Latvijai jābūt ne tikai drošības lietotājai, bet arī devējai

Vakar Rīgā uzturējās Apvienotās Karalistes aizsardzības valsts sekretārs Džefrijs Hūns

Pie Valsts prezidentes

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 26.februārī, Rīgas pilī: Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvie-notās Karalistes aizsardzības valsts sekretārs Džefrijs Hūns, Apvienotās Karalistes vēstnieks Stīvens Nešs, Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis, Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Imants Daudišs

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar, 26. februārī, Rīgas pilī tikās ar Lielbritānijas aizsardzības valsts sekretāru Džefriju Hūnu, lai pārrunātu abu valstu sadarbību militārajā jomā, kā arī NATO paplašināšanās aktualitātes.

V.Vīķe–Freiberga atzinīgi novērtēja aktīvās saites aizsardzības jomā starp Latviju un Lielbritāniju, uzsverot arī to vēsturisko aspektu Latvijas brīvības cīņās 1919.gadā. Pēc viņas sacītā, Lielbritānijas piedāvātās mācību programmas Latvijas aizsardzības speciālistiem ir ļoti auglīgas.

Dž.Hūns savukārt uzslavēja Latvijas straujo attīstību un virzību uz iekļaušanos NATO: “Jūsu panāktais progress ir lielisks, tas ir apbrīnojams.” Viņš arī pauda cerību, ka drīz Latvija un Lielbritānija būs kolēģes ES un NATO. Prezidente atzīmēja, ka pirms Prāgas galotņu sanāksmes šā gada novembrī NATO kandidātvalstis apliecinās savu solidaritāti NATO integrācijā premjeru tikšanās laikā Rīgā šā gada jūlijā.

Abas puses apspriedās par ES un NATO nākotnes attiecību jautājumiem, kā arī mūsdienu drošības politikas situāciju pasaulē. Paužot savas valsts nostāju par ES drošības politikas perspektīvu, Dž.Hūns atzīmēja NATO un ES savstarpēji papildinošās funkcijas, tajā skaitā miera uzturēšanā un krīžu noregulēšanā.

Valsts prezidenta preses dienests

Vakar Rīgā uzturējās ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss ar delegācijas pārstāvjiem

 

Pie Valsts prezidentes

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”
Vakar, 26.februārī, Rīgas pilī: ASV vēstnieks NATO N.Bērnss, vēstnieks Latvijā B.Karlsons un ASV valsts sekretāra vietnieka padomniece H.Konlija

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Rīgas pilī tikās ar ASV valsts sekretāra vietnieka palīgiem H.Konliju, R.Bratki, ASV pilnvaroto pārstāvi NATO Nikolasu Bērnsu. N.Bērnss sarunā pauda atzinību par

Latvijas attīstību, kas tik skaidri redzama pēc viņa iepriekšējās viesošanās Latvijā pirms pieciem gadiem. N.Bērnss informēja prezidenti par vizītēm NATO kandidātvalstīs, uzsverot, ka Latvija “ir spēcīga kandidāte dalībai”. H.Konlija, nododot sveicienus no ASV valsts sekretāra Kolina Pauela, atzīmēja sekmīgo Latvijas prezidentes vizīti ASV.

Pārrunāta Latvijas gatavība NATO, gaidāmā Prāgas NATO galotņu sanāksme, apspriesta NATO un Krievijas sadarbība, akcentējot, ka tā neietekmēs organizācijas paplašināšanās procesu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja biedra

Vakar, 26.februārī, Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks un Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums tikās ar Lielbritānijas aizsardzības ministru Džefriju Hūnu.

Tikšanās dalībnieki pārrunāja Latvijas un Lielbritānijas sadarbību aizsardzībā, jaunās iezīmes NATO un Krievijas attiecībās, kā arī parlamenta likumdošanas darbu aizsardzības sfērā, gatavojoties dalībai Ziemeļatlantijas aliansē.

