Kad Latvija būs Eiropas Savienībā

Pēc diskusijas Eiropas Savienības Rīgas informācijas centrā

Diskutējot par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā (ES), visbiežāk tiek runāts par likumdošanas aktiem, kas jāpārņem, par uzdevumiem, kas līdz iestāšanās brīdim jāpaveic, un par sarunu sadaļām, kuras vēl jāslēdz, bet diezgan maz uzmanības tiek pievērsts jautājumam, kas mainīsies Latvijā, valstij iestājoties ES, kas mainīsies Latvijas politikā un ekonomikā, kā mainīsies Latvijas iedzīvotāja ikdienas dzīve. Lai runātu par to, kas notiks Latvijā pēc iestāšanās ES, pagājušajā ceturtdienā ES informācijas centrā Rīgā uz diskusiju bija aicināts Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītājs Endrū Rasbašs, pirmais Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā, SIA “Eirokonsultants” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Kanels, kā arī vairāki diplomāti, studenti, žurnālisti un citi interesenti.

Kā savā uzrunā norādīja E. Rasbašs, šis ir ļoti nozīmīgs gads Latvijas ceļā uz ES, jo tieši šogad iecerēts pabeigt iestāšanās sarunas, tātad panākt vienošanos arī par sarežģītākajiem jautājumiem, kā, piemēram, lauksaimniecību un finansu nosacījumiem. E. Rasbašs atzina, ka līdz šim iestāšanās sarunās Latvijai ir veicies ļoti labi un tā spējusi izvirzīties veiksmīgo kandidātvalstu starpā. Tomēr tieši pēdējās sarunu sadaļas būs svarīgākās un izšķirošās. Tāpat ļoti svarīgi būs sniegt pietiekami objektīvu un detalizētu skaidrojumu sabiedrībai par jautājumiem, kuri tiek apspriesti iestāšanās sarunās, jo, kā pierāda jautājums par lauksaimniecību, masu mediji to atspoguļo visai nepilnīgi un neobjektīvi, atzina E. Rasbašs un pauda cerību, ka nākamgad gaidāmajā referendumā Latvijas iedzīvotāji tomēr nobalsos par Latvijas iestāšanos ES.

Domājot par to, kādas izmaiņas gaidāmas Latvijā pēc pievienošanās ES, svarīgi ir sniegt pēc iespējas plašāku un detalizētāku informāciju katrai konkrētai iedzīvotāju grupai. “Specifiska un atšķirīga informācija ir nepieciešama ikvienam — gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecēm, gan lauksaimniekiem.” EK delegācijas vadītājs atzina, ka daļa Latvijas iedzīvotāju jau diezgan labi zina, kas valsti sagaida pēc iestāšanās ES. Īpaši tas attiecas uz lielajiem uzņēmējiem, kas jau pašlaik sadarbojas ar partneriem no ES dalībvalstīm un strādā ES tirgū. Šie uzņēmēji zina, kādas jaunas prasības vai standarti tiks ieviesti līdz ar iestāšanos ES. Vienlaikus ir ļoti daudz mazo uzņēmēju, kurus arī skars dažādas jaunas prasības, tomēr tie vēl aizvien visai maz zina par gaidāmajām drīzajām pārmaiņām. Arī J. Kanels norādīja: aptaujas liecina, ka uzņēmēju zināšanas par ES ir ļoti vājas un arī interese par to, kādas konkrētas izmaiņas gaidāmas pēc pievienošanās ES, joprojām ir ļoti nosacīta. E. Rasbašs norādīja, ka tieši tādēļ viens no galvenajiem šī gada EK sabiedrības informācijas stratēģijas uzdevumiem ir sniegt iespējami vairāk informācijas konkrētām iedzīvotāju grupām.

J. Kanels vērsa uzmanību uz dažādiem ES institūciju lēmumiem un dokumentiem, kas liecina, ka ES patiešām visai nopietni gatavojas jauno dalībvalstu uzņemšanai jau 2004. gadā, bet Latvijā izpratne par to, ka jau pēc nepilniem diviem gadiem mūsu valsts varētu darboties kā pilntiesīga ES dalībvalsts, vēl joprojām kavējas. “Mēs vēl joprojām esam ļoti tālu no sapratnes, kā un cik Latvijas pārstāvju darbosies ES struktūrās, kā norisināsies šis darbs un kā tie aizstāvēs savas intereses. Arī pilsoniskā sabiedrība vēl nav sapratusi, ka dalība ES ir jau tik tuvu,” teica J. Kanels.

Atbildot uz to, Saeimas deputāte Inese Birzniece norādīja: lai arī diezgan novēloti, tomēr pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Andris Bērziņš šo jautājumu ir aktualizējis valdības līmenī un uzdevis ministrijām izdarīt aptuvenus aprēķinus par to, cik cilvēku vajadzēs darbam ES struktūrās, cik dažādas sēdes Briselē būs jāapmeklē valdības pārstāvjiem.

Visai asas diskusijas izvērsās arī par Latvijas valdības ieguldījumu sabiedrības informēšanā par ES. Kā norādīja J. Kanels, jau vairākus gadus valdība nav spējusi rast budžetā līdzekļus šim mērķim, un šomēnes Eiropas integrācijas padomes sēdē atkal atlikta stratēģijas pieņemšana par sabiedrības informēšanu par integrāciju ES. Ņemot vērā Latvijas valdības budžeta plānošanas grafiku, visai iespējams, ka arī nākamā — “referenduma gada” — budžetā līdzekļi sabiedrības informēšanai netiks iekļauti, secināja J. Kanels.

Atgriežoties pie jautājuma par to, vai Latvija būs gatava jau pēc diviem gadiem uzņemties visas ES dalībvalsts saistības, E. Rasbašs norādīja, ka jau līdz šī gada nogalei Eiropas Komisijai ir jāsniedz savs vērtējums par to, kura kandidātvalsts ir gatava 2004. gadā pievienoties Savienībai. “Ir pilnīgi skaidrs, ka pašlaik Latvija nav gatava uzņemties ES dalībvalsts pienākumus un saistības, tomēr notikumu attīstība ir laba, un es ceru, ka Latvija būs starp tām valstīm, ar kurām jau nākamā gada sākumā tiks parakstīts pievienošanās līgums.”

Artis Nīgals, “LV” Eiropas lietu redaktors