LATVIJAS REPUBLIKAS MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 393

Par kooperatīvo krāj aizdevumu sabiedrību paraugstatūtiem

Saskaņā ar Latvijas Republikas likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām» Latvijas Republikas Ministru Padome nolemj:

1. Apstiprināt pievienotos Kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību paraugstatūtus.

2. Lēmums stājas spēkā ar tā parakstīšanas brīdi.

Latvijas Republikas Ministru Padomes priekšsēdētājs I. GODMANIS

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts kancelejas vadītājs V. ZEIKATS

Rīgā 1993. gada 15. jūlijā

APSTIPRINĀTI
ar Latvijas Republikas Ministru Padomes
1993. gada 15. jūlija lēmumu Nr. 393

Kooperatīvo krājaizdevumu sabiedrību
PARAUGSTATŪTI

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. «__________________ kooperatīvā krājaizdevuma sabiedrība ____________________________», saīsināti «_____________________», (turpmāk tekstā — «Sabiedrība») ir brīvprātīga fizisko personu apvienība ar mainīgu biedru sastāvu un kapitālu, kuru veido visu tās biedru paju vērtības kopsumma. Sabiedrība ir uzņēmējsabiedrība, kuras pamatfunkcija ir bankas operāciju veikšana.

1.2. Sabiedrības juridiskā adrese ir: _____________________________________________________________, Latvijas Republika.

1.3. Sabiedrība tiek nodibināta uz nenoteiktu laiku. Sabiedrībai ir civilā tiesībspēja atbilstoši spēkā esošajiem likumiem un Sabiedrības statūtiem. Kā juridiska persona Sabiedrība iegūst tiesībspēju ar reģistrācijas brīdi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā un zaudē to ar brīdi, kad tiek izslēgta no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra.

Sabiedrība ir juridiska persona, un tā savā vārdā var iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības un uzņemties pienākumus. Tai ir atsevišķa manta, patstāvīga bilance, tā darbojas uz pilna saimnieciskā aprēķina pamata. Sabiedrībai ir konts kredītiestādē, zīmogs ar Sabiedrības pilnu nosaukumu valsts valodā, veidlapas un cita atribūtika. Sabiedrība savā vārdā var slēgt darījumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā, un tai ir citas Latvijas Republikas līkumos paredzētās juridiskās personas tiesības.

1.4. Sabiedrības dibināšanas, tās darbības, reorganizācijas un likvidācijas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums «Par kooperatīvajam (kopdarbības) sabiedrībām», citi Latvijas Republikas likumi un normatīvie akti, kā arī Sabiedrības statūti, kas izstrādāti saskaņā ar šiem paraugstatūtiem.

1.5. Sabiedrības mērķis ir apmierināt savu biedru saimnieciskās un sadzīves vajadzības, kā arī veicināt viņu sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos.

1.6. Sabiedrība savā darbībā ievēro šādus pamatprincipus:

— darbība Sabiedrībā ir brīvprātīga, tajā var iestāties visas fiziskās personas bez jebkādiem sociāliem, politiskiem vai reliģiskiem ierobežojumiem. Sabiedrības biedriem ir tiesības izmantot Sabiedrības pakalpojumus. Sabiedrības biedriem ir pienākums uzņemties atbildību likumā noteiktajā kārtībā;

— Sabiedrības pārvalde ir demokrātiska;

— pelņa pieder Sabiedrības biedriem;

— tiek noteiktas ierobežotas dividendes;

— tiek nodrošināta kooperatīvā izglītība; daļa līdzekļu tiek paredzēta Sabiedrības biedru un iedzīvotāju izglītībai, lai popularizētu kooperatīvās darbības principus un metodes;

— tiek attīstīta sadarbība ar citām kooperatīvajām sabiedrībām.

2. Sabiedrības pamatdarbība un palīgdarbība

2.1. Sabiedrības pamatdarbība:

— Sabiedrības biedru, kā arī citu fizisko un juridisko personu brīvo naudas līdzekļu piesaistīšana dažāda veida noguldījumos;

— Sabiedrības biedru kreditēšana, norēķinu un kases operāciju veikšana;

— aizdevumu izsniegšana pret parādzīmēm, kā arī pret citiem nodrošinājumiem;

— uzņēmējdarbības finansēšana par pasūtītāja līdzekļiem;

— vērtspapīru pirkšana, pārdošana un glabāšana Sabiedrības biedru uzdevumā.