Saeimas priekšsēdētāja biedrs informēja augsto viesi par parlamenta paveikto likumdošanā, gatavojoties dalībai NATO, tostarp Valsts aizsardzības finansēšanas likuma pieņemšanu. R.Pīks pastāstīja, ka tiek gatavoti šā likuma grozījumi, kuri paredz finansējumu aizsardzības vajadzībām, kas 2003.gadā sasniegs 2% no iekšzemes kopprodukta, saglabāt šādā līmenī vismaz līdz 2008.gadam. “Ekonomiskais pamats šādam

Vakar, 26.februārī, sarunu laikā: Ministru prezidenta ārlietu padomnieks Atis Sjanīts, Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš, Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Imants Daudišs; Apvienotās Karalistes militārais atašejs Latvijā pulkvežleitnants Endrū Tagijs, Apvienotās Karalistes vēstnieks Latvijā Stīvenss Nešs, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības valsts sekretārs Džefrijs Hūns Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

aizsardzības budžeta palielinājumam mums ir, jo pagājušā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums, kas sasniedza 7,3%, bija viens no augstākajiem Austrumeiropā,” sacīja R.Pīks.

Savukārt Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Dz.Kudums informēja viesi par Saeimas likumdošanas darbu korupcijas novēršanā un apkarošanā — komisijā tiek izskatīta likumprojektu pakete, kas precizē rīcību šajā jomā.

Raksturojot sabiedrības attieksmi pret Latvijas integrāciju NATO, R.Pīks pastāstīja, ka iedzīvotāju atbalsts mūsu valsts virzībai uz Ziemeļatlantijas aliansi ir stabils un ar tendenci palielināties — Latvijas dalību NATO atbalsta 60% iedzīvotāju, savukārt krievvalodīgo iedzīvotāju vidū tas pieaudzis līdz 40%.

Lielbritānijas aizsardzības ministrs interesējās par parlamenta darbu pirms 8.Saeimas vēlēšanām. Dz.Kudums apliecināja, ka Saeimā pārstāvētās valdību veidojošās partijas un sabiedrība nopietni diskutē par grozījumiem vēlēšanu likumos saistībā ar latviešu valodas zināšanu prasībām deputātu kandidātiem un valsts valodas statusa nostiprināšanu citos likumos. Jautāts par iespējamiem jauniem kritērijiem, kas Latvijai vēl būtu jāizpilda pirms uzaicinājuma dalībai aliansē saņemšanas, Lielbritānijas aizsardzības ministrs pauda pārliecību, ka jaunu prasību nebūs. NATO dalībvalstīm ir svarīgi, lai kandidātvalstīs tiktu ievēroti demokrātijas principi.

Runājot par NATO un Krievijas attiecībām, Dž.Hūns norādīja, ka to būtisks elements ir abu pušu attieksme pret pasaulei svarīgiem jautājumiem, lai tos varētu sekmīgi risināt.

Saeimas preses dienests

Andris Bērziņš un Džefrijs Hūns Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pie Ministru prezidenta

Vakar, 26. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības ministru Džefriju Hūnu.

Lielbritānijas un Latvijas divpusējās attiecības Dž. Hūns raksturoja kā labas, atzīstot, ka nākotnē vēlētos redzēt Latviju kā NATO dalībvalsti.

A. Bērziņš norādīja, ka Latvija augstu vērtē divpusējo sadarbību ar Lielbritāniju aizsardzības jomā. Kopš neatkarības atgūšanas Lielbritānija sniegusi nozīmīgu atbalstu Latvijas aizsardzības sistēmas veidošanai un reģionālās drošības veicināšanai. Turklāt Apvienotā Karaliste atbalstījusi Naturalizācijas pārvaldi, latviešu valodas valsts apguves programmu, finansēti kopīgi Baltijas valstu projekti valsts administrācijas, lauku attīstības un vides aizsardzības jomā.

