22.februārī oficiālā vizītē Rīgā uzturējās Slovēnijas ārlietu ministrs

Piektdien, 22.februārī, Rīgā: Slovēnijas Republikas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels un Latvijas Republikas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pie ārlietu ministra

Piektdien, 22. februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Slovēnijas Republikas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu, kurš Latvijā ieradies oficiālā vizītē. Tikšanās laikā apspriestas divpusējās sadarbības aktualitātes, integrācija Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas nākotnes jautājumi, kā arī NATO paplašināšanās aspekti.

Raksturojot divpusējo sadarbību, ministri bija vienisprātis, ka abām valstīm ir izveidojušās labas attiecības, īpaši politiskajā jomā. To apliecina biežie politiskie kontakti un dažāda līmeņa vizītes — gan gaidāmā Latvijas Valsts prezidentes vizīte Slovēnijā, gan plānotā parlamentu vadītāju tikšanās. Ministri atzina, ka labs attīstības potenciāls ir arī ekonomiskajai sadarbībai, kura būtu jāintensificē, veicinot uzņēmēju savstarpējās vizītes un paplašinot līgumtiesisko bāzi ekonomikā, noslēdzot konvenciju par izvairīšanos no dubultās aplikšanas ar nodokļiem un to nemaksāšanas, kā arī līgumu par investīciju aizsardzību un veicināšanu. Ministri arī atzīmēja citas sadarbības jomas, piemēram, aizsardzību un iekšlietas, kur attiecīgi varētu tikt parakstītas vienošanās par militāro sadarbību un vienošanās par sadarbību organizētās noziedzības, narkotisko līdzekļu tirdzniecības un terorisma apkarošanā.

Pārrunājot ES un NATO integrācijas jautājumus, apstiprināti abu valstu kopējie uzskati, ka ES iestāšanās sarunas ir jāpabeidz līdz šā gada beigām un Prāgas sammita laikā jāsaņem uzaicinājums kļūt par NATO dalībvalstīm. Notika viedokļu apmaiņa par Latvijas un Slovēnijas gatavošanos dalībai NATO, dažādiem šīs organizācijas paplašināšanās scenārijiem Prāgas sanāksmes kontekstā, kā arī abu valstu ieguldījumu miera uzturēšanas operācijās Balkānos. Ministri apmainījās ar informāciju par ES iestāšanās sarunu gaitu un pārrunāja gaidāmo Konventa darbības sākšanu.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Pie Valsts prezidentes

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Piektdien, 22.februārī, Rīgā: Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš un Slovēnijas ārlietu ministrs Dimitrijs Rupels

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga piektdien, 22. februārī, Rīgas pilī tikās ar Slovēnijas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu. Sarunā pārspriesti aktuālie Latvijas un Slovēnijas integrācijas jautājumi ES un NATO, kā arī gaidāmā Valsts prezidentes valsts vizīte Slovēnijā šā gada aprīlī.

Abas puses novērtēja Latvijas un Slovēnijas attiecības kā lieliskas, atzīmējot, ka turpmāk jāpieliek pūliņi ekonomisko saišu stiprināšanai. D.Rupels sacīja, ka Slovēnijā tiek gaidīta Latvijas prezidentes ierašanās valsts vizītē, kas varētu būt nopietns stimuls tirdzniecisko attiecību padziļināšanai. “Mēs vēlamies izmantot šo vizīti, abpusēji izdevīgā veidā tuvinot mūsu valstis,” sacīja Slovēnijas ārlietu ministrs.

V.Vīķe–Freiberga un D.Rupels apliecināja abu valstu solidaritāti kopīgo ārpolitisko mērķu īstenošanā. V.Vīķe-Freiberga informēja Slovēnijas ārlietu ministru par NATO ģenerālsekretāra Džordža Robertsona vizīti Latvijā. Abas puses kā svarīgu tematu valstu ceļā uz NATO minēja kvalitatīvu diskusiju nepieciešamību par dalību Ziemeļatlantijas aliansē. D.Rupels uzsvēra, ka Latvijai jābūt NATO aliansē un arī Slovēnija cer uz dalību šajā organizācijā.

Pārrunājot atsevišķus eirointegrācijas jautājumus, V.Vīķe–Freiberga un D.Rupels apspriedās par abu valstu lauksaimniecības nākotni ES ietvaros. Puses bija vienisprātis, ka jautājums par lauksaimniecības ražošanas kvotām jārisina ciešā kandidātvalstu dialogā ar ES.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Piektdien, 22.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Slovēnijas Republikas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu.

Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas skar abu valstu integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO.

