Stenogramma 5. maijā

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume .

Sēdes vadītājs. Ņemot vērā to, ka pulkstenis ir 17 un es redzu, ka zālē nav vajadzīgā kvoruma, pārtraukums pirms sēdes sākuma piecas minūtes.

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pateicos par aplausiem. Sāksim Saeimas pavasara sesijas ārkārtas sēdi. Darba kārtībā ir viens jautājums — Saeimas lēmuma projekts "Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam" . Atklājam debates. Egils Baldzēns.

E.Baldzēns (LSDSP ). Godājamie Saeimas deputāti! Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Prezidija locekļi! Godājamie radioklausītāji! Man ir patiess prieks redzēt Saeimas deputātu acīs neredzētu patriotisma dzirksti pēc nupat notikušās spožās hokeja kaujas ar uzvaru. Ja šis pats patriotisms vadīs jūs ikdienas darbā, es būšu gandarīts un varbūt pat varēšu nolikt mandātu. Diemžēl ikdienā varbūt mums pietrūkst šī patriotisma.

Un tagad varbūt par mazliet nopietnākām lietām, kuras mēs nevaram atvirzīt, pat balstoties uz hokeja priekiem un patiesu gandarījumu par savu izlasi. Es gribētu jautāt kolēģiem pavisam skaidri un gaiši, kāpēc tieši tādā veidā top šī valdība? No mūsu viedokļa un no preses viedokļa, samocītā veidā, pretrunās un nesaskaņās, ar ultimātu un spiedienu. Un es aizvien redzu, ka patriotiskie deputāti pamet zāli un dodas vēl noskatīties hokeja maču, un diemžēl pagarinājums pārtraukumam netika izsludināts arī no Straumes kunga puses. Tāpēc gribētu uzsvērt vienu, ja mēs to visu redzam un atzīstam to, ka Ministru prezidenta kandidātam Bērziņa kungam ir diplomāta spējas, tad ir jautājums — kāpēc šī valdība top šādā veidā? Atbilde ir skaidra — šī valdība top tieši privatizācijas dēļ tāda un tieši privatizācijas dēļ tā viņa top. Es pat teiktu — zināmā mērā no politikas viedokļa kroplīgi top. Un arī tas, ka šī valdība lielā mērā turpina iepriekšējās valdības iesākto darbu, valdības deklarācijā ir 90 procenti no vecās deklarācijas, Jaunās partijas pienesums valdības sastāvā ir neliels, tad viņas klātbūtne nevarēs pārmainīt šo valdību pēc rakstura lielumiem kopumā, tas ir skaidrs.

Tas rada situāciju, kāpēc mēs no Saeimas opozīcijas aizvien uzskatām, ka šī valdība nav labākais risinājums Latvijai. Labākais risinājums Latvijai, mūsuprāt, būtu profesionāļu valdība, kaut vai no šīm pašām četrām koalīcijas partijām. Diemžēl šis risinājums atkal ir pabīdīts sānis. Un kāpēc? Atkal teikšu, vienkārša iemesla dēļ, šī valdība ir tapusi privatizācijas dēļ, un nav cita iemesla. Un pilnīgi skaidrs, ka skolas nauda arī atsevišķiem ministriem varbūt maksās dārgāk, nekā mums gribētos, tautai tas viss būs jāsedz, bet tur nekā nevar darīt. Ir viena skaidrība — ar pazemojumu tapusi valdība savā ziņā ir gluži kā ar varu ieņemts bērns. Vai tas taps mīlēts ģimenē? Tas ir jautājums. Kārlis Leiškalns kliedz, ka mīlēts, nu viņš varbūt kā tēvs arī tādu bērnu mīlēs, bet tikai kāpēc ar varu? Lūk, tādas tās lietas. Es gribētu turpināt šeit, lai arī Gundars Bērziņš saka, lai es beidzot muldēt, varbūt viņš tomēr pratīs arī korekti uzvesties Saeimas plenārsēžu zālē. Bet ar laiku, jo kā topošais ministrs viņš to iemācīsies. Es gribētu pateikt, ka nākamais šīs valdības tapšanā viens no neveiksmīgākajiem brīžiem, manuprāt, bija atkal tas, ka tika veidots kodols, divas pamatpartijas un divas pieaicinātās partijas. Atkal zināms nelīdzvērtīgums, nelīdztiesīgums un tamlīdzīgi.

Tas pats attiecas arī uz jautājumu, kāpēc tieši tautsaimnieciskā blokā "Latvijas ceļš" tik ļoti piekāpās Tautas partijai, rada situāciju — neapmierinātību citās partijās. Parasti valdības izveidē ir dominējuši citi solidārāki principi.