2.2. Sabiedrības palīgdarbība var būt:

— ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana, operācijas ar dārgmetāliem un to izstrādājumiem, ja Latvijas Banka šiem nolūkiem ir izsniegusi licences;

— daļēja līdzdalība citu juridisko personu saimnieciskajā darbībā;

— cita darbība, kas atbilst Sabiedrības mērķiem un uzdevumiem un nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumu «Par bankām» un likumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām».

3. Sabiedrības tiesības

3.1. Sabiedrībai ir tiesības:

— uzkrāt mantu, kas nepieciešama statūtos paredzēto uzdevumu un darbību veikšanai;

— likumos noteiktajā kārtībā veikt uzņēmējdarbību Latvijas Republikā un aiz tās robežām;

— kārtot darījumus, iegādāties, atsavināt, nomāt un iznomāt kustamu un nekustamu īpašumu;

— Latvijas Republikas līkumos noteiktajā kārtībā dibināt filiāles, nodalās, pārstāvniecības un citas struktūrvienības Latvijas Republikā un aiz tās robežām, dibināt vai piedalīties organizācijās, kuru darbība atbilst Sabiedrības mērķiem un uzdevumiem;

— pamatojoties uz līgumiem, kuri noslēgti ar Sabiedrības biedriem, noteikt procentu likmes aktīvajās un pasīvajās operācijās, kā arī komisijas atlīdzības apmērus par Sabiedrības pakalpojumiem;

— saņemt no saviem biedriem ziņas un apstiprinošus dokumentus, kas nepieciešami kredīta, finansu un norēķinu jautājumu kārtošanai;

— pārtraukt kreditēšanu un veikt izsniegto kredīta summu pirmstermiņa piedziņu, ja netiek pildītas kredītlīgumā noteiktās saistības;

— likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos izziņot juridisko personu par maksātnespējīgu;

— no vietējām valsts un statistikas institūcijām saņemt Sabiedrības darbībai nepieciešamos datus par galvenajiem grāmatvedības pārskatu un statistikas rādītājiem.

3.2. Sabiedrība ir atbildīga par savām saistībām ar visu tai piederošo īpašumu. Valsts nav atbildīga par Sabiedrības saistībām, un Sabiedrība nav atbildīga par valsts saistībām.

Sabiedrības biedri ir atbildīgi par Sabiedrības saistībām tikai ar to savu īpašumu, kuru viņi ieguldījuši sabiedrības paju kapitālā.

Sabiedrība nav atbildīga par savu biedru saistībām.

Valsts pārvaldes institūcijas iejaukšanās Sabiedrības darbībā var notikt tikai likumā noteiktos gadījumos.

3.3. Sabiedrība Latvijas Republikas likumos noteiktajā kartībā piedalās valsts un vietējo budžetu veidošanā, maksājot nodokļus un izdarot citus likumā noteiktos maksājumus.

4. Biedri, viņu tiesības un pienākumi

4.1. Par Sabiedrības biedru var būt jebkura fiziska persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu.

Sabiedrībā jābūt ne mazāk par pieciem biedriem. Personas, kas vēlas iestāties Sabiedrībā, iesniedz pieteikumu un iemaksā iestāšanās naudu un paju statūtos noteiktajā apmērā un kārtībā.

4.2. Par Sabiedrības dibinātājiem atzīstamas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras parakstījušas Sabiedrības statūtus un iemaksājušas Sabiedrības statūtos noteikto paju.

Sabiedrības dibinātāji kļūst par Sabiedrības biedriem ar Sabiedrības reģistrācijas brīdi.

4.3. Biedrus uzņem Sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

4.4. Biedru tiesības un pienākumi sākas ar brīdi, kad statūtos paredzētā institūcija pieņēmusi lēmumu par viņu uzņemšanu Sabiedrībā.

