• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2001. gada 21. decembra lēmums Nr. 24/12 "Par "Banku konsolidētās uzraudzības noteikumu" apstiprināšanu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.02.2002., Nr. 32 https://www.vestnesis.lv/ta/id/59328

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes lēmums Nr.24/5

Par "Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu" apstiprināšanu

Vēl šajā numurā

27.02.2002., Nr. 32

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

Veids: lēmums

Numurs: 24/12

Pieņemts: 21.12.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas padomes

lēmums Nr. 24/12

Rīgā 2001. gada 21. decembrī

Par “Banku konsolidētās uzraudzības noteikumu” apstiprināšanu

Pamatojoties uz Finansu un kapitāla tirgus komisijas likuma 6.—8. un 17. pantu, Kredītiestāžu likuma 501. pantu, Finansu un kapitāla tirgus komisijas padome n o l e m j:

1. Apstiprināt “Banku konsolidētās uzraudzības noteikumus” (pielikumā).

2. Lūgt Latvijas Banku pēc 1. punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās atcelt Latvijas Bankas padomes 11.03.1999. lēmumu Nr. 54/5, ar kuru tika apstiprināti “Banku konsolidētās uzraudzības noteikumi”.

Finansu un kapitāla tirgus komisijas

priekšsēdētāja vietnieks J.Brazovskis

 

Banku konsolidētās uzraudzības noteikumi

1. Pamatnostādnes

1.1. Noteikumi ir sagatavoti, pamatojoties uz Kredītiestāžu likumu un ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu Nr. 2000/12/EC “Par kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu” un Eiropas Savienības direktīvu Nr. 93/6/EEC “Par kredītiestāžu un investīciju sabiedrību kapitāla pietiekamību” ar grozījumu Nr. 98/31/EC.

1.2. Noteikumi nosaka:

1.2.1. bankas, kuru uzraudzība tiek veikta, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem;

1.2.2. to kredītiestāžu, finansu iestāžu un palīguzņēmumu loku, kuru finansu pārskati tiek konsolidēti uzraudzības nolūkiem;

1.2.3. informācijas par bankas līdzdalību kredītiestāžu un finansu iestāžu pamatkapitālā un konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu;

1.2.4. Kredītiestāžu likuma 35. panta 1. daļā, 40., 42., 44., 45. un 47. pantā noteikto regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķināšanu, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem.

 

 

2. Noteikumos lietotie termini

2.1. Mātesuzņēmums — uzņēmums, uzņēmējsabiedrība (tālāk tekstā — uzņēmums):

2.1.1. kuram citā uzņēmumā (meitasuzņēmumā) ir Finansu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā — Komisija) “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 1.1.1.—1.1.4. punktā noteiktās tiesības;

2.1.2. kurā padomes, valdes vai citu līdzīgu pārvaldes institūciju locekļu vairākums ir personas, kuras ir cita uzņēmuma ar mazāku bilances kopsummu (meitasuzņēmuma) padomes, valdes vai citu līdzīgu pārvaldes institūciju locekļi un veido šo pārvaldes institūciju locekļu vairākumu;

2.1.3. kura darbinieki ir cita uzņēmuma ar mazāku bilances kopsummu (meitasuzņēmuma) padomes, valdes vai citas līdzīgas pārvaldes institūcijas locekļi un veido šo pārvaldes institūciju locekļu vairākumu;

2.1.4. kas ir pārvaldīts uz vienota pamata (kopā) ar citu uzņēmumu ar mazāku bilances kopsummu (meitasuzņēmumu).

2.2. Kopuzņēmums — uzņēmums, kurā bankai vai finansu pārvaldītājsabiedrībai tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita un kuru, par tā saistībām atbildot tikai līdzdalības apmērā, banka vai finansu pārvaldītājsabiedrība vai to meitasuzņēmumi pārvalda kopīgi ar citu personu vai citām personām, pamatojoties uz vienošanos par to, ka lēmumus attiecībā uz šī uzņēmuma vadības politiku nevar pieņemt bez savstarpējās saskaņošanas.

2.3. Palīguzņēmums — uzņēmums, kas nav kredītiestāde vai finansu iestāde, bet kura pamatdarbība ir īpašuma, datu apstrādes sistēmu pārvaldīšana u.tml. palīgdarbība, kas papildina, paplašina, turpina vai veicina vienas vai vairāku kredītiestāžu darbību.

 

 

3. Vispārīgie jautājumi

3.1. Banka ir pakļauta uzraudzībai, pamatojoties uz:

3.1.1. bankas grupas konsolidētiem finansu pārskatiem, ja:

3.1.1.1. banka ir mātesuzņēmums citai kredītiestādei vai finansu iestādei;

3.1.1.2. bankas kopuzņēmums ir kredītiestāde vai finansu iestāde;

3.1.2. finansu pārvaldītājsabiedrības grupas konsolidētiem finansu pārskatiem, ja bankas mātesuzņēmums ir Latvijas Republikā reģistrēta finansu pārvaldītājsabiedrība.

3.2. Bankas grupu veido, ņemot vērā 3.3. punkta nosacījumu, Latvijas Republikā reģistrēta banka, kura vienlaikus nav kādas citas Latvijas Republikā reģistrētas bankas meitasuzņēmums (tālāk tekstā — bankas grupas atbildīgā banka), un tās Latvijas Republikā vai ārvalstīs reģistrētie:

3.2.1. meitasuzņēmumi, kuri ir kredītiestādes, finansu iestādes vai palīguzņēmumi;

3.2.2. kopuzņēmumi, kuri ir kredītiestādes, finansu iestādes vai palīguzņēmumi.

3.3. Ja bankai ir tikai tādi meitasuzņēmumi vai kopuzņēmumi, kuri ir palīguzņēmumi, bankas grupa nepastāv.

3.4. Ja bankas grupas uzņēmumu savstarpējās līdzdalības novērtēšanas rezultātā nav iespējams nepārprotami noteikt bankas grupas atbildīgo banku, tad bankas grupas atbildīgo banku nosaka Komisija.

3.5. Finansu pārvaldītājsabiedrības grupu veido Latvijas Republikā reģistrēta finansu pārvaldītājsabiedrība, kura ir kādas Latvijas Republikā reģistrētas bankas mātesuzņēmums un kura vienlaikus nav kādas Latvijas Republikā reģistrētas bankas vai finansu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums, un tās Latvijas Republikā un ārvalstīs reģistrētie:

3.5.1. meitasuzņēmumi, kuri ir kredītiestādes, finansu iestādes vai palīguzņēmumi;

3.5.2. kopuzņēmumi, kuri ir kredītiestādes, finansu iestādes vai palīguzņēmumi.

3.6. Finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgā banka ir Latvijas Republikā reģistrēta banka, kura ir Latvijas Republikā reģistrētas finansu pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums un kura vienlaikus nav kādas citas finansu pārvaldītājsabiedrības grupā iekļautas Latvijas Republikā reģistrētas bankas meitasuzņēmums vai kopuzņēmums. Ja šīm pazīmēm atbilst vairākas Latvijas Republikā reģistrētas bankas, tad finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgo banku nosaka Komisija.

3.7. Nosakot bankas vai finansu pārvaldītājsabiedrības grupu (tālāk tekstā — konsolidācijas grupa):

3.7.1. jānosaka balsstiesības kredītiestādē, finansu iestādē vai palīguzņēmumā un to attiecīgās kredītiestādes, finansu iestādes vai palīguzņēmuma padomes, valdes vai citu līdzīgu pārvaldes institūciju locekļu skaits, kurus ir tiesības iecelt amatā vai atcelt no tā atbilstoši Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 1.3.—1.6. punkta prasībām;

3.7.2. meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi jāuzskata par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem;

3.7.3. jāuzskata, ka kredītiestāde, finansu iestāde vai palīguzņēmums tiek pārvaldīti uz vienota pamata (kopā) ar banku vai finansu pārvaldītājsabiedrību, ja to darījumu vairākumu veic šīs bankas vai finansu pārvaldītājsabiedrības vai to meitasuzņēmumu darbinieki un:

3.7.3.1. vai nu banka, vai finansu pārvaldītājsabiedrība, vai to meitasuzņēmumi galvenokārt atbild par šīs kredītiestādes, finansu iestādes vai palīguzņēmuma finansēšanu;

3.7.3.2. vai arī bankai, vai finansu pārvaldītājsabiedrībai, vai to meitasuzņēmumiem ar šo kredītiestādi, finansu iestādi vai palīguzņēmumu ir citas būtiskas ar tās darbības nodrošināšanu saistītas attiecības.

3.8. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāsagatavo:

3.8.1. pārskats par konsolidācijas grupas sastāvu;

3.8.2. konsolidētais bilances pārskats un konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins (tālāk tekstā — konsolidētie finansu pārskati);

3.8.3. regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķini, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem vai konsolidācijas grupas uzņēmumu finansu pārskatu rādītājiem.

3.9. Bankai, iegūstot tādu līdzdalību kādā ārvalstu kredītiestādē, finansu iestādē vai palīguzņēmumā vai nodibinot tādas saiknes ar ārvalstu kredītiestādi, finansu iestādi vai palīguzņēmumu, kuru rezultātā šī kredītiestāde, finansu iestāde vai palīguzņēmums kļūst par bankas meitasuzņēmumu vai kopuzņēmumu, jāpārliecinās, ka tai vai tās konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai, kurā šī banka ietilpst, ir iespēja saņemt informāciju par šo kredītiestādi, finansu iestādi vai palīguzņēmumu, kas nepieciešama regulējošo prasību ievērošanas kontrolei, pamatojoties uz konsolidētiem finansu pārskatiem.

3.10. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāizstrādā un jāapstiprina konsolidēto finansu pārskatu un regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķinu sagatavošanas kārtība, kā arī jānodrošina, lai visiem konsolidācijas grupas uzņēmumiem būtu to darbībai atbilstošas grāmatvedības, pārskatu sagatavošanas, riska vadības un kontroles sistēmas, kas nodrošina savlaicīgu patiesas informācijas sniegšanu konsolidēto finansu pārskatu un regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķinu sagatavošanai.

3.11. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jānodrošina riska vadības sistēma, kas ļauj tai nepārtraukti pārraudzīt riska darījumus konsolidācijas grupas ietvaros un nodrošināt regulējošo prasību izpildi.

3.12. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai vismaz 2 gadus jāglabā informācija, kuru konsolidācijas grupas uzņēmumi tai iesniedz konsolidēto finansu pārskatu un regulējošo prasību raksturojošo rādītāju aprēķinu sagatavošanai.

3.13. Skaitļi pārskatos, kuri minēti 3.8.1.—3.8.3. punktā, jāuzrāda veselos tūkstošos latu vai veselos procentos.

 

 

4. Pārskats par konsolidācijas grupas sastāvu

4.1. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāsagatavo pārskats par konsolidācijas grupas sastāvu atbilstoši UPDK 0651040 veidlapai (1. pielikums), kurā jāuzrāda šāda informācija:

4.1.1. par katru kredītiestādi, finansu iestādi vai palīguzņēmumu, kas saskaņā ar 3.2. un 3.5. punkta prasībām ietilpst konsolidācijas grupā:

4.1.1.1. reģistrētais pilnais nosaukums, reģistrācijas numurs;

4.1.1.2. reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” un reģistrācijas adrese;

4.1.1.3. uzņēmuma veids atbilstoši šādam grupējumam: banka, cita kredītiestāde, finansu pārvaldītājsabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība, pensiju fonds, cita finansu iestāde, palīguzņēmums;

4.1.1.4. bilances kopsumma;

4.1.1.5. apmaksātā pamatkapitāla apmērs;

4.1.1.6. pamatkapitāla daļa, kas tieši vai netieši pieder konsolidācijas grupas uzņēmumiem;

4.1.1.7. balsstiesību daļa, kas tieši vai netieši pieder konsolidācijas grupas uzņēmumiem;

4.1.1.8. pamatojums iekļaušanai konsolidācijas grupā (meitasuzņēmums vai kopuzņēmums);

4.1.2. par bankas grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmumu vai finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmuma (finansu pārvaldītājsabiedrības) mātesuzņēmumu:

4.1.2.1. reģistrētais pilnais nosaukums, reģistrācijas numurs;

4.1.2.2. reģistrācijas vietas kods atbilstoši starptautiskajam standartam ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” un reģistrācijas adrese;

4.1.2.3. uzņēmuma veids atbilstoši šādam grupējumam: banka, cita kredītiestāde, finansu pārvaldītājsabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu sabiedrība, cita finansu iestāde, palīguzņēmums, cits uzņēmums;

4.1.2.4. bankas grupas atbildīgās bankas vai finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmuma (finansu pārvaldītājsabiedrības) pamatkapitāla daļa, kas tieši vai netieši pieder tās mātesuzņēmumam;

4.1.2.5. bankas grupas atbildīgās bankas vai finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmuma (finansu pārvaldītājsabiedrības) balsstiesību daļa, kas tieši vai netieši pieder tās mātesuzņēmumam.

4.2. Ja bankas grupas atbildīgajai bankai vai finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmumam (finansu pārvaldītājsabiedrībai) nav mātesuzņēmuma, tad 4.1.2.1.—4.1.2.5. punktā noteiktā informācija jāsniedz par to uzņēmumu, kuram bankas grupas atbildīgajā bankā vai finansu pārvaldītājsabiedrības grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmumā (finansu pārvaldītājsabiedrībā) tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita un salīdzinājumā ar citiem akcionāriem (dalībniekiem) pieder lielākā pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) daļa.

4.3. Pārskats par konsolidācijas grupas sastāvu jāsagatavo par stāvokli 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un jāiesniedz Komisijai attiecīgi līdz pārskata gada 15. maijam, 15. augustam, 15. novembrim un pārskata gadam sekojošā gada 15. februārim.

 

 

5. Konsolidētie finansu pārskati

5.1. Konsolidācijas grupas konsolidētie finansu pārskati jāsagatavo, ievērojot Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.2.—3.4. un 3.6.—3.10. punkta prasības. Konsolidētā bilances pārskata un konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina posteņu izkārtojumam jāatbilst šo noteikumu prasībām. Konsolidētā bilances pārskata un konsolidētā peļņas un zaudējumu aprēķina posteņi jāuzrāda, ievērojot Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 6. un 8. punkta, Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4.2., 4.4. un 6.4. punkta un Latvijas Bankas “Kredītiestāžu mēneša balances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” prasības.

5.2. Konsolidētajos finansu pārskatos:

5.2.1. konsolidācijas grupas meitasuzņēmumu, kuri ir kredītiestādes, finansu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) un palīguzņēmumi, finansu pārskatu rādītāji jāiekļauj, lietojot pilnas konsolidācijas metodi atbilstoši Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4. punkta prasībām;

5.2.2. konsolidācijas grupas kopuzņēmumu, kuri ir kredītiestādes, finansu iestādes (izņemot apdrošināšanas sabiedrības) un palīguzņēmumi, finansu pārskatu rādītāji jāiekļauj, lietojot proporcionālās konsolidācijas metodi atbilstoši Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 5. punkta prasībām.

5.3. Sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus, konsolidācijas grupas atbildīgā banka pēc saskaņošanas ar Komisiju drīkst atkāpties no 5.2. punkta prasībām, ja attiecībā uz kādu meitasuzņēmumu vai kopuzņēmumu ir attiecināmi Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.15.3.—3.15.6. punktā minētie nosacījumi vai:

5.3.1. ja šis meitasuzņēmums vai kopuzņēmums no kredītiestāžu uzraudzības viedokļa ir nebūtisks vai tā bilances kopsumma ir vai nu mazāka par 1 procentu no konsolidācijas grupas atbildīgās bankas bilances kopsummas, vai arī mazāka par 6 milj. latu (atkarībā no tā, kurš no šiem rādītājiem ir mazāks). Tomēr, ja divi vai vairāki meitasuzņēmumi vai kopuzņēmumi, no kuriem katrs atsevišķi atbilst šiem kritērijiem, ir būtiski kā veselums, tie jāiekļauj konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši 5.2. punkta prasībām;

5.3.2. ja šī meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma finansu pārskatu konsolidācija no kredītiestāžu uzraudzības viedokļa ir nepiemērota vai maldinoša.

5.4. Lai saņemtu atļauju kāda konsolidācijas grupas meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma neiekļaušanai konsolidētajos finansu pārskatos 5.3. punktā minēto iemeslu dēļ, konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāiesniedz Komisijai rakstisks iesniegums vismaz 30 dienas pirms konsolidēto finansu pārskatu sagatavošanai noteiktā datuma. Pieteikumam jāpievieno šī konsolidācijas grupas meitasuzņēmuma vai kopuzņēmuma pēdējā apstiprinātā gada vai starpposma bilance un peļņas un zaudējumu aprēķins.

5.5. Konsolidētajos finansu pārskatos līdzdalība tajos konsolidācijas grupas meitasuzņēmumos vai kopuzņēmumos, kuru finansu pārskatu rādītāji 5.3. punktā minēto iemeslu dēļ nav iekļauti konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši 5.2. punkta prasībām, jāuzrāda saskaņā ar Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 12.8.1.1. punkta prasībām.

5.6. Ja konsolidācijas grupas līdzdalība kredītiestādē, finansu iestādē vai palīguzņēmumā, kas nav konsolidācijas grupas meitasuzņēmums vai kopuzņēmums, tieši vai netieši aptver 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, šī līdzdalība konsolidētajos finansu pārskatos jāuzrāda, lietojot pašu kapitāla metodi atbilstoši Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 6. punkta prasībām.

5.7. Līdzdalība tādā uzņēmumā, kurš nav kredītiestāde, finansu iestāde vai palīguzņēmums vai ir apdrošināšanas sabiedrība un kurā konsolidācijas grupas uzņēmumiem tieši vai netieši pieder 20 un vairāk procentu no pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita, konsolidētajos finansu pārskatos jāuzrāda, lietojot pašu kapitāla metodi atbilstoši Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 6. punkta prasībām.

5.8. Ja pastāv Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.15. punktā minētie iemesli, 5.6. un 5.7. punktā minētā līdzdalība konsolidētajos finansu pārskatos jāuzrāda saskaņā ar Komisijas “Banku gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 12.8.1.1. punkta prasībām.

5.9. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai par stāvokli pārskata gada 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī jāsagatavo grupas konsolidētais bilances pārskats atbilstoši UPDK 0651041 veidlapai (2. pielikums) un konsolidētais peļņas un zaudējumu aprēķins atbilstoši UPDK 0651042 veidlapai (3. pielikums) un jāiesniedz Komisijai attiecīgi līdz pārskata gada 15. maijam, 15. augustam, 15. novembrim un pārskata gadam sekojošā gada 15. februārim.

 

 

6. Konsolidācijas grupas pašu kapitāls un kapitāla pietiekamība

6.1. Konsolidācijas grupas pašu kapitāls jāaprēķina saskaņā ar Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 10. punkta prasībām, pamatojoties uz konsolidācijas grupas konsolidētajiem finansu pārskatiem, kas sagatavoti atbilstoši 5. punkta prasībām.

6.2. Aprēķinot konsolidācijas grupas pašu kapitālu, papildus jāievēro šādas prasības:

6.2.1. konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitāls jāpalielina par šādu negatīvu elementu (pasīva posteņi) vai jāsamazina par šādu pozitīvu elementu (aktīva posteņi) vērtību:

6.2.1.1. nemateriālā vērtība, kas aprēķināta saskaņā ar “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4.3.—4.7. un 5.2.1. punktu;

6.2.1.2. mazākuma līdzdalības daļa, kas noteikta saskaņā ar Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4.2.3. punktu un kas atbilst pirmā līmeņa kapitāla elementiem;

6.2.2. konsolidācijas grupas otrā līmeņa kapitāls jāpapildina ar mazākuma līdzdalības daļu, kas noteikta saskaņā ar Komisijas “Banku konsolidēto gada pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4.2.3. punktu un kas atbilst otrā līmeņa kapitāla elementiem.

6.3. Konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamību aprēķina saskaņā ar Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumiem”, pamatojoties uz konsolidācijas grupas uzņēmumu finansu pārskatu rādītājiem, ņemot vērā šo rādītāju korekcijas, kuras jāveic, sagatavojot konsolidētos finansu pārskatus atbilstoši 5. punkta prasībām, un papildus ievērojot šādas prasības:

6.3.1. konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības aprēķināšanas nolūkā konsolidācijas grupas uzņēmumu bilances un ārpusbilances posteņi jāsadala bankas portfelī un tirdzniecības portfelī;

6.3.2. konsolidācijas grupas bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība jāaprēķina, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem, saskaņā ar Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 4. punkta prasībām;

6.3.3. konsolidācijas grupas tirdzniecības portfeļa pozīcijas riska un preču riska kapitāla prasība un bankas portfeļa un tirdzniecības portfeļa ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība jāaprēķina kā šo risku kapitāla prasību, kas aprēķinātas katram konsolidācijas grupas uzņēmumam, kopsumma;

6.3.4. konsolidācijas grupas tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība un darījumu partnera riska kapitāla prasība jāaprēķina, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem, saskaņā ar Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 9. punkta prasībām.

6.4. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāaprēķina un jāievēro pozīcijas, preču, norēķinu un darījumu partnera riska kapitāla prasība saskaņā ar Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 6.—9. punkta nosacījumiem, ja Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktie kritēriji ir pārsniegti, pamatojoties gan uz konsolidācijas grupas atbildīgās bankas individuālajiem finansu pārskatiem, gan uz konsolidācijas grupas konsolidētajiem finansu pārskatiem. Ja Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktie kritēriji ir pārsniegti, pamatojoties uz konsolidācijas grupas konsolidētajiem finansu pārskatiem, bet nav pārsniegti, pamatojoties uz konsolidācijas grupas atbildīgās bankas individuālajiem finansu pārskatiem, konsolidācijas grupas atbildīgā banka var iesniegt Komisijai lūgumu atbrīvot to no pienākuma aprēķināt un ievērot pozīcijas, preču, norēķinu un darījumu partnera riska kapitāla prasību, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem.

6.5. Ja kāda konsolidācijas grupas uzņēmuma tirdzniecības portfelis nepārsniedz Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktos kritērijus vai tas nepakļaujas ES direktīvas Nr. 93/6/EEC (ar grozījumu) vai līdzvērtīgām prasībām, šāda uzņēmuma tirdzniecības portfeļa posteņi konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības aprēķināšanas nolūkā nav jāiekļauj aprēķinā saskaņā ar 6.3.3. un 6.3.4. punkta prasībām, bet jāiekļauj konsolidācijas grupas bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasības aprēķinā saskaņā ar 6.3.2. punkta prasībām.

6.6. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāsagatavo “Konsolidācijas grupas kapitāla pietiekamības aprēķins” (UPDK 0651043 veidlapa; 4. pielikums) par stāvokli pārskata gada 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un jāiesniedz Komisijai attiecīgi līdz pārskata gada 15. maijam, 15. augustam, 15. novembrim un pārskata gadam sekojošā gada 15. februārim.

 

 

7. Konsolidācijas grupas riska darījumi

7.1. Par konsolidācijas grupas riska darījumiem uzskatāmi tie konsolidācijas grupas uzņēmumu konsolidētās bilances un ārpusbilances posteņos uzrādītie darījumi, kuri ir norādīti Komisijas “Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” 3.1. punktā. Konsolidācijas grupas lielie riska darījumi ir riska darījumi, kuri pārsniedz desmit procentu no konsolidācijas grupas pašu kapitāla.

7.2. Konsolidācijas grupas riska darījumu ierobežojumus aprēķina saskaņā ar Komisijas “Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” 3. punkta prasībām, pamatojoties uz konsolidācijas grupas konsolidētajiem finansu pārskatiem, kas sagatavoti atbilstoši 5. punkta prasībām.

7.3. Nosakot konsolidācijas grupas riska darījumu kopsummu ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu):

7.3.1. bankas grupas atbildīgās bankas vai finansu pārvaldītājsabiedrības atbildīgās bankas mātesuzņēmuma (finansu pārvaldītājsabiedrības) un to meitasuzņēmumu darījumi ar šo klientu jāiekļauj pilnā apmērā;

7.3.2. konsolidācijas grupas kopuzņēmumu darījumi ar šo klientu jāiekļauj proporcionāli konsolidācijas grupas uzņēmumu daļai kopuzņēmumā.

7.4. Ja konsolidācijas grupas sastāvā ir vismaz viens uzņēmums, kurš pakļauts ES direktīvas Nr. 93/6/EEC (ar grozījumu) vai līdzvērtīgām prasībām un kurš pārsniedz Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktos kritērijus, konsolidācijas grupas bankas portfeļa riska darījumi un tirdzniecības portfeļa riska darījumi jānovērtē atsevišķi saskaņā ar Komisijas “Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” 3. punkta prasībām.

7.5. Ja kāda konsolidācijas grupas uzņēmuma tirdzniecības portfelis nepārsniedz Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktos kritērijus vai tas nav pakļauts ES direktīvas Nr. 93/6/EEC (ar grozījumu) vai līdzvērtīgām prasībām, šāda uzņēmuma tirdzniecības portfeļa posteņi riska darījumu ierobežojumu aprēķina nolūkā jāiekļauj konsolidācijas grupas bankas portfelī.

7.6. Ja konsolidācijas grupas sastāvā ietilpst tikai tādi uzņēmumi, kuri nepārsniedz Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktos kritērijus vai tie nav pakļauti ES direktīvas Nr. 93/6/EEC (ar grozījumu) vai līdzvērtīgām prasībām, konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāsagatavo “Konsolidācijas grupas saīsināts lielo riska darījumu pārskats” (UPDK 0651044 veidlapa; 5. pielikums) saskaņā ar Komisijas “Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” 4.3.—4.8. punkta prasībām.

7.7. Ja konsolidācijas grupas sastāvā ir vismaz viens uzņēmums, kurš pakļauts ES direktīvas Nr. 93/6/EEC (ar grozījumu) vai līdzvērtīgām prasībām un kurš pārsniedz Komisijas “Banku kapitāla pietiekamības aprēķināšanas noteikumu” 3.6. punktā noteiktos kritērijus, konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai jāsagatavo “Konsolidācijas grupas paplašināts lielo riska darījumu pārskats” (UPDK 0651045 veidlapa; 6. pielikums) saskaņā ar Komisijas “Banku riska darījumu ierobežojumu izpildes noteikumu” 4.3.—4.9. punkta prasībām.

7.8. 7.6. un 7.7. punktā minētie pārskati jāsagatavo par stāvokli pārskata gada 31. martā, 30. jūnijā, 30. septembrī un 31. decembrī un jāiesniedz Komisijai attiecīgi līdz pārskata gada 15. maijam, 15. augustam, 15. novembrim un pārskata gadam sekojošā gada 15. februārim.

 

 

8. Konsolidācijas grupas ieguldījumi

8.1. Par konsolidācijas grupas ieguldījumiem jāuzskata līdzdalība uzņēmumu pamatkapitālā, ieguldījumi subordinētajā kapitālā un ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā, ko veikuši konsolidācijas grupas uzņēmumi, kuru finansu pārskatu rādītāji iekļauti konsolidētajos finansu pārskatos atbilstoši 5.2. punkta prasībām.

8.2. Konsolidācijas grupas atbildīgajai bankai, pamatojoties uz Komisijas “Banku ieguldījumu pārskatu sagatavošanas noteikumiem”, jāsagatavo:

8.2.1. “Konsolidācijas grupas pārskats par būtisku līdzdalību uzņēmumu pamatkapitālā” (UPDK 0651046 veidlapa; 7. pielikums), iekļaujot tajā konsolidācijas grupas uzņēmumu būtisku līdzdalību uzņēmumu pamatkapitālā, izņemot Komisijas “Banku ieguldījumu pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.3.1.—3.3.3. punktā minēto līdzdalību;

8.2.2. “Konsolidācijas grupas pārskats par ieguldījumiem kustamajā un nekustamajā īpašumā un līdzdalību uzņēmumu pamatkapitālā” (UPDK 0651047 veidlapa; 8. pielikums), iekļaujot tajā konsolidācijas grupas uzņēmumu ieguldījumus kustamajā un nekustamajā īpašumā, izņemot Komisijas “Banku ieguldījumu pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.3.4.—3.3.5. punktā minētos ieguldījumus, un konsolidācijas grupas uzņēmumu būtisku līdzdalību uzņēmumu pamatkapitālā, kā arī līdzdalību, kas nav būtiska, izņemot Komisijas “Banku ieguldījumu pārskatu sagatavošanas noteikumu” 3.3.1.—3.3.3. punktā minēto līdzdalību;

8.2.3. “Konsolidācijas grupas pārskats par ieguldījumiem kredītiestāžu un finansu iestāžu pamatkapitālā un subordinētajā kapitālā” (UPDK 0651048 veidlapa; 9. pielikums);

8.2.4. “Konsolidācijas grupas pārskats par pārņemto līdzdalību un līdzdalību palīguzņēmumu pamatkapitālā” (UPDK 0651049 veidlapa; 10. pielikums).

8.3. 8.2. punktā minētie pārskati jāsagatavo saskaņā ar Komisijas “Banku ieguldījumu pārskatu sagatavošanas noteikumu” 4.1.—4.4. punkta prasībām, papildus ievērojot šādas prasības:

8.3.1. pārskati par konsolidācijas grupas ieguldījumiem jāsagatavo, pamatojoties uz konsolidācijas grupas konsolidētajiem finansu pārskatiem, kas sagatavoti saskaņā ar 5. punkta prasībām. Konsolidācijas grupa šajos pārskatos neiekļauj finansu pārvaldītājsabiedrības (grupas atbildīgās bankas mātesuzņēmuma) finansu pārskatu rādītājus;

8.3.2. bankas grupas atbildīgās bankas un tās meitasuzņēmumu ieguldījumi jāiekļauj pilnā apmērā;

8.3.3. konsolidācijas grupas kopuzņēmumu ieguldījumi jāiekļauj proporcionāli konsolidācijas grupas uzņēmumu daļai kopuzņēmumā;

8.3.4. konsolidācijas grupas pašu kapitāla apmērs jānosaka atbilstoši 6.1.—6.2. punkta prasībām kā konsolidācijas grupas pirmā līmeņa kapitāla un otrā līmeņa kapitāla kopsumma, no kuras atskaitīts konsolidācijas grupas pašu kapitāla samazinājums.

8.4. Pārskati par konsolidācijas grupas ieguldījumiem jāsagatavo par stāvokli pārskata gada 30. jūnijā un 31. decembrī un jāiesniedz Komisijai attiecīgi līdz pārskata gada 15. augustam un pārskata gadam sekojošā gada 15. februārim.

 

1.pielikums

FTK24121 COPY.GIF (64297 bytes)

2.pielikums

FTK24122 COPY.GIF (136924 bytes)

FTK24123 COPY.GIF (140573 bytes)

3.pielikums

FTK24124 COPY.GIF (132725 bytes)

4.pielikums

FTK24125 COPY.GIF (196073 bytes)

FTK24126 COPY.GIF (98493 bytes)

FTK24127 COPY.GIF (140320 bytes)

FTK24128 COPY.GIF (146468 bytes)

FTK24129 COPY.GIF (140615 bytes)

FTK241210 COPY.GIF (159865 bytes)

FTK241211 COPY.GIF (33411 bytes)

FTK241212 COPY.GIF (130788 bytes)

FTK241213 COPY.GIF (86843 bytes)

FTK241214 COPY.GIF (104471 bytes)

FTK241215 COPY.GIF (163884 bytes)

FTK241216 COPY.GIF (157099 bytes)

FTK241217 COPY.GIF (142362 bytes)

FTK241218 COPY.GIF (95331 bytes)

FTK241219 COPY.GIF (60148 bytes)

5.pielikums

FTK241220 COPY.GIF (49845 bytes)

6.pielikums

FTK241221 COPY.GIF (60736 bytes)

7.pielikums

FTK241222 COPY.GIF (50841 bytes)

8.pielikums

FTK241223 COPY.GIF (88720 bytes)

9.pielikums

FTK241224 COPY.GIF (50859 bytes)

10.pielikums

FTK241225 COPY.GIF (49073 bytes)

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!