Es gribētu skaidri un gaiši pateikt, ka arī "Latvijas ceļš" ir izteicies ļoti kritiski un smagi par šo valdību. Un es varbūt citēšu, ka "Latvijas ceļam" nekas neatliek, kā spēlēt uz visu banku, tā saka Kristiāna Lībane, ka tā ir "Latvijas ceļa" pēdējā iespēja veidot valdību. Nu nevajadzētu varbūt tik bezcerīgi skatīties uz visiem šiem procesiem. Diez vai pasaules gals ir pienācis, bet nu viena skaidra atziņa, ko "Latvijas ceļa" frakcijas vadītāja ir izteikusi pilnīgi skaidri, ka "Latvijas ceļš" šajā valdībā jūtas arī vientuļš, jo "Latvijas ceļš" var paļauties tikai uz sevi. Un arī kā tuvākais sabiedrotais šajā valdībā — Tautas partija, politiskais konkurents, ko nedrīkst aizmirst. Ar šādām skaidrām atziņām top šī valdība. Un es domāju, ka ir arī ļoti interesants Panteļējeva kunga vērtējums par to, un to, es domāju, neviens no valdības partijas locekļiem neapstrīdēs, ka svarīgi to vēlreiz atgādināt, ka šī valdība ir sastādīta psiholoģiski smagā kompromisa ceļā, tās modelis ir trausls. Nu ko, kāda var būt stabilitāte trauslai valdībai? Ja mēs ņemam varbūtības teoriju, drīzāk maza, drīzāk maza. Es gribētu uzsvērt arī to, ka Grīnblata kungs ir uzsvēris — šī valdība ir tapusi tomēr atkal zināmā steigā. Un, ja arī "Latvijas ceļš" ir pasludinājis totāla atbalsta politiku Andrim Bērziņam, tā ir pilnīgi loģiska politika savam premjera kandidātam. Savulaik Vilim Krištopanam tāda netika paziņota nevienu reizi, tas rada, teiksim, zināmas bažas, jo, manuprāt, šāds pats princips godprātīgi tika ievērots Tautas partijā atbilstoši pret Andra Šķēles valdību. Bet pašreiz, kā mēs zinām, Andra Šķēles valdība ir kritusi. Tāds ir rezultāts. Un varbūt vēlreiz pacitēsim Andreju Panteļējevu, kas skaidri un gaiši pasaka, kāda ir situācija valstī un kā viņš vērtē līdz ar to valdības darbības rezultātu. Panteļējeva kungs secina: valsti plosa šausmīgas pretrunas, un valdības krīt viena pēc otras, un investori atstāj Latviju. Mums jāmet savas vissmagākās rezerves, es ceru, ka ne pēdējās, no citām frontēm šajā galvenajā kaujā par valsti, par valsts sakārtošanu. Tātad arī Panteļējeva kungs ir konstatējis, ka valsts ir nesakārtota, un visi spēki, kas ir kaut cik racionāli, "Latvijas ceļam" ir jādeleģē uz elementārām lietām — valsts sakārtošanu.

Es gribētu vēlreiz atzīmēt to, kas ir valdības deklarācijas preambulā, kas, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgi, un valdība ir centusies ietvert arī pozitīvus momentus, par tiem es varbūt savā runā runāšu mazāk, ka valdība plašāk un savlaicīgāk iesaistīs sabiedrību būtisku jautājumu apspriešanā un risinājumu izstrādē. Ar to mēs varam saprast arī, kad tautas tiešās demokrātijas formas, arī referendums, būs viens no tiem risinājumiem, par kuru stāvēs un kritīs valdības partijas. Šāda ir valdības deklarācijas preambula. Vienīgais, kas manī izraisa šaubas, ir tas, ka valdība diemžēl šo to jau ir cenzējusi no valdības deklarācijas projektā ietvertajām tēzēm, kas nāca tieši no Jaunās partijas, ka "Latvenergo" privatizācijas jautājumā valdība respektēs tautas nobalsošanas rezultātus. Tā diemžēl ir nemiņā gaisusi.

Un mēs jūtam tikai vienu — ja šāda svarīga tēze pazūd bez vēsts kā kareivis kaujas laukā, tad varam mēs arī secināt, ka arī iepriekšējai valdības deklarācijas preambulas domai par to, kā valdība saskaņos viedokļus ar sabiedrību, varētu nebūt tā svara, kas ir fiksēts uz papīra. Es gribētu vēlreiz uzsvērt to, ka ir ārkārtīgi svarīgi konstatēt, ka viens no jautājumiem, kas skar privatizāciju, lielo uzņēmumu privatizāciju, tajā skaitā "Latvenergo" privatizāciju, ir, ka praktiski turpina valdības, iepriekšējās valdības iesākto politiku. Un šeit neiet runa arī par "Latvenergo", ne vārda par kaut kādiem mistiskiem desmit procentiem. Par to, ka valdība gribētu paturēt hidroelektrostacijas un pārvades tīklus savās rokās un praktiski turpina iepriekšējā Ministru kabineta lēmumus, kaut vai 15. februāra, kur melns uz balta ir rakstīts — līdz 2001. gadam ir jāprivatizē praktiski šī sabiedrība, pārdodot valsts akcijas sabiedrības "Latvenergo" akciju lielāko daļu un 2002. gadā praktiski jau visu.

Un tas pats attiecas arī uz šo memorandu ar Starptautisko valūtas fondu, ko Ministru kabinets 9. novembrī pagājušajā gadā apstiprināja. Tātad šeit arī par "Latvenergo" neiet runa par desmit procentiem. Es citēšu valdības deklarāciju: tātad uzņēmumus "Latvijas kuģniecība", "Latvenergo", "Ventspils nafta", "Lattelekom" uzticēsim labākajām starptautiskajām investīciju bankām privatizācijai. Un uzņēmuma "Latvenergo" privatizācijai kā mērķi stādīsim iespējami zemākus tarifus elektroenerģijas patērētājiem Latvijā un uzņēmuma konkurētspējas pieaugumu Baltijas enerģētikas tirgū.

Ne vārda par hidroelektrostacijām, ne vārda par pārvades tīkliem, tikai par privatizāciju. Tas, mūsuprāt, ir kārtējais solis šī procesa legalizācijā valstisko dokumentu līmenī un tagad jau valdības deklarācijā.

Ar to ir skaidri pateikts arī šīs valdības kurss, ko es teicu pašā sākumā. Šī valdība ir tapusi, lai privatizētu "Latvenergo", "Latvijas kuģniecību", "Ventspils naftu", "Lattelekom" un varbūt vēl kādus nelielus nopietnus darbiņus paveiktu pa starpam.

Interesants ir arī mūsu vērojums par valdības lēmumu, ka praktiski pēc kāda laika Privatizācijas aģentūra tiks likvidēta, bet tās darbu turpinās un izveidos jaunu aģentūru — maksātnespējas un bankrotu aģentūru. Cik lietās šos procesus mēs varam saistīt kopā? Praktiski tie ir vienā valdības punktā minēti, un tas, manuprāt, arī liecina par šo procesu tiešo saikni un arī atziņu, ka pārsvarā šī privatizācija, izņemot atsevišķus retus izņēmumus, ir bijusi neveiksmīga.

Diez vai kāds var arī tikt iepriecināts, no Tautas partijas it īpaši, ja mēs redzam jaunajā valdības deklarācijā sekojošu atziņu, ka saglabāsim bērnu pabalstus iepriekšējā līmenī. Nu jā, mēs jau varam, protams, nēsāt dažādas nozīmītes un dažādus simbolus, likt savas partijas simbolikas pamatā, bet tas nu būtu viens no pirmajiem jautājumiem, kas jums būtu pie pirmās iespējas, pie pirmās budžeta naudas pārpalikuma daļas jau vasarā jāpārskata. Es ceru, ka Tautas partija neaizmirsīs savus simbolus un jēgu un to tomēr ar laiku revidēs.

Tālāk. Man ir patīkami redzēt, ka šī valdība ir apņēmusies atcelt arī tos ierobežojumus strādājošajiem pensionāriem, pret kuriem opozīcija un sociāldemokrāti stingri un viennozīmīgi iestājās. Šeit ir ne tikai Pasaules bankas atzinums, šeit ir elementāras cilvēku tiesības, kuras opozīcija uzturēja referendumā, bet valdības partijas ar savu solidaritāti šīs cilvēku tiesības praktiski nogremdēja.

Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka arī "Latvijas ceļa" priekšlikums, par ko tik nopietni iestājās,— gan vīriešiem, gan sievietēm priekšlaicīgi iet pensijā, tiek revidēts un strīpots ar treknu svītru. Diez vai tas ir labākais.

Mēs ceram, ka valdības deklarācijā nav ietverts, bet "Latvijas ceļš" vēlreiz apsvērs arī par progresīvā ienākuma nodokli. Panteļējeva kungs par to ir izteicies, arī Godmanis ir izteicis tādu iespēju kādreiz to skatīt. Es domāju, ka tas ir jautājums, ar ko mēs varētu valstī sabiedrības nabadzību daudz vairāk apkarot. Es gribētu uzsvērt to, ka šis progresīvais ienākuma nodoklis var būt arī tāds, kas ir daudz saudzīgāks pret vidusslāni, un sociāldemokrāti ir sagatavojuši un iesniegs vairākus variantus, lai valdības partijām būtu iespējas dozēt savas sociālās politikas plašumu.

Es gribu pateikt vienu, ka arī izglītības jautājumos šeit ir daudz problēmu, bet par to varbūt pēc mazas pauzes. Mans laiks aizritējis.

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP ). Godājamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Izšķiroties par balsojumu, lietderīgi pārlūkot izdarīto, jo starta pozīcijās šobrīd iziet vairāk vai mazāk tas pats valdības sastāvs kā iepriekš.

Tātad runājot par deklarāciju, par tautsaimniecības un finansu politikas iedaļām. Šajā aspektā ir liels un būtisks tautsaimniecības bloks — lauksaimniecība, no kurienes nāk izejmateriāli, kas kļūst par plašu bāzi lauksaimniecības produkcijas pārstādē, glabāšanā, transportā, tirdzniecībā, servisa pakalpojumiem, kamēr nonāk mājsaimniecēm uz galda. Taču šīs nozares stabilizācijā ir maz veiksmes, un šobrīd lauksaimniecībā izveidojas kritisks stāvoklis. Es gribu uz šīs nozares fona tā detālāk aplūkot tīri konkrēti, kā tad mums iet.

Tātad kopējo saimniecisko jautājumu laukā, ko mēs vēlētos redzēt attiecībā uz šo apjomīgo tautsaimniecības nozari — lauksaimniecību.

Pirmkārt, nav bijis vēl lauksaimniecības attīstības ilgtermiņa stratēģijas un ražošanas līmeņa prognozes, pieņemsim, 2006., 2010. gadam. Nav skaitliska, analītiska aprēķina, kāpēc no esošajiem diviem miljoniem lauksaimniecībā izmantojamās zemes tur 10, 30 vai 50% mums būtu jāapmežo un jāpaliek uz vienu miljonu lauksaimniecībā izmantojamām zemēm. Vai tas ir Eiropas Savienības viedoklis, vai tā ir kaut kāda cita motivācija?

Otrkārt, no Zemkopības ministrijas puses mēs arī izgājušajā periodā nesagaidījām, un no Ministru kabineta nav izstrādāti likumprojekti par lauku saimniecību statusu. Komerclikums tika pieņemts vienā no pēdējām sēdēm. Bez šī likuma ir pakārts šis jautājaums zināmā mērā gaisā. Nav likumprojekta par lauksaimniecības zemes nomu. Nav likumprojekta par izmaiņām kooperatīvo sabiedrību likumā, lai veicinātu kooperāciju lauksaimnieku starpā tehnikas izmantošanā un tā tālāk un iztiktu bez PVN nodokļa.

Treškārt, nav sagatavoti priekšlikumi, kā tas bija cerēts, par valsts atbalstu labvēlīgu kreditēšanas nosacījumu nodrošināšanai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem lauku saimniecību dzīvojamo ēku būvniecībai, rekonstrukcijai, tāpat krājaizdevumu sabiedrību veidošanai laukos.

Jāparedz ir acīmredzot arī kredītu, esošo kredītu restrukturizācija jeb to atmaksas termiņu pagarināšanas iespējas, radot tam attiecīgi no valsts puses finansējumu, ņemot vērā šo lauksaimniecības grūto situāciju šobrīd.

Šajā sakarībā es minēšu vienu piemēru, jo dažkārt jau mēs neticam saviem pašmāju viedokļiem jeb ekspertiem. Tā kaut Latvijas komercbanku pamatkapitālā ārvalstu īpašnieku daļa šobrīd krietni pārsniedz vairāk nekā 50%, tomēr aizdevumu likmes saglabājas diezgan augstas. Ginters Veiss, Eiropas Komisijas vēstnieks Latvijā, nesen apmeklējot pie Jaunpils Gunvalda Sproģa zemnieku saimniecību "Joži" un uzzinot, ka naudu var aizņemties par 14—18% gadā, jutās pārsteigts. Ginters Veiss spriež, ka tas ir ļoti dārgi, jo Latvijai inflācija ir tikai 3%, kas nav daudz vairāk nekā Vācijā. Un tāpēc ilgtermiņa kredītu likmēm pie jums, Latvijā, vajadzētu sākties kaut kur ar 6% gadā. Tas ir viens no faktoriem, kas mūsu uzņēmējus nostāda sliktākā stāvoklī, salīdzinot ar ārvalstīm.

