“Rīdzinieki ir tiesīgi zināt par notikumiem pilsētā”

Rīgas domes priekšsēdētājs Gundars Bojārs:

No intervijas Latvijas Radio 25. februāra raidījumā “Kāpnes” pulksten 15.10. Vada žurnālists Zigurds Ķeizars

— Klausītājiem pāris vārdos pateikšu — jūs esat Tallinā kopā ar Kultūras komitejas vadītāju Daini Īvānu. Piedalīšanās Igaunijas Neatkarības dienā, šīsdienas darba tikšanās. Kādi ir pirmie iespaidi?

Gundars Bojārs: — Šī jau ir otrā diena. Protams, viss paiet svētku noskaņojumā, un mēs tikām uzaicināti kā draudzīgas valsts, draudzīgas pilsētas pārstāvji. Uzaicinājumu atsūtīja Tallinas pilsētas mērs Savisāra kungs. Vakardiena bija svinību diena, un šodien mums ir intensīva darba diena, iepazīstamies ar Tallinas pilsētas saimniecību, un jāsaka, ka pietiekami daudzas lietas mūsu pilsētām ir līdzīgas, tai skaitā arī problēmas, ar ko pilsētas saskaras.

— Vai, gan tūrista, gan amatpersonas acīm skatoties, jums nešķita, ka mēs kaut ko varbūt varētu mācīties no Tallinas vecpilsētas sejas saglabāšanā?

G.Bojārs: — Es domāju, ka ne, jo tieši Tallinas uzskats ir, ka viņi varētu mācīties no mums vecpilsētas saglabāšanas un attīstības uztverē. Jo nav jau svarīgi tikai saglabāt vecpilsētu, bet uzturēt tajā dzīvību, un ar ar lepnumu jākonstatē, ka mēs to mākam labāk.

— Ir kaut kas pavisam konkrēts, ko jūs no šīs vizītes gaidāt?

G.Bojārs: — Šī sadarbība ar Tallinu mums ir tradicionāla un intensīva, turklāt abpusēja, un pēdējā gada laikā ir notikušas jau četras domes dažādu struktūrvienību vizītes Tallinā, plānotas arī Tallinas pilsētas pārstāvju vizītes Rīgā.

Konkrētu lietu ir pietiekoši daudz, un līdzīgas dabas problēmas ir saistītas arī ar dzīvojamo māju celtniecību. Šobrīd, Tallinā pie varas nākot jaunai centriski kreisai koalīcijai, arī Tallinas pilsēta domā par dzīvojamo māju programmu. Tā ka mums ir, par ko parunāt un ir ar ko dalīties iespaidos un pieredzē.

— Jūsu padomnieks Armands Krūze un Rīgas biroja vadītāja Iveta Grigule savukārt turpina vizīti Varšavā. Kāds ir šīs vizītes mērķis, un kāpēc tieši šāda pārstāvniecība?

G.Bojārs: — Vizītes mērķis ir sagatavot oficiālu delegācijas vizīti šī gada maijā, kad tiks parakstīts līgums par sadarbību starp Rīgu un Varšavu. Šīs vizītes laikā arī plānots Varšavā atklāt Rīgas ielu.

— Aizvadītajā nedēļā bija Maskavas viesi, vai šīs sadarbības dokumentu parakstīšana ienesa ko būtiski jaunu sadarbības centienos?

G.Bojārs: — Es negribētu teikt, ka tas bija kas negaidīts vai ārkārtējs, protams, delegācija bija ļoti augsta līmeņa, to vadīja pats Maskavas domes likumdevēju vadītājs Platonova kungs. Šis līgums ļauj mums sadarboties, nostiprina sadarbības ietvarus, tā teikt, pārstāvniecības jomā. Ja līdz šim šī sadarbība ir leģitimizēta izpildvaras līmenī, tad turpmāk tas notiks arī pārstāvniecības varas līmenī, tātad komiteju vadības, domes vadība un no Maskavas puses Maskavas domes vadība.

— Sanktpēterburgas vicegubernatora Vahmistrova neoficiālā vizīte, vai tas ir kā pieteikums jau oficiālai vizītei no Sanktpēterburgas?

