Vakar, 26. februārī, Ministru kabineta sēdē

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu atklāšanas, grozīšanas, slēgšanas un atļauju izsniegšanas kārtība”, kuri nosaka pasažieru regulāro autopārvadājumu iekšzemes maršrutu un iekšzemes maršrutu reisu atklāšanas, grozīšanas un slēgšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izsniedzamas un anulējamas atļaujas pārvadājumu veikšanai attiecīgajā maršrutā.

Ievērojot pārvadājumu sociālekonomisko lietderību un sabiedriskā transporta pietiekamību, jaunus iekšzemes maršrutus un iekšzemes maršrutu reisus (reiss ir autotransportlīdzekļa kustība maršrutā no viena galapunkta līdz otram) atklāj, maršrutus un reisus groza un slēdz, kustības sarakstus apstiprina, kā arī atļaujas pārvadātājam izsniedz un anulē: Satiksmes ministrija — tālsatiksmes maršrutiem; attiecīgā rajona padome (pēc kustības saraksta saskaņošanas ar Satiksmes ministriju) — rajona maršrutiem; attiecīgās republikas pilsētas dome — pilsētas maršrutiem vai attiecīgā rajona padome — rajona pilsētas maršrutiem, saskaņojot ar attiecīgās pilsētas domi.

Lai vispusīgi izskatītu priekšlikumus jaunu maršrutu vai reisu atklāšanai un esošo maršrutu vai reisu grozīšanai vai slēgšanai, šajos noteikumos minētās institūcijas var izveidot konsultatīvās padomes (komisijas).

Konsultatīvās padomes (komisijas) galvenais uzdevums ir izskatīt pieteikumus par priekšlikumiem veikt izmaiņas braukšanas nosacījumos, atklāt, grozīt un slēgt maršrutus (reisus), kā arī sniegt ieteikumus institūcijai — atļaujas izsniedzējai. Konsultatīvās padomes (komisijas) lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Atļauju var saņemt pārvadātājs, kuram ir licence pasažieru komercpārvadājumu veikšanai. Institūcijas izsniegta atļauja ir pamats pārvadājumu veikšanai attiecīgajā tālsatiksmes, rajona vai pilsētas maršruta reisā.

Jauns pilsētas maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esošā maršruta un dublē to ne vairāk kā par 25 procentiem. Jauns rajona maršruts ir maršruts, kas būtiski atšķiras no jau esošā maršruta un dublē to ne vairāk kā par 70 procentiem. Tālsatiksmes maršruta piederību pie jauna maršruta institūcija nosaka, izvērtējot tā funkcionālo nozīmi un ievērojot, ka jaunais maršruts būtiski atšķiras no jau esošā maršruta un dublē to ne vairāk kā par 50 procentiem.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu, kurš paredz saskaņā ar Augstskolu likuma 10. panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi.

Latvijas Policijas akadēmija ir autonoma valsts akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām, kurā studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti pamatā tiesību zinātnē un publicēti zinātniskajos žurnālos, akadēmijas Rakstos, monogrāfijās un cita veida izdevumos. Akadēmijai ir promocijas padome un darbojas doktorantūra juridiskās zinātnes nozarē. Latvijas Policijas akadēmiju reorganizē vai likvidē Ministru kabinets. Latvijas Policijas akadēmija atrodas Iekšlietu ministrijas pārziņā.

Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir: profesionālo studiju programmu realizācija tiesību zinātnes nozarē; akadēmisko studiju nodrošināšana tiesību zinātnes nozarē; zinātnisko pētījumu veikšana tiesību un citās zinātņu nozarēs, kuri nepieciešami valsts institūciju un akadēmijas darbības nodrošināšanai; tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku profesionālās meistarības pilnveidošana administratīvās un kriminālās justīcijas un valsts pārvaldes jomā, realizējot tālākizglītības programmas.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu, ar kuru akceptēts Latvijas Republikas un Bulgārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma projekts. Ekonomikas ministrs pilnvarots parakstīt līgumu, kurš pēc parakstīšanas jāiesniedz apstiprināšanai Saeimā.

Latvijai noslēdzot brīvās tirdzniecības līgumu ar Bulgāriju, tiek palielināta Latvijas brīvās tirdzniecības telpa, kas nozīmē: pilnīgi brīvu tirdzniecību ar rūpniecības precēm; atvieglotu tirdzniecību ar lauksaimniecības precēm; visu to valstu, ar kurām Latvijai ir noslēgti brīvās tirdzniecības līgumi, izcelsmes preču iespēju brīvi pārvietoties starp valstīm; kopēju izcelsmes noteikumu ievērošanas kontroli; kopēju muitas tarifu aizsardzību pret neizcelsmes precēm un izejvielām.

Ministru kabinets akceptēja likumprojektu “Mobilizācijas likums” un likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā”.

