Ar atslēgu mūsu tautsaimniecības attīstībai

Par zināšanām un jaunajām tehnoloģijām ES kandidātvalstu ekonomiskai izaugsmei

Lai panāktu strauju ekonomisko izaugsmi, Latvijai iespējami ātrāk jāpārorientē sava ekonomika no tradicionālajām tautsaimniecības nozarēm uz pakalpojumu sfēru, jaunajām tehnoloģijām un zinībās pamatotu ekonomiku. Tā piektdien, 22. februārī, preses konferencē pēc piedalīšanās zināšanu ekonomikas forumā Parīzē atzina Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) priekšsēdētājs Imants Freibergs.

Pasaules bankas, Eiropas Komisijas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) kopīgi rīkotais Zināšanu ekonomikas forums norisinājās Parīzē no 20. līdz 22. februārim, un tajā piedalījās starptautisko finansu institūciju un Eiropas Komisijas speciālisti, valsts amatpersonas, akadēmisko aprindu pārstāvji, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no 10 Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīm. Forumā piedalījās arī Īrijas, Somijas un Dienvidkorejas pārstāvji, kuri dalījās pieredzē par straujo ekonomisko izaugsmi, ko tiem izdevies sasniegt ar jaunajām tehnoloģijām un zināšanām. Kā preses konferencē uzsvēra I. Freibergs, tieši pārorientācija uz jaunajām tehnoloģijām un zināšanām balstītu ekonomisko sistēmu ļāvusi šīm valstīm sasniegt tik žilbinošu izaugsmi un izvirzīties pasaules ekonomiski attīstīto valstu priekšgalā.

Arī Pasaules bankas Latvijas biroja vadītāja Inguna Dobrāja preses konferencē pauda pārliecību, ka zināšanās pamatota ekonomika kļūst par galveno attīstības virzītājspēku un Latvijai, līdzīgi kā citām ES kandidātvalstīm, ir vairākas priekšrocības šajā jomā, piemēram, augsti kvalificēts un pietiekami lēts darbaspēks.

Tāpat ES kandidātvalstīs pastāv ievērojamas zinātnes un tehniskās jaudas, salīdzinoši augsti attīstītas sakaru sistēmas, un tās kļūst arvien atvērtākas ārējiem tirdzniecības sakariem. Bet galvenā problēma jauno tehnoloģiju un zinātņu nozaru attīstībai kandidātvalstīs ir finansu trūkums.

I. Freibergs norādīja, ka kandidātvalstis dažās zinātnes nozarēs ir pat priekšā atsevišķām dalībvalstīm. “Šī ir jauna joma visā pasaulē, tādēļ Latvija kā maza valsts, iespējams, varētu pat apsteigt vairākas lielās ekonomiski attīstītās valstis, kuru ekonomika ir nedaudz iesīkstējusi,” atzina I. Freibergs. Viņš norādīja, ka Īrija un Somija, kas uzskatāmas par līderēm Eiropā jauno tehnoloģiju un zināšanās balstītas ekonomikas attīstībā, šajā jomā aktīvi strādā aptuveni 20 gadus, bet Latvija šo jautājumu nopietnai risināšanai pievērsusies tikai pirms diviem trim gadiem.

Foruma laikā Latvijas pārstāvji iepazinušies ar plašu citu valstu pieredzi zināšanu ekonomikas attīstībā. Kā atzina I. Freibergs, pieredze ir ļoti dažāda, bet kā dominējošie jaunās ekonomikas virzītājspēki iezīmējušies trīs: vispārēja ekonomikas liberalizācija, modernizācija un tradicionālās ekonomiskās domāšanas nomaiņa ar jaunu. I. Freibergs uzsvēra, ka Latvijai būtu jācenšas iespējami drīzāk pāriet no tradicionālās ekonomikas, kas balstīta uz lauksaimniecību un ražošanu, uz tādu ekonomiku, kuras pamatā ir zināšanas un jaunie zinātnes sasniegumi. Uz zināšanām balstīta ekonomika nenozīmē lauksaimniecības un ražošanas izskaušanu, bet gan moderno tehnoloģiju un jaunatklājumu ieviešanu, kas neapšaubāmi ievērojami palielinās šo nozaru konkurētspēju, norādīja I. Freibergs.

Bet nozīmīgs priekšnoteikums zināšanu ekonomikas attīstībai ir sabiedrības sapratne un atbalsts šīm pārmaiņām. Arī I. Dobrāja atzina, ka būtiskākais jautājums jauno zināšanu ieviešanā ekonomikā ir sabiedrības izpratne un domāšanas maiņa, ko panākt būs daudz sarežģītāk nekā jauno tehnoloģiju ieviešanu.

Izvērtējot Latvijas pozīcijas pārējo kandidātvalstu vidū jaunās ekonomikas attīstībā, I. Freibergs atzina: lai arī mēs neesam izteikti līderi, Latvijas pozīcijas vērtējamas kā visai labas. Latvijā vērojamas labas iestrādes infrastruktūras attīstīšanā, skolās nodrošināta pieeja internetam, izveidoti vairāki publiski interneta piekļuves punkti, kā arī izstrādāta un tiek attīstīta programma “e–Latvija”. Tāpat labas iezīmes vērojamas izglītības sistēmas attīstīšanā, piemēram, Latvijas izglītības informatizācijas sistēmas ietvaros izglītota lielākā daļa Latvijas skolotāju, kā arī izveidoti vairāki jauni mācību līdzekļi, norādīja I. Freibergs. Arī inovāciju jomā Latvijai ir iespējas konkurēt. I. Freibergs atzina, ka Latvija ir maza valsts un tā nevar akcentēt inovācijas visās jomās, bet mums ir iespēja koncentrēties uz nozarēm, kurās jau ir labas iestrādes un iepriekš gūti panākumi.

LITTA priekšsēdētājs norādīja, ka Parīzes forumā iegūta ļoti vērtīga citu valstu pieredze, kā arī nodibināti kontakti ar vairāku citu ES kandidātvalstu pārstāvjiem un informācijas tehnoloģiju asociācijām.

Artis Nīgals, “LV” nozares redaktors