Ceturtkārt, sagatavojot Latvijas visas tautsaimniecības attīstības stratēģiju, nav paredzēta lauksaimnieciskās ražošanas uzņēmējdarbības paātrināta attīstība valsts lauku apvidū un atbilstošu pasākumu radīšana. Runa ir par tādu ekonomisko sviru instrumentu piemērošanu, kas sekmētu rūpniecības lieluzņēmumu filiāļu plašāku izvietošanu mazo un vidējo uzņēmumu firmu veidā lauku apvidos, tas ir, tie grupētos ap pilsētā izvietotajiem lielajiem uzņēmumiem.

Tālāk zināmas piezīmes jeb neizdarītais finansu laukā, kas arī nav paredzēts diemžēl iedaļā par lauksaimniecību šajā deklarācijā un kas skar lauku saimniecības.

Pirmkārt. Valsts atbalsta apmēra atjaunošana 3% apmērā no valsts budžeta izdevumiem saskaņā ar lauksaimniecības likumu. Šobrīd 3% vietā šis izdalījums ir tikai 2,3% jeb par 5 miljoniem latu mazāk. Būtībā tas ir Satversmes tiesas jautājums. Bet vai nu par katru jautājumu mums jāskrien būtu uz Satversmes tiesu, mums jāievēro likumi, ko mēs paši esam pieņēmuši. Tā kā mūsu izteiktās šaubas par to, ka SAPARD nauda plūdīs jau no gada sākuma un tas viss it kā kompensēs šo samazinājumu, tas tomēr izčākstēja kā pavasara sniegs.

Otrkārt, finansu jomā degvielas akcīzes nodokļu ieņēmumu sadalījuma izmaiņa par labu lauku ceļiem, kas arī šeit īsti nav paredzēts. Kā zināms, pagājušā gada 5.augustā bez nopietnas analīzes Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli naftas produktiem", nosakot, ka ar pagājušā gada 1.septembri akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumu proporcijas starp pamatbudžetu un Valsts autoceļu fondu tiek samazinātas no 60% uz 50% par labu valsts pamatbudžetam, par sliktu Valsts autoceļu fondam. Līdz ar to tiek samazināts finansējums ceļiem, un vispirmām kārtām no tā cietīs lauku ceļi. Kā zināms, vairāk nekā 40 000 kilometru otrās kategorijas valsts ceļu un pagasta ceļu ir ļoti bēdīgā stāvoklī. Neviens par to nav jāpārliecina, ka nākotnes modelis mūsu lauku apvidos ir tas, ka cilvēki strādās nepilnu darba dienu laukos un reizē, izmantojot labus ceļus, strādās citās nodarbēs apkārtējās pilsētās un uzņēmumos.

Treškārt, no finansu viedokļa nav nekas minēts deklarācijā par akcīzes nodokļa kompensācijas atjaunošanu dīzeļdegvielai no 80 litriem uz 120 litru apmēru par katru apstrādājamo hektāru.

2000.gada budžeta apspriešanas gaitā bija labi redzama ekvilibristika kā cirkā, žonglējot zemkopības ministram un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vadītājai, lai iztaptu valdības vadītājiem un finansu ministram, līdz beidzot pozīcijas frakcijas nospieda normu no 120 uz 80 litriem.

Ceturtkārt. Sastādot valsts budžetu nākamam gadam, acīmredzot būtu lietderīgi, lai valsts atbalsts tiktu pievienots valsts budžetam pielikuma veidā, jo citādi mums ļoti grūti un lēni ir pielāgoties atbalsta sistēmas veidošanā tā, kā tas ir Eiropas Savienības valstīs. Lauksaimniecības likumā ir ierakstītas ļoti pareizas tēzes par cenu paritātes noteikšanu. Mēs līdz šim brīdim oficiāli neanalizējām pieaugušās cenas uz minerālmēsliem, herbicīdiem, dīzeļdegvielu. Neanalizējām uz cenu dinamiku pārdodamo produkciju, kura gadu no gada samazinās.

Būtībā mēs varam teikt šobrīd, ka šajā it kā, no vienas puses, desmitajā gadā pēc neatkarības atgūšanas, lauksaimniekiem veidojas pats bēdīgākais un kritiskākais stāvoklis. Nu un šobrīd zemkopības ministrs Kalvīša kungs tiek virzīts par ekonomikas ministru. Pēc šāda iepriekšminētā darba Zemkopības ministrijā man jāšaubās par iespējamām pozitīvām sekām nākamajā amatā. Nav nekādu iebildumu pret Kalvīša kungu kā cilvēku, visnotaļ omulīgu un labsirdīgu, bet lauciniekiem ar to ir par maz. Tur tiek sūri strādāts, ražots un realizēta produkcija, lai ar ieņēmumiem nosegtu kaut savas mainīgās tiešās izmaksas, nerunājot par amortizācijas atskaitījumu un citu fiksēto izdevumu pilnīgu kompensāciju.