Mobilizācijas likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pamatus Nacionālo bruņoto spēku un valsts civilās aizsardzības sistēmas mobilizācijas sagatavošanai un īstenošanai, iedzīvotāju, materiālo un finansu resursu izmantošanai valsts apdraudējuma gadījumā, kā arī valsts institūciju, pašvaldību, fizisko personu, Latvijas Republikā reģistrētu juridisko personu pienākumus un atbildību mobilizācijas jautājumos.

Mobilizācija aptver Nacionālos bruņotos spēkus, valsts civilās aizsardzības sistēmu un tautsaimniecību. Latvijas Republikas pilsoņi un nepilsoņi, valstī esošie, kā arī ārvalstīs Latvijas Republikai piederošie materiālie un finansu līdzekļi veido mobilizācijas resursus. Mobilizācija var būt vispārēja, daļēja un vietēja: vispārējā mobilizācija tiek izsludināta kara gadījumā, pakļaujot tai visus mobilizācijas resursus valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā; daļēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā vai izņēmuma stāvoklī, ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā; vietēja mobilizācija tiek izsludināta ārkārtējā situācijā, teritoriāli ierobežojot mobilizācijas izsludināšanu (piemēram, pilsētā, vienā vai vairākos novados, rajonos) ārkārtējas situācijas novēršanā vai tās seku likvidācijā.

Likuma projekts balstīts uz šādām pamatnostādnēm mobilizācijas jautājumos: definēt mobilizācijas veidus un kādos valsts apdraudējuma gadījumos tiek izsludināts attiecīgais mobilizācijas veids; noteikt mobilizācijas sagatavošanas un īstenošanas saturu; noteikt mobilizācijas vadības, mobilizācijas izsludināšanas un demobilizācijas (mobilizācijas vadības sistēma; mobilizācijas vadības līmeņi; mobilizācijas vadības struktūras; mobilizācijas izsludināšana un demobilizācija) tiesiskos pamatus; noteikt mobilizācijas plānošanas, sagatavošanas un īstenošanas jomas, kuras reglamentē Ministru kabinets; noteikt valsts iestāžu un pašvaldību kompetenci mobilizācijas jautājumos; noteikt Latvijas iedzīvotāju mobilizācijas (pilsoņu iesaukšana aktīvajā militārajā dienestā) kārtību; iedzīvotāju mobilizācijas civilās aizsardzības formējumos pamatus; noteikt mobilizācijas, mobilizācijas gatavības pārbaužu vai mobilizācijas mācību rezultātā juridiskām un fiziskām personām nodarīto zaudējumu un izdevumu kompensācijas kārtību; noteikt mobilizācijas gatavības pārbaužu un mobilizācijas mācību tiesiskos pamatus; noteikt starptautiskās sadarbības mobilizācijas jautājumos organizatoriskos pamatus; noteikt atbildību par likuma pārkāpšanu.

Likumprojekts “Grozījums Krimināllikumā” reglamentēs kriminālatbildību par Mobilizācijas likuma pārkāpumiem.

Ministru kabinets akceptēja Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikumu, kas nosaka, ka Ķemeru nacionālā parka administrācija ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic īpaši aizsargājamās dabas teritorijas — Ķemeru nacionālā parka — pārvaldi.

Administrācijas galvenās funkcijas ir šādas: izstrādāt Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu un nodrošināt tā īstenošanu; piedalīties Ķemeru nacionālā parka individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādē; izstrādāt un apstiprināt Ķemeru nacionālā parka dabas rezervāta zonas apmeklēšanas kārtību; atbilstoši savai kompetencei apsaimniekot Ķemeru nacionālā parka teritoriju saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu, kā arī aizsardzības un izmantošanas noteikumos un citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām; kontrolēt Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumu un — atbilstoši savai kompetencei — arī citu normatīvo aktu ievērošanu Ķemeru nacionālajā parkā; saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plānu sagatavot un izvietot informācijas zīmes Ķemeru nacionālā parka teritorijas apzīmēšanai; saskaņot jaunu dabas resursu atradņu izstrādi, ūdens gūtņu, ceļu, elektropārvades un citu lineāro komunikāciju būvniecību un jebkāda veida reklāmas izvietošanu, kā arī izklaides, atpūtas un sporta pasākumu norisi brīvā dabā ar Ķemeru nacionālā parka izveidošanas, aizsardzības, saglabāšanas un izmantošanas mērķiem; izsniegt juridiskām personām rakstisku saskaņojumu Ķemeru nacionālā parka apmeklējumu organizēšanai; nodrošināt īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību Ķemeru nacionālā parka teritorijā; atbilstoši savai kompetencei nodrošināt kultūrvēsturisko un kūrortoloģisko vērtību saglabāšanu, kā arī minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesu aizsardzību Ķemeru nacionālā parka teritorijā; veicināt nenoplicinošu saimniecisko darbību un dabas tūrismu Ķemeru nacionālā parka teritorijā; veikt ekosistēmu procesu izpēti un monitoringu; piedalīties ar Ķemeru nacionālā parka izveidošanas, aizsardzības, saglabāšanas un izmantošanas mērķiem saistīto projektu ierosināšanā, sagatavošanā un koordinēšanā; reģistrēt un koordinēt zinātniskos pētījumus Ķemeru nacionālā parka teritorijā; saskaņot Ķemeru nacionālā parka teritorijā esošo pašvaldību teritorijas plānojumus; informēt un izglītot sabiedrību ekoloģijas un dabas aizsardzības jomā.

