabilitācijas slimnīcā un rehabilitācijas centrā ir šādas struktūrvienības:
49.1. uzņemšanas nodaļa, kur veic pacientu uzņemšanu un to koordinē;
49.2. diagnostikas un funkcionālās testēšanas nodaļa, kur precizē pacienta diagnozi un objektīvi nosaka viņa funkcionālo spēju (ierobežojuma) līmeni, lai varētu sastādīt individuālu rehabilitācijas programmu un novērtēt rehabilitācijas procesa rezultātus;
49.3. medicīnas māsu dienests, kas veic pacientu aprūpi;
49.4. fizioterapijas nodaļa vai dienests;
49.5. sociālā darba nodaļa vai dienests, kur novērtē pacienta sociālo vidi un sniedz konsultācijas un palīdzību tās uzlabošanā.
50. Rehabilitācijas slimnīcā un rehabilitācijas centrā atbilstoši to profilam var būt šādas papildu struktūrvienības:
50.1. intensīvās terapijas nodaļa vai dienests, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību un nodrošina invazīvo medicīnisko tehnoloģiju izmantošanu;
50.2. ergoterapijas nodaļa vai dienests, kur nodrošina pacienta ergoterapeitisko novērtēšanu un ārstēšanu un sniedz konsultācijas vides pielāgošanā atbilstoši pacienta vajadzībām, kā arī izgatavo ortozes un palīgierīces;
50.3. logopēdijas nodaļa vai dienests, kur ārstē pacientus, kuriem ir komunikācijas un rīšanas traucējumi vai psihomotorās attīstības aizture un traucējumi, kā arī izglīto pacientus un viņu tuviniekus;
50.4. psiholoģijas nodaļa vai dienests, kur novērtē un attīsta pacienta izziņas, intelektuālās un emocionālās spējas, kā arī izglīto pacientu un viņa tuviniekus;
50.5. speciālās pedagoģijas nodaļa vai dienests, kur pacienti, kuriem ir ierobežotas uztveršanas spējas, apgūst vispārizglītojošos mācību priekšmetus, kā arī izmanto apmācības metodes, kas uzlabo pacienta kustību, komunikācijas un pašaprūpes spējas;
50.6. tehniskās ortopēdijas nodaļa vai dienests, kur pacientus nodrošina ar nepieciešamajiem protēžu un ortožu izstrādājumiem un citiem tehniskajiem palīglīdzekļiem;
50.7. reitterapijas nodaļa, kur novērtē pacientu funkcionālās spējas un ārstē, izmantojot jāšanu ar zirgiem.
51. Rehabilitācijas slimnīcas vai rehabilitācijas centra telpas atbilst šo noteikumu VIII nodaļā minētajām prasībām. Rehabilitācijas slimnīcā vai rehabilitācijas centrā ir šādas telpas:
51.1. pacientu uzņemšanas telpa;
51.2. diagnostikas un funkcionālās testēšanas telpas;
51.3. ārsta kabinets;
51.4. medicīnas māsas kabinets;
51.5. telpas medikamentozām blokādēm;
51.6. fizioterapijas zāle individuālajām un grupu nodarbībām;
51.7. sociālā darbinieka kabinets;
51.8. citas telpas atbilstoši šo noteikumu VIII nodaļā minētajām prasībām.
52. Rehabilitācijas slimnīcā vai rehabilitācijas centrā atbilstoši to profilam var būt papildu rehabilitācijas kabineti citās medicīniskās rehabilitācijas jomās.
53. Ja rehabilitācijas centrs sniedz tikai ambulatorus medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumus, tam nav nepieciešamas nodaļas un telpas pacientu izmitināšanai vai citu slimnīcai raksturīgu funkciju nodrošināšanai.
54. Medicīniskās rehabilitācijas iestādē ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, pacientu ārstēšanai un aprūpei, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
55. Personām, kurām ir ierobežotas funkcionālās iespējas, nodrošina piekļūšanu medicīniskās rehabilitācijas iestādei no tuvākās sabiedriskā transporta pieturvietas vai autostāvvietas.
V. Prasības tehniskās ortopēdijas iestādēm
56. Tehniskās ortopēdijas iestāde ir ārstniecības iestāde, kurā pacientam izgatavo vai pielāgo tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši viņa fiziskajam, aroda un sociālajam potenciālam.
57. Tehniskās ortopēdijas iestāde ievēro šādus principus:
57.1. telpas atbilst tehnoloģiskajiem procesiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai vai pielāgošanai;
57.2. darbinieku skaits atbilst telpu lielumam un darba vietu skaitam;
57.3. pacientu telpas nodalītas no ražošanas telpām;
57.4. optimāls darba iekārtu izvietojums;
57.5. darba vietu atbilstība drošības tehnikas un darba drošības normām;
57.6. videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošana;
57.7. noteikumu ievērošana darbā ar ķīmiskām vielām un viegli uzliesmojošām vielām, kā arī telpu ventilācijas un apgaismošanas noteikumu ievērošana;
57.8. iespēja brīvi iekļūt un pārvietoties invalīdiem un personām, kurām ir funkcionālo spēju ierobežojumi;
57.9. sadarbības nodrošināšana ar medicīniskās rehabilitācijas centriem un citām ārstniecības iestādēm.
58. Tehniskās ortopēdijas iestādē ir šādas telpas:
58.1. administrācijas telpas;
58.2. pacientu uzgaidāmā telpa;
58.3. pacientu pieņemšanas telpa, kas var būt apvienota ar treniņu un kontroles telpu pacientu apmācībai tehnisko palīglīdzekļu lietošanā, un pārģērbšanās kabīnes;
58.4. sanitārais mezgls pacientiem un personālam;
58.5. noliktavas materiālu, detaļu un tehnisko palīglīdzekļu uzglabāšanai;
58.6. mehāniskā darbnīca materiālu apstrādei un tehnisko palīglīdzekļu komplektēšanai, regulēšanai un remontam, kas var būt apvienota ar noliktavu;
58.7. treniņu un kontroles telpa pacientu apmācībai tehnisko palīglīdzekļu lietošanā;
58.8. darbinieku atpūtas telpa;
58.9. garderobe.
59. Tehniskās ortopēdijas iestādē, kur ir individuāli izgatavojamo tehnisko palīglīdzekļu darbnīca, papildus šo noteikumu 58.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
59.1. atlējumu ņemšanas telpa;
59.2. modelēšanas telpa darbam ar ģipsi un termoplastiem;
59.3. ortopēdisko darbmašīnu telpa, kas var būt apvienota ar mehānisko darbnīcu;
59.4. telpa darbam ar sveķiem un citiem ķīmiskiem materiāliem;
59.5. šūšanas telpa;
59.6. kurpnieka bandāžista darbnīca;
59.7. telpa gatavo izstrādājumu uzglabāšanai;
59.8. dušas telpas.
60. Tehniskās ortopēdijas iestādē, kur ir daudzkārt lietojamo tehnisko palīglīdzekļu darbnīca, papildus šo noteikumu 58.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
60.1. telpa tehnisko palīglīdzekļu izstādīšanai, kas var būt apvienota ar treniņu un kontroles telpu pacientu apmācībai tehnisko palīglīdzekļu lietošanā;
60.2. telpa iznomāto un atpakaļ saņemto tehnisko palīglīdzekļu dezinfekcijai, mazgāšanai un žāvēšanai.
61. Tehnisko palīglīdzekļu izgatavošanai tehniskās ortopēdijas iestādē izmanto medicīniskās tehnoloģijas, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
VI. Prasības specializētajiem centriem
un speciālajiem terapijas kabinetiem
62. Asinsdonoru centrs ir ārstniecības iestāde, kur sagatavo asinis, testē asins paraugus, ražo asins komponentus, uzglabā un izsniedz asins pagatavojumus, kā arī metodiski vada, organizē un koordinē asins pagatavojumu sagatavošanu un apgādi ar tiem.
63. Asins sagatavošanas nodaļa ir ārstniecības iestādes struktūrvienība, kur sagatavo asins komponentus ārstniecības iestādē esošo pacientu ārstēšanai.
64. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šādas telpas:
64.1. ārsta kabinets;
64.2. donoru uzgaidāmā telpa;
64.3. donoru ģērbtuve;
64.4. asins sagatavošanas telpa;
64.5. asins komponentu sagatavošanas telpa;
64.6. telpa eritrocītu masas mazgāšanai;
64.7. atsevišķa slēdzama telpa izmeklēto asiņu un asins pagatavojumu glabāšanai;
64.8. atsevišķa slēdzama telpa (izolēta vieta) neizmeklēto asiņu glabāšanai;
64.9. atsevišķa telpa palīgmateriālu glabāšanai;
64.10. personāla ģērbtuve;
64.11. tualete.
65. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir reģistratūra, kurā uzglabā dokumentus un nodrošina tajos minētās informācijas aizsardzību.
66. Asinsdonoru centrā ir atsevišķa telpa automātiskās citaferēzes un plazmaferēzes veikšanai. Imūnhematoloģisko testēšanu veic atsevišķā telpā.
