Zemkopības ministrijas rīkojums Nr. 26

Rīgā 2002. gada 21. janvārī

Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai

Pamatojoties uz Lauksaimniecības likuma 7. panta trešo daļu un Ministru kabineta 2002. gada 3.janvāra sēdes protokola Nr. 1 19.§ “Lauksaimniecības subsīdiju valsts programma 2002.gadam” un lai veicinātu Latvijā ražoto lauksaimniecības produktu konkurētspēju iekšējā un ārējā tirgū:

1. Apstiprināt valsts subsīdiju sadali (latos) un nolikumus 2002. gadam:

1.1.Nolikums Nr.1. Lauksaimniecības zemes ielabošana	1 100 000
1.2. Nolikums Nr.2. Lopkopības attīstība	7 453 033
1.3. Nolikums Nr.3. Augkopības attīstība	6 650 000
1.4. Nolikums Nr.4. Izglītība, zinātne un
informācijas izplatīšana	692 600
1.5. Nolikums Nr.5. Latvijas un ārvalstu kopprojektu
līdzfinansējums	235 800
1.6. Nolikums Nr.6. Zivsaimniecības attīstība	400 000
1.7. Nolikums Nr.7. Lauksaimnieciskās ražošanas
modernizācija	1 795 000
1.8. Nolikums Nr.8. Lauksaimniecības nevalstisko
organizāciju un ražotāju grupu atbalsts	272 000
1.9. Nolikums Nr.9. Lauksaimniecības pārstrukturizācijas
atbalsts	300 000
1.10. Nolikums Nr.10. Tirgus veicināšana	395 000
1.11. Līdzfinansējums SAPARD programmai	4 402 620
1.12. Rezerve	300 000
1.13. Norēķini par 2001.gadu	145 380

 

2. Noteikt, ka lēmumus par rezervei paredzēto finansu līdzekļu piešķiršanu pieņem saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu izveidotā komisija.

3. Uzdot Lauku atbalsta dienestam kontrolēt, vai subsīdiju pretendents ir:

3.1. iesniedzis pieteikumu saskaņā ar nolikuma prasībām;

3.2. reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām);

3.3. uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks (neattiecas uz nolikuma Nr.4 I sadaļā minētajām fiziskām personām).

4. Uzskatīt, ka subsīdiju pieteikums ir iesniegts Lauku atbalsta dienestā tajā datumā, kad tam pievienoti visi dokumenti atbilstoši nolikuma prasībām.

5. Lauku atbalsta dienestam:

5.1. nodrošināt subsīdiju pretendentiem informācijas pieejamību par subsīdiju piešķiršanas kārtību;

5.2. izvērtēt un pieņemt lēmumu par subsīdiju pieteikumu atbilstību subsīdiju nolikumu nosacījumiem;

5.3. slēgt līgumus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība, ar subsīdiju pretendentiem par subsīdiju piešķiršanu, paredzot pušu saistības un atbildību;

5.4. aprēķināt un izmaksāt subsīdijas bez pievienotās vērtības nodokļa, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība;

5.5. kontrolēt, vai tiek iesniegtas darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopijas vai to kopsavilkumi ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem gadījumos, kad subsīdiju pretendents ir veicis darījumus ar citām juridiskajām personām;

5.6. izmaksāt subsīdijas 10 darba dienu laikā pēc naudas saņemšanas no Valsts kases, pamatojoties uz iesniegtajiem kopsavilkumiem un atbilstoši nolikumos noteiktajai kārtībai bezskaidras naudas norēķinu veidā;

5.7. izmaksāt avansā (ja nolikumā tas ir paredzēts), bet ne vairāk kā 50% apmērā no kopējās subsīdiju summas (Zemkopības ministrijas padotībā esošajām valsts budžeta finansētām institūcijām – ne vairāk kā 90% apmērā no kopējās subsīdiju summas, Phare projektiem – 100% apmērā);

5.8. informēt rakstiski 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža subsīdiju pretendentu tajā gadījumā, ja tiek atteikts piešķirt subsīdijas;

5.9. pārbaudīt izlases veidā ne mazāk kā 5% no katrā nolikumu sadaļā pieņemto lēmumu skaita;

5.10. iesniegt Zemkopības ministrijā subsīdiju pieteikumu kopsavilkumus līdz katra mēneša 15.datumam, norādot izmaksātās summas pa reģioniem, nolikumiem, nolikumu sadaļām;

