LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 275

Par kārtību, kādā izsniedzamas speciālas atļaujas (licences) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu veikšanai

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par apdrošināšanu» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienoto Nolikumu par kārtību, kādā licencējami apdrošināšanas starpnieki.

2. Uzdot Finansu ministrijai licencēt apdrošināšanas starpniekus un veikt uzraudzības funkcijas valsts apdrošināšanas jomā.

3. Personām, kuras sniedz apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus, līdz 1993. gada 31. decembrim iesniegt valsts apdrošināšanas uzraudzībai pieteikumu par speciālas atļaujas (licences) izsniegšanu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas valsts ministrs J. DINEVIČS

Rīgā 1993. gada 1. jūnijā

APSTIPRINĀTS
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 1. jūnija lēmumu Nr. 275

NOLIKUMS
par kārtību, kādā licencējami apdrošināšanas starpnieki

1. Nolikums nosaka kārtību, kādā valsts apdrošināšanas uzraudzība saskaņā ar Latvijas Republikas 1993. gada 12. janvāra likumu «Par apdrošināšanu» izsniedz speciālas atļaujas (licences) apdrošināšanas starpnieku pakalpojumu sniegšanai.

Noteiktā licencēšanas kārtība neattiecas uz apdrošinātāja darbiniekiem, kuru pamatfunkcija nav apdrošināšanas līgumu slēgšana un kuru darba samaksas pamatā nav komisijas nauda par noslēgtajiem apdrošināšanas līgumiem.

2. Speciālā atļauja (licence) ir jāsaņem, pirms persona sāk sniegt apdrošināšanas starpnieka pakalpojumus.

3. Lai saņemtu atļauju (licenci), jāiesniedz valsts apdrošināšanas uzraudzībai motivēts iesniegums un jānokārto kvalifikācijas eksāmens.

4. Iesniegumam pievieno:

— izglītību apstiprinošo dokumentu norakstus;

— ieteikuma vēstuli (mācību iestādes, iepriekšējās darba vietas, apdrošinātāja utt);

— informāciju par iepriekšējam darba vietām. Persona, kas vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), ir atbildīga par iesniegto dokumentu pareizību,

5. Kvalifikācijas eksāmenu pieņem valsts apdrošināšanas uzraudzības licencēšanas komisija,

Kvalifikācijas eksāmena jautājumus sagatavo valsts apdrošināšanas uzraudzība, un tai jānodrošina personai, kas vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), iespēja iepazīties ar tiem pirms eksāmena kārtošanas.

6. Speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieku pakalpojumu sniegšanai izsniedz tikai fiziskām personām uz trim gadiem valsts apdrošināšanas uzraudzības apdrošināšanas starpnieku licencēšanas komisija (turpmāk tekstā — «licencēšanas komisija») trīs cilvēku sastāvā.

7. Licencēšanas komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsu vairākuma nav, izšķirošā balss ir komisijas priekšsēdētajām vai komisijas loceklim, kurš aizvieto komisijas priekšsēdētāju vīna prombūtnes laikā.

Katram komisijas loceklim ir viena balss. Licencēšanas komisija ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās ne mazāk kā divi komisijas locekli.

8. Licencēšanas komisijas sēdes ir jāprotokolē. Protokolu paraksta komisijas locekļi, kas piedalījušies sēdē, un protokolists. Visi materiāli par komisijas darbību tiek glabāti valsts apdrošināšanas uzraudzībā.

9. Licencēšanas komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu:

1) par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu;

2) par atteikumu izsniegt speciālu atļauju (licenci);

3) par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu;

4) par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu;

5) par atteikumu pagarināt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu.

10. Speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai drīkst izsniegt personai, kurai ir nevainojams raksturojums, laba reputācija, kura pārvalda valsts valodu un kura sekmīgi nokārtojusi kvalifikācijas eksāmenu.

11. Speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai izsniedz uz noteikta parauga veidlapas un šo veidlapu apstiprina Finansu ministrija.