Saeimas priekšsēdētājs sacīja, ka Latvijas un Slovēnijas attiecības veidojas sekmīgi un to padziļināšanā būtisks faktors ir abu valstu kopīgie ārpolitiskie mērķi — integrācija ES un NATO. Kā atzina J.Straume, Latvijas un Slovēnijas panākumi virzībā uz šīm eiroatlantiskajām struktūrām liecina, ka ārpolitiskos mērķus izdosies sasniegt iespējami drīz. Saeimas priekšsēdētājs un Slovēnijas ārlietu ministrs arī uzsvēra savstarpējās informācijas apmaiņas lielo nozīmi, kā arī bija vienisprātis, ka padziļināma sadarbība starp abu valstu parlamentiem.

Slovēnijas ārlietu ministrs interesējās, kā noris Latvijas normatīvo aktu saskaņošanas process ar ES “acquis communautaire”. J.Straume to raksturoja kā veiksmīgu un informēja, ka vairs saskaņojami tikai aptuveni 40 likumprojektu. Viņš arī uzsvēra, ka “Latvijā parlaments aktīvi reaģē uz jaunajām vēsmām”, un pastāstīja par lauksaimniecības jautājumiem veltīto Saeimas ārkārtas sēdi.

Slovēnijas ārlietu ministrs un Saeimas priekšsēdētājs pārrunāja arī jautājumus, kas saistīti ar abās valstīs gaidāmo referendumu par dalību ES. J.Straume pastāstīja, ka sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina par pieaugušo atbalstītāju skaitu lauku apvidos, tomēr izteica bažas, ka pēdējā laika aktualitātes ES lauksaimniecības politikā varētu negatīvi ietekmēt šos rādītājus. Savukārt D.Rupels akcentēja, ka referenduma rezultātu nekad iepriekš nevar prognozēt. “Tomēr tas ir demokrātisks lēmuma pieņemšanas veids,” viņš atzina un pauda viedokli, ka Slovēnijā referendums par dalību ES nevarētu radīt problēmas. Tostarp viesis informēja, ka viņa valstī vērojams atbalsta trūkums dalībai NATO un opozīcijas pārstāvji izteikuši aicinājumu arī šo jautājumu izlemt referenduma ceļā.

Abas puses sprieda arī par darbu ES Konventā. D.Rupels pastāstīja, ka viņa valsti Konventā pārstāvēs gan pozīcijas, gan opozīcijas pārstāvis, un uzsvēra, ka Slovēnijā ES jautājumos starp lielākajām pozīcijas un opozīcijas partijām valda uzskatu vienotība un izpratne. Savukārt J.Straume informēja, ka no Latvijas parlamenta Konventā būs pārstāvētas tikai pozīcijas partijas, tomēr to vidū visos jautājumos nav pilnīgas saskaņas, un tāpēc vienotas pozīcijas izstrādāšana nenotiek tik viegli. Saeimas priekšsēdētājs arī pauda viedokli, ka, viņaprāt, ES ietekmīgās valstis Konventam ir labāk sagatavotas nekā mazās valstis. Abas puses arī pārrunāja kandidātvalstu ietekmes palielināšanas iespējas Konventa prezidijā un bija vienisprātis, ka visām kandidātvalstīm jāstrādā kopīgi, lai panāktu pārstāvniecību tā sastāvā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

Piektdien, 22. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Slovēnijas Republikas ārlietu ministru Dimitriju Rupelu.

A. Bērziņš un D. Rupels secināja, ka abām valstīm ceļā uz Eiropas Savienību (ES) svarīgs ir lauksaimniecības jautājums. Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija iestājas par vienādām konkurences iespējām gan kandidātvalstīm, gan dalībvalstīm. Slovēnija ir ES kandidātvalsts, kurai līdz šim izdevies slēgt visvairāk sarunu sadaļu — 26. Taču D. Rupels uzsvēra Slovēnijas pozīciju, ka pārejas periods tiešajiem maksājumiem lauksaimniecībai diskriminēs jaunās ES dalībvalstis. Lauksaimniecības kvotu apjoms Slovēnijai būs viens no svarīgākajiem jautājumiem iestāšanās sarunās.

Tikšanās dalībnieki atzina, ka nākotnes Eiropas Savienībā liela loma būs tās Konventam. A. Bērziņš norādīja, ka Latvija iestājas par nāciju Eiropu, kurā ES tiek deleģētas tikai tās funkcijas, kuras lietderīgi risināt Eiropas mērogā. Vienlīdz svarīgs jautājums abām valstīm ir NATO paplašināšanās. A.Bērziņš atzina, ka Latvija ar optimismu raugās uz jaunu kandidātvalstu uzaicināšanu.