67. Asins sagatavošanas telpā ir:
67.1. ne mazāk kā 4 m2 katrai donora vietai;
67.2. gludas sienas, kā arī grīdas no viegli mazgājamiem materiāliem, lai būtu iespējams regulāri veikt telpu mitro uzkopšanu;
67.3. medicīniskās kušetes vai krēsli ar roku balstiem donoriem un galds procedūrai nepieciešamo materiālu un instrumentu novietošanai;
67.4. speciāla tvertne izmantotā materiāla savākšanai;
67.5. trauki dezinfekcijas līdzekļiem.
68. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šāds minimālais aprīkojums donoru izmeklēšanai:
68.1. termometri;
68.2. špāteles;
68.3. fonendoskops;
68.4. ierīce netiešai arteriālā asinsspiediena mērīšanai;
68.5. medicīniskie svari.
69. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šāds minimālais aprīkojums asins sagatavošanai:
69.1. sterilu plastisko maisu-sistēmu komplekti ar antikoagulantu;
69.2. svari pilno plastisko maisu svēršanai;
69.3. stobriņi asins paraugu ņemšanai un stobriņu statīvi;
69.4. ledusskapis sagatavoto asiņu uzglabāšanai, kurā tiek uzturēta temperatūra no +2 °C līdz +6 °C.
70. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir šāds minimālais aprīkojums asins komponentu sagatavošanai:
70.1. refrižeratorcentrifūga;
70.2. balansēšanas svari;
70.3. ierīce plazmas ieguvei.
71. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir atsevišķi ledusskapji, kuros tiek uzturēta temperatūra no +2 °C līdz +6 °C un kuri tiek izmantoti:
71.1. eritrocītu masas glabāšanai;
71.2. asins paraugu, testsistēmu un reaģentu glabāšanai.
72. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir saldēšanas iekārtas plazmas sasaldēšanai, kurās tiek uzturēta temperatūra -30 °C.
73. Asinsdonoru centrā un asins sagatavošanas nodaļā ir saldēšanas iekārtas saldētās plazmas glabāšanai, kurās tiek uzturēta temperatūra, ne augstāka par -18 °C.
74. Donoru atlasi, donora asiņu testēšanu, asins un asins komponentu sagatavošanu un to kvalitātes kontroli asinsdonoru centrs un asins sagatavošanas nodaļa veic, izmantojot medicīniskās tehnoloģijas, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
75. Asinsdonoru centra un asins sagatavošanas nodaļas darbu nodrošina klīniski diagnostiskās laboratorijas, kuras ir akreditētas vai kuru tehniskā kompetence ir novērtēta un atbilst testēšanas laboratoriju darbības vispārīgajām prasībām.
76. Pirms donora asins nodošanas klīniski diagnostiskā laboratorija nodrošina šādus donora asins paraugu izmeklējumus:
76.1. ar monoklonālajiem reaģentiem nosaka asinsgrupu AB0 sistēmā;
76.2. nosaka hemoglobīna līmeni vai hematokrītu asinīs.
77. Klīniski diagnostiskā laboratorija nodrošina šādus donora asins paraugu izmeklējumus:
77.1. asinsgrupas noteikšanu AB0 sistēmā:
77.1.1. ar tiešo reakciju, izmantojot monoklonālos reaģentus, paralēli ar plaknes un mikroplašu metodi;
77.1.2. ar apgriezto reakciju, izmantojot 0, A1 un B grupas standarteritrocītus, ar plaknes metodi;
77.2. Rh(D) piederības noteikšanu, paralēli ar plaknes un mikroplašu metodi;
77.3. fenotipizāciju Rh un Kell sistēmā, nosakot C, c, E, e un K antigēnus, ar mikroplašu metodi divās asins nodošanas reizēs;
77.4. nepilno antieritrocitāro antivielu identifikāciju (tikai Valsts asinsdonoru centrā);
77.5. donora un recipienta saderības testēšanu;
77.6. antivielu pret sifilisa ierosinātāju noteikšanu ar hemaglutinācijas reakciju (TPHA);
77.7. alanīnaminotransferāzes aktivitātes noteikšanu;
77.8. HBs antigēna, anti-HIV1/2 un anti-HCV antivielu noteikšanu.
78. Sterilitātes kontroli nodrošina ar asins un asins komponentu sagatavošanas un kvalitātes kontroles medicīniskajām tehnoloģijām, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
79. Speciālās terapijas kabinets ir ambulatora ārstniecības iestāde, kur pacientam veic ārstnieciskas, profilaktiskas un veselību veicinošas procedūras vai manipulācijas.
80. Speciālās terapijas kabinetā ir medicīniskās ierīces slimību diagnostikai, ārstēšanai un pacientu aprūpei, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
81. Ja speciālās terapijas kabinets nav ambulatorās ārstniecības iestādes struktūrvienība, tam jāatbilst šo noteikumu 18.punktā minētajām prasībām.
82. Asins kabinets ir ārstniecības iestādes struktūrvienība, kas nodrošina asins pagatavojumu apriti ārstniecības iestādē un atbild par to.
83. Asins kabineta telpa ir atsevišķa slēdzama telpa ar gludām sienām un grīdām, kas veidotas no viegli mazgājamiem materiāliem, lai būtu iespējams regulāri veikt telpu mitro uzkopšanu.
84. Asins kabinetā ir:
84.1. telefona sakari;
84.2. saldēšanas kamera, kurā tiek uzturēta temperatūra -18 °C vai zemāka, saldētas plazmas un krioprecipitāta uzglabāšanai;
84.3. ledusskapji, kuros tiek uzturēta temperatūra no +2 °C līdz +6 °C, eritrocītu masas un asins pagatavojumu uzglabāšanai.
85. Zobārstniecības kabinets ir ārstniecības iestāde vai speciālās terapijas kabinets, kur tiek veikta pacientu mutes dobuma orgānu un ar tiem saistīto žokļu un sejas slimību diagnostika un ārstēšana, kā arī minēto slimību profilakse.
86. Zobārstniecības kabinetā ir šādas atsevišķas telpas:
86.1. pacientu pieņemšanas telpa (telpas) ar dabisko apgaismojumu, kuras platība, ja attiecīgajā telpā atrodas viena zobārstniecības iekārta, ir vismaz 10 m2, telpas tilpums — vismaz 25 m3, augstums līdz nosedzošajai griestu plaknei — vismaz 2,5 m. Katrai papildu zobārstniecības iekārtai paredz platību, kas nav mazāka par 7 m2. Vairākas pacientu pieņemšanas telpas var būt savienotas. Ja pacientu uzskaites kartotēka (datu bāze) izvietota pacientu pieņemšanas telpā, attiecīgajai telpai nepieciešama papildu platība, kas nav mazāka par 2 m2;
86.2. uzgaidāmā telpa ar garderobes vietu. Uzgaidāmajā telpā var izvietot pacientu uzskaites kartotēku (datu bāzi);
86.3. sterilizācijas vieta vai telpa. Ja sterilizācijas vieta izvietota pacientu pieņemšanas telpā, attiecīgajai telpai nepieciešama papildu platība, kas nav mazāka par 4 m2;
86.4. sanitārais mezgls. Ja zobārstniecības kabinets atrodas ēkas dzīvojamā daļā, sanitāro mezglu iekārto atsevišķi no dzīvojamo telpu sanitārā mezgla.
87. Ja pacientu pieņemšanas telpā ir izvietota vairāk nekā viena zobārstniecības iekārta, zobārstniecības iekārtas savstarpēji norobežo.
88. No jauna iekārtojamos zobārstniecības kabinetos vienā pacientu pieņemšanas telpā izvieto vienu zobārstniecības iekārtu, izņemot kabinetus, kuros tiek veikta zobārstu, zobārstniecības māsu, zobārstu asistentu, zobu feldšeru un zobu higiēnistu apmācība.
89. Zobārstniecības kabinetā ir šāds diagnostiskās izmeklēšanas, ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums:
89.1. medicīniskās ierīces un medikamenti, kas nodrošina aseptikas un antiseptikas noteikumu ievērošanu;
89.2. zobārstniecības krēsls un zobārstniecības iekārta, kas ir pievienota elektroinstalācijai un komunikācijām un darbojas saskaņā ar ražotāja norādījumiem;
89.3. zobu rentgendiagnostikas aparāts, izņemot šādus gadījumus:
89.3.1. zobārstniecības kabinets atrodas koppraksē vai citā ārstniecības iestādē, kur iespējams saņemt zobu rentgendiagnostikas pakalpojumus;
89.3.2. ir nodrošināta iespēja saņemt zobu rentgendiagnostikas pakalpojumus citā ārstniecības iestādē saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;
89.4. filmu attīstīšanas iekārta;
89.5. medicīniskā personāla aizsarglīdzekļi (piemēram, aizsargcimdi, plastikāta sejas aizsargi vai vienreizējās lietošanas maskas, aizsargbrilles);
89.6. zobārstniecības kabineta mēbeles.
90. Lietojot vispārējo anestēziju, iespējama pacienta nepārtraukta novērošana, skābekļa inhalācija, plaušu mākslīgā ventilācija un aspirācijas profilakse. Lai veiktu vispārējo anestēziju, nepieciešams šāds minimālais zobārstniecības kabineta aprīkojums:
90.1. zobārstniecības krēsls, kurā iespējams novietot pacientu horizontālā stāvoklī;
90.2. šo noteikumu 38.punktā minētās medicīniskās ierīces vispārējās anestēzijas veikšanai.