G.Bojārs: — Šī arī ir tradicionāla vizīte. Ar Sanktpēterburgu parakstīts sadarbības līgums Rīgas domei jau 1997.gadā, tātad Andra Bērziņa vadības laikā. Diemžēl jāsaka, ka šī līguma ietvaros nekas arī nav noticis, izņemot bēdīgi slaveno Pētera Pirmā pieminekļa dāvināšanu, un mans viedoklis ir tāds, ka, ja jau mums līgums ir parakstīts, tad acīmredzot kaut kas šī līguma ietvaros būtu jādara. Tiek plānota arī Tallinas, Rīgas, Viļņas mēru vizīte vai nu marta beigās, aprīļa sākumā pēc Sanktpēterburgas gubernatora Jakovļeva uzaicinājuma ar mērķi atrast ciešākas sadarbības iespējas un zināmā mērā arī varbūt pozicionēties atsevišķos starptautiskos un Baltijas mēroga attīstības projektos.

— Turpināsim par domes lēmumiem šonedēļ. Vai šonedēļ tiks balsots par jaunajiem izpilddirektoriem?

G.Bojārs: — Jā, tiks balsots. Rīt šis jautājums ir domes sēdes darba kārtībā.

— Kā jūs prognozējat balsojumu, vai nebūs tāpat kā ar iepriekšējiem, jo opozīcija joprojām kritizē politiskās vienošanās par amatiem; vai atzīstat opozīcijas pieļāvumu, ka divu Rīgas rajonu izpilddirektoru amatu piedāvājums kreiso spēku apvienībai ir kompensācija par Tatjanas Ždanokas neiecelšanu amatā?

G.Bojārs: — Nekādā gadījumā, un šeit atkal jāmin pozitīvais Tallinas piemērs, ka arī krievu partiju pārstāvji piedalās pilsētas vadībā un nekādas negācijas tas neizraisa iedzīvotājos, tieši otrādi. Un vēl gribētos atzīmēt, ka šie kandidāti pēc savām profesionālajām īpašībām ir ārkārtīgi augsti kvalificēti un nav pamata uzskatīt, ka netiks galā ar saviem pienākumiem. Partijām, kuras ir ieguvušas tik augstu pārstāvniecību, kāda ir kreiso spēku apvienībai, ir tiesības parādīt, uz ko viņi ir spējīgi saimniecisko jautājumu risināšanā. Tas ir demokrātiski, un es uzskatu, ka šeit mēs nepiekrāpjam un nepieviļam mūsu vēlētāju intereses.

— Jā, bet opozīcija oponē ar to, ka ar šādu izvēli un amatu sameklēšanu tiek politizēts domes darbs — pavisam pretēji jūsu deklarētajiem principiem. Jūs tam piekrītat?

G.Bojārs: — Nē, es šeit saskatu analoģiju ar Saeimu un Ministru kabinetu. Tātad ir koalīcija vai sadarbības partneri, kas strādā zināmā pozīcijā, tātad ir vienojušies par savstarpēju izpratni šajos procesos. Arī pārstāvniecības, tātad arī izpildvaras līmenī šīm partijām ir jābūt ietekmes instrumentiem, un komiteju vadītāji, izpilddirekcijas zināmā mērā ir politisks instruments. Tāpēc es neredzu, ka šinī gadījumā politizācija būtu kas ārkārtējs vai kas negatīvs.

— Tagad varbūt jums ne visai gaidīts jautājums. Šonedēļ sanāk “Rīgas siltuma” pilnvarnieki, presē jau virmo pirmie impulsi par “Latvenergo” centieniem privatizēt arī “Rīgas siltumu”. Vai līdz šai ceturtdienai, kad laikam sanāks “Rīgas siltuma” akcionāri, varētu precizēties Rīgas domes nostāja šai jautājumā?

G.Bojārs: — Nu, “Latvenergo”, protams, var gribēt, kas vien ienāk prātā, bet “Latvenergo” pieder tikai 0,01 procents akciju, 49 — Rīgas domei, 49 — Privatizācijas aģentūrai. Šis jautājums sākās pagājušonedēļ, ceturtdien, un nākamā pilnvarnieku sēde notiks šoceturtdien. Šajā laikā Rīgas dome uzmanīgi izanalizēs situāciju. Jāsaka, ka Rīgas domei kā akcionāram neinteresē šī uzņēmuma peļņa, bet interesē pakalpojumu kvalitāte un pakalpojumu cenas stabilitāte. Tas līdz šim tika panākts, un vismaz tādā ziņā Rīgas dome ir apmierināta ar “Rīgas siltuma” darbu.

— Un to pašu, respektīvi, lai mums nebūtu nepamatoti daudz jāmaksā par rēķiniem, jūs domājat arī turpmāk panākt un garantēt rīdziniekiem?

G.Bojārs: — Jā, tas ir mūsu mērķis, jācer, ka tas arī izdosies.

— No sociāldemokrātiem nāk ideja — aicināt Ministru kabinetu Saulesdārzu nodot Rīgas pilsētai, lai novērstu Saulesdārza izsaimniekošanu. Kā jūs to domājat panākt?

