Ar nesavtīgu atbalstu mūsu cilvēka veselībai

Par Zviedrijas Karalistes dāvinājumu Latvijas veselības aprūpes uzlabošanai

Latvijas slimnīcas ne tuvu nav nodrošinātas ar neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai vajadzīgo aprīkojumu. Pēc Katastrofu medicīnas centra (KMC) speciālistu aprēķiniem, ārstniecības iestādēs ir tikai 20 līdz 50 procenti no nepieciešamajām medicīniskajām iekārtām, turklāt liela daļa jau savu laiku ir nokalpojušas. Piemēram, 80 procenti no Latvijas slimnīcās lietošanā esošās rentgendiagnostiskās aparatūras ir ražota vismaz pirms desmit gadiem, un tās nolietojums ir 75 līdz 80 procenti, vakar, 26.februārī, preses konferencē žurnālistiem pastāstīja Ruta Jakušonoka, Labklājības ministrijas Katastrofu medicīnas centra Medicīnisko resursu daļas vadītāja.

Tāpēc dāvinājums, ko KMC saņēmis no Zviedrijas Nacionālās veselības un labklājības padomes, ir īsti laikā un vietā. Zviedrijas valdība sarūpējusi Latvijas mediķiem pilnībā komplektētas, nelietotas medicīniskās iekārtas 82 130 latu vērtībā. Tie ir gan pārvietojamie rentgenaparāti, gan īpaši aprīkoti operāciju galdi, operāciju lampas, ķirurģiskie sūkņi, ierīces sirds ritma atjaunošanai un novērošanai, kā arī liels daudzums vienreiz lietojamo medicīnisko materiālu — ģipša saites, ģipša polsteri, operāciju virsvalki un citas lietas.

“Ārkārtas situācijās, kas rajonu slimnīcās var rasties pat tad, ja ir tikai viens vai divi kritiskā veselības stāvoklī esoši cilvēki, nepieciešami papildu resursi — gan kvalificēts, ikdienā trenēts personāls, gan medicīniskās ierīces dzīvībai svarīgu funkciju uzturēšanai.

Saņemot Zviedrijas valdības medicīniskā aprīkojuma dāvinājumu, mums ir dota iespēja uzlabot Latvijas slimnīcu ķirurģisko un traumatoloģisko gatavību.

Pamatojoties uz KMC rīcībā esošajiem datiem, Zviedrijas dāvinājums tiks izdalīts vairākām Latvijas daudzprofilu slimnīcām. Tik ļoti nepieciešamās iekārtas saņems klīniskā slimnīca “Gaiļezers”, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, P.Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, slimnīca “Linezers”, Rīgas 2.slimnīca, kā arī trīs rajonu slimnīcas, kuras nākotnē saskaņā ar valsts veselības aprūpes attīstības plānu paredzēts pārveidot par reģionālas nozīmes ārstniecības centriem, — Valmieras un Rēzeknes slimnīca un Liepājas pilsētas centrālā slimnīca.

Lai arī normatīvie akti, kas regulē nepieciešamā medicīniskā aprīkojuma apjomu slimnīcās, ir atbilstoši Eiropas standartiem, kā novērojuši KMC speciālisti, lielākajā daļā Latvijas rajonu slimnīcu nav šajos dokumentos noteiktā un ikdienā nepieciešamā aprīkojuma — uzņemšanas nodaļas lielākoties neatbilst tādu pacientu uzņemšanai slimnīcā, kuri atrodas smagā vai kritiskā veselības stāvoklī, nepieciešamo iekārtu trūkst arī reanimācijas nodaļās un operāciju zālēs. Daudzviet iekārtu nolietojums ir tik liels, ka tās jebkurā brīdī var beigt darboties. Ierīču dzīvībai bīstamu situāciju novēršanai trūkst arī operatīvajos neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļos — “ātrās palīdzības” mašīnās bieži vien nav elpināmo maisu, kas darbināmi ar rokām, nav aparātu sirdsdarbības atjaunošanai, garo mugurkaula imobilizācijas dēļu, bet plaušu mākslīgās ventilācijas ierīces ir tikai dažu pilsētu neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu rīcībā.

