Par Ministru kabineta noteikumiem “Alus aprites un uzraudzības kārtība”

Ministru kabineta noteikumi Nr.63 “Alus aprites un uzraudzības kārtība” (turpmāk — noteikumi) pieņemti 2002.gada 19.februārī (Ministru kabineta 2002.gada 19.februāra sēdes protokola Nr.8 28.§).

Līdz šim alus aprite Latvijas Republikā ar atsevišķa normatīvā akta starpniecību nebija reglamentēta. Ņemot vērā to, ka Alkohola aprites likums nenosaka alus aprites un uzraudzības kārtību, līdz noteikumu pieņemšanai alus apriti Latvijas Republikā noteica pārtikas apriti reglamentējošo normatīvo aktu vispārīgie nosacījumi.

Saskaņā ar noteikumos reglamentēto kārtību uzņēmējdarbības veikšanai ar alu (alus ražošanai, alus ievešanai izlaišanai brīvam apgrozījumam, alus vairumtirdzniecībai) uzņēmumam ir jāsaņem Valsts ieņēmumu dienesta izveidotas reģistrācijas komisijas izsniegta izziņa, kas tiek izsniegta uz nenoteiktu laiku. Lai nodarbotos ar alus mazumtirdzniecību, izziņa nav nepieciešama.

Visu veidu izziņu saņemšanai iesniedzamo dokumentu saraksts ir vienāds — lai saņemtu izziņu, uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz: 1) kredītiestādes izsniegta izziņa par norēķinu kontiem, kas tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķiniem par darījumiem ar alu; 2) to telpu valdījumu (īpašuma tiesības vai nomas attiecības) apliecinoši dokumenti, kurās tiks veikta uzņēmējdarbība ar alu; 3) telpu plāns, kurā norādītas alus ražošanas, uzglabāšanas un realizācijas vietas; 4) pārtikas uzņēmuma atzīšanas apliecības kopija. Ja uzņēmums līdz noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir saņēmis atļauju turēt akcīzes preču noliktavu alum, 2) un 3)punktā minētie dokumenti nav jāiesniedz. Noteikumi paredz, ka reģistrācijas komisija izsniedz izziņu ne vēlāk kā 10 darbdienu laikā no pieteikuma un visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas dienas. Valsts nodeva par izziņas saņemšanu nav paredzēta.

Noteikti divi gadījumi, kurus konstatējot Valsts ieņēmumu dienesta reģistrācijas komisija ir tiesīga neizsniegt izziņu: 1) nav iesniegti visi nepieciešamie dokumenti vai tajos ir sniegtas nepatiesas vai nepilnīgas ziņas; 2) uzņēmumam ir akcīzes nodokļa parāds. Ņemot vērā to, ka izziņa apstiprina uzņēmuma reģistrācijas faktu nodokļu administrācijā, izziņas anulēšana iespējama tikai divos gadījumos — ja uzņēmums izbeidz uzņēmējdarbību alus aprites jomā vai tiek izslēgts no Uzņēmumu reģistra.

Noteikumi paredz izņēmuma gadījumu, kad arī tie uzņēmumi, kuri Valsts ieņēmumu dienestā ir reģistrējušies kā alus ražotāji vai alus vairumtirgotāji, kā arī uzņēmumi, kuri neveic uzņēmējdarbību ar alu, var ievest alu, kas nav paredzēts uzņēmējdarbības ar alu veikšanai (realizācijai), bet nepieciešams prezentācijām, izstādēm utt. Pieļaujamais daudzums — 300 litri — noteikts ar nolūku nepieļaut iespēju uzņēmumiem šo normu izmantot, lai ar atvieglotiem nosacījumiem un nereģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā veiktu uzņēmējdarbību ar alu, kā arī, ievērojot uzņēmēju un sabiedriskās organizācijas “Latvijas alus darītāju savienība” ieteikumus, šis daudzums ir pietuvināts maksimāli nepieciešamajam alus daudzumam, ko uzņēmums var izlietot vienā prezentācijas, izstādes u.tml. gadījumā.

Viens no noteikumu ieguvumiem ir alus kvalitātes apliecības statusa reglamentācija. Kvalitātes apliecības jēga nav tikai deklarēt, ka uzņēmumā saražotais alus atbilst obligātajām nekaitīguma prasībām, bet gan arī uzskatāmi parādīt, kādas papildu kvalitātes īpašības ir uzņēmuma ražotajam vai importētajam alum. Kvalitātes apliecības izdošana ir brīvprātīga.