Lielbritānijas pārstāvis atzina, ka Latvija sasniegusi ievērojamu progresu, integrējoties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. A. Bērziņš norādīja, ka Latvijā notiek priekšdarbi veiksmīgai valsts integrācijai NATO — paredzēts, ka finansējums aizsardzībai būs divi procenti no iekšzemes kopprodukta, Baltijas valstis sadarbojas aizsardzības jomā, Latvija piedalās NATO miera uzturēšanas spēkos.

A. Bērziņš ielūdza Dž. Hūnu uz Viļņas desmitnieka grupas tikšanos šā gada jūlijā Rīgā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie ārlietu ministra

Vakar, 26.februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Lielbritānijas aizsardzības valsts sekretāru Džefriju Hūnu (Geoffrey Hoon), kuras laikā apspriesti dažādi drošības politikas aspekti.

Ārlietu ministrs uzsvēra labās un aktīvās abu valstu attiecības, īpaši atzīmējot praktisko sadarbību aizsardzībā gan valodas apguves, gan militārās izglītības jomā, kā arī kopējo Baltijas valstu militārās sadarbības projektu īstenošanā. Dž. Hūns, paužot gandarījumu par Latvijas un Lielbritānijas sadarbību, no savas puses kategoriski norādīja, ka vēlas redzēt Latviju NATO dalībvalstu vidū pēc Prāgas sammita.

Ministri atzinīgi novērtēja izveidojušos sadarbību miera uzturēšanas operāciju īstenošanā Balkānos un pauda pārliecību, ka tāda ir jāturpina arī programmas “Enduring Freedom” ietvaros.

Ministri pauda atbalstu ciešākai NATO un Krievijas sadarbībai, kas veicinās reģionālo stabilitāti. Kā uzsvēra I.Bērziņš, jauno NATO dalībvalstu pieredze rāda, ka Latvijas pievienošanās NATO veicinās Latvijas un Krievijas attiecību bagātināšanos. Ministrs vēlreiz apliecināja Latvijas ieinteresētību veidot aktīvas un konstruktīvas attiecības ar Krieviju.

Sarunas ietvaros notika viedokļu apmaiņa par Eiropas ieguldījumu reģionālajā un globālajā drošībā, kā arī par Baltijas valstu potenciālu šajā kontekstā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

Kopīgā preses konferencē ar Latvijas aizsardzības ministru

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Apvienotās Karalistes aizsardzības valsts sekretārs Džefrijs Hūns un Latvijas aizsardzības ministrs Ģirts Valdis Kristovskis preses konferencē

Vakar, 26. februārī, notika Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes aizsardzības valsts sekretāra Džefrija Hūna un Latvijas aizsardzības ministra Ģirta Valda Kristovska preses konference. Tās ievadā Ģ.V. Kristovskis sarunas ar Lielbritānijas aizsardzības ministru raksturoja kā ražīgas. Pārrunāti NATO paplašināšanās jautājumi, pieskaroties arī Eiropas drošības politikai. Apspriestas Latvijas un Lielbritānijas divpusējās attiecības un reģionālās drošības jautājumi, ieskaitot Latvijas attiecības ar Krieviju. Skarts arī ļoti būtiskais militāro spēju jautājums. Ģ.V. Kristovkis piebilda, ka “ārpus sarunu konteksta nepalika arī vispārējie demokrātijas jautājumi Latvijā”.

Apvienotās Karalistes aizsardzības valsts sekretārs augstu novērtēja iespēju savā pirmajā vizītē Rīgā tikties gan ar Latvijas Valsts prezidenti, gan Ministru prezidentu, gan ārlietu un aizsardzības ministriem un Saeimas deputātiem. Sarunas ministrs novērtēja kā teicamas, akcentējot tajās apspriesto NATO paplašināšanos. “Es esmu pārliecināts, ka starp Latviju un Apvienoto Karalisti ir un arī turpmāk būs teicamas attiecības, “ uzsvēra Dž.Hūns. Viņš atgādināja, ka Latvijas karavīri Lielbritānijas vienības sastāvā piedalās starptautisko miera spēku operācijās Kosovā, un apliecināja, ka šī sadarbība turpināsies arī turpmāk. “Protams, NATO paplašināšanās bija galvenais mūsu sarunu jautājums, jo Apvienotā Karaliste cieši atbalsta NATO paplašināšanos,” tālāk uzsvēra Dž. Hūns. “Mēs esam pārliecināti, ka Latvijas iestāšanās NATO kalpos drošības nostiprināšanai Eiropā. Apvienotā Karaliste arī turpmāk sniegs Latvijai atbalstu Rīcības plāna dalībai NATO izpildīšanā, jo mūsu valsts patiesi vēlas redzēt Latviju kā pilntiesīgu NATO dalībvalsti.”

“LV” jautājums Apvienotās Karalistes un Latvijas aizsardzības ministriem:

— Vai un kādu saikni jūs redzat starp diviem šobrīd ļoti aktuāliem procesiem — NATO paplašināšanos un Eiropas Savienības (ES) drošības dimensijas attīstību?

Dž. Hūns:

— Es domāju, ka visciešākā saikne šeit ir mūsu militārās kapacitātes demonstrēšana gan NATO ietvaros, gan Eiropas mērogā. NATO paplašināšanās ir ārkārtīgi svarīga tieši Eiropas drošības nostiprināšanai, jo galvenā problēma lielākajai daļai Eiropas valstu ir izmaksas savas drošības garantēšanai. Tāpēc es uzskatu, ka sadarbība starp NATO un Eiropas drošības spēkiem varētu būt ļoti laba. Viens no šādas sadarbības piemēriem jau ir manis pieminētā Latvijas karavīru piedalīšanās starptautiskajos miera spēkos kopā ar Lielbritānijas karavīriem. Es domāju, tas ir ļoti veiksmīgs sadarbības piemērs. Labs piemērs ir arī Baltijas un Skandināvijas valstu kontakti militārajā jomā.

 

Ģ.V. Kristovskis: — Tā ir ļoti loģiska abu šo politiku saskarsme, jo nav iedomājams, ka NATO varētu palielināt savas spējas, ja arī Eiropa no savas puses neattīstīs savus aizsardzības spēkus. Ja abi šie procesi tiks precīzi sabalansēti, tad, es domāju, no abu šo politiku īstenošanas gan NATO, gan Eiropa tikai iegūs. Abu virzienu attīstības efektivitāte un dublēšanās novēršana ir šīs veiksmes pamats. Protams, Latvijas uzdevums ir sekot līdzi abiem šiem procesiem, taču šobrīd aizsardzības sektorā mūsu prioritāte ir NATO.

 

Jautājums: — Jūs minējāt, ka sarunās skarti arī demokrātijas jautājumi. Vai ar to domātas arī eventuālās izmaiņas vēlēšanu likumā?

Dž. Hūns: — Tiekoties ar Saeimas deputātiem, tika skarts arī šis jautājums, un es atzinu, ka tas ir Latvijas iekšējs jautājums. Taču mēs, protams, gribētu, lai Latvija atbilstu visiem demokrātijas principiem, jo gribam redzēt Latviju kā pilntiesīgu NATO dalībvalsti.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Vakar Rīgā uzturējās ASV vēstnieks NATO Nikolass Bērnss ar delegācijas pārstāvjiem

Pie Ministru prezidenta

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” Vakar, 26.februārī: ASV vēstnieks NATO pie Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas, un tiekoties ar Latvijas Ministru prezidentu Andri Bērziņu

Vakar, 26. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar ASV vēstnieku NATO Nikolasu Bērnsu (Nicholas Burns).

