Par valsts reģionālo politiku tās dinamikā — tagad un nākotnē

Lai iepazīstinātu Vidzemes novada pašvaldību vadītājus ar jaunākajām nostādnēm reģionālajā politikā un dotu iespēju diskutēt par reģionu lomu, funkcijām un attīstības perspektīvām, ar Reģionālās attīstības likumprojekta izstrādes atbildīgo Saeimas deputātu Māri Sprindžuku Vidzemes attīstības aģentūra (VAA) 19. februārī Valmierā rīkoja semināru “Reģionālā politika, reģiona loma, funkcijas un reģionu attīstība”. Seminārā uzstājās arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) atbildīgā sekretāre Ligita Začesta, jaunizveidotās Reģionālās politikas un plānošanas pārvaldes vadītājs Ivars Gaters, bet apkopojošu informāciju par Eiropas Savienības (ES) reģionālās attīstības finansējuma principiem sniedza Vācijas valdības “Transform” konsultants Ulrihs Daldrups.

U.Daldrupa uzstāšanās iezīmēja ES filozofiju reģionālās attīstības veicināšanā: strādāt tā, lai veicinātu atšķirību izlīdzināšanu starp Savienības valstīm un radītu vienlīdzīgus dzīves apstākļus visiem tās iedzīvotājiem. Šiem mērķiem kalpo divi nozīmīgākie strukturālie fondi - Eiropas reģionālās attīstības fonds un kohēzijas fonds. Runājot par fondu sadali, U.Daldrups atzīmēja, ka 70% šo fondu līdzekļu tiek novirzīti neattīstītāko ES reģionu vajadzībām. Migrācijas samazināšana, līdzsvara stabilizācija starp pilsētām un laukiem un nodarbinātības problēmas, kas ir aktuālas ne vien Latvijā, bet arī ES valstīs, ir viens no reģionālās attīstības pamatuzdevumiem, norādīja U.Daldrups.

No šā gada reģionālās politikas izstrāde, veidošana un ieviešana Latvijā ir nodota īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles pārraudzībā, ko iepriekš veica Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās attīstības departaments, Ekonomikas ministrijas par uzņēmējdarbības atbalstu un pārraudzību atbildīgā nodaļa un Īpašu uzdevumu ministra sekretariāta daļa. Ir izveidota Reģionālās politikas un plānošanas pārvalde (RPPP) ar 4 departamentiem: Teritoriālās plānošanas, Reģionālās attīstības, Nacionālās attīstības plāna (NAP) un Administratīvais departaments.

Par jaunās pārvaldes galvenajiem uzdevumiem stāstīja tās vadītājs Ivars Gaters. RPPP atbild par reģionālās attīstības politikas veidošanu gan valsts mērogā, gan ES kontekstā. Pēc ES norādnēm tās pienākumos ir šā gada laikā izstrādāt attīstības plānu uz NAP bāzes, kā arī nacionālo plānojumu. Attīstības plāna mērķis, norādīja I.Gaters, ir noteikt valsts attīstības prioritātes un galvenos virzienus kopējā dzīves līmeņa izaugsmes sasniegšanai. Būtībā RPPP pārraudzībā ir attīstības plāni visos līmeņos, no vietējās pašvaldības līdz kopējam valsts līmenim. RPPP ir atbildīga arī par nacionālā teritorijas plānojuma izstrādi, norādot attīstības plānā ietverto prioritāšu iespējamos lietderīgākos risinājumus. Diemžēl jaunizveidotā pārvalde neatbild par vietējā mēroga teritorijas plānošanu, tas ir atstāts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas kompetencē. Bet PHARE Ekonomiskās un sociālās kohēzijas programma un pārrobežu sadarbības programma “PHARE CBC” ir nodota RPPP pārraudzībā.