5.11. pārtraukt subsīdiju pieteikumu pieņemšanu un līgumu slēgšanu vai proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju summu gadījumā, kad saņemti pieteikumi par summu, kas pārsniedz 2002.gadam nolikumā vai tā sadaļā paredzētos līdzekļus, ja nolikumā nav noteikta cita kārtība;

5.12. nepieciešamības gadījumā pieaicināt Zemkopības ministrijas un tās padotībā esošo institūciju, citu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētu lauksaimniecības sabiedrisko organizāciju speciālistus subsīdiju pieteikumu atbilstības izvērtēšanai;

5.13. sniegt nepieciešamo informāciju Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem par subsīdiju piešķiršanu un piedalīties apvienotajos subsīdiju atbilstības auditos;

5.14. kontrolēt, vai subsīdiju pretendents, iesniedzot pieteikumu, ir sniedzis patiesu informāciju. Nepatiesas informācijas gadījumā vai pārkāpjot nolikuma nosacījumus, subsīdiju pretendents atmaksā piešķirtās subsīdijas un zaudē tiesības 3 gadus no pārkāpuma konstatēšanas dienas pretendēt uz subsīdiju piešķiršanu.

6. Noteikt, ka 2001.gadā noslēgtie līgumi par subsīdiju piešķiršanu starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju pretendentu ir spēkā līdz saistību pilnīgai izpildei.

7. Zemkopības ministrijas Iekšējā audita departamenta auditoriem veikt audita pārbaudes par subsīdiju piešķiršanas atbilstību.

8. Rīkojums ir spēkā no 2002.gada 4.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim.

9. Atzīt par spēku zaudējušiem:

9.1. Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumu Nr. 27 “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai”;

9.2. Zemkopības ministrijas 2001.gada 1.februāra rīkojumu Nr. 37 “Par prasību apstiprināšanu”;

9.3. Zemkopības ministrijas 2001.gada 2.februāra rīkojumu Nr. 43 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 1.febrāra rīkojumā Nr.37 ”Par prasību apstiprināšanu” ”;

9.4. Zemkopības ministrijas 2001.gada 15.februāra rīkojumu Nr. 61 “Par komisiju izveidošanu”;

9.5. Zemkopības ministrijas 2001.gada 6.marta rīkojumu Nr. 91 “Par komisijas izveidošanu”;

9.6. Zemkopības ministrijas 2001.gada 9.marta rīkojumu Nr. 95 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.7. Zemkopības ministrijas 2001.gada 4.aprīļa rīkojumu Nr. 120 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.8. Zemkopības ministrijas 2001.gada 11.aprīļa rīkojumu Nr. 134 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.9. Zemkopības ministrijas 2001.gada 27.aprīļa rīkojumu Nr. 147 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 1.febrāra rīkojumā Nr.37 ”Par prasību apstiprināšanu” ”;

9.10. Zemkopības ministrijas 2001.gada 11.maija rīkojumu Nr. 155 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.11. Zemkopības ministrijas 2001.gada 17.maija rīkojumu Nr. 161 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.12. Zemkopības ministrijas 2001.gada 21.maija rīkojumu Nr. 163 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 1.febrāra rīkojumā Nr.37 ”Par prasību apstiprināšanu” ”;

9.13. Zemkopības ministrijas 2001.gada 20.jūlija rīkojumu Nr. 221 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.14. Zemkopības ministrijas 2001.gada 27.jūlija rīkojumu Nr. 232 “Par valsts atbalstu lopkopības ražošanas nozares stabilizēšanai”;

9.15. Zemkopības ministrijas 2001.gada 3.augusta rīkojumu Nr. 236 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.16. Zemkopības ministrijas 2001.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 274 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.17. Zemkopības ministrijas 2001.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 275 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.18. Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.septembra rīkojumu Nr. 288 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.19. Zemkopības ministrijas 2001.gada 11.septembra rīkojumu Nr. 300 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.20. Zemkopības ministrijas 2001.gada 10.oktobra rīkojumu Nr. 308 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.21. Zemkopības ministrijas 2001.gada 10.oktobra rīkojumu Nr. 309 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.22. Zemkopības ministrijas 2001.gada 25.oktobra rīkojumu Nr. 330 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.23. Zemkopības ministrijas 2001.gada 7.novembra rīkojumu Nr. 340 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.24. Zemkopības ministrijas 2001.gada 9.novembra rīkojumu Nr. 342 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.25. Zemkopības ministrijas 2001.gada 28.novembra rīkojumu Nr. 366 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.26. Zemkopības ministrijas 2001.gada 6.decembra rīkojumu Nr. 380 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.27. Zemkopības ministrijas 2001.gada 6.decembra rīkojumu Nr. 383 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.28. Zemkopības ministrijas 2001.gada 12.decembra rīkojumu Nr. 389 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.29. Zemkopības ministrijas 2001.gada 20.decembra rīkojumu Nr. 404 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”;

9.30. Zemkopības ministrijas 2001.gada 27.decembra rīkojumu Nr. 409 “Par grozījumiem Zemkopības ministrijas 2001.gada 26.janvāra rīkojumā Nr.27”.

10. Rīkojumu publicēt laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrs A. Slakteris

Valsts sekretāre L. Straujuma

 

 

1.pielikums

Nolikums Nr. 1
Lauksaimniecības zemes ielabošana

I. Vispārīgie noteikumi

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt kultūraugu augšanai un attīstībai nepieciešamo augsnes mitruma režīmu un nepieciešamo augsnes reakciju (pH). Meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas un skābo augšņu kaļķošanas pasākumi nodrošinās konkurētspējīgas un kvalitatīvas produkcijas ražošanu.

2. Augsnes ielabošanai piešķirti Ls 1100 tūkst.:

2.1. meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu rekonstrukcijai vai renovācijai — Ls 600 tūkst.;

2.2. skābo augšņu kaļķošanai - Ls 500 tūkst.

3.Subsīdiju apmērs Dienvidlatgales, Austrumlatgales un Ziemeļaustrumu reģionos ir 75%, bet pārējos reģionos – 70% no meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas un skābo augšņu kaļķošanas izmaksām.

4. Maksimālais iespējamais subsīdiju lielums viena gada laikā vienam pretendentam šī nolikuma ietvaros ir Ls 10 000.

5. Subsīdijas tiesīga saņemt:

5.1. persona, kura:

5.1.1. nodarbojas ar lauksaimniecības produkcijas ražošanu un kuras īpašumā vai lietošanā ir ne mazāk kā 10 ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet augļu un dārzeņu saimniecībās – vismaz 3 ha;

5.1.2. uztur meliorācijas sistēmas atbilstoši likuma “Par meliorāciju” prasībām;

5.2. kooperatīvā (kopdarbības) sabiedrība, kuras statūtos noteiktie darbības mērķi un uzdevumi atbilst šī nolikuma atbalstāmo pasākumu realizēšanai un kura ir lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieku vai lietotāju pilnvarota šos pasākumus veikt.

6. Lauku atbalsta dienestam ir tiesības veikt finansu pārdali starp reģioniem un noteikt atkārtotu pieteikumu iesniegšanas datumu, ja atbalstāmā pasākuma realizēšanai netiek izlietota nolikumā noteiktā subsīdiju summa.

7. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde līdz 15.aprīlim pieņem visus nolikuma prasībām atbilstošus pieteikumus.

8. Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde (Madonas rajonā – kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

8.1. izvēlas darbu izpildītājus atbilstoši likuma “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” prasībām;

8.2. slēdz līgumus ar subsīdiju saņēmējiem un darbu izpildītājiem par meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas, vai skābo augšņu kaļķošanas darbu izpildi saimniecībās. Līgumā iekļauj nosacījumu, ka subsīdiju pretendents savu daļu samaksā darbu izpildītājiem līdz darbu uzsākšanai, kā arī veic pārējo saistību izpildi.

  

II. Meliorēto zemju un esošo meliorācijas sistēmu rekonstrukcija un renovācija

1.No subsīdijām finansē meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas būvdarbu izmaksas.

2. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona meliorētajai platībai.

3. Meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas būvprojektēšanu un būvdarbus atļauts veikt Ministru kabineta 1997.gada 9.decembra noteikumos Nr.410 “Hidromelioratīvās būvniecības speciālie būvnoteikumi” noteiktajām sertificētajām fiziskajām un licencētajām juridiskajām personām.

