Dānijas un Latvijas attiecības ir vērtība pati par sevi

Vakar Rīgā divu dienu vizītē ieradās Dānijas premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens

Vakar, 27.februārī, valdības namā, dodoties uz preses konferenci: Dānijas Karalistes premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens un Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Bērziņš Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Šodien, 27. februārī, Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Dānijas karalistes premjerministru Andersu Fugu Rasmusenu (Anders Fogh Rasmussen).

Sarunā ar A.Bērziņu A.F.Rasmusens atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ceļā uz Eiropas Savienību (ES). No šā gada jūlija Dānija būs ES prezidējošā valsts, un A.F.Rasmusens norādīja, ka prezidentūras prioritātes būs ES paplašināšanās, cīņa pret terorismu, nodokļu jautājumi, zivsaimniecības politikas pārskatīšana un ES lauksaimniecības politika. Runājot par lauksaimniecības jautājumu, Dānijas Ministru prezidents norādīja, ka Eiropas Komisijas piedāvājums kandidātvalstīm ir atbilstošs pašreizējām ES iespējām. Viņš pastāstīja, ka Dānijas valdība izvērtē ārvalstīm sniegto palīdzību — plānots, ka nākotnē uzsvars tiks likts uz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm vides sakārtošanai.

Dānijas Ministru prezidents atzinīgi novērtēja Latvijas dalību starptautiskajā pretterorisma cīņā un operācijā “Enduring Freedom” kopā ar Dānijas spēkiem. Viņš uzsvēra, ka iesaistīšanās terorisma apkarošanā norāda uz Latvijas gatavību un apliecinājumu iestāties NATO.

Atbildot uz A.Bērziņa jautājumu par NATO un Krievijas attiecībām, A.F.Rasmusens norādīja, ka alianses sadarbība ar Krieviju ir svarīga, taču Dānija nepieļaus, ka Krievija ietekmēs lēmuma pieņemšanu par NATO paplašināšanos.

A.F.Rasmusens teica, ka demokrātijas standartu ievērošana, arī jautājumā par vēlēšanu likumu un nacionālo minoritāšu tiesībām, ir svarīgs faktors Latvijas integrāciju ES un NATO. Dānijas valdības vadītājs apsveica Latvijas politiķu iniciatīvu vēlēšanu likuma mainīšanas jautājumā.

A.F.Rasmusens apliecināja, ka Dānija ir ieinteresēta Latvijas dalībā ES un NATO, un pavēstīja, ka 25.martā viņš Vašingtonā tiksies ar ASV prezidentu Džordžu Bušu un uzsvērs, ka NATO paplašināšanā ir būtiski uzaicināt Baltijas valstis.

A.Bērziņš Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības raksturoja kā veiksmīgu un konstruktīvu dialogu. Viņš norādīja, ka Latvijas puse augsti vērtē Dānijas sniegto politisko un praktisko atbalstu un Latvija, sadarbojoties ar Dāniju, guvusi vērā ņemamu pieredzi.

Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības raksturojamas kā ļoti labas. Dānija konsekventi atbalsta Latvijas un pārējo Baltijas valstu uzņemšanu ES un NATO.

Salīdzinoši nelielā Dānija ir otrajā vietā pēc Latvijai sniegtās neatmaksājamās materiālās palīdzības dažādu nozaru attīstībai. Laikā no 1990.gada līdz 2000.gadam šis atbalsts bijis 80, 2 miljoni latu. Galvenās nozares, kurās saņemts atbalsts, — vide, ekonomiskā attīstība, valsts un sabiedriskais sektors.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Ministru kabinetā 27.februārī sarunu laikā (attēlā no kreisās): Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Mārtiņš Virsis, vēstnieks Dānijā un Islandē Aivars Baumanis, Ministru prezidents Andris Bērziņš, Ministru prezidenta padomnieks ārlietās Atis Sjanīts, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, iestāšanās Eiropas Savienībā sarunu vadītājs Andris Ķesteris; Dānijas premjer-ministrs Anderss Fugs Rasmusens un Dānijas vēstnieks Latvijā Ole Haralds Lisborgs

Latvijas un Dānijas valdību vadītāju preses konferencē:

Preses konferences ievadā A. Bērziņš sava Dānijas kolēģa vizīti Latvijā nosauca par zīmīgu. Dānijas premjerministrs darba vizītēs apmeklē visas trīs Baltijas valstis, un šī apmeklējumu sērija saistīta arī ar Dānijas drīzo prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), kas sāksies 1. jūlijā.

“Dānija vienīgā no Ziemeļvalstīm ir gan ES, gan NATO dalībniece, un līdz ar to mums ar Dāniju ir īpaši daudz jautājumu ko pārrunāt,” uzsvēra Latvijas Ministru prezidents. “Mēs pārbaudījām mūsu valstu pozīcijas visos pamatjautājumos, un tās sakrīt.” A. Bērziņš savu uzrunu žurnālistiem beidza ar viedokli, ka Latvijas un Dānijas ciešās attiecības nu jau gandrīz vienpadsmit gadus kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas ir “vērtība pati par sevi”.