Īpašu uzdevumu ministra sadarbībā ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberta Zīles vadībā izstrādātais Reģionālās attīstības likumprojekts Saeimā izskatīts otrajā lasījumā. Kā atzīmēja Saeimas deputāts M.Sprindžuks, pieņemt šo un Teritorijas plānošanas likumu, kas skar valsts attīstību un ir saistīti ar valsts iekšējo struktūru izveidošanu, steidzina gan valdības darba plāns, gan iestāšanās ES sarunas. “Tas, vai mūsu valsts no 2004. gada varēs saņemt ES reģionālajai attīstībai virzīto strukturālo fondu finansējumu, ir atkarīgs no tā, vai mums būs izveidotas nepieciešamās administratīvās struktūras piešķirto līdzekļu koordinēšanā tiklab grāmatvedības, kā arī stratēģiskās plānošanas izpratnē. Lai nauda nonāktu reģionos, veicinātu reģionu attīstības izlīdzināšanos, reāli vajadzīgi mazāk nekā divi gadi, lai mēs spētu panākt vajadzīgo kvalitāti. Un kā pamatnosacījums ES finansējuma saņemšanai ir jāatceras savstarpējā saskaņa starp interesēm un plāniem no pašvaldības līmeņa līdz ES līmenim, pretējā gadījumā naudas piešķiršana nav iespējama, “ teica M.Sprindžuks. Viņš arī uzsvēra, ka likums nosaka plānošanas, ne finansu sadales kārtību, un tā mērķis ir izlīdzināt reģionu attīstību.

Pārrunājot jautājumu par nacionālās attīstības padomes un reģionālo attīstības padomju izveides principiem, gan M.Sprindžuks, gan L.Začesta kā veiksmīgu nosacījumu minēja pašvaldību pārstāvju izvirzīšanu darbam reģionālajās attīstības padomēs, kurās pārstāvniecība jāveido tā, lai novērstu attīstīto lielo pilsētu projektu virzīšanu tikai savās interesēs, un kritērijs tam varētu būt iedzīvotāju skaits — 1 pārstāvis uz 30 tūkstošiem iedzīvotāju. U. Daldrups gan izteica viedokli, ka nacionālās attīstības padomes kā ES finansējuma sadales organizācijas izveidošana Latvijā ir sākta stipri novēloti: “zeķes tiek vilktas virs kurpēm”, un atzīmēja, ka ES ar Latviju strādā kā ar vienu reģionu, nejaucoties valsts iekšējās reģionu lietās, taču pielāgojoties ir jāmeklē iespējami veiksmīgāks risinājums izejai no situācijas.

Par vienu no būtiskākajām esošajām problēmām M. Sprindžuks nosauca reģionu robežu nenoteikšanu. Nezinot robežas, plānošanas mehānisma izveide nebūs veiksmīga. Tādēļ nav laika gaidīt uz pašvaldību vienošanos un galavārdu, ir jānosaka termiņš reģionu robežu definēšanai, kas nevarētu būt ilgāks par pusgadu pēc Reģionālā likuma pieņemšanas. Strīdīgs jautājums ir arī ar īpaši atbalstāmajām teritorijām, taču, kā norādīja L.Začesta, šobrīd īpaši atbalstāmā reģiona statuss ir vienīgais reālais mehānisms, kas reģionos reāli darbojas. Tādējādi izjaukt esošo kārtību, nenosakot vietā citu, nav lietderīgi. Savukārt Vidzemes pašvaldību vadītāji bažījās par līdzšinējās pieredzes diktētiem reģionālās attīstības politikas rezultātiem un neticību M.Sprindžuka teiktajam: “Spēja līdzfinansēt pieaug, ja konsolidē intereses.”

Reģionālās attīstības likums, kuru semināra dalībnieki, neticības mākti, ieteica pārdēvēt par ministriju attīstības likumu vai ES likumu reģionālajai attīstībai, būtībā ir pirmais mēģinājums valstī, kad reģionālā plānošana ir noteikta kā līdzvērtīgs partneris nacionālās plānošanas procesā.

Zaida Kalniņa, “LV” pašvaldību lietu redaktore