91. Sterilizācijas vietā vai telpā ir izlietne, kas ir pievienota ūdensvadam un kanalizācijai, trauki medicīnisko instrumentu apstrādei pirms sterilizācijas, sterilizators, vieta sterilo medicīnisko instrumentu uzglabāšanai un zobārstniecības kabinetā sniegto pakalpojumu apjomam atbilstošs medicīnisko instrumentu daudzums.
92. Zobārstniecības kabineta vadītājs nodrošina šādu sistemātisku kontroli:
92.1. medicīnisko instrumentu sterilitātes mikrobioloģisko kontroli — divas reizes gadā;
92.2. dzīvsudraba koncentrācijas kontroli pacientu pieņemšanas telpas gaisā — vienu reizi gadā.
93. Šo noteikumu 92.punktā minēto kontroli veic akreditētas testēšanas laboratorijas vai klīniski diagnostiskās laboratorijas, kuru tehniskā kompetence ir novērtēta un atbilst vispārīgajām prasībām testēšanas laboratoriju darbībai.
94. Amalgamas plombu pārpalikumus savāc un nodod otrreizējai pārstrādei. Lai nepieļautu dzīvsudraba iekļūšanu kanalizācijas ūdeņos, zobārstniecības iekārtas izvadi tiek aprīkoti ar amalgamas atdalītājiem.
95. Zobu tehniskā laboratorija ir ārstniecības iestāde vai laboratorija, kurā izgatavo zobu protēzes.
96. Zobu tehniskajā laboratorijā ir šādas atsevišķas telpas:
96.1. laboratorijas darba telpa ar dabisko apgaismojumu, kuras platība vienai darba vietai ir vismaz 14 m2, divām darba vietām — vismaz 16 m2, griestu augstums — vismaz 2,2 m;
96.2. pasūtījumu pieņemšanas vieta vai telpa. Ja pasūtījumu pieņemšanas vieta atrodas darba telpā, attiecīgajai telpai nepieciešama papildu platība, kas nav mazāka par 2 m2;
96.3. sanitārais mezgls.
97. Zobu tehniskajā laboratorijā virs liešanas krāsnīm, gāzes plītīm, lodēšanas iekārtām un polimerizācijas darba vietām ierīko vietējās nosūces iekārtas, kuras nosūc putekļus vai dzīvsudraba tvaikus un kuras ir apgādātas ar attiecīgiem filtriem atbilstoši to lietošanas instrukcijām. Iekārtu efektivitātes rādītāji ir atbilstoši spēkā esošajiem būvnormatīviem.
98. Lai nodrošinātu tehnoloģisko procesu, zobu tehniskās laboratorijas darba telpā ir šāds aprīkojums:
98.1. darba vietā — elektroslīpmašīna ar autonomu putekļu savācēju, gāzes pievads, laboratorijas deglis vai spirta lampiņa;
98.2. ūdens izlietne ar speciālu nosēdumu trauku, kas nodrošina ģipša daļiņu efektīvu uztveršanu un aizturi;
98.3. slēgts 1 m x 0,7 m liels laboratorijas pulēšanas skapis ar autonomu putekļu savācēju;
98.4. laboratorijas ģipša galds ar atveri ģipša atlikumu savākšanai, kas nav mazāks par 1 m x 0,7 m.
99. Zobu tehniskās laboratorijas darba telpā darbam ar minerālskābēm un metāla daļu lodēšanai nepieciešams velkmes skapis, kas nodrošina valsts standartā par ķīmisko vielu arodekspozīciju robežvērtībām gaisā noteikto prasību ievērošanu un kura parametri ir šādi:
99.1. izmērs nav mazāks par 1,5 m x 0,7 m;
99.2. darba atvere nav mazāka par 0,3 m x 0,6 m;
99.3. autonomās, mehāniskās velkmes gaisa kustības ātrums nav mazāks par 0,7 m/s.
100. Zobu tehniskās laboratorijas vadītājs reizi gadā nodrošina svina koncentrācijas kontroli laboratorijas telpas gaisā.
VII. Prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādēm
101. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde ir ārstniecības iestāde (neatkarīgi no tās īpašuma formas un darbības veida), kurā ir operatīvās dežurējošās brigādes neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem dzīvībai un veselībai kritiskos stāvokļos visu diennakti, kā arī ārkārtas medicīniskās situācijās. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde ir patstāvīga ārstniecības iestāde ar juridiskās personas tiesībām vai ārstniecības iestādes atsevišķa struktūrvienība, vai nodaļa.
102. Lai nodrošinātu neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes darbību visu diennakti, ir nepieciešami:
102.1. operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi;
102.2. dispečerdienests ar telpām un speciāli aprīkotām darba vietām;
102.3. medicīnisko, administratīvo, saimniecisko un tehnisko dienestu telpas;
102.4. operatīvo dežurējošo brigāžu personāls;
102.5. medicīniskie materiāli un medikamenti atbilstoši mēneša patēriņa normai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai iedzīvotājiem un medicīnisko materiālu un medikamentu rezerve mēneša patēriņa normas apmērā ārkārtas medicīniskajām situācijām;
102.6. pilnvērtīga neatliekamās medicīniskās palīdzības uzskaite un analīze (sniegtā primārā un sekundārā neatliekamā medicīniskā palīdzība pēc motīva un rezultāta), kā arī sniegtās neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoma un kvalitātes rādītāju kontrole;
102.7. operatīvās darbības plāns, ja atklātas sevišķi bīstamas infekcijas slimības vai ir aizdomas par tām;
102.8. katastrofu medicīnas plāns darbībai ārkārtas medicīniskās situācijās.
103. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes darbību ar operatīvajiem medicīniskajiem transportlīdzekļiem saskaņā ar savstarpēji noslēgtiem līgumiem var nodrošināt citas iestādes vai uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).
104. Lai nodrošinātu šo noteikumu 102.2.apakšpunktā minētā dispečerdienesta darbību, ir nepieciešamas:
104.1. ne mazāk kā divas “03” telefona sakaru līnijas;
104.2. tiešās telefona sakaru līnijas ar neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcu dežurējošām ārstniecības personām, ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un policiju, kā arī ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes struktūrvienībām — filiālēm un citiem dienestiem, kas nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes operatīvu darbību;
104.3. mobilie sakari ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādēm;
104.4. nepārtraukts automatizēts izsaukumu pieteikšanas procesa ieraksts izsaukumu kartē un magnetofona lentē vai elektroniskā veidā (ar laika reģistrāciju);
104.5. nepārtraukta automatizēta standartizēta laika fiksācijas sistēma;
104.6. translācijas sistēma operatīvās dežurējošās brigādes tūlītējai nosūtīšanai saskaņā ar izsaukumu.
105. Pilsētas (rajona) pašvaldība kopīgi ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādi attiecīgajā administratīvajā teritorijā var veidot neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes filiāles, kas ir attiecīgās iestādes struktūrvienības.
106. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes funkcionālās pamatvienības ir šādas neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes, kuru sastāvā ir ne mazāk kā divas ārstniecības personas:
106.1. ārsta palīga (feldšera) brigāde;
106.2. intensīvās terapijas brigāde.
107. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes ārsta palīga (feldšera) brigādē ir tās vadītājs — neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsta palīgs (feldšeris) — un otra ārstniecības persona, kas sagatavota neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai (ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsa), kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.
108. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes intensīvās terapijas brigādē ir tās vadītājs — neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā sertificēts ārsts — un neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs (feldšeris) vai medicīnas māsa, kā arī operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs.
109. Intensīvās terapijas brigādes neatliekamās medicīniskās palīdzības ārsta palīgs (feldšeris) ir sertificēts neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā.
110. Specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai var veidot dažādu medicīnas profilu specializētās neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes. Šādā gadījumā brigādes vadītājs ir sertificēts neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā un anestezioloģijā — reanimatoloģijā vai citā specialitātē atbilstoši attiecīgās brigādes profilam.
111. Ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes vadītāja rīkojumu šo noteikumu 107., 108. un 110.punktā minētajās brigādēs papildus var iekļaut citas neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai sagatavotas ārstniecības personas (nesertificēts ārsts stažieris, medicīnas māsa) un noteikt kārtību, kādā veicami sanitāra (māsas palīga) pienākumi.
112. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes operatīvā transportlīdzekļa vadītāji ir sagatavoti atbilstoši paplašināto pirmās palīdzības pasākumu mācību programmai labklājības ministra noteiktajā kārtībā.
113. Neatliekamās medicīniskās palīdzības iestādes personāls ne retāk kā reizi gadā apmeklē apmācības kursus un treniņapmācības un kārto ieskaiti saskaņā ar labklājības ministra noteiktajā kārtībā apstiprināto programmu un kārtību:
113.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes ārstniecības personas, kā arī dispečeru grupas — dzīvības glābšanas nodrošināšanā, paplašinātajā sirds un plaušu reanimācijā un paplašinātajā reanimācijā traumu gadījumos, kā arī katastrofu medicīnas plāna treniņapmācībā;
113.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes palīgpersonāls un operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītāji — paplašinātajā pirmās palīdzības sniegšanas programmā.
114. Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personāls tiek nodrošināts ar sezonai atbilstošu darba apģērbu, dezinfekcijas un tīrīšanas līdzekļiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem.
115. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir mehāniskais transportlīdzeklis, kas ir speciāli aprīkots un medicīniski ekipēts. Operatīvo medicīnisko transportlīdzekli izmanto neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu izpildei, kā arī tādu slimnieku (cietušo) pārvietošanai, kuriem transportēšanas laikā var būt nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība.
116. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis atbilst Latvijas standartā LVS 63:1999 “Operatīvie transportlīdzekļi, krāsojums, aprīkojums” noteiktajām prasībām.
117. Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vispārējā drošība atbilst autotransporta ekspluatācijas noteikumiem.
118. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir aprīkots ar:
118.1. sakaru iekārtām, kas ir sertificētas un reģistrētas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;
118.2. aprīkojuma priekšmetiem, kas ir pārvietojami un izmantojami telpās un āra apstākļos un atbilst vispārīgajām un speciālajām autotransporta drošības prasībām;
118.3. visu vecuma grupu pacientiem nepieciešamo inventāru un medicīnisko aparatūru.
119. Operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa ekipējumam jābūt pārbaudītam atbilstoši izgatavotājrūpnīcas instrukcijām un normatīvajiem aktiem par medicīniskās aparatūras pārbaudi. Operatīvajā medicīniskajā transportlīdzeklī jābūt attiecīgās medicīniskās aparatūras darbības instrukcijām valsts valodā, ekspluatācijas noteikumiem un norādījumiem par apkopi.
120. Operatīvais medicīniskais transportlīdzeklis ir nodrošināts ar attiecīgu aprīkojumu un neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai nepieciešamajiem medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm, kuras apstiprinājis labklājības ministrs.
VIII. Prasības slimnīcām
121. Slimnīca ir ārstniecības iestāde, kur pacientam sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, nosaka diagnozi un ārstē. Slimnīcā pacients visu diennakti atrodas pastāvīgā un nepārtrauktā ārstniecības personu aprūpē un uzraudzībā līdz noteiktas diagnostikas vai ārstniecības pakāpes sasniegšanai. Slimnīcā pacientam ir nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.
122. Slimnīcā ir šādas struktūrvienības:
122.1. stacionārā nodaļa;
122.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļa;
122.3. diagnostiskās izmeklēšanas nodaļa;
122.4. sterilizācijas nodaļa;
122.5. dezinfekcijas nodaļa;
122.6. patoloģijas nodaļa ar morgu vai telpām mirušo uzglabāšanai;
122.7. administrācija;
122.8. saimnieciski tehniskie dienesti.
123. Slimnīcā var nebūt šo noteikumu 122.4., 122.5. un 122.6.apakšpunktā minēto nodaļu. Šādā gadījumā slimnīca slēdz līgumus ar citām institūcijām, kas nodrošina attiecīgos pakalpojumus.
124. Papildus šo noteikumu 122.punktā minētajām struktūrvienībām slimnīcā atbilstoši attiecīgās slimnīcas profilam var būt šādas struktūrvienības:
124.1. operāciju nodaļa;
124.2. asins sagatavošanas nodaļa vai asins kabinets;
124.3. anestezioloģijas nodaļa;
124.4. fizikālās medicīnas nodaļa;
124.5. rehabilitācijas kabinets vai rehabilitācijas nodaļa;
124.6. ambulatorā nodaļa;
124.7. psihiatriskā profila nodaļas:
124.7.1. psihiatrijas nodaļa;
124.7.2. psihiatriskās rehabilitācijas nodaļa;
124.7.3. krīzes stāvokļu nodaļa;
124.8. internā profila nodaļas:
124.8.1. iekšķīgo slimību nodaļa;
124.8.2. kardioloģijas nodaļa;
124.8.3. tuberkulozes un plaušu slimību nodaļa;
124.8.4. neiroloģijas nodaļa;
124.8.5. infekcijas slimību nodaļa;
124.8.6. gastroenteroloģijas nodaļa;
124.8.7. nefroloģijas nodaļa;
124.8.8. hematoloģijas nodaļa;
124.8.9. neiroangioloģijas nodaļa;
124.8.10. endokrinoloģijas nodaļa;
124.8.11. radioterapijas nodaļa;
124.8.12. ķīmijterapijas nodaļa;
124.9. ķirurģiskā profila nodaļas:
124.9.1. ķirurģijas nodaļa;
124.9.2. ginekoloģijas nodaļa;
124.9.3. traumatoloģijas nodaļa;
124.9.4. otolaringoloģijas nodaļa;
124.9.5. acu slimību nodaļa;
124.9.6. hemodialīzes nodaļa;
124.9.7. torakālās ķirurģijas nodaļa;
124.9.8. neiroķirurģijas nodaļa;
124.9.9. uroloģijas nodaļa;
124.9.10. sejas un žokļu ķirurģijas nodaļa;
124.9.11. mikroķirurģijas nodaļa;
124.9.12. sirds ķirurģijas nodaļa;
124.9.13. asinsvadu ķirurģijas nodaļa;
124.9.14. transplantoloģijas nodaļa;
124.9.15. vertebroloģijas nodaļa;
124.9.16. lielo locītavu endoprotezēšanas nodaļa;
124.10. dzemdību nodaļa;
124.11. bērnu nodaļa;
124.12. intensīvās terapijas nodaļa.
125. Katrā slimnīcas funkcionālajā blokā vai atsevišķā ēkā izvietotā stacionārajā nodaļā ir telpa mirušo īslaicīgai uzglabāšanai.
126. Slimnīcā var būt dienas stacionārs, kas atbilst šo noteikumu 25., 26., 27., 28., 29., 38. un 40.punktā minētajām prasībām.
127. Stacionārajā nodaļā pacientiem tiek nodrošināta gultasvieta un ēdināšana.
128. Lai nodrošinātu pacientu izmitināšanu, stacionārajā nodaļā ir šādas telpas:
128.1. pacientu palātas;
128.2. pacientu dušas telpa vai vannas telpa;
128.3. pacientu tualetes;
128.4. pacientu atpūtas telpa (izņemot bērnu nodaļas);
128.5. tīrās veļas noliktava;
128.6. netīrās veļas noliktava.
129. Lai nodrošinātu diagnostisko, ārstniecisko un pacientu aprūpes funkciju izpildi, stacionārajā nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
129.1. procedūrām;
129.2. pacientu sagatavošanai diagnostiskajiem izmeklējumiem, manipulācijām un operācijām;
129.3. pacientu kopšanas līdzekļu uzglabāšanai.
130. Lai nodrošinātu personāla darbu, stacionārajā nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
130.1. ārstu darbam;
130.2. māsu darbam;
130.3. personāla apģērba maiņai un uzglabāšanai;
130.4. personāla higiēnas vajadzībām;
130.5. personāla atpūtai.
131. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību pilnā apjomā, novēršot un stabilizējot dzīvībai bīstamos veselības traucējumus, un, ja nepieciešams, ievietojot pacientus slimnīcā.
132. Plānveida ārstēšanai paredzēto pacientu uzņemšanai slimnīcā var izveidot atsevišķu plānveida pacientu uzņemšanas nodaļu.
133. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
133.1. uzgaidīšanai un pacientu reģistrācijai;
133.2. pacientu apskatei un izmeklēšanai;
133.3. dzīvībai svarīgo funkciju stabilizēšanai un nodrošināšanai;
133.4. ārstnieciskajām procedūrām, manipulācijām un operācijām;
133.5. pacientu higiēnas vajadzībām;
133.6. pacientu ar infekcijas slimībām izolācijai un pacientu novērošanai neskaidru diagnožu gadījumos;
133.7. personālam saskaņā ar šo noteikumu 130.punktu.
134. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļas darbību nodrošina šo noteikumu 182.punktā minētie diagnostiskās izmeklēšanas veidi un rentgendiagnostikas nodaļa, kurā veic šo noteikumu 196.punktā minētos izmeklējumus. Minēto veidu diagnostiskā izmeklēšana nodaļā tiek nodrošināta visu diennakti.
135. Patoloģijas nodaļā veic biopsiju, operāciju un autopsiju materiāla makroskopisko un histoloģisko izmeklēšanu, lai noteiktu pacientu slimības, kā arī veic autopsijas mirušajiem pacientiem.
136. Patoloģijas nodaļā ir šādas telpas:
136.1. darba telpas personālam;
136.2. telpas personāla higiēnas vajadzībām;
136.3. histoloģijas laboratorija;
136.4. telpas biopsiju un operāciju materiālu ņemšanai;
136.5. autopsiju zāle;
136.6. arhīvs protokolu, histoloģijas atbilžu, mikropreparātu un parafīna bloku uzglabāšanai;
136.7. telpa mirušo uzglabāšanai.
137. Operāciju nodaļā ir operāciju zāles, kā arī telpas personāla sanitārajai caurlaidei un operāciju zāļu apkalpošanai.
138. Sanitārās caurlaides telpas operāciju nodaļu atdala no pārējām slimnīcas telpām. Personāls operāciju nodaļā ieiet caur sanitārās caurlaides telpām, kur pārģērbjas operāciju nodaļas apģērbā un apavos. No sanitārās caurlaides telpas uz pārējām slimnīcas telpām drīkst iziet tikai pēc tam, kad novilkts operāciju nodaļas apģērbs un apavi.
