Par Audriņu radara civilo nozīmi

Foto: A.F.I.

Nacionālo bruņoto spēku štāba priekšnieks pulkvedis Kārlis Krēsliņš:

Pirmkārt, cilvēki domā, ka radars ir vajadzīgs tikai militārajām vajadzībām, bet tā nav. Radars ir vairāk nepieciešams civilajām vajadzībām. No tām kā pirmā jāmin – gaisa telpas kontrole. Ja valsts ir suverēna un suverenitāti grib nodrošināt, tad valstij ir jākontrolē sava teritorija. Gluži tāpat kā robežsardze kontrolē valsts sauszemes teritoriju, valstij ir jākontrolē arī tas, kas notiek gaisa telpā.

Otrkārt, Latvija kā valsts saņem no visām aviokompānijām finansējumu par to, ka viņiem ir iespēja izmantot mūsu lidlauku Rīgā, bet viņi maksā arī par to, ka lidojumā pāri mūsu valsts teritorijai mēs viņiem palīdzēsim, ja kaut kas atgadītos. Pagaidām mēs varam kontrolēt, kad viņi paši atbild, bet, ja viņiem iziet no ierindas atbildētājs, tad, lai noteiktu viņu koordinātas, ir vajadzīga aktīvā radiolokācijas stacija (RLS). Mums ir vajadzīga sistēma, kas spētu noteikt viņu koordinātas, lai attiecīgo lidaparātu vestu, nosēdinātu, palīdzētu, tātad – navigācija, un, ja avarē kāda no lidmašīnām, mums ir jānodrošina avārijas vietas ātra noteikšana, kas ir iespējama, ja mums ir nepārtraukta informācija par objektu koordinātām mūsu gaisa telpā, un glābšanas un meklēšanas darbi.

Sistēma RLS ir paredzēta, lai to visu spētu nodrošināt kā jebkurā valstī, kas uzņemas atbildību par lidojumiem.

Treškārt, RLS ir paredzēta, lai atklātu iespējamo gaisa kontrabandu un nelegālos ieceļotājus mūsu valstī.

Ceturtkārt, ja kāds nolaupa lidmašīnu, tad ir iespējams kontrolēt šī objekta maršrutu un vajadzības gadījumā uzsākt pretpasākumus.

Tie ir galvenie uzdevumi, kas ir veicami miera laikā.

Tika noteiktas vairākas iespējamās vietas. Dažās vietās jau ir radari, bet viena no vietām, kas ļautu kontrolēt Latvijas austrumu reģionu, atrodas tieši Rēzeknes rajonā. Tātad tika izvēlēts punkts, lai mēs varētu pārskatīt savu teritoriju. NATO valstu un mūsu speciālisti kopā izpētīja visu trīs Baltijas valstu situāciju un deva rekomendācijas, kur un kāda tipa radarus varētu uzstādīt, lai pārklātu teritoriju.

Bija arī vēl citi vērā ņemami momenti, piemēram, pie Rēzeknes, Audriņu pagastā, ir NBS lidlauks, un mēs gribam attīstīt mazo aviāciju. Savukārt, ja attīsta mazo aviāciju, tad ir vajadzīga sistēma, kas varētu palīdzēt nosēsties un arī veikt lidojumus, kā tas ir jebkurā lidlaukā.

Par radara starojuma bīstamību. Ja salīdzina, jāatzīst, ka televīzijas torņa izstarojums ir daudz lielāks. Vācijā pat pilsētās ir izvietoti šāda tipa radari. Arī Rīgas lidostā ir līdzīgi radari, cilvēki tur strādā diendienā, un viņiem nav veselības problēmu.

“TĒVIJAS SARGS”