4.5. Ja biedrus uzņem valde, lēmumu par uzņemšanu var pārsūdzēt Sabiedrības biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) mēneša laikā no valdes lēmuma pieņemšanas dienas. Sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums ir galīgs.

4.6. Sabiedrību nedrīkst pārvērst par slēgtu organizāciju.

Atteikties uzņemt jaunus biedrus var kooperatīvās sabiedrības, kas veic operācijas vienīgi starp saviem biedriem, kā arī gadījumā, ja kooperatīvās sabiedrības uzņēmumi vai iestādes nespēj sekmīgi apkalpot lielāku biedru skaitu un par to Sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir pieņēmusi lēmumu.

4.7. Sabiedrība kārto biedru reģistru, kurā norāda biedru vārdu, uzvārdu un datumu, kad viņš uzņemts Sabiedrībā, dzīvesvietu, viņa pajas vērtību un visas izmaiņas, kas notikušas ar pajām.

Biedru reģistrā ieraksta datumu, kurā biedrs izstājies, miris vai izslēgts, kad izbeigusies viņa atbildība un notikusi galīgā norēķināšanās ar bijušo biedru.

Statūtos noteiktajos gadījumos biedriem izsniedz biedru grāmatiņas, kuru paraugu noteikusi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

4.8. Sabiedrības biedriem ir tiesības:

— piedalīties Sabiedrības darbībā un tas lietu pārvaldīšanā, ievēlēt pārvaldes un kontroles institūcijas un tikt tajās ievēlētiem;

— izmantot Sabiedrības mantu, biedriem paredzētos atvieglojumus un priekšrocības, saņemt dividendi;

— saņemt Sabiedrības pakalpojumus ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) paredzētajām atlaidēm;

— saņemt no Sabiedrības amatpersonām informāciju jebkurā jautājumā, kas skar tās darbību;

— izstāties no Sabiedrības, iesniedzot rakstveida pieteikumu, un saņemt savu par pajām iemaksāto naudu statūtos paredzētajā kārtībā.

Biedrs nevar pieteikt izstāšanos pēc tam, kad pieņemts lēmums par Sabiedrības likvidāciju.

4.9. Sabiedrības biedriem var būt arī citas statūtos paredzētas tiesības.

4.10. Sabiedrības biedru pienākums ir:

— ievērot Sabiedrības statūtus un izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) un ievēlēto pārvaldes un kontroles institūciju lēmumus;

— izpildīt savas saistības, kas attiecas uz darba ieguldījumu vai mantisko līdzdalību Sabiedrības darbībā,

4.11. Sabiedrības biedriem var būt arī citi statūtos paredzēti pienākumi.

4.12. Sabiedrības biedru var izslēgt, ja viņš pārkāpj likumu vai statūtus. Tiesības izslēgt ir Sabiedrības biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), ja statūtos nav noteikts citādi. Sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmums par izslēgšanu ir galīgs.

4.13. Ar brīdi, kad iesniegts pieteikums par izstāšanos vai pieņemts lēmums par izslēgšanu, Sabiedrības biedrs zaudē tiesības piedalīties Sabiedrības biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) un darboties citu Sabiedrības institūciju sastāvā.

4.14. Bijušais Sabiedrības biedrs ir atbildīgs par Sabiedrības. darbību līdz savai izstāšanās dienai,

4.15. Paju var nodot citam Sabiedrības biedram tikai ar Sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) piekrišanu.

4.16. Bijušajam Sabiedrības biedram, kas izstājies no Sabiedrības, pajas izmaksājamas viena gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, atvelkot no tām radušos zaudējumus vai pieskaitot dividendi.

5. Sabiedrības līdzekļi

5.1. Sabiedrības līdzekļus veido pamatkapitāls, rezerves kapitāls, uzņēmējdarbības un citi ienākumi (dibinātāju iemaksas, ienākumi no saimnieciskās darbības, no juridisko un fizisko personu vērtspapīru turēšanas, banku aizdevumi, citi ienākumi).

5.2. Visu Sabiedrības biedru paju vērtības kopsumma veido Sabiedrības pamatkapitālu, un tie ir naudas resursi, kuri nepieciešami Sabiedrības darbības uzsākšanai un tālākai izvēršanai.

