Ministru kabineta noteikumi Nr.67

Rīgā 2002.gada 19.februārī (prot. Nr.8, 2.§)

Izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un institūcijas, kuru tiešā kontrolē var iegūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā

Izdoti saskaņā ar likuma “Par reglamentētajām profesijām
un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 6.panta 2.punktu,
26.panta pirmo daļu un 27.panta piekto daļu

1. Noteikumi nosaka izglītības programmu minimālās prasības veterinārārsta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai Latvijā, lai iegūto profesionālo kvalifikāciju atzītu ārvalstīs, kā arī institūcijas, kuru tiešā kontrolē var iegūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā.

2. Veterinārārsta studiju programmas apguve nodrošina, ka attiecīgā persona ir ieguvusi atbilstošas teorētiskās un praktiskās zināšanas:

2.1. zinātņu jomās, uz kurām pamatojas veterinārārsta darbība;

2.2. veselu dzīvnieku anatomijā, fizioloģijā un funkcijās, audzēšanā, reprodukcijā un higiēnā, kā arī zināšanas par dzīvnieku barošanu un barības sagatavošanā un saglabāšanā izmantojamo tehnoloģiju;

2.3. par dzīvnieku uzvedību un aizsardzību;

2.4. par dzīvnieku slimību (atsevišķu slimību un to grupu) cēloņiem, izpausmēm, diagnostiku un ārstēšanu, ietverot padziļinātas zināšanas par slimībām, ar kurām var saslimt arī cilvēki;

2.5. profilaktiskajā veterinārmedicīnā;

2.6. patēriņam cilvēku uzturā paredzēto dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu ieguves, apstrādes aprites higiēnā un tehnoloģijā;

2.7. par normatīvajiem aktiem, kas regulē šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 2.6.apakšpunktā minētās jomas;

2.8. atbilstošu klīnisko un citu praktisko pieredzi kvalificētu speciālistu uzraudzībā.

3. Studiju programmā veterinārārsta diploma ieguvei ir noteikts mācību priekšmetu (kursu) minimums. Atsevišķus mācību priekšmetus (kursus) var apgūt citu mācību priekšmetu (kursu) sastāvā vai apvienojot ar citiem mācību priekšmetiem (kursiem). Apgūstamo mācību priekšmetu (kursu) minimums ir šāds:

3.1. pamatpriekšmeti:

3.1.1. fizika;

3.1.2. ķīmija;

3.1.3. zooloģija;

3.1.4. augu bioloģija;

3.1.5. biometrija;

3.2. speciālie priekšmeti, bāzes zinātnes:

3.2.1. anatomija;

3.2.2. fizioloģija;

3.2.3. bioķīmija;

3.2.4. ģenētika;

3.2.5. farmakoloģija;

3.2.6. farmācija;

3.2.7. toksikoloģija;

3.2.8. mikrobioloģija;

3.2.9. imunoloģija;

3.2.10. epidemioloģija un epizootoloģija;

3.2.11. profesionālā ētika;

3.2.12. citoloģija, histoloģija un embrioloģija;

3.3. speciālie priekšmeti, klīniskās zinātnes:

3.3.1. dzemdniecība;

3.3.2. patoloģija (arī patoloģiskā anatomija);

3.3.3. parazitoloģija un invāziju slimības;

3.3.4. klīniskā medicīna un ķirurģija (arī anestezioloģija);

3.3.5. klīniskās lekcijas par mājdzīvniekiem, mājputniem un citām dzīvnieku grupām;

3.3.6. profilaktiskā medicīna;

3.3.7. radioloģija;

3.3.8. reprodukcija un reproduktīvās slimības;

3.3.9. valsts veterinārā medicīna un sabiedrības veselība;

3.3.10. veterinārā darba organizācija (valsts veterinārā medicīna un sabiedriskā veselība, veterinārā likumdošana un tiesu medicīna);

3.3.11. terapija;

3.3.12. klīniskā un laboratoriskā diagnostika (propedeitika);

3.3.13. infekcijas slimības;

3.3.14. ganāmpulka veselība;

3.4. dzīvnieku audzēšana:

3.4.1. dzīvnieku audzēšana;

3.4.2. dzīvnieku ēdināšana;

3.4.3. lopbarības ražošana;

3.4.4. ekonomikas teorija;

3.4.5. lopkopība;

3.4.6. dzīvnieku un vides higiēna;

3.4.7. etoloģija un dzīvnieku aizsardzība;

3.5. dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktu higiēna:

3.5.1. pārtikas un nepārtikas produktu ekspertīze un inspekcija;

3.5.2. pārtikas produktu tehnoloģijas pamati (pārtikas infekcija un toksikoloģija);

3.5.3. prakse (tai skaitā praktisks darbs lopkautuvēs un produktu apstrādes vietās).

4. Institūcija, kuras tiešā kontrolē var iegūt praktisko izglītību veterinārārsta profesijā, ir Latvijas Lauksaimniecības universitāte.

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministra vietā —
tieslietu ministre I.Labucka