Dānijas premjerministrs savukārt pauda prieku apmeklēt Latviju jaunā kapacitātē kā Dānijas premjerministrs. Arī viņš ļoti augstu novērtēja Latvijas un Dānijas divpusējās attiecības, uzsverot, ka Dānija jau daudzus gadus sniedz Latvijai lielu tehnisko un ekonomisko palīdzību un ka šī palīdzība tiks turpināta. Īpaši Dānijas premjerministrs uzsvēra savas valsts atbalstu, Latvijai gatavojoties iestāties ES. “1. jūlijā Dānija sāks savu prezidentūru ES, un es darīšu visu iespējamo, lai Latvija pēc ES valstu vadītāju Kopenhāgenas apspriedes šā gada decembrī būtu starp jaunajām dalībvalstīm,” uzsvēra A. F. Rasmusens. “Es arī gribu uzsvērt Latvijas progresu minoritāšu problēmu risināšanā. Ir svarīgi, lai visas minoritāšu problēmas tiktu atrisinātas līdz ES paplašināšanas sarunu beigām, jo minoritāšu tiesības ir svarīga politisko kritēriju sastāvdaļa, kandidātvalsti uzņemot ES. Tādēļ ir svarīgi, lai ikviens pilsonis varētu tikt ievēlēts parlamentā bez norādes uz konkrētas valodas prasmi. Es zinu, ka Latvijā tiek meklēts šīs problēmas atrisinājums, un domāju, ka jūs to atradīsit. Esmu šajā ziņā noskaņots optimistiski.” Viesis apliecināja arī Dānijas konsekvento atbalstu Latvijai virzībā uz NATO, akcentējot Latvijas līdzdalības starptautiskajā cīņā pret terorismu aktualitāti. “25. martā es tikšos ar ASV prezidentu Džordžu Bušu un mūsu sarunā gribu pasvītrot NATO jaunas paplašināšanas nepieciešamību, iekļaujot organizācijā arī trīs Baltijas valstis.”

(attēlā no kreisās) ar Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku Andri Ķesteri, Valsts protokola vadītāju Jāni Dripi un Ārlietu ministrijas 1.politiskā departamenta direktori Baibu Laizāni Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš, sagaidot Dānijas valdības vadītāju Andersu Fugu Rasmusenu un iepazīstinot

“LV” jautājums abiem premjerministriem:

— Mūsu valstu divpusējās attiecības patiesi ir ļoti labas visās jomās. Vai jūs varat minēt konkrētus virzienus, kuros vēl redzat iespējas šo attiecību tālākai attīstībai?

A. F. Rasmusens:

— Vispirms es minētu Dānijas īstermiņa mērķi mūsu sadarbībā — palīdzēt Latvijai sekmīgi pabeigt iestāšanās sarunas ES. Šis process rit sekmīgi, un es neredzu nekādas īpašas grūtības, ar ko Latvija šajā procesā vēl varētu saskarties. Par otru mūsu sadarbības mērķi — ilglaicīgo sadarbību — es sauktu laiku pēc tam, kad Latvija būs kļuvusi ES dalībvalsts. Protams, Dānija arī tad turpinās ekonomisko sadarbību ar Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm un, protams, arī ar Latviju. Jaunā Dānijas valdība ir sākusi analizēt starptautisko palīdzību, ko mūsu valsts sniedz Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm. Mēs to darām tāpēc, ka ir liela starpība starp palīdzību ES kandidātvalstij un valstij, kas jau uzņemta ES. Mēs gan vēl neesam šo analīzi pabeiguši, taču es paredzu, ka šī pētījuma rezultātā Dānija mainīs savas palīdzības vektoru, galveno vērību veltījot investīcijām vides aizsargāšanā. Tieši šeit mēs redzam Dānijas misiju mūsu sadarbības ilgtermiņa posmā.

A. Bērziņš:

— Būtībā man ir ļoti maz ko piebilst pie kolēģa sacītā. Dānija ir lielākā investētāja Latvijā. Tikai tehnisko palīdzību vien Dānija Latvijai vienpadsmit gados sniegusi par vairāk nekā astoņdesmit miljoniem latu. Mums ir relatīvi sabalansēts eksports un imports. Tā ir laba zīme sekmīgai mūsu attiecību attīstībai arī turpmāk. Galvenais ir saskaņot visus diskutablos jautājumus gan tagad, gan arī pēc Latvijas iestāšanās ES. Tas arī sekmēs mūsu sadarbību, sakārtojot mūsu kopīgās mājas — Eiropu.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors