Par budžeta dotāciju Latvijas Televīzijai

Atbildot uz pēdējā laikā aktualizēto jautājumu par abonentmaksu ieviešanu, Ministru prezidents Andris Bērziņš raidījumā “Jakubāna virtuve” 21.februārī pieļāva neprecizitāti, atsaucoties nevis uz pēdējo iesniegto projektu, bet uz projektu par abonentmaksu iekasēšanu, pieskaitot tās rēķiniem par patērēto elektroenerģiju.

2000.gada augustā Nacionālā radio un televīzijas padome iesniedza Ministru prezidentam projektu par abonentmaksu ieviešanu, kurā bija paredzēts iekasēt pamata abonentmaksu 60 santīmus mēnesī, kas jāmaksā visām mājsaimniecībām, un video abonentmaksu 1,50 latu mēnesī, kas būtu jāmaksā 326 000 mājsaimniecībām. Šo maksu paredzēts pielīdzināt valsts nodevai. Projektā ir sajaukti valsts nodevas un maksas pakalpojuma jēdzieni, jo valsts nodevai visiem jābūt vienādai un nav iespējamas projektā paredzētās atlaides atsevišķām iedzīvotāju kategorijām.

Projekts paredzēja izveidot jaunu valsts institūciju — Abonentmaksu iekasēšanas centru ar 37 pastāvīgajiem darbiniekiem, kas izveidotu un uzturētu datu bāzi par maksātājiem, veiktu rēķinu apstrādi un izsūtīšanu, maksas iekasēšanu un uzskaiti, izveidotu un uzturētu inspekcijas mehānismu. Pirmajā gadā tika paredzēts iekasēt abonentmaksas no 50% mājsaimniecību un plānoti ieņēmumi 7,353 000 latu. Turpmākajos gados abonentmaksas tiktu palielinātas un iekasētā summa pieaugtu. Vienlaikus šīs struktūras izveidošanas izmaksām no valsts budžeta būtu papildus jāpiešķir 1,506 miljoni latu, bet katru gadu uzturēšanai tiktu tērēti 1,724 miljoni latu.

Iesniegtais projekts neparedz atteikšanos no valsts budžeta dotācijas un ieņēmumiem no reklāmas, kā arī neparedz pilnībā aizvietot dotāciju no valsts budžeta ar ieņēmumiem no abonentmaksu iekasēšanas. Līdz ar to Latvijas Televīzija un Latvijas Radio joprojām paliktu no valsts budžeta dotēti uzņēmumi.

Sakarā ar šobrīd ierobežotajām finansu iespējām efektīvāk būtu piešķirt nevis papildu resursus abonēšanas maksas ieviešanai un administrēšanai, bet šos līdzekļus piešķirt kā tiešu budžeta dotāciju Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.

Ņemot vērā Latvijas Televīzijas vajadzības, šī valdība, piemēram, 2000.gadā ir dzēsusi televīzijas parādus 473 410 latu vērtībā un 2002.gadā paredzējusi 435 000 latu vienreizējām investīcijām.

Arnis Lapiņš, Ministru prezidenta preses sekretārs