5.3. Sabiedrības biedra pajas veido biedra īpašumā esošā kapitāla nošķirto daļu, ko viņš iegulda Sabiedrībā kā dibinātājs vai biedrs. Pajas vērtību un iemaksas kārtību nosaka Sabiedrības statūti.

Katram Sabiedrības biedram ir jābūt vismaz vienai pajai. Pajas var iemaksāt tikai naudā un papildināt ar atlaidēm un dividendes pieskaitījumiem.

Statūtos var noteikt visiem Sabiedrības biedriem pastāvīgu, vienāda lieluma iestāšanās naudu un biedru naudu.

5.4. Sabiedrības pamatkapitāla vērtībai ir jābūt ne mazākai par 3000 latu. Pamatkapitāls palielinās un samazinās atkarībā no biedru skaita un izmaksām statūtos noteiktajā kārtība.

5.5. Sabiedrība izveido rezerves kapitālu no peļņas atskaitījumiem (ne mazāk kā 5 procentu apmērā ik gadu) tik ilgi, kamēr rezerves kapitāla lielums ir Ls (viena trešā daļa) no pamatkapitāla. Palielinot pamatkapitālu, attiecīgi palielināms arī rezerves kapitāla apmērs, lai tā vērtība nebūtu mazāka par vienu trešo daļu no pamatkapitāla. Rezerves kapitāla vērtība nevar būt mazāka par 1000 latu.

5.6. Sabiedrība izveido arī obligātās rezerves un glabā tās Latvijas Bankā. Obligāto rezervju normas nosaka un groza Latvijas Banka.

5.7. Sabiedrība var izveidot investīciju, sociālās palīdzības un citus kapitālus biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā.

6. Sabiedrības uzņēmējdarbība

6.1. Operāciju veikšanai un naudas līdzekļu glabāšanai Sabiedrība atver korespondentkontu Latvijas Bankā un citā kredītiestādē.

6.2. Savu darbību Sabiedrība var uzsākt pēc licences saņemšanas Latvijas Bankā un reģistrēšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

6.3. Sabiedrība komerciālajā un finansu darbībā pamatojas uz izveidoto pamatkapitālu, rezerves fondu un citiem fondiem.

Sabiedrības pamatkapitāls, rezerves fonds un citi fondi, kā arī nesadalītā peļņa veido Sabiedrības līdzekļus un ir tās saistību nodrošinājums.

6.4. Sabiedrība savu mērķu un uzdevumu sasniegšanai var izveidot uzņēmumus, kā arī biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajā kārtībā ar savu kapitālu piedalīties citas uzņēmējsabiedrībās.

6.5. Sabiedrības uzņēmumi ir viena īpašnieka uzņēmumi, kuriem var būt juridiskās personas statuss. Sabiedrības uzņēmuma dibināšanu, darbību, likvidāciju un reorganizāciju reglamentē Latvijas Republikas likumi un biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprināts nolikums vai statūti.

6.6. Sabiedrība ir atbildīga par savu uzņēmumu saistībām ar visu savu īpašumu.

6.7. Operācijas ar valsts (pašvaldību) budžeta līdzekļiem Sabiedrība izdara bez maksas.

6.8. Aktīvo un pasīvo operāciju procentu likmes Sabiedrība nosaka patstāvīgi. Šīs likmes nosaka valde, ja Sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

7. Ienākumi, peļņa un tās sadalīšana

7.1. Sabiedrības ienākumus veido no pakalpojumu, darbu, mantas un vērtspapīru realizācijas ieņēmumiem, aizdevumu procentiem, kopējas darbības peļņas un citām operācijām.

7.2. Bilances peļņu veido Sabiedrības ieņēmumi, no kuriem atskaita izdevumus, kas attiecas uz pārskata laikposmā sniegtajiem pakalpojumiem un veiktajiem darbiem.

7.3.Tīro peļņu veido, no bilances peļņas atskaitot maksājumus budžetā atbilstoši speķa esošajiem likumdošanas aktiem, samaksāto bankas aizdevuma procentu summas, soda naudas par līgumsaistību neievērošanu un citus sodus, kā arī rezerves fonda un obligāto rezervju izveidošanas izdevumus.