12. Pieņemot lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu vai atteikšanos to izsniegt, licencēšanas komisijai jānovērtē ieinteresētās personas iesniegtie dokumenti un zināšanas. Lēmums jāpieņem 30 dienu laika no iesnieguma saņemšanas dienas.

Atteikums dot speciālo atļauju (licenci) jāsniedz rakstveida, un tam jābūt argumentētam. Persona, kura vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), ir tiesīga atteikumu pārsūdzēt tiesā.

13. Licencēšanas komisija ir tiesīga atteikt speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai:

13.1. ja personai, kura vēlas saņemt speciālo atļauju (licenci), ir neapmierinoša reputācija vai nepietiekamas teorētiskās zināšanas;

13.2. ja speciālās atļaujas lūdzējs:

— agrāk sodīts par tīša nozieguma izdarīšanu,

— agrāk izdarījis tīšu noziegumu, bet no soda izciešanas atbrīvots sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu,

— agrāk saukts pie kriminālatbildības par tīša nozieguma izdarīšanu, bet krimināllieta izbeigta uz nereabilitējoša pamata.

14. Licencēšanas komisija ir tiesīga anulēt izsniegto speciālo atļauju (licenci) apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanai:

14.1. šī nolikuma 13. punktā minētajos gadījumos;

14.2. pamatojoties uz apdrošināšanas starpnieka iesniegumu;

14.3. ja atkārtoti saņemtas pamatotas sūdzības par apdrošināšanas starpnieku;

14.4. ja licencēšanas komisijai iesniegtās ziņas neatbilst īstenībai. Licencēšanas komisijai, pieņemot lēmumu 14.3. apakšpunkta paredzētajos gadījumos, jāuzklausa apdrošināšanas starpnieks.

15. Licencēšanas komisija ir tiesīga pagarināt izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņu, pamatojoties uz apdrošināšanas starpnieka iesniegumu, kurš valsts apdrošināšanas uzraudzībai jāiesniedz mēnesi pirms speciālās atļaujas (licences) derīguma termina izbeigšanās.

Lai licencēšanas komisija varētu pieņemt lēmumu par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) derīguma termiņa pagarināšanu, valsts apdrošināšanas uzraudzība ir tiesīga veikt papildu pārbaudi (pieprasīt raksturojumu, ziņas par sodāmību utt.).

16. Licencēšanas komisijai, pieņemot lēmumu par izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu vai par atteikšanos pagarināt tās derīguma termiņu, atteikums jāsniedz rakstveidā, un šim atteikumam jābūt argumentētam. Ieinteresētā persona ir tiesīga to pārsūdzēt tiesā.

17. Apdrošināšanas starpnieks var sniegt savus pakalpojumus individuālā darba vai uzņēmējdarbības formā un tikai Latvijā licencētiem apdrošinātājiem.

18. Apdrošināšanas starpniekam, sniedzot savus pakalpojumus, jāgarantē kompetence un godīga attieksme pret klientu. Apdrošināšanas starpnieks nedrīkst izpaust apdrošināšanas starpnieka pakalpojumu sniegšanas gaitā uzzinātos komercnoslēpumus, ja likumā nav paredzēts citādi.

19. Apdrošināšanas starpnieks, sniedzot apdrošināšanas starp-nieka pakalpojumus, ir tiesīgs izmantot tādu personu palīdzību, kurām nav speciālas atļaujas (licences).

Apdrošināšanas starpnieks ir atbildīgs par zaudējumiem, kas radušies apdrošinātājam, apdrošinājuma ņēmējam vai trešajām personām, ja viņa palīgi apzināti vai nolaidības dēļ nav izpildījuši uzliktos pienākumus.

20. Apdrošināšanas starpniekam 10 dienu laikā ir jāpaziņo valsis apdrošināšanas uzraudzībai par izmaiņām pakalpojumu sniegšanas formā (individuālā darba vai uzņēmējdarbības forma), kā arī par citām izmaiņām speciālajā atļaujā (licencē) norādītajās ziņās.

Latvijas Republikas valsts ministrs J. DINEVIČS