“Lai demokrātija varētu zelt, cilvēkiem jātic un jāuzticas sabiedriskajām institūcijām un ierēdņiem”

Braiens Karlsons, Amerikas Savienoto Valstu vēstnieks Latvijā

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” ASV vēstnieks Braiens Karlsons Rīgas Juridiskajā augstskolā 22.februārī

ASV vēstnieka Braiena Karlsona runa Eiropas Juridisko fakultāšu asociācijas ģenerālajā asamblejā 2002. gada 22.februārī Rīgas Juridiskajā augstskolā

Esmu pagodināts šodien uzrunāt Eiropas Juridisko fakultāšu asociācijas ģenerālo asambleju. Es gribētu pateikties jūsu vadītājam Rīgas Juridiskās augstskolas rektoram profesoram Norbertam Reiham par ielūgumu. Rīgas Juridiskā augstskola ir būtiska Latvijas nākotnes līdzdalībniece, īpaši tās centienos palielināt likuma varu šajā valstī.

Es zinu, ko dara Rīgas Juridiskā augstskola. Tā popularizē tāda veida juridisko domāšanu, kas veido Rietumu demokrātisko sistēmu pamatus. Tā sagatavo juristus, kas varēs strādāt demokrātiskās, brīva tirgus likumdošanas sistēmās. Tā ir likumdošanas sistēmas izmaiņu katalizators Baltijas valstīs.

Šāda veida jaunā domāšana ir vajadzīga šeit, Latvijā, visām Baltijas un citām tautām, kas joprojām meklē savu ceļu uz demokrātiju un brīvību.

Ļaujiet man arī sumināt EJFA par pūlēm, ko tā pieliek, lai paplašinātu un uzlabotu informācijas apmaiņu un juridiskās izglītības kvalitāti visur Eiropā. Kandidātvalstīm šajā reģionā tuvojoties pilnīgai integrācijai Eiropas Savienībā, aizvien lielāku nozīmību iegūst augstas kvalitātes juridiskā izglītība atvērtas un caurskatāmas sabiedrības izveidē.

Gatavojoties šīsdienas tikšanās reizei, es pārskatīju Boloņas deklarāciju, un mani sevišķi iespaidoja šīs ievadrindas:

“Kā zināšanu mājvieta Eiropa pašreiz plaši tiek atzīta par neaizstājamu sociālās un cilvēciskās izaugsmes faktoru un par neaizvietojamo sastāvdaļu, lai vienotu un bagātinātu Eiropas pilsonību, kas spētu dot tās pilsoņiem nepieciešamās zināšanas saskarsmē ar jaunās tūkstošgades izaicinājumiem, līdz ar apziņu par kopējām vērtībām un piederību vienotai sociālajai un kultūras videi.”

“Izglītības un izglītībā notiekošas sadarbības nozīme stabilas, mierīgas un demokrātiskas sabiedrības attīstībā un nostiprināšanā visā pasaulē tiek atzīta par būtiski svarīgāko”.

Katrs no jums kā izglītības sniedzējs un likumdošanas eksperts patiesi tic, ka kvalitatīva juridiskā izglītība ir nozīmīga. Kvalitatīva juridiskā izglītība stimulē juristu sabiedrības efektivitāti un profesionālismu. Un šis profesionālisms palielina sabiedrības cieņu pret likumu un cilvēktiesībām.

Gan vēsture, gan sociālie pētījumi rāda, ka sabiedrības, kurās valda likuma vara, daudz retāk spētu kļūt par starptautiskiem agresoriem un daudz biežāk varētu sniegt ieguldījumu starptautiskā miera nostiprināšanā.

Būdams amerikānis, es uzskatu, ka turēšanās pie likuma varas nozīmē daudz vairāk nekā statisku, juridiski tehnisku mehānismu izmantošanu, tā prasa pastāvīgus pilnveidošanās meklējumus tām institūcijām un procesiem, kas vislabāk spētu piedāvāt patiesu stabilitāti ar taisnības palīdzību.