4. Subsīdijas piešķir pēc atbalstāmā pasākuma vai noteikta darba apjoma (paredz līgumā ar darba izpildītājiem) izpildes.

5. Lai saņemtu subsīdijas meliorācijas sistēmu renovācijai vai rekonstrukcijai, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā struktūrvienībā iesniedz:

5.1. līdz 15. aprīlim pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu;

5.2. meliorācijas sistēmu renovācijas tehnisko dokumentāciju vai rekonstrukcijas tehnisko projektu saskaņā ar šī nolikuma 6.2.apakšpunktu.

6. Lauku atbalsta dienesta reģionālā struktūrvienība (Madonas rajonā– kopā ar Aiviekstes meliorācijas sistēmu valsts pārvaldi):

6.1. izvērtē subsīdiju piešķiršanai iesniegtos pieteikumus atbilstoši atlases prioritātēm šādā secībā:

6.1.1.meliorācijas būves polderētā platībā;

6.1.2.ūdensnotekas;

6.1.3.liela diametra kolektori (³30 cm);

6.1.4.drenu sistēmas;

6.2. 30 dienu laikā pēc pieteikuma iesniegšanas apseko meliorācijas sistēmas, sastāda apsekošanas aktu, sniedz atzinumu par meliorācijas sistēmu renovācijas vai rekonstrukcijas nepieciešamību, sagatavo projektēšanas uzdevumu un nosaka meliorācijas sistēmu renovācijas tehniskās dokumentācijas vai rekonstrukcijas tehniskā projekta iesniegšanas termiņu, bet ne vēlāku kā 3 mēnešus no nolikumā noteiktā pieteikuma iesniegšanas datuma;

6.3. izvērtē paveiktos darbus atbilstoši Zemkopības ministrijas 2000.gada 11.janvāra instrukcijai Nr.1 “Kārtība, kādā pieņemamas ekspluatācijā hidromelioratīvās būves un ierīces”.

  

III. Skābo augšņu kaļķošana

1. No subsīdijām finansē skābo augšņu kaļķošanas izmaksas.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas:

2.1. kuru saimniecībās veikta augšņu agroķīmiskā izpēte un izpētes analīzes rezultāti nav vecāki par pieciem gadiem;

2.2. kurām ir izstrādāta tehniskā dokumentācija (agroķīmiskā karte, aprēķins par kaļķu normu).

3. Pasākumiem piešķirto finansējumu sadala Lauku atbalsta dienests proporcionāli reģiona kaļķojamai platībai.

4. Lai saņemtu subsīdijas skābo augšņu kaļķošanai, pretendents līdz 15.aprīlim Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu.

5. Gadījumos, kad kaļķojamo materiālu — vismaz 50 tonnas — darbu izpildītājam piegādā pa dzelzceļu, iespējama kaļķojamā materiāla iegādes vienreizēja avansēšana. Lauku atbalsta dienestam iesniedzams nepieciešamā avansa pamatojums un apmērs.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa

 

 

Pielikums
nolikumam Nr.1

 

 

2.pielikums

Nolikums Nr. 2
Lopkopības attīstība

Vispārīgie jautājumi

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt lopkopības attīstību.

2. Noteikt, ka subsīdijas ir tiesīga saņemt:

2.1. persona, kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju par notikumiem dzīvnieku ganāmpulkā valsts SIA “Valsts Ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā” (turpmāk – VCIDAC) normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

2.2. persona, kura ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997. gada rīkojumu Nr. 348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo klasifikāciju”;

2.3. šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas uz subsīdijām var pretendēt, ja to atbilstība ir izvērtēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. (Neattiecas uz apakšprogrammām “Ciltsdarba dokumentācijas izstrādāšanai, izdošanai, aprobācijai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā” un “Vaislas materiāla iegādei ārvalstīs”.)

 

 

I. Piensaimniecības attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt slaucamo govju ganāmpulku īpašniekus, kuru ganāmpulks atrodas pārraudzībā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kuri nodarbojas ar piena ražošanu, sekmējot augstražīgu ganāmpulku veidošanu, konkurētspējīgas un kvalitatīvas piena produkcijas ražošanu.

2. Piensaimniecības attīstībai piešķirti Ls 4 330 tūkst.

3. Šīs sadaļas mērķa realizācijai tiek piešķirtas subsīdijas akreditētas piena kvalitātes izmeklēšanas laboratorijas izveidošanai Ls 170 tūkst. apmērā no šīs sadaļas 2.punktā minētās summas.