139. Sanitārajā caurlaidē ir šādas telpas:
139.1. ģērbtuves;
139.2. personāla dušas telpas;
139.3. tualetes.
140. Operāciju zālēs ir šādas telpas:
140.1. operāciju zāle septiskām operācijām;
140.2. operāciju zāle aseptiskām operācijām;
140.3. roku pirmsoperācijas apstrādes telpa;
140.4. telpa steriliem operāciju piederumiem;
140.5. pirmssterilizācijas telpa;
140.6. telpa pacientu novērošanai periodā pēc vispārējās anestēzijas.
141. Šo noteikumu 140.1., 140.2. un 140.3.apakšpunktā minētajās telpās ievēro pilnīgu aseptikas režīmu. Aseptikas režīma noteikumus apstiprina slimnīcas vadītājs atbilstoši operāciju funkcionālajā blokā lietotajām medicīniskajām tehnoloģijām.
142. Ārpus operāciju nodaļas izvietotajās operāciju zālēs var būt atvieglots aseptikas režīms, bet tas nedrīkst ievērojami samazināt aseptikas līmeni.
143. Lai apkalpotu operāciju zāles, nepieciešamas telpas, kas ir paredzētas:
143.1. asins preparātu sagatavošanai;
143.2. medikamentu glabāšanai;
143.3. tīrās veļas glabāšanai;
143.4. šujamā materiāla sagatavošanai, ja nelieto tikai vienreizējas lietošanas materiālu;
143.5. operāciju materiāla sagatavošanai;
143.6. lietotās veļas un operāciju materiāla glabāšanai;
143.7. personāla atpūtai;
143.8. operāciju zāles vecākās māsas darbam;
143.9. rezerves ierīču un materiālu glabāšanai.
144. Anestezioloģijas nodaļa ir slimnīcās, kur ārstēšanas vai diagnostisko metožu lietošanas laikā var rasties nepieciešamība pacientiem nodrošināt atsāpināšanu vai nodrošināt pacienta nekustīgumu vai elpošanas ceļu caurlaidību.
145. Anestezioloģijas nodaļā pacientiem nodrošina anestēziju un dzīvībai svarīgo organisma funkciju uzturēšanu:
145.1. ķirurģisko operāciju un dažādu manipulāciju laikā;
145.2. pirmsanestēzijas un pēcanestēzijas aprūpē;
145.3. sāpju terapijā;
145.4. intensīvajā terapijā un reanimācijā;
145.5. detoksikācijas metožu lietošanas laikā.
146. Slimnīcā, kur veic vispārējo un vietējo anestēziju, ir atsevišķa telpa, intensīvās terapijas palāta vai nodaļa pacienta novērošanai periodā pēc vispārējās anestēzijas līdz laikam, kad ir nostabilizējušās pacienta dzīvībai svarīgās funkcijas.
147. Anestezioloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 129.punktā minētajām telpām ir medicīnisko ierīču noliktava un medikamentu noliktava.
148. Fizikālās medicīnas nodaļā ir telpas, kas paredzētas:
148.1. uzgaidīšanai un pacientu reģistrācijai;
148.2. fizikālās medicīnas procedūrām;
148.3. ārstu darbam;
148.4. procedūru sagatavošanai;
148.5. pacientu un personāla higiēnas vajadzībām.
149. Fizikālās medicīnas procedūru telpā katra procedūru vieta ir vizuāli norobežota no citām procedūru vietām, un tās platība ir ne mazāka par 5 m2.
150. Elektromiega terapijas procedūru veikšanai ir atsevišķa telpa, kuru iespējams aptumšot un kur procedūras laikā nenotiek citas procedūras vai pacientu pārvietošanās.
151. Ja tiek izmantota stacionāra augstfrekvences faktoru terapijas aparatūra, augstfrekvences faktoru terapijas telpā ir ekranizētas procedūru kabīnes.
152. Aerojonizācijas, hidroaerojonizācijas un aerosolterapijas telpās ir aktīva plūsmas ventilācija.
153. Lāzerterapijas telpā vai lāzerterapijas vietā sienu, griestu un grīdas segums ir matēts.
154. Slimnīcas ambulatorā nodaļa ir slimnīcas struktūrvienība, kur slimnīcā strādājošās ārstniecības personas nodrošina sekundāro veselības aprūpi pacientiem, kuri netiek ievietoti slimnīcā. Slimnīcas ambulatorā nodaļa atbilst šo noteikumu III nodaļā minētajām prasībām.
155. Psihiatrijas nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
155.1. speciāla stingrās uzraudzības palāta;
155.2. ergoterapijas telpa;
155.3. telpa pacientu rehabilitācijas pasākumiem;
155.4. telpa, kurā pacienti var tikties ar apmeklētājiem.
156. Daudzprofilu slimnīcā, kurā ir psihiatrijas nodaļa, papildus ir:
156.1. atsevišķa pastaigu vai atpūtas vieta psihiatriskā profila pacientiem;
156.2. telpa fiziskās kultūras vai fizioterapijas nodarbībām psihiatriskā profila pacientiem.
157. Psihiatrijas nodaļā ir īpašs logu un durvju stiprinājums un nodrošinājums, kā arī pastiprināts logu un durvju stiprinājums pacientu stingrās uzraudzības palātā.
158. Psihiatriskās rehabilitācijas nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
158.1. ārstnieciskās ražošanas darbnīcas;
158.2. ergoterapijas kabinets.
159. Krīzes stāvokļu nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir darba telpa grupu terapijas nodarbībām.
160. Internā profila nodaļās papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir intensīvās terapijas palāta, kura atbilst šo noteikumu 177., 178., 233., 234. un 235.punktā noteiktajām prasībām, vai šīs nodaļas pacientiem ir nodrošinātas gultasvietas terapijas funkcionālajā blokā vai slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.
161. Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas telpu plānojums un nodaļas darba režīms nodrošina pretepidēmiskā režīma ievērošanu.
162. Neiroloģijas nodaļā ir telpa lumbālpunkcijām un farmakoloģisko blokāžu veikšanai.
163. Infekcijas slimību nodaļas telpu plānojums nodrošina iespēju ievietot nodaļā vismaz divu plūsmu pacientus:
163.1. pacientus ar infekcijas slimībām, kuras izplatās gaisa — pilienu inficēšanās ceļā;
163.2. pacientus ar citām infekcijas slimībām.
164. Gastroenteroloģijas, nefroloģijas, hematoloģijas, neiroangioloģijas, endokrinoloģijas, dermatoloģijas un seksuāli transmisīvo slimību nodaļas telpas atbilst vispārējām prasībām internā profila nodaļu telpām.
165. Radioterapijas nodaļā ar slēgto izotopu bloku ir šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētās telpas. Slēgto izotopu blokā papildus ir šādas telpas:
165.1. lineārā elektronu paātrinātāja kabinets:
165.1.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.1.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.1.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.1.4. telpa, kurā atrodas tehniskās vadības statnis;
165.1.5. tehniskās iekārtas telpa;
165.2. gamma terapijas distances kabinets:
165.2.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.2.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.2.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.3. dobumu radioterapijas kabinets:
165.3.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.3.2. telpa ginekoloģiskajām apskatēm;
165.3.3. telpa rentgenuzņēmumiem;
165.3.4. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.3.5. apstarošanas procedūru telpas ar dobumu radioterapijas aparātiem;
165.4. īsfokusa (tuvfokusa) rentgenterapijas kabinets:
165.4.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.4.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.4.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.5. dziļās rentgenterapijas kabinets:
165.5.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.5.2. vadības pults telpa ar monitoru pacientu novērošanai;
165.5.3. apstarošanas procedūru telpa;
165.6. topometrijas kabinets:
165.6.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.6.2. telpa ar vadības pulti;
165.6.3. topometra telpa;
165.6.4. laboratorijas telpa rentgenfilmu attīstīšanai;
165.6.5. arhīva telpas;
165.7. simulatora kabinets:
165.7.1. pacientu uzgaidāmā telpa;
165.7.2. telpa ar vadības pulti;
165.7.3. simulatora telpa;
165.7.4. laboratorijas telpa rentgenfilmu attīstīšanai;
165.7.5. arhīva telpas;
165.8. datortelpa inženieru fiziķu darbam;
165.9. slēgto izotopu glabātavas.
166. Ķirurģiskā profila nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
166.1. telpa aseptiskai pārsiešanai;
166.2. telpa septiskai pārsiešanai;
166.3. intensīvās terapijas palāta nodaļā vai gultasvietas ķirurģijas funkcionālā bloka vai slimnīcas intensīvās terapijas nodaļā.
167. Ginekoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
167.1. pacienšu ginekoloģiskajām apskatēm;
167.2. manipulācijām.
168. Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
168.1. ģipša imobilizācijas uzlikšanai un noņemšanai;
168.2. slēgtām repozīcijām — telpu platībai jābūt pietiekamai, lai varētu lietot vispārējo anestēziju.
169. Otolaringoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
169.1. audiometrijai (ar ārējo skaņu izolāciju);
169.2. pacientu apskatēm un procedūrām.
170. Acu slimību nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir telpas, kas paredzētas:
170.1. acu funkcionālajai izmeklēšanai;
170.2. slimnieku apskatei un pārsiešanai.