Vērtējot abu valstu divpusējās attiecības, D. Rupels atzina, ka tās ir labas, taču aktīvāka varētu būt ekonomiskā sadarbība.

Ministrs nodeva A. Bērziņam sveicienus no Slovēnijas Ministru prezidenta Janeza Drnovšeka. Ministru prezidents pateicās par šo vēsti un uzaicināja J. Drnovšeku uz Viļņas desmitnieka grupas tikšanos Rīgā šā gada jūlijā.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments

Preses konferencē

Piektdien, 22. februārī, notika Slovēnijas un Latvijas ārlietu ministru Dimitrija Rupela un Induļa Bērziņa preses konference. Indulis Bērziņš pastāstīja, ka abu ministru tikšanās laikā apspriestas divpusējās sadarbības aktualitātes, integrācija Eiropas Savienībā (ES) un Eiropas nākotnes jautājumi, kā arī NATO paplašināšanās aspekti. I. Bērziņš arī minēja abu ministru kopīgo viedokli, ka labs potenciāls ir mūsu valstu ekonomiskajai sadarbībai, ko nepieciešams paplašināt. Ministrs arī atgādināja zīmīgo faktu, ka gan Latvijas, gan Slovēnijas lielākā ārējās tirdzniecības partnere ir Vācija.

Slovēnijas ārlietu ministrs D.Rupels akcentēja mūsu valstu attiecību sadarbības vēsturi. Viņš atgādināja, ka pirms desmit gadiem pirmoreiz apmeklējis Latviju laikā, kad Slovēnijai bija nepieciešams mūsu valsts atbalsts savai starptautiskajai atzīšanai.

Tagad abām draudzīgajām valstīm ir līdzīgi ārpolitikas mērķi -—iestāties Eiropas Savienībā un NATO. “2002. būs ļoti nozīmīgs gads mūsu valstīm, jo noslēgs desmit gadus ilgu evolūciju, “ teica D. Rupels. “Vēsture līdz šim bijusi mūsu pusē. Tagad šī tik ļoti nozīmīgā desmit gadus ilgā vēstures posma noslēgumā abas valstis ir nonākušas pie līdzīga rezultāta, ka pavisam drīz varam kļūt ES un NATO dalībvalstis. Tāpēc šobrīd ir ļoti svarīgi izanalizēt mūsu sadarbības iespējas, kopīgi sasniedzot mūsu desmit gadu sadarbības rezultātu.”

“LV” jautājums Slovēnijas ārlietu ministram: — Kāds ir jūsu valsts sabiedrības viedoklis par iestāšanos ES un NATO? Kura no šīm organizācijām, pēc sabiedriskās domas aptauju datiem un jūsu paša vērojumos, slovēņu vidū ir populārāka?

D. Rupels: — Jūs aizskārāt politiski ļoti nozīmīgu jautājumu. Mēs, politiķi, cenšamies panākt, lai abas starptautiskās organizācijas, gan ES, gan NATO, būtu vienlīdz populāras mūsu sabiedrībā. Taču šobrīd neliels slovēņu simpātiju pārsvars tomēr ir ES. Kaut visnotaļ pozitīva attieksme slovēņiem ir arī pret NATO. Šobrīd mūsu iestāšanos NATO atbalsta aptuveni 50 procenti pilsoņu, bet iestāšanos ES — aptuveni 55 procenti. Mēs, politiķi, kas pārstāvam pozīciju, šajā procesā jūtamies visnotaļ labi. NATO un īpaši ES oponenti ir daudz vājāki. Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pret iestāšanos NATO šobrīd balsotu kādi 20 līdz 30 procenti slovēņu un līdzīgs skaits balsotu pret iestāšanos ES. Taču zīmīgi, ka pret iestāšanos ES un NATO iebilst nevis vieni un tie paši, bet dažādi cilvēki. Būtu interesanti izdarīt pētījumu, kāda ir vienas un kāda — otras integrācijas pretinieku motivācija. Taču jūsu jautājums mani ierosināja pateikt vēl vienu domu. Es uzskatu, ka iestāšanās ES mums tomēr dos vairāk, jo šis notikums izraisīs daudz plašākas pārmaiņas mūsu valstī. Iestāšanās NATO mainīs tikai vienu mūsu sabiedriskās dzīves sektoru, bet integrācija ES daudz vairāk sektoru, būtībā sekmējot progresu visās mūsu dzīves jomās.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors