LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 342

Par dzīvojamo telpu apmaiņas noteikumiem

Saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes 1993, gada 16. februāra lēmuma «Par Latvijas Republikas likuma «Par dzīvojamo telpu īri» spēkā stāšanās kārtību» 3. punktu Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Dzīvojamo telpu apmaiņas noteikumus.

2. Atzīt par spēku zaudējušiem šādus republikas Valdības lēmumus:

— 1984. gada 29. jūnija lēmumu Nr. 365 «Par Noteikumu dzīvojamo telpu apmaiņai Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā apstiprināšanu» (Ziņotājs, 1984, 33);

— 1992. gada 25. februāra lēmuma Nr. 66 «Par namīpašumu denacionalizācijas kārtību Latvijas Republikā» (Ziņotājs, 1992, 15/16) 8.1. apakšpunktu;

— 1992. gada 12. marta lēmuma Nr. 82 «Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas Valdības lēmumos par migrācijas procesu regulēšanas jautājumiem» (Ziņotājs, 1992, 17) 2. punktu.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas arhitektūras un celtniecības ministrs A. PRŪSIS

Rīgā 1993. gada 1. jūlijā

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 1. jūlija lēmumu Nr. 342

Dzīvojamo telpu apmaiņas
NOTEIKUMI

1. Šie noteikumi nosaka Latvijas Republikā vienotu kārtību, kādā veicama dzīvojamo telpu apmaiņa valsts un pašvaldību mājās dzīvojošiem īrniekiem, un tie ir obligāti jāizpilda valsts un pašvaldību institūcijām un īrniekiem.

2. Dzīvojamo telpu apmaiņa var notikt starp valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu īpašumā esošo māju īrniekiem.

3. Īrniekam ir tiesības apmainīt īrēto dzīvojamo telpu, ja tam rakstveidā piekrīt ar viņu kopā dzīvojošie (arī pagaidu prombūtnē esošie) pilngadīgie ģimenes locekļi, kā arī izīrētājs.

4. Dzīvojamo telpu apmaiņa atļaujama starp diviem vai vairākiem apmaiņas dalībniekiem gan Latvijas Republikas teritorijā, gan arī ja tiek izdarīta dzīvojamu telpu starpvalstu apmaina, ja tas paredzēts starpvalstu līgumos.

Dzīvojamo telpu apmaiņa ar citā valstī dzīvojošu īrnieku atļaujama vienīgi tajos gadījumos, ja iebraucējs likumā noteiktā kārtībā saņēmis uzturēšanas atļauju Latvijas Republika,

5. Apmaiņas objekts var būt dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojama māja (tas daļa).

Ja par dzīvojamās telpas lietošanu ir noslēgts viens īres līgums, tad šis dzīvojamas telpas daļa var būt apmaiņas objekts gadījumos, kad personas, kas apmaiņas ceļā tajā iemitinās, ir šīs dzīvojamās telpas īrnieka ģimenes locekļi.

6. Apakšīrniekam nav tiesību apmainīt īrēto dzīvojamo telpu.

7. Valstij vai pašvaldībām piederošajās mājās izīrētāja piekrišana dzīvojamas telpas apmaiņai tiek apliecināta ar valsts vai pašvaldības institūcijas lēmumu.

8. Personām, kuras piedalās dzīvojamo telpu apmaiņā, jāiesniedz valsts vai pašvaldību institūcijai (institūcijām) šādi dokumenti:

8.1. iesniegums uz veidlapas «iesniegums izziņa» (ar izīrētajā piekrišanu apmaiņai gadījumos, ja apmaiņas dalībnieks īrē dzīvojamo telpu fizisko vai juridisko personu īpašumā esošā mājā);

8.2. dzīvokļa vai dzīvojamās mājas plāns;

8.3. dokumenti, kas apliecina radniecību, ja personas apvienojas viena ģimene;

8.4. visu ģimenes locekļu pases vai tām pielīdzināti personas dokumenti (jāuzrada, iesniedzot dokumentus);

8.5. likumā noteiktā kārtībā izsniegta uzturēšanās atļauja, ja tiek izdarīta dzīvojamo telpu starpvalstu apmaiņa.

9. Dzīvojamo telpu apmaiņa nav pieļaujama, ja:

9.1. pret īrnieku celta prasība tiesa par īres līguma izbeigšanu vai grozīšanu;

9.2. tiek mainītas dienesta dzīvojamās telpas. Dienesta dzīvojamo telpu apmaiņu var atļaut, ja īrnieks vai kāds īrnieka ģimenes loceklis ir bijušās PSRS vai Krievijas Federācijas Bruņoto spēku militārpersona, un dzīvojamo telpu starpvalstu apmaiņas rezultātā ģimene izbrauc no Latvijas, bet Latvijā ieceļo Latvijas Republikas pilsoņi vai to pēcnācēji;

9.3. dzīvoklī, kuru pēc atsevišķiem īres līgumiem aizņem vairākas ģimenes, iemitinās personas, kuras slimo ar tuberkulozi aktīvā formā vai psihiskam slimībām, kā arī sabiedrībai bīstamām slimībām (slimību sarakstu apstiprina Labklājības ministrija);

9.4. māja (dzīvoklis) draud sagrūt, māja nojaucama vai tajā jāizdara kapitālais remonts, kura laikā īrnieki tiek izlikti;

9.5. kāds no apmaiņas dalībniekiem ir īrnieks fiziskas vai juridiskas personas īpašumā esošā mājā un šajā māja uz īres līguma pamata nodzīvojis un bijis pierakstīts mazāk par vienu gadu.

10. Dzīvojamo telpu apmaiņu izīrētājs var neatļaut, ja:

10.1. apmaiņas rezultātā valstij vai pašvaldībai piederošajā mājā īrniekam istabu skaits par divām vai vairāk istabām pārsniedz dzīvokļa iemītnieku skaitu;

10.2. apmaiņu izdara īrnieks vai viņa ģimenes loceklis, kura ģimenes daļa pēdējā gada laikā izceļojusi uz pastāvīgu dzīvi ārzemes, ja izīrētājs pats trīs mēnešu laikā var piedāvāt vēlamo apmaiņas variantu;

10.3. dzīvoklī, kurā uz atsevišķu īres līgumu pamata dzīvo vairākas ģimenes (komunālā dzīvoklī), palielinās īrnieku skaits.

Latvijas Republikas arhitektūras un celtniecības ministrs A. PRŪSIS