“Šai kopienai ir nākotne, ko redzam cieši saistītu ar Latvijas nākotni”
Rīgas sinagogā 26.februārī tika atzīmēti Pūrima svētki
Foto: A.F.I. Rīgas sinagogā 26.februārī: Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans Barkans un Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga |
Pūrims ir ebreju svētki, ko svin februārī vai martā (14.adarā pēc ebreju kalendāra), atceroties Esteri, Persijas valdnieka Ahašveroša (Kserksa I) sievu ebrejieti, kas 473.gadā p.m.ē. Persijā jūdus izglāba no iznīcības.
Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga:
Apsveikuma vārdi Pūrima svētkos Rīgas sinagogā 2002.gada 26.februārī
Augsti godātais rabīn, draudzes locekļi, viesi, dāmas un kungi!
Man ir liels prieks būt jūsu vidū šajos skaistajos Pūrima svētkos. Vēlos vispirms pateikties par šo brīnišķīgo un vērtīgo dāvanu, ko saņēmu no rabīna rokām, — tā paliks kā zīme tam, cik laba ir sadarbība starp ebreju kopienu un Latvijas valsti. Mēs, protams, vēlamies, lai tā būtu lieliska, turpinātos arī nākotnē, vienmēr paliktu dzīva, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ es ar prieku atsaucos kā pirmā šī tempļa atjaunošanas ziedotāja.
Man tas šķiet simboliski — ebreju kopienai ir jāatdzimst Latvijā un jākļūst par tikpat dinamisku un nozīmīgu, kāda tā bija kādreiz pirms traģiskajiem notikumiem. Šai kopienai ir nākotne, ko redzam cieši saistītu ar Latvijas nākotni, un tai jākļūst atjaunotai līdz ar šī tempļa atjaunošanu. Jums — ebreju tautai — ir senas tradīcijas, un reti kura no tautām var ar tādām lepoties. Tieši šajos Pūrima svētkos jūs atzīmējat to, ka jūsu ticība, lai cik sena tā būtu, ir vienmēr no jauna jāuztur, jāuzkurina tā ticības liesma, kas ticīgos vieno savā kopienā, kas kopienā vieno arī Izraēla tautu ar Ābrama dievu, ar saviem svētajiem rakstiem — Toru — kā garīgo, tā arī sabiedrisko mantojumu, kas nāk līdzi no jūsu senčiem tik garā un nepārtrauktā paaudžu ķēdē.
Ministru prezidents
Andris Bērziņš un Rīgas un Latvijas virsrabīns Nātans
Barkans; Rīgas sinagogā Pūrima svētkos Foto: A.F.I. |
Arī šeit, Rīgā, Latvijā, ebreju kultūrai ir dziļas tradīcijas, un šī tempļa atjaunošana būtu dzīvs un redzams piemērs tam, ka ebreju kopiena Latvijā atdzimst. Atjaunosies arī šī skaistā un vēsturiskā ēka ar kopīgu darbu un pūlēm. Es novēlu jums skaistus svētkus un pateicos, ka atverat šajos svētkos durvis visiem. Arī visiem gojiem, ar kuriem jūs esat gatavi dalīties savā svinēšanā. Mums ir prieks būt šeit klāt, un es novēlu visiem priecīgu vakara turpinājumu!