7.4. Tīro peļņu iedala sadalāmajā (dividendes) un nedalāmajā (uzņēmēja ienākums) daļa. Sadalāmās peļņas lielumu (dividendes) un tas daļu tīrajā peļņā nosaka biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) atkarībā no Sabiedrības tālākās attīstības plāniem.

Nesadalītā peļņa (uzņēmēja ienākums) paliek Sabiedrības rīcībā un tiek izmantota, lai papildinātu apgrozāmos līdzekļus, pamatkapitālu un citus fondus, jā arī risinātu citus Statūtos paredzētos uzdevumus. Uzņēmēja ienākuma izlietošanas kārtību nosaka biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

7.5. Ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu peļņas atlikums pēc noteikto maksājumu izdarīšanas tiek sadalīts šādi:

— Sabiedrības darbības nodrošināšanai, ievērojot statūtos noteikto kapitālu veidošanas kārtību;

— izglītības, kultūras, labdarības pasākumu finansēšanai;

— sadalīšanai starp biedriem proporcionāli viņu līdzdalībai Sabiedrības darbībā kā dividendes izmaksai statūtos noteiktajos gadījumos.

7.6. Maksimālais peļņas procenta lielums, kuru var izmaksāt par vienu paju, tiek noteikts ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.

8. Sabiedrības organizatoriskā struktūra

8.1. Sabiedrības pašpārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) un valde.

8.2. Ja Sabiedrības biedru skaits ir liels un tas rada praktiskas grūtības biedru kopsapulces sarīkošanai, kopsapulci var aizstāt ar pilnvaroto sapulci. Pārstāvības normu un pilnvaroto ievēlēšanas kārtību nosaka biedru kopsapulce.

8.3. Sabiedrības kontroles un revīzijas institūcija ir revīzijas komisija vai revidents.

8.4. Par revīzijas komisijas vai valdes locekli var būt tikai fiziska persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu.

8.5. Biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ir kārtējās un .ārkārtas.

Valdei statūtos noteiktajā kārtībā un termiņā jāizziņo biedriem kopsapulces (pilnvaroto sapulces) darba kārtība.

Biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci) valde sasauc ik gadu Sabiedrības statūtos noteiktajā laikā, bet ne retāk kā vienu reizi gadā un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc saimnieciskā gada beigām.

Steidzamu jautājumu izlemšanai, kuri rodas Sabiedrības darbības procesā un nav valdes kompetencē, kā arī citu īpašu jautājumu izlemšanai Sabiedrības valde pēc vajadzības var sasaukt biedru .ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci).

Biedru ārkārtas kopsapulce (pilnvaroto sapulce) valdei jāsasauc arī tad, ja to pieprasa vismaz desmitā daļa biedru vai revīzijas komisija (revidents). Ja valde viena mēneša laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas dienas nesasauc biedru ārkārtas kopsapulci (pilnvaroto sapulci), to sasauc revīzijas komisija (revidents).

8.6. Par biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanu jāpaziņo ne vēlāk kā trīsdesmit dienas pirms tās sasaukšanas. Paziņojumā norāda izskatīšanai biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) izvirzītos jautājumus, lēmumu projektus un citas nepieciešamās ziņas.

Sabiedrības biedrs ir tiesīgs iesniegt priekšlikumus biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) darba kārtības izstrādāšanai ne vēlāk 'kā divdesmit dienas līdz kopsapulces sasaukšanai.

8.7. Vienīgi biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce):

— lemj par iepriekšējā gada pārskatu pēc valdes un revīzijas komisijas (revidenta) ziņojuma, par valdes sagatavoto budžetu un darba plānu jaunajam darbības gadam;

— pieņem un groza iekšējās kārtības noteikumus un nolikumus par Sabiedrības un tās biedru savstarpējām saistībām un atbildību;

— nosaka Sabiedrības iestāšanās naudas un biedru naudas lielumu un pajas vērtību;

— izskata sūdzības par valdes lēmumiem;

— ievēlē vai atceļ valdes un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, valdes un revīzijas komisijas locekļus (revidentu);

— izlemj jautājumus, kas saistīti ar Sabiedrības reorganizāciju vai likvidāciju, ar Sabiedrības iestāšanos kooperatīvo sabiedrību savienībās un izstāšanos no tām, kā arī citus ar Sabiedrības darbību saistītus jautājumus.