Un, lai demokrātija varētu zelt, cilvēkiem jātic un jāuzticas viņu sabiedrisko institūciju un ierēdņu godīgumam.

Bez šīs ticības neviena demokrātiska nācija nevar attīstīt savu iekšējo stabilitāti, kas nepieciešama, lai izveidotu vienotu, modernu sabiedrību.

Bet par juridisko izglītību jūs visi zināt daudz vairāk nekā es. Būtu pārdroši censties vēl papildināt jūsu pārdomas par šo jautājumu.

Tā vietā es šodien gribētu pievērst jūsu uzmanību kādam likuma varas aspektam, kas ir tieši saistīts gan ar EJFA, gan Rīgas Juridiskās augstskolas mērķiem.

Apmēram pirms gada prezidents Džordžs Bušs pievērsās korupcijas jautājumam. Tas bija Nīderlandē, kur notika otrais pasaules forums par korupcijas apkarošanu un integritātes sargāšanu. Prezidents Bušs tad teica: “Valdības institūciju korumpētība apdraud visu godīgu starptautiskās sabiedrības locekļu kopīgos centienus. Tā apdraud mūsu kopējās intereses veicināt politisko un ekonomisko stabilitāti, demokrātijas pamatvērtību uzturēšanu, diktatoru varas izbeigšanu un vienmērīga spēles laukuma izveidošanu likumīgām uzņēmējdarbības aktivitātēm.

Pirms pāris gadiem atklātas runas par korupciju tika uzskatītas par aizliegtu tēmu. Kurpretim šodien daudzu valstu oficiālie pārstāvji tiekas un sadarbojas, lai pieprasītu lielāku caurskatāmību un uzskatāmību sabiedriskajās attiecībās. No Āzijas līdz Eiropai, līdz Āfrikai un abām Amerikām šie pūliņi palīdz izvilkt korumpētu darbību sabiedriskās izpētes saulītē, kur galu galā tā vairs nespēj pastāvēt.

Aizvien pieaugoša pārvaldes uzskatāmība un caurskatāmība visā pasaulē ir arī būtisks manas administrācijas ārpolitikas mērķis. Amerikas Savienotās Valstis ir pievērsušās uzdevumam sniegt atjaunotu enerģiju globāla mēroga pretkorupcijas plāniem un palielināt Amerikas rīcībpolitikas un programmu efektivitāti, kas saistītas ar šo svarīgo jautājumu.”

Viens no lielākajiem draudiem jebkurai demokrātiskai valdībai ir korupcija un uztvere par korupciju. Tā iedragā gan pašas valsts, gan starptautisko pārliecību jebkurā kandidātvalstī. Un Latvijas gadījumā, vai nu tas ir pareizi, vai nav, pastāv uzskats, ka korupcija ir plaši izplatīta.

Lai gan es nepiekrītu šī viedokļa skaudrumam, tam tomēr ir savs pamats.

Ir daudz darāmā, lai šo uzskatu kliedētu.

Tas jādara no visdažādākajiem aspektiem.

Korupcija vairs netiek uztverta kā pieņemama maksa par iespēju nodarboties ar biznesu, tā vairs netiek paciesta kā neaizstājams pārvaldes darba aspekts. Mēs visi zinām, ka korupcijas sekas var būt postošas: postošas ekonomikai, postošas nabadzīgajiem, postošas valdības leģitimitātei un stabilitātei, postošas sabiedrības morāli veidojošajam materiālam.

Šo jauno izpratni vēl ievērojamāku padara jau sasniegtais jaunās optimistiskās attieksmes rezultātā, tas, ka korupcija, neraugoties uz tās nopietnību, ir kaut kas tāds, ko var kontrolēt, ka patiešām ir iespējama veiksme cīņā pret šo mūžseno sērgu.

Latvijas valdība ir uzņēmusies virkni iniciatīvu, kas domātas, lai apkarotu korupciju un uzlabotu likuma varu Latvijā. Tomēr zvērinātie vēl joprojām vēro, vai Latvijai ir politiskā griba raudzīties, vai šīs reformas būs jēgpilnas un visaptverošas.

Nesenie notikumi mudina domāt, ka politiskā griba ieviest jēgpilnas izmaiņas arī varētu pastāvēt. Nesen kāda Latvijas reģiona prokurors tika atlaists no amata. Kā izrādās, viņš atteicis 17 no 19 lietām par iespējamo muitas ierēdņu korumpētību. Pēdējo mēnešu laikā divdesmit seši citi ierēdņi tikuši saukti pie atbildības.

Bet ir vēl daudzi citi skandāli, par kuriem ziņots sabiedrībai, tomēr attiecībā uz tiem nav redzamu rezultātu. Piemēram, prese bieži vien ziņo par pieņēmumiem attiecībā uz nekārtībām valsts iepirkumos, bet rezultātā nav ne aresta lietas, ne arī saukšanas pie atbildības. Mani darbinieki man teic, ka viens no nesenākajiem šādiem gadījumiem saistīts ar kanāla atjaunošanu. Pēdējā laikā satraukumu rada arī neatklāto slepkavību skaits Rīgā, kā arī tas, ka, šķiet, Saeimas piedāvātajai likumdošanai par pretkorupcijas biroju nav īsti “asu zobu”.

Es uzskatu, ka vēl pietiek darāmā, lai noteiktu un izmērītu korupcijas apjomu un dziļumu. Es uzskatu, ka ir gana iespēju, lai pilsoņi un iestādes varētu rast labākus ceļus ziņot par saskaršanos ar korupcijas gadījumiem.

Es zinu, ka likuma varas principi var palīdzēt uzlabot sabiedrisko pakalpojumu godīgumu un caurskatāmību, veicot sabiedrisko uzņēmējdarbību. Man ir zināms, ka amerikāņu uzņēmumi, kas cenšas attīstīt biznesu Latvijā, vēl joprojām sastopas ar šķēršļiem par iekļūšanu tirgū, tai skaitā ar to, ka trūkst caurskatāmības attiecībā uz valdības pasūtījumu, finansējumu, cenu noteikšanu un kompensācijas sistēmās.

Kā jau teicu, darāmā vēl ir daudz.

Bet katrs no jums arī zina, ka cīņa pret korupciju nekad nav uzvarama pilnībā. Tā nav spēle, kurā ir vārtu stabiņi un galā tiek svinēta uzvara, nē, tā ir spēle, kuras laiks nekad nebeidzas. Tā ir cīņa no dienas dienā, kurā mēs varam zināt vienīgi to, vai esam vai neesam uzvarējuši pēdējā aplī. Bet tas nav arī nekas tāds, par ko atbild vienīgi valdība.

Cīņas iznākums atkarīgs arī no tā, vai katrs sabiedrības loceklis celsies un iesaistīsies tajā, apkaros korupciju personīgi. Bet arī no tā, vai prasīs, lai ierēdņiem liktu atskaitīties par viņu rīcību vai rīcības trūkumu cīņā par brīvu un atvērtu sabiedrību.

EJFA un Rīgas Juridiskajai augstskolai ir unikāla priekšgājēja loma. Jūsu centieni šajā EJFA ģenerālajā asamblejā ir nozīmīga daļa cīņā par brīvu, atvērtu sabiedrību. Juridiskās izglītības standartu paaugstināšana, kā arī mācīšana praktizējošiem juristiem izjust personīgu un profesionālu cieņu pret likumu, pret profesijas ētiskajiem kritērijiem un cilvēktiesībām ir būtiski svarīgi elementi tajā, ko var vienīgi nosaukt par karu pret korupciju.

Latvijas nākotne un citu kandidātvalstu nākotne ir atkarīga no jūsu un jums līdzīgu cilvēku smagā darba.