Nosacījums aizliegt Latvijas Republikas muitas teritorijā tāda alus ievešanu, līdz kura derīguma termiņa beigām ir atlicis mazāk nekā 30 dienu, noteikumos iestrādāts ar nolūku preventīvi aizsargāt patērētāju tiesības, lai tiktu samazināta iespēja, ka patērētājam tiek realizēts alus ar beigušos derīguma termiņu. 30 dienas ir minimālais termiņš, kura laikā alus no importētāja caur vairumtirdzniecības un/vai mazumtirdzniecības uzņēmumu tīklu nokļūst līdz patērētājam, tādēļ arī noteikts, ka šis ierobežojums neattiecas uz šo noteikumu 3.punktā minēto gadījumu, kad alu savām vajadzībām ieved uzņēmumi, kuri neveic uzņēmējdarbību ar alu. Patlaban nākas saskarties ar situāciju, ka alus, līdz kura derīguma termiņa beigām ir atlikušas pāris dienas, patērētājiem tiek piedāvāts par dempinga cenām. Savukārt alus ar beigušos derīguma termiņu uzskatāms par cilvēka veselībai vai dzīvībai bīstamu un ir iznīcināms, līdz ar to aizliegums ievest Latvijas Republikas muitas teritorijā tādu alu, līdz kura derīguma termiņa beigām ir atlicis mazāk nekā 30 dienu, vienlaikus samazinās arī uzņēmēju izdevumus, kas rastos, iznīcinot alu ar beigušos realizācijas termiņu. Savukārt aizliegums ievest Latvijas Republikā alu, kura derīguma termiņš ir mazāks par 90 dienām, pamatots ar kvalitātes prasību izvirzīšanu ievedamajam alum — alus derīguma termiņš, kas nav mazāks kā 90 dienas, norāda uz to, ka šāds alus ir pasterizēts, savukārt pasterizācija nodrošina visu cilvēkam bīstamo un gandrīz visu kaitīgo mikroorganismu iznīcināšanu, tādējādi patērētājs tiek pasargāts no iespējami nekvalitatīva alus, kas varētu būt bīstams viņa veselībai.

Patērētāju tiesību aizsardzības nolūkos noteikumos ietvertas normas par alus pieņemšanas realizācijai, realizācijas un iegādes ierobežojumiem, paredzot, ka uzņēmums, kurš ir saņēmis izziņu, kā arī uzņēmums, kurš nodarbojas ar alus mazumtirdzniecību, Latvijas Republikā ir tiesīgs iepirkt alu tikai no tāda uzņēmuma, kurš ir saņēmis izziņu. Vienlaikus noteikumi aizliedz uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību ar alu, iegādāties vai pieņemt realizācijai alu no fiziskajām personām un realizēt to fiziskajām personām, izņemot alus realizāciju fiziskajām personām mazumtirdzniecībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Ievērojot preču ražotāja un pārdevēja stingrās atbildības principu, noteikumos noteikts, ka ikviens uzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību ar alu, ikvienā alus aprites posmā garantē, ka alus atbilst kvalitātes un obligātajām nekaitīguma prasībām.

Sabiedrības interešu aizsardzībai noteikumos ietvertas normas par alus mazumtirdzniecības nosacījumu ierobežojumiem, kurās noteikts aizliegums realizēt alu izglītības iestādēs (izņemot augstskolas), ārstniecības iestādēs, kā arī no tirdzniecības automātiem un personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Fiziskajām personām atļauts izgatavot alu mājas apstākļos personīgajam patēriņam (bez tiesībām alu realizēt), savukārt aizliegts uzglabāt un pārvadāt rūpnieciski ražotu alu apjomā virs 50 litriem bez tā iegādi mazumtirdzniecības uzņēmumā apliecinoša attaisnojuma dokumenta — elektroniskā kases aparāta čeka.

Noteikumos reglamentēta arī konfiscētā alus iznīcināšanas kārtība, kas ir līdzīga konfiscētajam alkoholam noteiktajai iznīcināšanas kārtībai, kā arī uzskaitītas institūcijas, kuras veic noteikumos noteiktās kārtības ievērošanas uzraudzību un kontroli, — Valsts ieņēmumu dienests, Kontrabandas apkarošanas centrs, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts policija, Pašvaldības policija un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Atšķirībā no citiem alkoholiskajiem dzērieniem noteiktās aprites kārtības uzņēmējdarbībai ar alu noteiktais ierobežojumu apjoms ir daudz mazāks. Alus mazumtirdzniecībā nav noteikti ierobežojumi tirdzniecības vietu platībai, nav noteikti speciāli rekvizīti elektroniskā kases aparāta čekam, kas kalpo par attaisnojuma dokumentu alus iegādei mazumtirdzniecībā u.c.

Noteikumi stājas spēkā ar 2002.gada 1.martu. Izziņas uzņēmumiem jāsaņem līdz 2002.gada 30.aprīlim. Ar 2002.gada 1.maiju uzņēmējdarbība ar alu bez izziņas saņemšanas nav atļauta. Uzņēmumi, kas ir saņēmuši speciālās atļaujas (licences) alkohola aprites jomā un vēlas veikt uzņēmējdarbību ar alu, nav atbrīvoti no pienākuma saņemt attiecīgu izziņu.

Valsts ieņēmumu dienesta Komunikāciju daļa