8.8. Biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) katram Sabiedrības biedram neatkarīgi no viņam piederošo paju skaita ir tikai viena balss.

Biedrs savas balsstiesības nevar atdot citam.

Biedri, kuri līdz biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) dienai nav izpildījuši statūtos un kopsapulču (pilnvaroto sapulču) lēmumos noteiktos pienākumus, nevar piedalīties biedru kopsapulcē (pilnvaroto sapulcē) ar balsstiesībām, un viņus nevar ievēlēt amatos.

8.9. Biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vada no biedru vidus ievēlēts vadītājs. Par vadītāju nevar būt valdes un revīzijas komisijas locekļi (revidents).

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce), kas izziņota statūtos noteiktajā kārtībā, ir tiesīga, ja tajā pārstāvēta vairāk nekā puse Sabiedrības biedru (pilnvaroto). Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) izlemj tikai tos jautājumus, kas ietverti biedriem izziņotajā darba kārtībā.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus, atklāti balsojot, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsošanu pieprasa vismaz desmitā daļa klātesošo biedru. Aizklāta balsošana ir obligāta, ievēlot amatā un atceļot no amata valdes un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, valdes un revīzijas locekļus (revidentu), kā arī pieņemot lēmumu par biedru izslēgšanu. Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus gadījumus, kad aizklāta balsošana ir obligāta.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu.

Divu trešdaļu klātesošo balsu vairākums vajadzīgs, lai apstiprinātu Sabiedrības statūtus, izdarītu grozījumus tajos, iestātos kooperatīvo sabiedrību savienībā un izstātos no tās, kā arī pieņemtu lēmumu par Sabiedrības darbības izbeigšanu.

Sabiedrības statūtos var paredzēt arī citus jautājumus, kuri biedriem jāizlemj ar divu trešdaļu klātesošo balsu vairākumu.

8.10. Sabiedrības valde ir izpildu un rīcības institūcija, kas ir atbildīga biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei). Valde nodrošina biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu izpildi, pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsts institūcijām, fiziskajām un juridiskajām personām, noslēdz līgumus, pārzina Sabiedrības algoto darbinieku Štatus un veic citu statūtos noteiktu un sabiedrības mērķiem atbilstošu darbību.

8.11. Valdes darbību vada tas priekšsēdētājs, kas īsteno savas tiesības un veic pienākumus Sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) uzraudzībā.

Valdes un revīzijas komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku un ____________________ valdes locekļus uz trīs gadiem ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Ja valdes loceklis vai revīzijas komisijas loceklis saskaņā ar biedru kopsapulces pilnvaroto sapulces) lēmumu atbrīvots no amata pirms termiņa beigām, uz kuru viņš bija ievēlēts, biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku ievēlē jaunu locekli.

8.12. Valde Sabiedrības darbības nodrošināšanai veido Sabiedrības pārvaldes aparātu.

Valde sasauc sēdes ne retāk kā reizi mēnesī. Valdes sēdes sasauc un vada valdes priekšsēdētājs, un tās ir tiesīgas, ja tajās piedalās vismaz divas trešdaļas valdes locekļu, ieskaitot priekšsēdētāju. Jautājumus valde izšķir ar vienkāršu balsu vairākumu. Vienāda balsu skaita gadījumā Sabiedrības valdes priekšsēdētāja balss ir izšķirošā.

Valdes lēmumi jāieraksta valdes protokolu grāmatā un jāparaksta sēdes vadītajam un protokolistam.

Pirkuma — pārdevuma līgumi, citi līgumi, kā arī rīkojumi par naudas summu saņemšanu un korespondence, kurai ir saistību raksturs, jāparaksta Sabiedrības valdes priekšsēdētājam vai viņa vietniekam un grāmatvedim. Pārējo korespondenci paraksta Sabiedrības valdes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

8.13. Sabiedrības valde:

— sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Sabiedrības statūtos;

— izstrādā Sabiedrības attīstības biznesa plānu;

— pieņem lēmumu par saimnieciskās darbības uzsākšanu, paplašināšanu vai sašaurināšanu;

— saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem nosaka dokumentu apgrozības, uzskaites un pārskatu sniegšanas kārtību Sabiedrības saimnieciskajās struktūrvienībās;

— lemj par Sabiedrībai nepieciešamo saimniecisko struktūrvienību un izpildinstitūciju veidošanu, darbinieku skaitu un viņu atalgojumu;

— ieceļ amatā un atbrīvo no amata Sabiedrības saimniecisko struktūrvienību vadītājus un savas kompetences ietvaros regulē viņu darbību;

— apstiprina Sabiedrības iekšējās kārtības noteikumus:

— iesniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) apstiprināšanai gada atskaiti, bilanci, administratīvo un saimniecisko izdevumu tāmes un ienākumu sadales plānu;

— lemj par Sabiedrības kredītu un brīvo līdzekļu izmantošanu;

— izstrādā priekšlikumus par Sabiedrības darbības reorganizāciju, lai paaugstinātu tās efektivitāti;

— sniedz biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) pārskatu par savu darbību;

— izlemj citus jautājumus, kurus biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) nodevusi valdes kompetencē.

8.14. Valde var dot atļauju norakstu no Sabiedrības bilances parādus, kurus parādnieki nespēj samaksāt, preču un materiālo vērtību iztrūkumus un zaudējumus, morāli novecojušās, nolietotās un izmantošanai nederīgās iekārtas, kā arī izdevumus par pārtrauktajiem vai neīstenotajiem darbiem.

8.15. Valdes priekšsēdētājs:

— organizē Sabiedrības saimniecisko un sabiedrisko darbību;

— pārstāv Sabiedrību attiecībās ar valsti, pašvaldībām, uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) un organizācijām;

— izpilda biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) uzticētos uzdevumus;

— organizē valdes lēmumu, sagatavošanu un izpildi;

— izstrādā Sabiedrības darbības kārtējos un biznesa plānus, ņemot vērā Sabiedrības struktūrvienību priekšlikumus;

— kontrolē Sabiedrības uzdevumu izpildes gaitu;

— sagatavo valdei nepieciešamos materiālus;

— pieņem darba un atlaiž no darba tos Sabiedrībā strādājošos, kuru pieņemšana un atlaišana nav sabiedrības valdes kompetencē, un izvirza valdei apstiprināšanai Sabiedrības uzņēmumu un saimniecisko struktūrvienību vadītāju kandidatūras;

— paraksta ar arējiem ekonomiskajiem darījumiem saistītos dokumentus. Šos dokumentus paraksta arī grāmatvedis vai valdes pilnvarota persona.

Valdes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda priekšsēdētāja vietnieks.

8.16. Sabiedrības revīzijas komisija (revidents) ir Sabiedrības kontroles institūcija, kas pārbauda Sabiedrības darbību.

Revīzijas komisiju ____ locekļu sastāvā (revidentu) ievēlē biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) uz trīs gadiem.

Revīzijas komisija (revidents) pārbauda Sabiedrības darbības pārskatu un savus atzinumus paziņo biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), kā arī izdara Sabiedrības mantas un darbības revīziju. Veicot šīs darbības, revīzijas komisijai (revidentam) ir tiesības pieprasīt no valdes priekšsēdētāja, jebkura valdes locekļa vai Sabiedrības darbinieka visas nepieciešamās ziņas un dokumentus. Valdei ne vēlāk kā mēnesi pirms gada biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) jāpaziņo revīzijas komisijai (revidentam), ka Sabiedrības gada pārskats ir sagatavots, bilance noslēgta un dokumenti saņemami pārbaudei.

Revīzijas komisijas locekļi (revidents) veic savu darbību saskaņā ar spēka esošajiem normatīvajiem aktiem. Revīzijas komisijai (revidentam), ir tiesības revīzijā pieaicināt atbilstošas kvalifikācijas ekspertus vai speciālistus, informējot par to Sabiedrības valdi. Revīzijas komisijas (revidenta) atalgojumu nosaka biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

8.17. Kontroles institūciju sastāvā nevar būt valdes locekļi un tuvi viņu radinieki. Kontroles institūcijas sniedz pārskatu biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), un tās nav pakļautas valdei.