G.Bojārs: — Šeit ir iepriekšējo domes sasaukumu vaina, ka Saulesdārzā tika mainīts izmantošanas mērķis — no dabas pamatnes uz apbūvi. Saulesdārzam ir ļoti sena un nozīmīga vēsture. Tas tika izpirkts no vācu zemes īpašniekiem par tautas saziedoto naudu, lai nodrošinātu tieši tautas atpūtas iespējas, sporta attīstību un arī bērnu atpūtas iespējas. Un tā bija ārkārtīgi liela kļūda, ka šo īpašumu pārņēma Izglītības un zinātnes ministrija un, nespēdama tikt galā ar šo īpašumu, atrada vienīgo iespēju to privatizēt. Mēs Rīgas domē redzam, ka tā ir kļūda, un pieprasām to atpakaļ, jo uzskatām, ka Rīgas dome atradīs iespējas investēt līdzekļus un nodrošināt Saulesdārzam vēsturiski paredzēto funkciju izpildi.

— Tas nozīmē, ka jūs jau tuvākajā laikā vērsīsities pie Ministru kabineta?

G.Bojārs: — Jā.

— Konkrēti priekšlikumi par novērošanas kameru uzstādīšanu pilsētā tiks apkopoti šonedēļ.

G.Bojārs: — Jā, 27.datumā mums ir plānota tikšanās ar valsts policijas vadību, arī ar apvienības “Apsardze” vadību, tad vienosimies par vairākām lietām un tai skaitā šo novērošanas kameru uzstādīšanas un izmantošanas iespējām.

— Lai uzlabotu drošības situāciju pilsētā, bet vai ar šiem pasākumiem vien pietiks?

G.Bojārs: — Noteikti nepietiks, drošība ir nebeidzams pasākumu cikls, jo nekādā ziņā gada vai piecu gadu laikā noziedzība neizbeigsies. Šī noziedzība eksistē visā pasaulē, un arī sabiedrība ar to nemitīgi atrodas zināmā cīņā. Rīgas dome darīs visu, kas tās spēkos, arī sadarbosies ar valsts institūcijām, lai maksimāli uzlabotu šo situāciju pilsētā, arī skolās.

— Un šī iecere par vienota informācijas centra izveidi, kurā darbotos gan Valsts policijas, gan Pašvaldības policijas un domes Satiksmes departamenta darbinieki — kas segtu šīs izmaksas?

G.Bojārs: — Nu, acīmredzot kārtējo reizi lauvas tiesu izmaksu segs Rīgas dome, jo valsts nespēj garantēt nepieciešamo finansējumu.

— Un visbeidzot varbūt jautājums par attiecību sarežģīšanos ar Latvijas Televīziju, jo tā atteikusies raidīt Rīgas ziņas. Kas jums par to sakāms?

G.Bojārs: — Man kā domes priekšsēdētājam bija ārkārtīgi liels izbrīns par šo atteikumu, jo pirms tam un arī šobrīd Latvijas Televīzija nemitīgi izsaka pārmetumus par to, ka šis finansējums ir nepietiekams, arī valsts finansējums ir nepietiekams. Nezin kādēļ tādas valsts institūcijas kā Rīgas domes finansējums izraisa valsts televīzijas pretreakciju un šis piedāvājums, ka Latvijas Televīzijas Ziņu dienests pats varētu taisīt raidījumu “Rīgas ziņas”, tātad informētu Latvijas iedzīvotājus par to, kas notiek galvaspilsētā, nezin kādēļ tas būtu tāds neobjektivitātes faktors. Es nesaprotu kādēļ, teiksim, Aizsardzības ministrijas finansējums tad ir objektīvs un Rīgas domes finansējums — neobjektīvs. Mēs arī vērsāmies pie Radio un televīzijas padomes šo gadījumu izvērtēt un pieprasīt arī televīzijas vadības paskaidrojumus, jo mēs, Rīgas dome kā galvaspilsētas vadība, uzskatām, ka rīdziniekiem un Latvijas iedzīvotājiem ir visas tiesības zināt par notikumiem pilsētā.

— Acīmredzot tomēr ir jāgaida skaidrība par jauno ģenerāldirektoru.

G.Bojārs: — Šobrīd arī televīzija nav bez vadības, ir nozīmēts vietas izpildītājs, manuprāt, vietas izpildītājs netiek galā ar saviem pienākumiem.

— Cerams, ka šī situācija atrisināsies. Lai jums veiksmīgas atlikušās stundas Tallinā!

Pēc ieraksta “LV” diktofonā