171. Hemodialīzes nodaļā papildus šo noteikumu 166.punktā minētajām telpām ir šādas telpas:
171.1. hemodialīzes zāle, kurā vienai hemodialīzes vietai paredzētā platība nav mazāka par 6 m2;
171.2. ambulatoro pacientu garderobe;
171.3. ambulatoro pacientu ēdamtelpa un atpūtas telpa.
172. Torakālās ķirurģijas, neiroķirurģijas, uroloģijas, sejas un žokļu ķirurģijas, mikroķirurģijas, sirds ķirurģijas, asinsvadu ķirurģijas, transplantoloģijas, vertebroloģijas un lielo locītavu endoprotezēšanas nodaļa atbilst vispārīgajām prasībām, kas noteiktas ķirurģiskā profila nodaļām.
173. Dzemdību nodaļā papildus šo noteikumu 128., 129. un 130.punktā minētajām telpām ir dzemdību funkcionālais bloks, kurā nepieciešamas šādas telpas:
173.1. uzņemšanas telpa;
173.2. pirmsdzemdību apskates telpa;
173.3. divas pirmsdzemdību palātas, no kurām vienu iespējams izolēt;
173.4. dzemdību zāle;
173.5. pēcdzemdību apskates telpa;
173.6. jaundzimušo aprūpes telpa.
174. Dzemdību nodaļas darbību nodrošina šādas slimnīcas struktūrvienības:
174.1. operāciju zāle, kurā ir šo noteikumu 227.2., 227.3. un 227.4.apakšpunktā minētais aprīkojums;
174.2. anestezioloģijas nodaļa;
174.3. asins sagatavošanas nodaļa vai telpa;
174.4. intensīvās terapijas palāta vai nodaļa.
175. Bērnu nodaļas ir:
175.1. vispārējā bērnu slimību nodaļa (turpmāk — bērnu slimību nodaļa);
175.2. jaundzimušo patoloģijas nodaļa;
175.3. dažādu profilu bērnu nodaļas, to skaitā bērnu intensīvās terapijas nodaļa.
176. Jaundzimušo patoloģijas nodaļā ir piena virtuve.
177. Intensīvās terapijas nodaļā pacients atrodas nepārtrauktā ārstniecības personu uzraudzībā un aprūpē un saņem intensīvu ārstēšanu, kas nodrošina dzīvībai svarīgo organisma funkciju uzturēšanu un pamatslimības, blakusslimību un to komplikāciju ārstēšanu.
178. Intensīvās terapijas nodaļas struktūras pamatvienība ir viena intensīvās terapijas pacienta gultasvieta. Pacientu gultasvietas var būt izvietotas arī slimnīcas vai tās funkcionālā bloka intensīvās terapijas nodaļā, kā arī atsevišķās intensīvās terapijas palātās, kas atrodas citās slimnīcas nodaļās.
179. Stacionārajā nodaļā ir diagnostiskās izmeklēšanas aprīkojums, kas paredzēts:
179.1. pacienta fizikālai izmeklēšanai;
179.2. pacienta asins grupas noteikšanai;
179.3. pacienta un donora asiņu individuālās un rēzus saderības noteikšanai;
179.4. pacienta acu zīlīšu reakcijas pārbaudei uz gaismu;
179.5. rentgenogrammu apskatei;
179.6. elektrokardiogrāfijas izdarīšanai.
180. Stacionārajā nodaļā ir šāds ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums:
180.1. medicīniskās ierīces un medikamenti, kas nodrošina aseptikas un antiseptikas noteikumu ievērošanu;
180.2. medicīniskās ierīces vienreizējai un ilgstošai parenterālai medikamentu un šķidrumu ievadīšanai;
180.3. medicīniskās ierīces un medikamenti ārējās asiņošanas apturēšanai;
180.4. medicīniskā ierīce plaušu mākslīgajai ventilācijai;
180.5. medicīniskās ierīces elpošanas ceļu caurlaidības nodrošināšanai;
180.6. skābekļa iekārta;
180.7. medicīniskais aspirācijas sūknis;
180.8. medicīniskās ierīces kuņģa satura atsūkšanai un kuņģa skalošanai;
180.9. medicīniskās ierīces klizmu izdarīšanai;
180.10. medicīniskās ierīces urīna aiztures vai nesaturēšanas novēršanai;
180.11. ierīces pacientu pārvietošanai;
180.12. medicīniskās ierīces un medikamenti personāla individuālajai sanitārajai un higiēniskajai aizsardzībai.
181. Stacionārajā nodaļā, izņemot bērnu nodaļas, ir tehniski nodrošināta iespēja no jebkuras pacientu palātas jebkurā diennakts laikā izsaukt dežurējošo ārstniecības personu.
182. Stacionārās nodaļas darbību slimnīcā nodrošina šādi laboratoriskās izmeklēšanas veidi:
182.1. klīniskās analīzes;
182.2. bioķīmiskās analīzes.
183. Neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļā papildus šo noteikumu 179. un 180.punktā minētajam aprīkojumam ir aprīkojums, kas paredzēts:
183.1. brūču apstrādei un pārsiešanai;
183.2. ekstremitāšu transporta imobilizācijai vai pastāvīgai imobilizācijai (ņemot vērā apmaiņai ar neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu brigādēm nepieciešamo aprīkojumu);
183.3. mugurkaulāja transporta imobilizācijai;
183.4. pacientu ar termiskām traumām apkopšanai;
183.5. elektrokardiogrāfijai;
183.6. defibrillācijai un plaušu-sirds reanimācijai, un dzīvībai svarīgo funkciju stabilizēšanai;
183.7. mikrobioloģiskai izmeklējamā materiāla paņemšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
184. Operāciju zālēs ir šāds aprīkojums:
184.1. universāls vai operāciju zāles profilam atbilstošs operāciju galds;
184.2. ventilācijas vai gaisa kondicionēšanas iekārta;
184.3. stacionāra griestu bezēnu lampa;
184.4. autonomi darbināma operācijas lauka apgaismošanas ierīce;
184.5. aspirācijas sūknis vai centralizēta vakuuma sistēma;
184.6. aprīkojums, kas paredzēts centralizētai skābekļa padevei;
184.7. baktericīdā ierīce;
184.8. operāciju instrumentu galdiņi;
184.9. sterilo materiālu galdiņi;
184.10. sterilo materiālu tvertnes;
184.11. statīvi ar maisiem izlietotā materiāla savākšanai;
184.12. vismaz viens pārvietojams rentgena aparāts katrā operāciju funkcionālajā blokā;
184.13. negatoskops;
184.14. pacientu rati katrā operāciju zālē.
185. Operāciju zālēs, kas izvietotas ārpus operāciju nodaļas, var nebūt šo noteikumu 184.5., 184.6., 184.12. un 184.14.apakšpunktā minētā aprīkojuma.
186. Anestezioloģijas nodaļā katram pacientam ir šāds minimālais aprīkojums vispārējās un vietējās anestēzijas veikšanai:
186.1. skābekļa inhalācijas ierīce, kuras skābekļa plūsma ir ne mazāka par 10 litriem minūtē;
186.2. vispārējās anestēzijas aparāts;
186.3. ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai ar skābekli automātiskā režīmā;
186.4. ierīce plaušu mākslīgai ventilācijai ar skābekli manuālā režīmā;
186.5. laringoskops ar vismaz trīs dažādu izmēru spoguļiem (taisnajiem un liektajiem);
186.6. visu izmēru orotraheālās un nazotraheālās intubācijas caurules;
186.7. kardiomonitors;
186.8. pulsa oksimetrs;
186.9. neinvazīvais arteriālā asinsspiediena monitors;
186.10. medicīniskais aspirācijas sūknis;
186.11. medicīniskās ierīces vienreizējai un ilgstošai parenterālai medikamentu un šķidrumu ievadīšanai;
186.12. vismaz trīs izmēru kuņģa zondes;
186.13. mutes plētējs;
186.14. visu izmēru elpināšanas maskas;
186.15. laparoskopiskajās operācijās — kapnometrs.
187. Anestezioloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 186.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums, kas nav nepieciešams katram pacientam:
187.1. ierīču komplekts vēnu sekcijas veikšanai;
187.2. ierīču komplekts konikotomijas veikšanai;
187.3. vismaz viens elektrodefibrillators trim operāciju zālēm;
187.4. vismaz viena ierīce ilgstošai precīzi dozētai medikamentu un šķidrumu parenterālai ievadīšanai;
187.5. medicīniskā ierīce infūzijas šķīdumu uzturēšanai infūzijai piemērotā temperatūrā.
188. Anestezioloģijas nodaļas diagnostiskās izmeklēšanas un ārstnieciskais aprīkojums jebkuras vispārējās un vietējās anestēzijas laikā nodrošina pacienta sirds un asinsvadu sistēmas un elpošanas sistēmas monitorēšanu un skābekļa inhalāciju.
189. Gaistošos anestēzijas līdzekļus vispārējai anestēzijai lieto tikai telpās, kur ir nodrošināta pacienta izelpotā gaisa izvade no telpām.
190. Fizikālās medicīnas ārsta kabinetā ir aprīkojums pacienta fizikālai izmeklēšanai. Fizikālās medicīnas kabinetā ir šāds aprīkojums:
190.1. normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā reģistrēta atbilstoša aparatūra;
190.2. kušete vai krēsls katrā procedūru vietā;
190.3. vieta pacienta apģērba novietošanai katrā procedūru vietā;
190.4. dažādu profilu atbalsti pacienta ķermeņa fiksācijai.