Kā žurnālistiem preses konferencē, kas tika sarīkota slimnīcā “Gaiļezers”, lai iepazīstinātu ar Zviedrijas valdības dāvinājumu, uzsvēra R.Jakušonoka, saskaņā ar Eiropas Standartizācijas komitejas kritērijiem katras slimnīcas reanimācijas nodaļā gultu skaitam, kas aprīkotas ar visu nepieciešamo aparatūru, ir jābūt vismaz 5 procentu apjomā no kopējā gultu skaita slimnīcā. Diemžēl lielākā daļa Latvijas slimnīcu šim kritērijam neatbilst. Tāpēc jebkurai ārvalstu palīdzībai ir ļoti liela nozīme. “Pašreizējais slimokasu finansējums neļauj uzturēt rezerves ārkārtas situācijām. Ar slimnīcu rīcībā esošo naudu nav iespējams iegādāties pat neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai nepieciešamo minimālo aprīkojuma daudzumu, tāpēc bieži vien apgrūtināta un pat neiespējama ir pirmās palīdzības sniegšana cietušajam pirmās jeb “zelta” stundas laikā pēc negadījuma, kas ļoti būtiski ietekmē cietušā izdzīvošanas spējas,” bēdīgās finansiālās situācijas sekas Latvijas slimnīcās skaidroja M.Šics.

Viens no Zviedrijas dāvinājuma saņēmējiem, “Gaiļezera” slimnīcas galvenā ārsta vietnieks ķirurģiskajos jautājumos Valdis Mednis, reālo situāciju Latvijas slimnīcās raksturoja ar paša pārstāvētās ārstniecības iestādes piemēru. Lai arī slimnīca “Gaiļezers” ir viena no neatliekamās medicīniskās palīdzības slimnīcām, viena no bāzes slimnīcām katastrofu un stihisku nelaimju gadījumos, bāzes slimnīca nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to struktūrvienībām, kā arī vienīgā slimnīca Rīgā, pie kuras var nolaisties helikopters, jau kopš pagājušā gada marta naudas trūkuma pēc slimnīca ir spiesta atteikt visas plānveida operācijas un principā funkcionē tikai kā neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāde. “Latvijā medicīnas iestādes ir spiestas strādāt “zem pašizmaksas”, slimnīcās naudas trūkuma dēļ ir nepietiekams noslogojums (“Gaiļezera” noslodze 2001.gadā bija tikai aptuveni 60 procenti),” bija spiests atzīt V.Mednis. “Gaiļezerā”, kas darbu sāka 1980.gadā, aparatūra nav modernizēta kopš tā laika, jaunu iekārtu iegāde notikusi tikai uz investīciju pamata, tāpēc prieks par Zviedrijas atbalstu ir ļoti liels.

Apmierināta ar padarīto ir arī Zviedrija, ar kuru Latvijas KMC ir izveidojusies laba sadarbība jau kopš centra dibināšanas. Bez materiālā atbalsta Zviedrijas Nacionālā veselības un labklājības padome ir apmācījusi Latvijas speciālistus katastrofu situāciju menedžmentā, ar ziemeļu kaimiņvalsts palīdzību astoņos mēnešos izstrādāts Latvijas un Lietuvas sadarbības plāns ārkārtas situācijās, kas modelēts uz Jelgavas rajona un Šauļu apgabala sadarbības pamata. Ar zviedru palīdzību tiek īstenots arī projekts par dažādu valstu lietoto medicīnas iekārtu savietojamību, kas tiks izmēģināts starp Latviju un Igauniju. Zviedrijas vēstniecības Latvijā padomnieks Pērs Ērneuss atzīmēja, ka Zviedrijas palīdzības mērķis ir celt medicīniskās aprūpes kvalitāti Latvijā, un izteica pārliecību, ka abu valstu sadarbība būs ilga un auglīga.

Liena Pilsētniece, “LV” iekšlietu redaktore