Piebildīsim, ka pēc Centrālās statistikas pārvaldes mājsaimniecību budžetu apliecinošiem datiem zemnieku saimniecību tīrie ienākumi no lauksaimnieciskās ražošanas samazinājušies pagājušajā gadā par 36%. Tagad šis stāvoklis kļūst vēl bēdīgāks. Piebildīsim, ka pagājušajā gadā lauksaimniecības ražošanas rādītāji bija 37% no 1990.gada līmeņa. Mēs aplūkojām tikai vienu tautsaimniecības sfēru. Tā varam izteikt apsvērumus arī par citām tautsaimniecības sfērām. Pēc būtības darbu turpinās tā pati labēji konservatīvā valdība, tikai mazliet pārkārtotā un izmainītā sastāvā. Sociāldemokrātu vadmotīvs, no vienas puses, ir, lai būtu pēc iespējas vairāk labi apmaksātu darbavietu, ko nosegtu, protams, ar kvalificētu un disciplinētu darbu. No otras puses, pēc iespējas sniegt lielāku atbalstu rosīgākai uzņēmējdarbībai, komercdarbībai, lai būtu stimuls investēt un citādā veidā radīt jaunas, stabilas darbavietas. Taču sociāldemokrātu ierosinājums līdzekļus, kas novirzīti investīcijām un jaunām tehnoloģijām, kā arī strādnieku un darbinieku izglītošanā un kvalifikācijas celšanā, neaplikt ar uzņēmuma ienākuma nodokli neguva atbalstu no valdību veidojošajām frakcijām.

Tāpat bez ievērības palika jaunu tautsaimniecības nozaru attīstības virzienu atbalstīšana informatīvo tehnoloģiju laukā. Rūpniecības un būvniecības atdzimšanas problēmai veltīts pārlieku maz. Šajā deklarācijā pat mēs neatradīsim iedaļu par rūpniecību. Neatradīsim iedaļu par rūpniecību. Pārstrādājošajā, apstrādājošā rūpniecībā šobrīd ražojam tikai 46% no 1990.gada līmeņa. Pēdējā brīdī Ekonomikas ministrijā ir izstrādāts pirmais uzmetums Latvijas rūpniecības stratēģijai. Iespējams, ka tas varbūt ir sākums, lai reanimētu šo svarīgo tautsaimniecības nozari, bez kā iekšzemes kopprodukta pieaugums būs visai problemātisks. Radot jaunas darbavietas, stabilizējot darba samaksu, mēs panākam spirālveida saimniecisko rosību. Cilvēki vairāk pērk, vairāk ražo, vairāk jāražo un jāsniedz pakalpojumi.

Diemžēl šobrīd Latvijas iedzīvotāji patērē mazāk pārtikas produktu visās galvenajās uztura produktu grupās, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, nekā 1990.gadā, izņemot kartupeļus un auzas. Tam kā sekas ir nelabvēlīgas sociālās parādības. Pieaug saslimstība ar tuberkulozi un citām smago slimību grupām. Latvijā ir viszemākā dzimstība Eiropā. Makroekonomiskie rādītāji, kas ir 1.1. iedaļā šajā deklarācijā, noteikti papildināmi ar tādiem būtiskiem rādītājiem kā iedzīvotāju reālā ienākuma līmenis un izmaiņas, ilgtermiņa kredītu procentu līmenis un pieejamība.

Vēl es gribētu piebilst vienu ilustratīvu piemēru šajā sakarībā, runājot par šo deklarāciju. Kā lai nemin faktu, ka Privatizācijas aģentūras valde 27.aprīlī ir apstiprinājusi privatizējamās valsts akciju sabiedrības "Latvenergo" pārstrukturēšanas un privatizācijas finansu konsultantu darba programmu, kuras 1.punkts skan sekojoši: "Sagatavot "Latvenergo" koģenerācijas uzņēmumus, termoelektrocentrāles privatizācijai un palīdzēt Privatizācijas aģentūrai veikt koģenerācijas uzņēmumu akciju privatizāciju." Un to izstrādājusi darba grupa no Ekonomikas ministrijas, Privatizācijas aģentūras, piedaloties Latvijas darba devēju konfederācijas pārstāvim un "Latvenergo" valsts pilnvarniekiem.

Starptautiskais konkurss ir izsludināts, pieteikšanās termiņš — 19.maijs. Rodas iespaids, ka Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors atrodas vai dzīvo kaut kādā vakuumā, cik zināms, viņš arī ir "Latvijas ceļa" valdes loceklis. Vai netiks pa tukšo samaksāts, nesagaidot Latvijas pilsoņu vērtējumu? Vai tiešām Privatizācijas aģentūrai trūkst darba rūpniecības lieluzņēmumu privatizācijas sakarīgai nobeigšanai?

Lai gan deklarācija ir pietiekami labi sastrukturēta, konkrēta un samērā visaptveroša, bet tā nesākas ar galveno — ar to, kā parasti būtu vajadzīgs šajos dokumentos. Tātad skats no galvenajiem principiem jeb rādītājiem, kāds veidosies iedzīvotāju reālais dzīves līmenis. Taču tā ir viena puse.

Otra puse. Kā mēs zinām no iepriekšējās pieredzes, var uzrakstīt labu deklarāciju, bet praktiskais izpildījums var būt dažāds. Piemēram, uz lauksaimniecību mēs to ilustrējām. Tāpēc man izraisa zināmas šaubas par vairāk vai mazāk iespējamo praktisko izpildījumu esošajā valdības sastāvā. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL ). Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Bērziņa kungs! Pirms vairāk nekā trim gadiem man bija tāds gods balsot par jūsu kandidatūru Rīgas domes priekšsēdētāja vēlēšanās. Un es nekad nenožēloju šo savu balsojumu. Jūs varbūt nebijāt ideāls Rīgas mērs, bet tomēr tikāt galā labāk nekā, es domāju, jebkurš cits jūsu vietā. Bet man nav nekādu šaubu, ka jūs varat kļūt arī par ļoti labu Ministru prezidentu. Bet tomēr šoreiz es nevaru atbalstīt šādu piedāvāto Kabineta sastāvu. Man nav saprotama tieksme trešo reizi no vietas uzkāpt uz to pašu grābekli. Šajā piedāvātajā Kabinetā ir tās pašas partijas un tie paši cilvēki, kas jau neļāva efektīvi strādāt divām iepriekšējām valdībām un galu galā izraisīja to krišanu. Es atceros slavenā krievu rakstnieka Krilova fabulu par kvartetu. Vai tiešām jūs uzskatāt, ka muzikanti vienkārši nepareizi sēž? Varbūt tomēr dažs labs no šiem muzikantiem vienkārši neprot labi spēlēt. Bet tomēr jūs visu laiku aicināt šos pašus muzikantus. Būs arī problēmas ar starptautisko sabiedrību, jo diemžēl šķiet, ka mēs neko neesam iemācījušies no nesenā Austrijas piemēra. Noteikti, Bērziņa kungs, jūs varat rēķināties ar mūsu palīdzību un atbalstu daudzos jautājumos, bet balsot par šo Kabinetu mēs šobrīd nevaram. Un tas nav balsojums pret jums, Bērziņa kungs, bet tas ir balsojums pret tiem pašiem vēžiem citā kulē. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vai Māris Sprindžuks vēlas piedalīties debatēs? Paldies! Egils Baldzēns — otro reizi.

