Par valsts atbalstu un lauku politiku
Dr. habil. oec. Arturs Boruks:
Tiešais valsts atbalsts zemei Latvijā ir četras reizes mazāks nekā Amerikā, 20 līdz 30 reizes mazāks nekā ES valstīs, 40 reizes mazāks nekā Norvēģijā vai Izraēlā. Lauksaimniecībā nav īpašas tirgus politikas, jo attīstītajā pasaulē lauksaimnieku ienākumus nosaka nevis tirgus, bet valsts atbalsts. Vācijā zemnieks tonnu graudu pārdod par 120 eiro un no valdības kompensācijas maksājumos saņem vēl 40 eiro. Tā viņš savu produkciju var pārdot zem pašizmaksas, jo viņam ir vienalga, no kā viņš saņem naudu, – no valsts vai no tirgus. Mums ir pārāk mazs valsts atbalsts. Ja mēs gribam, lai valsts pastāv, tad ir jāpārkārto visa sistēma.
Darījumi ar ārzemniekiem katru gadu dubultojas. Zemesgrāmatu nodaļu dati to apliecina. Latvija parakstījusi dokumentu par to, ka, sākot ar 2004. gadu, Latvijā būs brīva kapitāla plūsma. Patlaban zināmi ierobežojumi pastāv, jo Latvijas uzņemšana ES vēl ir samērā tālu un naudas ieguldīšana zemē ir diezgan riskanta. 2004. gadā jau būs brīva iedzīvotāju pārvietošanās un kapitāla plūsma, tad arī zemes pārdošanas darījumi būs daudz biežāki.
Mums jāatzīst vēl kāda lieta – ir aprindas, kas mazo zemnieciņu negrib. Tādēļ notiek tas, kas Latvijā notiek simtiem gadu,– notiek sociālā spriedze. Mēs nezinām, cik zemes patiesībā pieder ārzemniekiem. Mēs zinām tikai par tiem, kas labprātīgi reģistrējas zemesgrāmatās, par lietošanas tiesību pārejas rezultātā ārzemnieku rokās nonākušo zemi neviens nezina. Šis ir līdzīgs jautājums kā Izraēlā. Neviens palestīnietis izraēlietim zemi nepārdeva, bet visa zeme tagad pieder Izraēlai, kaut neviens izraēlietis zemi nav pircis. Pirka tikai palestīnieši līdz brīdim, kad atklājās, ka patiesībā zeme nonākusi izraēliešu rokās. Arī pie mums notiek līdzīgi. Ir ļoti daudz slēpto darījumu.
Nav runa par aizliegšanu. Vai tad poļi, čehi, slovāki, rumāņi ir galīgi muļķi, kad saka: ja ES mums dod pilnas subsīdijas tikai pēc desmit gadiem, tad arī mēs varam izmantot savas tiesības tikai pēc 10 gadiem atļaut pārdot zemi ārzemniekiem. Un visu šo laiku mums jācenšas ražot pēc iespējas vairāk. Citādi Latvijas nebūs.
“LAUKU AVĪZE”