8.18. Sabiedrība kārto lietvedību, grāmatvedību un statistisko uzskaiti, kā arī sastāda un iesniedz gada pārskatu un bilanci saskaņa ar spēka esošajiem normatīvajiem aktiem. Sabiedrības saimnieciskais gads ir kalendārais gads, ja statūtos nav paredzēts citādi. Darbības pārskatu un bilanci Sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai un publicē tos Latvijas Bankas noteiktajā veidā un termiņos. Par publicēto ziņu patiesumu ir atbildīga Sabiedrība. Preses izdevumu, kurā ziņas publicējamas, nosaka Latvijas Banka.

9. Sabiedrības darbības izbeigšanā

9.1. Sabiedrību var reorganizēt un tās darbību izbeigt ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu.

9.2. Sabiedrību var likvidēt ar tiesas lēmumu, ja tā:

— gada laikā pēc licences saņemšanas nav reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā;

— gada laikā pēc reģistrācijas nav uzsākusi darbību likumā noteiktajā kārtībā;

— atzīta par maksātnespējīgu;

— savā darbībā pārkāpj līkumu «Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām»;

— savā darbībā pārkāpj citus Latvijas Republikas likumus.

9.3. Lēmums par Sabiedrības likvidāciju jāpaziņo Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram un jāizsludina likumā noteiktajā kārtībā.

9.4. Likvidācijas lēmuma pieņēmējs iecel likvidācijas komisiju, kas pārvalda Sabiedrību tās likvidācijas procesā.

Līdz ar likvidatoru ievēlēšanu valdes pilnvaras izbeidzas, bet tās atbildība saglabājas līdz uzņēmuma likvidēšanas brīdim.

Biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlētos likvidatorus var jebkurā laikā atsaukt un ievēlēt jaunus.

Likvidācijas komisija novērtē Sabiedrības mantu un sastāda likvidācijas bilanci.

9.5. Kreditoru prasījumi pret likvidējamo Sabiedrību jāpiesaka triju mēnešu laikā no dienas, kad presē publicēts sludinājums par Sabiedrības likvidāciju.

9.6. Sabiedrības parādi jāsamaksā šādā secībā:

— nodokļi un iemaksa sociālās nodrošināšanas iestādei turpmāko ikmēneša maksājumu kapitalizācijai sakarā ar Sabiedrības vainas dēļ nodarīto kaitējumu;

— parādi budžetam;

— izdevumi apkārtējai videi nodarītā kaitējuma kompensēšanai, zemes rekultivācijai un mežu atjaunošanai, ja Sabiedrības vaina ir pierādīta;

— parādi kreditoriem, kas savus prasījumus pieteikuši noteiktajā termiņā;

— parādi pārējiem kreditoriem.

9.7. Tiek dzēsti kreditoru prasījumi (vai to daļa), kurus likvidācijas komisija atzinusi par nepamatotiem, ja mēneša laikā pēc prasījumu pieņemšanas dienas šāds atzinums nav pārsūdzēts tiesā.

9.8. Sabiedrības iesākto darbību likvidatori pabeidz ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu noteiktā kārtībā un laikā. Likvidatori pārdod Sabiedrības mantu, iekasē no debitoriem summas, kas Sabiedrībai pienākas, kārto parādus, apmierina citas pretenzijas un sadala atlikumu Sabiedrības biedriem proporcionāli Sabiedrībā-ieguldītajai pajai.

9.9. Likvidatoru darbībai piemērojami valdei paredzētie noteikumi, ja Sabiedrības statūtos nav noteikts citādi.

9.10. Likvidatoriem Sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) noteiktajos termiņos jāiesniedz tai pārskats par savu darbību, bet, likvidāciju pabeidzot, — arī pārskats par visu likvidācijas laiku.

Statūti apstiprināti sabiedrības kopsapulcē

199__ g. «____» ______________

Protokola Nr. ______

Valdes priekšsēdētājs ______

Latvijas Republikas Ministru Padomes Valsts kancelejas vadītājs V. ZEIKATS