N. Bērnss uzsvēra: kamēr NATO lēmumu par alianses paplašināšanos vēl nav pieņēmusi, notiks detalizētas sarunas ar katru kandidātvalsti. Taču viņš norādīja, ka ASV prezidents Džordžs Bušs ir NATO paplašināšanās piekritējs, turklāt lielvalsts Latviju uzskata par potenciālu Ziemeļatlantijas alianses dalībnieci.

ASV vēstnieks NATO norādīja, ka paplašināšanās procesā Latvijai ir svarīgi divi jautājumi: kandidātvalsts spēja stiprināt aliansi, kā arī Latvijas atbalsts demokrātijas idejām, īpaši svarīgs esot vēlēšanu likums, kas būs viens no indikatoriem valsts integrācijai NATO.

N. Bērnss, skaidrojot Krievijas lomu NATO, norādīja, ka mūsu kaimiņvalstij šī ir jauna attīstības iespēja, taču Krievija nebūs tā valsts, kura lems par alianses paplašināšanos.

N. Bērnss piebilda, ka NATO kontekstā ASV augstu vērtē Latvijas sasniegumus ekonomikā un militārajā attīstībā. Viņš pauda cerību, ka valsts veiks nepieciešamos priekšdarbus pretkorupcijas pasākumu sakārtošanā, sekmēs sabiedrības integrāciju, veidos sabiedrības izpratni par jutīgiem vēstures jautājumiem, piemēram, holokaustu un ar leģionu saistīto 16. martu.

Ministru prezidents pastāstīja par darbu pie vēlēšanu likuma. Saeimā iesniegta pretkorupcijas likumdošanas pakete, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja finansējums iestrādāts valsts budžetā. Izstrādāta īpaša vēstures mācību programma, sakārtojot un viešot skaidrību mūsu pagātnes strīdīgajos jautājumos. A. Bērziņš pastāstīja, ka Latvijā izveidots Sabiedrības integrācijas fonds — tam līdzekļus piešķīrusi gan valdība, gan ārvalstu donori.

A. Bērziņš pateicās ASV valdībai par atbalstu pretkorupcijas lietu sakārtošanā, latviešu valodas apmācībā, kā arī par atbalstu, slēdzot Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misiju Latvijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Pie ārlietu ministra

Vakar, 26.februārī, ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar ASV vēstnieku NATO Nikolasu Bērnsu (Nicholas Burns), kurš vada ASV ekspertu delegāciju, kas apmeklē NATO kandidātvalstis, lai iepazītos ar to gatavību dalībai NATO.

Tikšanās laikā ārlietu ministrs informēja par Latvijas paveikto, gatavojoties dalībai NATO, gan politisko kritēriju izpildē, gan militāro spēju attīstīšanā, gan sabiedrības informēšanā. N.Bērnss, paužot konsekventu ASV atbalstu Latvijas dalībai NATO, aicināja Latviju turpināt aktīvi gatavoties Prāgas sammitam.

Sarunas gaitā pārrunāti praktiskie uzdevumi, uz ko Latvijai būtu jāturpina koncentrēties, — tālāka demokrātijas attīstība, cīņa ar korupciju, sabiedrības integrācijas īstenošana, ekonomiskās izaugsmes turpināšana. N.Bērnss arī aicināja Latviju būt ne tikai drošības lietotājai, bet arī drošības devējai.

Skarot NATO un Krievijas attiecību jautājumu, abas puses bija vienisprātis par Krievijas un NATO sadarbības tālāku veicināšanas nepieciešamību. N.Bērnss atzīmēja Krievijas sapratnes pieaugumu par NATO paplašināšanās nenovēršamību.

Puses arī apmainījās viedokļiem par sabiedrības attieksmi pret NATO paplašināšanās jautājumiem un pārrunāja atsevišķus sabiedrības informēšanas aspektus.

Sarunas gaitā N.Bērnss informēja par savu vizīšu norisi citās NATO kandidātvalstīs.

Ārlietu ministrijas preses centrs