E.Baldzēns (LSDSP ). Arī man "Latvijas ceļa" deputāti visu laiku brīdina un draud, lai es neiedrošinos šeit kritizēt un runāt, es tomēr atļaušos. Es ceru, ka "Latvijas ceļš" arī ir gatavs kritikai kā atvērta un demokrātiska partija.

Tātad es gribētu šeit pateikt vēl vienu lietu, ka nacionālais kopprodukts ir diezgan labs prognozēts — 5—7% gadā, un, protams, arī patīkami redzēt, kā to visu īstenos un veiks. Tas ir tas, kas valdībai būs noteikti jāparāda savā darbā pēc tam, kad attiecīgi šī sasteigtā deklarācija jau būs pieņemta. Būtu arī patīkami redzēt mazliet konkrētāku darbaspēka politikas jautājumu, jo, ja, mēs redzam, 3.3.1. punktā radīsim nosacījumus 10 000 jaunu darbavietu radīšanai ik gadu, būtu labi, ja mēs tomēr zinātu, ar kuru gadu tad mēs apmēram to apņemamies darīt. Tāpat kā mēs rīkosimies ar bezdarba samazināšanu līdz 8%, vai atkal mainot kritērijus bezdarbniekiem vai samazinot bezdarbnieka statusu ar laika termiņu, vai kā citādāk, vai tiešām ar šīm jaunajām darbavietām, kas būtu ārkārtīgi nepieciešamas un kuras mēs, ja valdība nopietni tam ķertos klāt, neapšaubāmi atbalstītu.

Es gribētu arī norādīt uz zināmu sasteigtību šī dokumenta tapšanā, kas laikam ir pat lielā mērā attaisnojami, ja tādi tempi ir izvēlēti valdības partijām. Piemēram, 8.1. punktā mēs redzam to, ka šeit ir sadaļa "tūrisms", kas ir ārkārtīgi nozīmīga, neapšaubāmi nozīmīga un vajadzīga mūsu valstij, un par to mēs varam priecāties, bet teksts ir ļoti vienkāršs: "Līdz 2001.gada 1.janvārim izstrādāsim Latvijas tūrisma attīstības nacionālo programmu 2000.—2010.gadam." Nu kā tad mēs 2001.gada janvārī varēsim izstrādāt programmu pagājušajam laikam? Mēs varēsim konstatēt stāvokli. Nu un tad arī tā īstenošana, ko uzsāksim, varētu būt mazliet greiza.

Es gribētu uzsvērt arī to, ka ir arī citas, varbūt stila un arī domāšanas nepilnības, ka valdība pieņems lēmumus un tie lēmumi principā būs likumi, kā tas redzams 19.6, 19.7. punktā un arī citās vietās. Tas rāda to, ka valdība, lai arī cik cītīgi, varbūt arī bezmiega naktīs ir radījusi šo darbu, šis darbs tomēr būtu bijis labāks, ja tas nebūtu tik sasteigts.

Es vēl gribētu uzsvērt vienu. Protams, ir labi, ka būs šie nosacījumi darbavietām, ko valdība grasās veidot 10 000 ar saviem nosacījumiem, bet var jau arī būt tā, ka nosacījumi tiks radīti, bet varbūt tās darbavietas tomēr nebūs. Jo galvenais jau tomēr ir rezultāts, ne tikai process. Ir pozitīvi momenti arī, par ko sociāldemokrāti vairākkārt ir iestājušies, par ko es gribētu uzslavēt tieši "Latvijas ceļa" valdību. Nu pašreiz tomēr tiek minēts, ka būs nulles deklarācija efektīvai cīņai pret korupciju, nelegālās naudas apmazgāšanu. Tas viss ir pozitīvi. Man, protams, izraisa mazas bažas arī tas, ka, manuprāt, ar šo valdības deklarāciju tiek revidēta "Latvijas ceļa" un "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK pozīcija par augstskolu un bezmaksas izglītības jautājumiem, jo bez maksas tiek garantēta tikai vidējā izglītība, bet par augstskolu izglītību ir vienīgi sekojošs teksts: "Sākot ar 2000.—2001.gadu pakāpeniski pāriesim uz studiju un strādājošo kreditēšanu no kredītiestāžu līdzekļiem, nosakot valsts galvojuma izsniegšanas kārtību studējošo kredītiem, sociālo vajadzību un studiju maksas segšanai." Tā ka, manuprāt, tas arī ir pietiekami nopietns punkts, kas liecina par to, ka valdības partijas šeit ir piekāpušās Tautas partijas spiedienam un zināmā mērā sāk respektēt šo viedokli, ka augstskola — tā ir maksas lieta. Cik tas ir populāri tautā, nu, par to, protams, var strīdēties, un valdības partijas norādīs, ka tas varbūt ir lieliski. Es gribētu uzslavēt arī punktu, kas arī ir zināms ieguvums šajā deklarācijā, ka neprivatizēs valsts mežus. Protams, tas vēl problēmu neatrisina, kas satrauc opozīciju, jo neprivatizējot jau tāpat arī valsts mežus var izsaimniekot. Bet nu cerēsim, ka tā tas nebūs.