Ministru kabinets akceptēja Pārtikas padomes nolikumu, kurā noteikts, ka Pārtikas padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kas koordinē pārtikas aprites valsts uzraudzības un kontroles politikas izstrādi. Padomes galvenos uzdevumus nosaka Pārtikas aprites uzraudzības likums. Padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets, padomes priekšsēdētājs ir zemkopības ministrs (vai viņa pilnvarota persona).

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Atliekvielu kontroles un finansēšanas kārtība”, kuri nosaka atliekvielu kontroles un finansēšanas kārtību.

Atliekvielu (veterināro zāļu, veterinārfarmaceitisko produktu, hlororganisko un fosfororganisko savienojumu, smago metālu un mikotoksīnu vai to metabolītu) klātbūtni kontrolē dzīviem liellopiem, cūkām, aitām, kazām, zirgiem, putniem, akvakultūras dzīvniekiem, fermā audzētiem savvaļas dzīvniekiem un medījamiem dzīvniekiem, dzīvnieku barībai, dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktiem, ūdenim, ko izmanto dzīvnieku dzirdināšanai, un ūdenim, kurā dzīvo akvakultūras dzīvnieki, visos aprites posmos, lai nodrošinātu cilvēku un dzīvnieku veselībai, dzīvībai un videi noteikto prasību ievērošanu.

Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē šo noteikumu izpildi, kā arī pilnvaro valsts pārtikas inspektorus un valsts veterināros inspektorus ņemt barības, produktu, dzeramā ūdens un virszemes ūdens paraugus, kā arī paraugus no dzīvniekiem laboratoriskai izmeklēšanai, lai noteiktu atliekvielu klātbūtni.

Uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kuri ir iesaistīti produktu apritē vai nodarbojas ar barības apstrādi, pārstrādi vai glabāšanu, ir Pārtikas un veterinārā dienesta atzīti un iekļauti dienesta uzraudzības uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstā.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.aprīli.

Ministru kabinets akceptēja likumprojektus “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” un “Grozījums Apsardzes darbības likumā”.

Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām” paredz jaunu valsts nodevas objektu — par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījumu kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu.

Grozījums Apsardzes darbības likumā paredz, ka par apsardzes darbības kvalifikācijas pārbaudījuma kārtošanu un apsardzes sertifikāta izsniegšanu iekasējama valsts nodeva Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apmērā.

Ministru kabinets akceptēja grozījumus Iekšlietu ministrijas nolikumā.

Grozījums paredz no ministrijas pakļautības iestāžu saraksta svītrot — patvērumu meklētāju izmitināšanas centrs “Mucenieki”.

Grozījumi paredz papildināt ministrijas pārziņā esošo izglītības iestāžu un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) sarakstu ar: Valsts robežsardzes koledža un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu saskaņā ar 1992.gada Konvencijas par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību (Helsinku konvencija) 19.pantu apstiprināt: Rīgas domes deputāti Inesi Vaideri par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāju laikposmam no 2002.gada 1.jūlija līdz 2004.gada 30.jūnijam; Jūras vides pārvaldes direktoru Gunti Drunku par Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas priekšsēdētāja vietnieku laikposmam no 2002.gada 1.jūlija līdz 2004.gada 30.jūnijam.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai uzdots izdevumus, kas saistīti ar Latvijas Republikas prezidentūru Baltijas jūras vides aizsardzības komisijā, segt no Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzekļiem.

Ārlietu ministrijai uzdots informēt Baltijas jūras vides aizsardzības komisijas sekretariātu par minēto personu apstiprināšanu attiecīgajos amatos.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu par Ministru kabineta Atzinības raksta piešķiršanu Izglītības valsts inspekcijas Vidzemes reģionālās daļas vadītājam Modrim Krieviņam par ieguldījumu vispārējās izglītības sistēmas attīstībā un pedagogu tālākizglītībā.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu 2002.gada 1.aprīlī nodibināt Valsts robežsardzes koledžu un nodot to Iekšlietu ministrijas pārziņā. Iekšlietu ministram Marekam Segliņam uzdots mēneša laikā apstiprināt koledžas nolikumu.

Ministru kabinets apstiprināja rīkojumu saskaņā ar Profesionālās izglītības likumu 2002.gada 1.aprīlī uz Ugunsdrošības tehniskās skolas bāzes nodibināt profesionālās izglītības iestādi — Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžu — un nodot to Iekšlietu ministrijas pārziņā. Noteikts, ka Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža ir Ugunsdrošības tehniskās skolas tiesību un saistību pārņēmēja. Ar minētā rīkojuma izpildi saistītie izdevumi tiks segti no Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta budžeta līdzekļiem. Iekšlietu ministram uzdots mēneša laikā apstiprināt koledžas nolikumu.

Valsts kancelejas  Komunikācijas departaments