191. Atsevišķās fizikālās medicīnas procedūru vietās ir šāds papildu aprīkojums:
191.1. augstfrekvences faktoru terapijas un magnetoterapijas vietās — koka kušete vai krēsls bez metāla daļām;
191.2. galvaniskās un zemfrekvences impulsu strāvas faktoru lietošanas vietās — fiksējošās saites, izolācijas materiāli un fiksējošie maisiņi;
191.3. ultravioletā starojuma lietošanas vietās — ultravioletā starojuma aizsargbrilles, režģis un pārsegs;
191.4. parafīna ozokerīta aplikāciju lietošanas vietās — sildošie pārklāji un segas.
192. Psihiatrijas nodaļās, kurās ievieto pacientus akūtas psihozes psihostāvoklī vai ar psihisko traucējumu uzliesmojumu vai saasinājumu, papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir elektrokonvulsiju terapijas aparāts.
193. Krīzes stāvokļu nodaļā papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir ierīces grupu terapijas nodarbībām.
194. Internā profila nodaļās papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir:
194.1. pieejams defibrillators;
194.2. nodrošināta iespēja veikt pastāvīgu skābekļa inhalāciju.
195. Internā profila nodaļu darbību papildus šo noteikumu 182.punktā minētajiem laboratoriskās izmeklēšanas veidiem nodrošina šādi diagnostiskās izmeklēšanas un analīžu veidi:
195.1. imunohematoloģiskās analīzes;
195.2. mikrobioloģiskās analīzes;
195.3. rentgendiagnostika;
195.4. funkcionālā diagnostika;
195.5. endoskopija;
195.6. ultrasonoskopija.
196. Lai nodrošinātu internā profila nodaļu darbību, rentgendiagnostikas nodaļā veic šādus izmeklējumus:
196.1. krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa rentgenoskopiju;
196.2. krūškurvja, vēdera dobuma un iegurņa rentgenogrāfiju;
196.3. kaulu rentgenogrāfiju;
196.4. kaulu un mīksto audu rentgentomogrāfiju.
197. Lai nodrošinātu internā profila nodaļu darbību, funkcionālās diagnostikas nodaļā veic šādus izmeklējumus:
197.1. standarta novadījumu un krūšu novadījumu elektrokardiogrāfiju;
197.2. ārējās elpošanas funkcionālo diagnostiku.
198. Lai nodrošinātu internā profila nodaļu darbību, endoskopijas kabinetā veic šādus izmeklējumus:
198.1. augšējo endoskopiju;
198.2. rektosigmoskopiju.
199. Lai nodrošinātu internā profila nodaļu darbību, ultrasonoskopijas kabinetā veic iekšējo orgānu ultrasonoskopiju un ultrasonogrāfiju.
200. Kardioloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir elektrokardiostimulācijas aparāts.
201. Lai nodrošinātu kardioloģijas nodaļas darbību, funkcionālās diagnostikas nodaļā papildus šo noteikumu 197.punktā minētajiem izmeklējumiem veic šādus izmeklējumus:
201.1. ehokardiogrāfiju ar doplerogrāfiju;
201.2. transezofageālo elektrofizioloģisko izmeklēšanu;
201.3. Holtera monitorēšanu;
201.4. perifērās asinsrites noteikšanu;
201.5. sirds un asinsvadu angiogrāfiju;
201.6. veloergometriju.
202. Tuberkulozes un plaušu slimību nodaļā papildus šo noteikumu 194.punktā minētajam aprīkojumam ir sprauslas miglotājs ar skābekli medikamentu inhalācijai.
203. Lai nodrošinātu tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas darbību, funkcionālās diagnostikas nodaļā papildus šo noteikumu 197.punktā minētajiem izmeklējumiem veic šādus izmeklējumus:
203.1. audiogrāfiju;
203.2. krāsu redzes pārbaudi.
204. Lai nodrošinātu tuberkulozes un plaušu slimību nodaļas darbību, endoskopijas kabinetā papildus šo noteikumu 198.punktā minētajiem izmeklējumiem veic šādus izmeklējumus:
204.1. bronhoskopiju ar cieto bronhoskopu;
204.2. bronhoskopiju ar transbronhiālu plaušu punkcijas biopsiju;
204.3. bronhoalveolāro lavāžu;
204.4. pleiras biopsiju;
204.5. plaušu veidojumu transtorakālo aspirācijas punkciju un punkcijas biopsiju.
205. Neiroloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
205.1. medicīniskās ierīces refleksu pārbaudei;
205.2. medicīniskās ierīces un medikamenti ādas temperatūras sajūtas, ožas sajūtas, garšas sajūtas un dziļo kombinēto sajūtu noteikšanai;
205.3. kamertoņu komplekts;
205.4. dinamometrs;
205.5. ierīce redzes lauka novērtēšanai;
205.6. ierīces smadzeņu šķidruma iegūšanai un tā spiediena noteikšanai.
206. Neiroloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 194.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
206.1. medicīniskās ierīces pacientu barošanai;
206.2. aprīkojums pacientu līdzsvara izjūtas atjaunošanai un sākotnējās gaitas atjaunošanai.
207. Lai nodrošinātu neiroloģijas nodaļas darbību, funkcionālās izmeklēšanas nodaļā papildus šo noteikumu 197.punktā minētajiem izmeklējumiem veic šādus izmeklējumus:
207.1. elektroencefalogrāfiju;
207.2. ehoencefalogrāfiju.
208. Infekcijas slimību nodaļā nodrošina:
208.1. pilnīgu pacientu un personāla izolāciju darbam bīstamo infekciju apstākļos;
208.2. infekciozā materiāla apstrādi un dezinfekciju;
208.3. infekcijas slimību specifisko imūnbioloģisko profilaksi un ārstēšanu.
209. Infekcijas slimību nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam aprīkojumam ir medicīniskās ierīces mikrobioloģiskai izmeklējamā materiāla paņemšanai, uzglabāšanai un transportēšanai.
210. Radioterapijas nodaļas slēgto izotopu blokā ir šāds aprīkojums:
210.1. lineārā elektronu paātrinātāja kabinetā:
210.1.1. vadības pults ar monitoru;
210.1.2. lineārais paātrinātājs;
210.1.3. tehniskās iekārtas statnis;
210.1.4. augstfrekvences ģenerators tehniskās iekārtas telpā;
210.2. gamma terapijas distances kabinetā:
210.2.1. vadības pults ar monitoru;
210.2.2. distances gamma terapijas aparāts ar starotāja avotu;
210.3. dobuma radioterapijas kabinetā:
210.3.1. ginekoloģisko instrumentu aprīkojums;
210.3.2. endostats;
210.3.3. metrostats;
210.3.4. kolpostats;
210.3.5. metrokolpostats;
210.3.6. portatīvais rentgenaparāts;
210.3.7. vadības pultis dobumu radioterapijas aparātiem, monitoriem un telefona aparātam;
210.3.8. dozimetriskās kontroles aparāti radioaktīvo impulsu reģistrācijai;
210.3.9. dobuma radioterapijas aparāti;
210.3.10. svina konteineri ar Co60;
210.3.11. kompresori;
210.3.12. pārvietojams ginekoloģiskais krēsls ar noņemamu kājgali;
210.3.13. funkcionālā gulta pie dobuma radioterapijas aparāta;
210.4. īsfokusa (tuvfokusa) rentgenterapijas kabinetā:
210.4.1. vadības pults;
210.4.2. īsfokusa rentgenterapijas aparatūra;
210.5. dziļās rentgenterapijas kabinetā:
210.5.1. vadības pults;
210.5.2. dziļās rentgenterapijas aparatūra;
210.6. topometrijas kabinetā:
210.6.1. vadības pults;
210.6.2. rentgenfilmu attīstīšanas aparatūra;
210.6.3. Kaļiņičenko lineāls pacienta topometriskās kartes izveidošanai;
210.6.4. speciālais negatoskops;
210.7. simulatora kabinetā (precīza apstarojuma lauka noteikšanai):
210.7.1. vadības pults;
210.7.2. simulators;
210.7.3. rentgenfilmu attīstītājs;
210.8. datortelpā — dators staru terapijas devas precizēšanai un aprēķināšanai;
210.9. slēgto izotopu glabātavā:
210.9.1. speciāli svina konteineri;
210.9.2. speciāli svina seifi.
211. Ķīmijterapijas nodaļā papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
211.1. laminārās plūsmas skapis ķīmijpreparātu atšķaidīšanai;
211.2. citostātiķu atkritumu tvertnes;
211.3. citostātiķu uzglabāšanas skapis;
211.4. transfūziju dozatori;
211.5. gultas vai krēsli, kas pielāgoti ilgstošai infūzu ievadīšanai.
212. Ķirurģiskā profila nodaļā papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
212.1. medicīniskās ierīces audu pārdalīšanai un brūču apstrādei;
212.2. pārsiešanas galds katrā pārsiešanas telpā;
212.3. instrumentu galdiņš katrā pārsiešanas telpā;
212.4. bezēnu lampa katrā pārsiešanas telpā.
213. Ķirurģiskā profila nodaļas darbību nodrošina šo noteikumu 195.punktā minētie diagnostiskās izmeklēšanas veidi un histoloģiskās analīzes.
214. Lai nodrošinātu ķirurģiskā profila nodaļas darbību, rentgendiagnostikas nodaļā veic šo noteikumu 196.punktā minētos izmeklējumus, kā arī rentgenogrāfiju pacientu palātās un operāciju zālē.
215. Ķirurģiskā profila nodaļas darbību nodrošina:
215.1. operāciju nodaļa, kas atbilst šo noteikumu 137., 138., 139., 140., 141., 142., 143., 184. un 185.punktā minētajām prasībām;
215.2. anestezioloģijas nodaļa, kas atbilst šo noteikumu 144., 145., 146., 147., 186., 187., 188. un 189.punktā minētajām prasībām;
215.3. asins sagatavošanas nodaļa vai asins kabinets, kas atbilst šo noteikumu 63., 64., 65., 67., 68., 69., 70., 71., 72., 73., 74., 75., 76., 77., 78., 82., 83. un 84.punktā minētajām prasībām.
216. Ķirurģijas nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
216.1. medicīniskās ierīces pacienta taisnās zarnas izmeklēšanai;
216.2. medicīniskās ierīces pacienta urīnpūšļa izmeklēšanai;
216.3. medicīniskās ierīces pacienšu ginekoloģiskajai izmeklēšanai.
217. Ķirurģijas nodaļā papildus šo noteikumu 212.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
217.1. medicīnisko ierīču komplekts pleiras drenāžai;
217.2. šinas ekstremitāšu novietošanai.
218. Ķirurģijas nodaļa, kurā ārstē traumatoloģiska un apdegumu profila pacientus un kur strādā sertificēti traumatologi un ortopēdi, papildus atbilst arī šo noteikumu 220. un 221.punktā minētajām prasībām.
219. Ginekoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
219.1. medicīniskās ierīces pacienšu ginekoloģiskajai izmeklēšanai;
219.2. ierīces materiāla paņemšanai histoloģiskajai un citoloģiskajai izmeklēšanai.
220. Traumatoloģijas un ortopēdijas nodaļā papildus šo noteikumu 212.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
220.1. viena trešdaļa gultu ir aprīkotas ar Balkānu rāmi vai funkcionāli līdzīgu ierīci slimniekiem ar ierobežotām atspēriena iespējām;
220.2. viena trešdaļa gultu ir funkcionālās gultas;
220.3. ortopēdiskais galds repozīciju telpā;
220.4. Bēlera vai cita tipa šinas ekstremitāšu novietošanai un skeleta ekstensijai;
220.5. medicīniskās ierīces skeleta ekstensijai ekstremitātēm, iegurnim un mugurkaulāja kakla daļai;
220.6. atslogojošās un fiksējošās apkakles un korsetes mugurkaulāja kakla, krūšu un jostas daļai.
221. Nodaļā, kurā ārstē apdegumus, papildus šo noteikumu 212.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
221.1. vanna apdegumu slimnieku vannošanai pārsiešanas laikā;
221.2. apsildāmās ierīces un ierīces slimnieku brūču žāvēšanai.
222. Otolaringoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 179. un 212.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
222.1. standartaprīkojums speciāli iekārtotai otolaringologa darba vietai;
222.2. medicīniskās ierīces otolaringoloģiskajai funkcionālajai izmeklēšanai;
222.3. otolaringoloģiskais mikroskops;
222.4. otolaringoloģiskais endoskops.
223. Acu slimību nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam apīkojumam ir šāds aprīkojums:
223.1. ierīce redzes asuma pārbaudei;
223.2. mikroskops acs ābola detalizētai izmeklēšanai;
223.3. ierīces redzes pārbaudei un korekcijai;
223.4. ierīces refrakcijas noteikšanai;
223.5. ierīces acs iekšējā spiediena mērīšanai;
223.6. ierīce glaukomas diagnostikai;
223.7. ierīce acs dibena apskatei;
223.8. ierīce tīklenes detalizētai apskatei;
223.9. ierīce redzes lauku noteikšanai;
223.10. instrumentu komplekts asaru ceļu zondēšanai un skalošanai.
224. Slimnīcas nodaļas, kurās ārstē arī acu, ausu, deguna un kakla slimības un kur strādā sertificēti attiecīgo specialitāšu ārsti, atbilst šo noteikumu 169., 170., 222. un 223.punktā minētajām prasībām.
225. Hemodialīzes nodaļā papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam ir šāds aprīkojums:
225.1. hemodialīzes aparāti;
225.2. ierīces ilgstošai dozētai medikamentu parenterālai ievadīšanai;
225.3. ierīces, kas nodrošina pastāvīgu informāciju par pacienta sirdsdarbību, arteriālo asinsspiedienu un elpošanu;
225.4. visas gultas ir funkcionālas (visas gultas vai daļu no tām var aizstāt ar funkcionālajiem krēsliem).
226. Dzemdību nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam aprīkojumam ir aprīkojums grūtnieču un jaundzimušo diagnostiskajai izmeklēšanai.
227. Dzemdību zālē ir šāds aprīkojums:
227.1. dzemdību galds;
227.2. apsildāms jaundzimušo galds;
227.3. jaundzimušo reanimācijas aprīkojums;
227.4. skābekļa pievade (ar jaudu vismaz 10 litru minūtē) un plūsmas mērītājs;
227.5. graduēta atsūcējsistēma, ko iespējams izmantot augļa vakuumekstrakcijai;
227.6. vismaz viens kardiotokogrāfs katrā dzemdību funkcionālajā blokā.
228. Jaundzimušo aprūpes telpā ir šāds ārstnieciskais un jaundzimušo aprūpes aprīkojums:
228.1. apsildāmās gultas vai inkubatori;
228.2. skābekļa pievades sistēma ar skābekļa terapijas aprīkojumu;
228.3. medicīniskais vakuumsūknis;
228.4. fototerapijas lampa;
228.5. ierīces ilgstošai, dozētai medikamentu un šķidrumu parenterālai ievadīšanai.
229. Bērnu slimību nodaļā esošais šo noteikumu 179. un 180.punktā minētais aprīkojums ir piemērots dažāda vecuma bērniem.
230. Bērnu slimību nodaļa atbilst šo noteikumu 160., 195., 196., 197., 198. un 199.punktā minētajām prasībām.
231. Jaundzimušo patoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 179.punktā minētajam aprīkojumam, kas piemērots jaundzimušo izmeklēšanai, ir šāds diagnostiskās izmeklēšanas aprīkojums, kas nepārtraukti informē ārstniecības personas par pacienta:
231.1. sirdsdarbību;
231.2. elpošanas frekvenci;
231.3. arteriālo asinsspiedienu (izmantojot neinvazīvas metodes);
231.4. asiņu piesātinājumu ar skābekli.
232. Jaundzimušo patoloģijas nodaļā papildus šo noteikumu 180.punktā minētajam aprīkojumam, kas piemērots jaundzimušajiem, ir šāds ārstnieciskais un jaundzimušo aprūpes aprīkojums:
232.1. reanimācijas galds vai cita reanimācijai piemērota virsma ar siltuma izstarotāju;
232.2. skābekļa nodrošināšanas iekārta ar dozētu sasildīta un mitrināta gāzu maisījuma plūsmu;
232.3. elpošanas un gremošanas ceļu satura atsūkšanas iekārta ar manometru un regulējamu retinājumu;
232.4. nabas katetri;
232.5. apsildāmas bērnu gultas;
232.6. ierīces ilgstošai, dozētai medikamentu un šķidrumu parenterālai ievadīšanai.
233. Intensīvās terapijas nodaļa atbilst šo noteikumu 195., 196., 197., 198. un 199.punktā minētajām prasībām.
234. Intensīvās terapijas pacienta gultas vietā ir diagnostiskās izmeklēšanas aprīkojums, kas nodrošina šādu funkciju veikšanu:
234.1. pastāvīgi un nepārtraukti informē ārstniecības personas par pacienta sirdsdarbību;
234.2. pastāvīgi vai periodiski informē ārstniecības personas par pacienta:
234.2.1. asiņu piesātinājumu ar skābekli;
234.2.2. arteriālo asinsspiedienu (izmantojot neinvazīvas metodes);
234.2.3. ķermeņa temperatūru;
234.2.4. elpošanas funkciju.
235. Intensīvās terapijas pacienta gultas vietā ir ārstnieciskais un pacientu aprūpes aprīkojums, kas paredzēts šādiem mērķiem:
235.1. plaušu mākslīgai ventilācijai — ierīce, kas darbināma ar elektroenerģijas palīdzību;
235.2. ilgstošai, dozētai medikamentu un šķidrumu parenterālai ievadīšanai;
235.3. defibrillācijai.
IX. Noslēguma jautājumi
236. Izsniegtie ārstniecības iestāžu sertifikāti ir pielīdzināmi atbilstības apliecinājumiem šajos noteikumos minētajām prasībām un ir derīgi līdz tajos norādītā derīguma termiņa beigām.
237. Noteikumu 89.3.2.apakšpunkts ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.
Ministru prezidents A.Bērziņš
Labklājības ministrs A.Požarnovs
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 27.februāri.