Es gribētu uzsvērt vēl to, ka šī valdība, manuprāt, ir veidota uz citiem principiem nekā tā valdība, kura no šīm pašām partijām reāli varētu būt veidota un strādāt līdz nākamās Saeimas vēlēšanām.

Sēdes vadītājs. Laiks, Baldzēna kungs!

E.Baldzēns. Bet praktiski diemžēl tas tā nav, jo tas ir radīts tikai privatizācijas pēc. Sociāldemokrāti balsos pret šo valdību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK ). Cienītie kolēģi! Iespējams, ka tas, ka šī valdības apstiprināšanas sēde notiek tieši pēc 4.maija desmitgades atzīmēšanas, ir būtiski. Laiks būtu iezīmēt nākamo desmitgadi. Un tieši Latvijas uzvaras gaisotnē. Dieviņš taču zina, ko viņš dara. Un sākums mums ir. Top jauna valdība. Jautājums, protams, kā tā strādās un cik ilgi tā pratīs strādāt, vai tās pārstāvji pratīs pabīdīt malā savas savstarpējās vajadzības, intereses, simpātijas un antipātijas, lai dotu lielāku vietu darbam valsts vajadzībām?

Latvijas Republikas pilsoņu uzticība varas iestādēm gaist. Tā ir jāatgūst. Un stāvoklis, kurā topošajai valdībai tas ir jāizdara, ir neapskaužams, taču ne bezcerīgs. Bet te es gribētu uzsvērt to, ka tas ir jāsaprot, ka jāiegūst ir visai valdībai, bet nevis dažiem kārtējo reizi labākiem par citiem. Piekrišanu darbībai valdībā ir izteikušas četras Saeimā pārstāvētās partijas, pietiekami plaša Latvijas politiskā spektra daļa. Arī opozīcija ir krietni cienījama un atbilstoša. Pamatota neapmierinātība ar sociālo un ekonomisko jautājumu sekmīgas risināšanas trūkumu un, protams, visur esošie krievvalodīgo aizstāvji. Viss ir kārtībā. Pozīcijā ir gan nacionāli konservatīvā, gan liberālā, gan kosmopolītiskā daļa, viņiem visiem tur ir sava vieta. Protams, ne visiem tas ir pieņemami. Atrodas arī kāds pērkams skribents, kurš savā vientiesīgajā dzēruma dullumā perina murgainus savārstījumus par viņam vēlamo apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK norietu. Nu ko par tādu teiksi? Katram savs krusts ir jānes. Valdībai jau arī būs savs krusts ko nest, bet apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK izšķīrās par atbalstu valdībai pēc smagām, taču lietišķām pārrunām, jo labi izprata, kādu atbildību šādā valsts stāvoklī ir jāuzņemas topošai valdībai, arī katrai tajā pārstāvētai partijai. Savās uzrunās 4.maijam veltītajos pasākumos Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume vairākkārt skaidri izcēla tos uzsvarus, par kuriem jādomā savā turpmākajā darbībā gan Saeimai, gan valdībai. Šķiet, ka šad un tad vajadzētu uzmanīgāk ieklausīties arī šādās svinīgajās sēdēs teiktās runās, jo šīs runas gatavo pacilātā gaisotnē, tās nāk no tīras sirds, un šādi nopietni piedāvājumi ir rūpīgi jāvērtē. Tātad iespējas ir dotas, mēģināsim tās izmantot un uz priekšu! Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Vārds Valsts prezidentes aicinātajam Ministru prezidenta kandidātam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Ministru prezidenta kandidāts ). Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti! Ekselences! Dāmas un kungi! Vispirms atļaujiet man pateikties Valsts prezidentei par dāvāto uzticību sastādīt valdību un četrām valdību veidojošām partijām par man izteikto atbalstu.

Godājamie kolēģi! Šī ir liela atbildība atbildīgā laikā. Uzticot man veidot valdību, Valsts prezidentei bija divi svarīgi apsvērumi — pirmkārt, vai jaunā valdība spēs pārvarēt tās pretrunas, kas noveda pie iepriekšējo valdību krišanas, un, otrkārt, vai varēsim izveidot ilglaicīgu un rīcības spējīgu koalīcijas valdību, kas spētu atrisināt sabiedrībai aktuālus jautājumus. Savienība "Latvijas ceļš", Tautas partija, apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK un Jaunā partija ir vienojušās izveidot valdību, kas strādās līdz nākamās Saeimas vēlēšanām. To var nodrošināt tikai darboties spējīgs, precīzs un konkrēts koalīcijas līgums, kas balstās uz trim pamatprincipiem — proporcionalitāte, pēctecība un solidāra atbildība. Kopīgi veidojot valdības deklarāciju un koalīcijas līgumu, jau esam spējuši tikt pāri tiem klupšanas akmeņiem, kas ir bijuši liktenīgi iepriekšējām valdībām. Mēs negribam, ka ēnas, kas krita pār iepriekšējām valdībām, skartu arī jauno valdību. Šīs valdības darba kredo ir, ka mēs esam par tirgus ekonomiku, nevis tirgus sabiedrību.

Mums ir jāpierāda, ka mums primāras ir valsts un tautas intereses, ka savas personīgās intereses ir jāaizmirst uz laiku, kamēr esam uzņēmušies kalpot tautai. Ir būtiski atgūt tautas uzticību gan ierēdnim, gan Ministru prezidentam. Un es gribētu teikt, ka tauta grib ticēt, to pārliecinoši ir pierādījusi mūsu tautas vienotība visu atmodu laikā. Valdības deklarācijas formālais nosaukums ir Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību. Prakse liecina, ka visas iepriekšējās valdības ir minējušas lata stabilitāti, inflācijas mazināšanu, iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Mūsu valdības uzdevums ir pārvērst šos dažkārt nesaprotamos jēdzienus par ikkatra Latvijas iedzīvotāja dzīves realitāti. Ko tas nozīmē ikkatram no mums? Lata stabilitāte un inflācijas mazināšana nozīmē to, ka šodien, rīt un aizparīt, piemēram, pienam un maizei cena nemainīsies.

Iekšzemes kopprodukta pieaugums nozīmē to, ka, nemainoties piena un maizes cenām, latu daudzums mūsu makā pieaugs un mums paliks nauda pāri, lai izglītotu savus bērnus. Manuprāt, sabiedrību šobrīd satrauc nevis pārmaiņas, bet sabiedrība ir nogurusi no neizskaidrotām pārmaiņām. Citiem vārdiem sakot, mūsu valstij pietrūkst sociālas prognozējamības. Mans kā valdības vadītāja princips ir nepieļaut, ka, no rīta pamodušies, jūs pēkšņi konstatēsit, ka puse pensijas ir noņemta, ka jūsu tradicionālā rīta kafija ir kļuvusi dārgāka un ka visa izglītība ir par maksu. Jebkuras pārmaiņas, kas skar mūsu ikdienas dzīvi, var tapt tikai dialogā ar sabiedrību. Diskutēsim, apspriedīsim, domāsim kopā. Mums ir jāpalielina uzticība visām valsts varām, un varbūt varam panāk to ar konstruktīvu sociālu dialogu. Ir jārunā ar cilvēkiem rūpīgāk, skaidrāk, saprotamāk un visbeidzot kvalitatīvāk.

Līdzās prognozējamībai iekšpolitikā tikpat būtiski ir prognozējamība un pēctecība ārpolitikā. Valdība īstenos izsvērtu un mērķtiecīgu ārpolitisko darbību, sekmējot Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā un transatlantiskajās drošības struktūrās, nostiprinot un uzlabojot Latvijas attiecības ar kaimiņvalstīm. Šeit es gribu uzsvērt to, ka veicināsim valsts iedzīvotāju informētību un izpratni par valsts līdzdalības Eiropas Savienībā un NATO nozīmi. Manuprāt, tā tikai vairo mūsu valsts suverenitāti. Ārpolitika ir iekšpolitikas spogulis, bet valsts galvenā vērtība ir ikviens Latvijas cilvēks. Mūsu kopējais pienākums ir rūpēties par viņa drošību, izglītību un veselību. Tikai izglītots un vesels cilvēks būs konkurētspējīgs modernā Latvijā, Eiropā un pasaulē. Manuprāt, valstī ir nepieciešama jauna politiska norma — ieklausīšanās. Katram ir jābūt gatavam ieklausīties sabiedrībā, sev tuvākā cilvēkā. Šķiet, ka mēs pārāk daudz laika tērējam cīnoties pret, vai tā būtu politika, ekonomika, nacionālie jautājumi, reliģija vai masu saziņas līdzekļi. Mūsu deklarācija pēc savas būtības ir vienošanās par. Un tāpēc es uzskatu, ka šīs valdības darbs būs ilgstoši auglīgs un drošība par savu nākotni kļūs par pamatvērtību katrā ģimenē.

Nobeigumā es tīri personīgi, neatkarīgi no tā, kāda būs politiskā konjunktūra, gribu pateikt, ka es esmu gatavs veltīt visus spēkus un darbu mūsu valsts — Latvijas labā. Dievs, svētī Latviju! (Aplausi.)

Sēdes vadītājs. Paldies! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par Saeimas lēmuma projektu "Izteikt uzticību Ministru kabinetam" šādā sastāvā:

Ministru prezidents — Andris Bērziņš,

aizsardzības ministrs — Ģirts Valdis Kristovskis,

ārlietu ministrs — Indulis Bērziņš,

ekonomikas ministrs — Aigars Kalvītis,

finansu ministrs — Gundars Bērziņš,

iekšlietu ministrs — Mareks Segliņš,

izglītības un zinātnes ministrs — Kārlis Greiškalns,

kultūras ministre — Karina Pētersone,

labklājības ministrs — Andrejs Požarnovs,

satiksmes ministrs — Anatolijs Gorbunovs,

tieslietu ministre — Ingrīda Labucka,

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs — Vladimirs Makarovs,

zemkopības ministrs — Atis Slakteris,

īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām — Roberts Zīle,

īpašu uzdevumu ministrs valsts reformu lietās — Jānis Krūmiņš.

Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 69, pret — 24, atturas — nav. Lēmums ir pieņemts. (Aplausi.) Apsveicam Ministru prezidentu un jaunā Ministru kabineta locekļus! (Aplausi.)

Lūdzu reģistrācijas režīmu!

Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Saeimas sekretāres biedru lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus.

A.Bartaševičs (7. Saeimas sekretāres biedrs ). Godātie kolēģi, nav reģistrējušies: Jānis Urbanovičs, Oļegs Deņisovs, Jakovs Pliners, Andrejs Klementjevs, Igors Solovjovs, Jānis Ādamsons, Osvalds Zvejsalnieks, Imants Burvis, Aija Barča, Vanda Kezika, Jānis Lāčplēsis, Linards Muciņš, Normunds Rudevičs, Monika Zīle, Guntis Dambergs, Aija Poča, Jānis Škapars, Aivars Tiesnesis, Jēkabs Sproģis, Juris Dalbiņš, Aleksandrs Kiršteins, Atis Slakteris, Kārlis Greiškalns, Gundars Bērziņš, Silvija Dreimane, Juris Vidiņš, Oskars Grīgs, Dzintars Rasnačs, Valdis Lauskis. Paldies.

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Vārds Ministru prezidentam Andrim Bērziņam.

A.Bērziņš (Ministru prezidents ). Godājamie deputāti, es gribu pateikt lielu paldies par balsojumu valdības sakarā un gribu uzaicināt visus ievēlētos ministrus šodien 19.30 uz valdības pirmo sēdi Ministru kabineta telpās 19.30.