Ko liksim savā makā, vai eiro, vai eiras ?

Gatavojoties Eiropas Savienības jaunās naudas vienības — eiro (bet varbūt eiru) — ieviešanai, sabiedrībā, kā varam spriest pēc publikācijām presē, arvien biežāk tiek uzdots jautājums par to, kā jaunās naudas vienības sauksim latviešu valodā. Līdz šim presē un citās publikācijās biežāk lietotā forma ir eiro, taču, jo plašāk par to runā dažādos sabiedrības slāņos, jo vairāk pārliecināmies par vēlēšanos naudas nosaukšanai vārdu izvēlēties tādā formā, kas ikdienā neliktu minēt mīklas, piemēram, sakot “man jāsamaina pieci lati eiro” (salīdzināsim: “man jāsamaina pieci lati dolāros, rubļos vai markās”). Vai arī šādu teikumu fragmenti no avīzēm: Latvijā “eiro gatavojas vienīgi bankas”; “eiro stiprina mākslīgi”; “eiro gaida ar sajūsmu un bažām”; “eiro pareģo spožu nākotni”; “norēķini eiro pieaug”.

Apzinoties jautājuma aktualitāti, pēc ilggadējā literārā redaktora un tulkotāja Alda Lauža iniciatīvas Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijā pirmo reizi par jaunās naudas vienības nosaukumu tika spriests 2001.gada 15.oktobrī. Vispusīgi apspriežot “par” un “pret” argumentus, pārliecinošu pārsvaru guva viedoklis, ka atbilstoši latviešu valodas sistēmai vēlamāka ir lokāmā forma, jo ar laiku tautas mutē biežāk lietojamie nelokāmie aizguvumi tik un tā kļūst lokāmi. Piemēram, vārdi kino, radio, auto pārtop par “ķinīti”, “reidiņu” un “autiņu”. Arī termina funkcijā šādas nelokāmās formas nepatur, bet tās parasti ir attiecīgi lokāmu salikteņu pirmie komponenti: kinoteātris, kinofilma, radiouztvērējs, radiofons, automobilis. Līdztekus nelokāmajiem vācu cilmes īpašvārdiem Bruno, Hugo, Oto latviešu valodā ir izplatīti to latviskotie varianti Brunis, Uģis, Otis un Atis. Arī angļu vārdi, kas beidzas ar y (Betty, Henry), latviešu valodā atveidoti ar izskaņu -ijs/-ija un ir lokāmi (Betija, Henrijs).

Tāpēc, oficiāli apstiprinot jaunās naudas vienības nosaukumu latviešu valodā, varētu būt lietderīgi ievērot mūsu valodas sistēmas īpatnību un vienoties par lokāmo formu. Taču radās papildjautājums: kuras dzimtes formai dot priekšroku?

No vienas puses, tā kā Latvijā esam pieraduši pie vīriešu dzimtes formas lats un vīriešu dzimtē ir arī dolārs un rublis, ir vēlēšanās jauno naudas vienību lietot vīriešu dzimtes formā, kā to jau dara lietuviešu valodā (euras — latviešu valodā tam burtiski atbilst forma eirs). No otras puses, daudzi naudas vienību nosaukumi tiek lietoti arī sieviešu dzimtē — marka, krona, lira, tāpēc varētu būt arī eira, kas bez tam ir vieglāk izrunājama un labskanīgāka.

Turpinoties debatēm par jaunās naudas vienības nosaukumu, parādījies priekšlikums mainīt šī vārda saknes divskani ei pret eu, kā tas atbilstoši grieķu oriģinālam tiek rakstīts daudzās citās valodās (kaut arī izruna ir dažāda). Priekšlikums lietot naudas vienības nosaukumā divskani eu un varbūt pat mainīt vārda Eiropa rakstību un izrunu bez tam balstīts uz atbilstošām formām lietuviešu un igauņu valodā un arī uz 20.gs.sākumā Jāņa Endzelīna rakstos sastopamo formu Europa (to atgādinājusi filoloģe Rasma Grīsle, atsaucoties uz J.Endzelīna darbu izlases sējuma 210., 211.lpp.).

Tomēr, kā par Eiropas vārdu lasāms J.Endzelīna darbu izlases III sējuma 2.daļas 475.lpp., profesors savā galavārdā kādā no Valodas un literatūras institūta konferencēm uzsver: “..es teicu, piemēram par Eiropas vārdu, ka mēs ar to diftongu ei esam pilnīgi apraduši un ka tas nav jāgroza. Nu, redziet, to daži ignorē, un, lai tikai būtu lielāks spēks argumentiem, tad izdomā tādus apgalvojumus, ko valodnieki prasot” (teksts pēc stenogrammas).

Ievērojot jautājuma aktualitāti plašā sabiedrībā, š.g. 19.februāra sēdē LZA Terminoloģijas komisija jaunās naudas vienības nosaukumu apsprieda atkārtoti. Viedokļu apzināšanai atkārtoti notika arī balsošana. Ar 11:4 par vēlamāku, tāpat kā iepriekš, tika atzīta lokāmā forma, turklāt — sieviešu dzimtē, proti: eira.

Pamatojums.

Pirmkārt, latviešu valodā vārdiem raksturīgas lokāmās galotnes, kas skaidri un nepārprotami rāda vārdu savstarpējo saistījumu. Nelokāmie citvalodu vārdi, ja tie ikdienā bieži jālieto īpaši datīva un lokatīva gramatiskajā nozīmē, latviešu valodas lietojumā ir neērti un pārprotami (sal.: “mainīt latus eiro” vai “mainīt latus eirās (vai eiros)”).

Otrkārt, valodās, kurās vārdiem ir atšķirīgas locījumu vai skaitļu formas, arī naudas vienību nosaukumi ir lokāmi (sk.pievienoto tabulu, kurā uzrādītas jaunās naudas vienības nosaukumi vienskaitļa un daudzskaitļa formā: tabula uzskatāmi rāda, ka vienskaitļa formai euro daudzskaitlī parasti vai nu ir paralēlforma, vai tiek pievienota galotne).

Tā kā jautājums par naudas vienības nosaukumu skar gan oficiālās aprindas, kurās līdz šim lietota nelokāmā forma eiro, gan plašu sabiedrību un īstenībā pat ikvienu Latvijas iedzīvotāju, kuram pagaidām ar šo naudas vienību nav bijis nekāda sakara, bet turpmāk, kā paredzēts, tā aizstās latus un par to ikdienā būs bieži jārunā, LZA Terminoloģijas komisijas sēdē tika nospriests, ka pirms lēmuma pieņemšanas ir jāpublicē problēmraksts.

LZA lūdz ieinteresētās personas un institūcijas, kā arī jebkuru Latvijas iedzīvotāju, kuri savos naudas makos liks eiro (eiras vai eirus) un jautās pārdevējam, cik eiro (vai cik eiru) ir jāmaksā, darīt zināmu savu viedokli pa tālruni 7-229636 vai e-pastu vaska@ac.lza.lv, vai arī sūtot vēstuli (Akadēmijas laukumā 1, Rīgā, LV-1050, M.Ķirītei) līdz š.g. 30.martam.

Valentīna Skujiņa

Eiropas jaunās naudas nosaukums dažādās Eiropas valodās

Otrā forma dāņu, norvēģu un zviedru valodā ir forma, kurai pievienots noteiktais artikuls