4. Subsīdijas tiek piešķirtas govju ganāmpulka īpašniekam, aprēķinot Ls 5 mēnesī par katru pārraudzībā esošu govi, kura aprēķina mēnesī atradusies ganāmpulkā ne mazāk par 16 dienām un kurai pēdējā pusgada laikā ir reģistrēti pārraudzības kontroles dati (neattiecas uz pirmpieni), ja:

4.1. uz 2001.gada 1.oktobri ganāmpulkā ir bijušas ne mazāk kā septiņas slaucamas govis;

4.2. uz 2001.gada 1.oktobri ganāmpulka izslaukums uz vidējo gada govi pārraudzībā nav mazāks par 3500 kg.

5. Subsīdijas Ls 100 apmērā tiek piešķirtas vienu reizi gadā govju ganāmpulka īpašniekam par katru no 600 valstī labākajām ģenētiski augstvērtīgajām govīm pēc pārraudzības gada slēgšanas, ja:

5.1. ganāmpulka govīm aprēķinātais selekcijas indekss atbilstoši Zemkopības ministrijas 1999.gada 21.decembra instrukcijai Nr.10 “Par piena šķirņu govju ciltsvērtības noteikšanu” pārsniedz 120;

5.2. attiecīgā ganāmpulka govs ir ierakstītas Valsts ciltsgrāmatā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

5.3. ganāmpulks atbilst šīs sadaļas 4.1., 4.2.apakšpunkta prasībām.

6. Subsīdijas Ls 50 apmērā tiek piešķirtas vienu reizi gadā govju ganāmpulka īpašniekam par katru izzūdošo šķirņu genofonda govi vai apsēklotu teli, kura pēc pārraudzības gada slēgšanas atbilst 2000.gada 10.novembra Ģenētisko resursu saglabāšanas programmas noteiktajām prasībām.

7. Subsīdijas Ls 40 apmērā tiek piešķirtas vienu reizi gadā govju ganāmpulka īpašniekam par katru pārbaudes buļļu meitu (pirmpieni) pēc pirmās laktācijas slēgšanas, ja:

7.1. ganāmpulkā tiek veikta plānota jaunbuļļu pārbaude saskaņā ar noslēgto līgumu starp saimniecību un ciltslietu un mākslīgās apsēklošanas staciju;

7.2. pārbaudes buļļa meitai (pirmpienei) ir veikta imunoģenētiskā pārbaude, ko apliecina imunoģenētiskā testa rezultāts;

7.3. pārbaudes buļļa meitu (pirmpieni) ir lineāri novērtējis sertificēts dzīvnieku vērtēšanas eksperts.

8. Subsīdijas par šīs sadaļas 4. un 7.punktā minētajām govīm Lauku atbalsta dienests aprēķina un maksā katru ceturksni, sākot no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 31.decembrim.

9. Subsīdijas par šīs sadaļas 5. un 6.punktā minētajām govīm Lauku atbalsta dienests aprēķina un maksā pēc pārraudzības gada noslēguma 2002.gada 1.oktobrī.

10. Pretendējot uz subsīdijām, ganāmpulka īpašnieks iesniedz pieteikumu pēc formas Nr.2.1.1. līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

11. Informāciju par subsidējamām govīm līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

12. VCIDAC precizē visos ganāmpulkos govju skaitu un izslaukumu uz vidējo gada govi pārraudzībā pēc stāvokļa uz 2002.gada 1.jūliju:

12.1. pārbaudot ganāmpulka atbilstību šī nolikuma 4.punkta prasībām;

12.2. papildinot sarakstus ar ganāmpulkiem, kuri atbilst izvirzītajām prasībām, kā arī izslēdzot no sarakstiem neatbilstošos ganāmpulkus.

13. Ģenētiski augstvērtīgās govis, kurām aprēķināts selekcijas indekss, pēc VCIDAC sagatavota ganāmpulka saraksta izvērtē SIA “Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība”, kuras atbilstības kritēriji ir izvērtēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā (turpmāk - šķirnes organizācija), pārbaudot to atbilstību šī nolikuma 5.punkta prasībām, un aktu par subsidējamajiem dzīvniekiem iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

14. Izzūdošo šķirņu genofonda govis pēc VCIDAC sagatavota ganāmpulka saraksta izvērtē šķirnes organizācija, pārbaudot to atbilstību šī nolikuma 6.punkta prasībām, un aktu par subsidējamajiem dzīvniekiem iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

15. Šķirnes organizācijas lineāri novērtēto pārbaudes buļļu meitu sarakstu un imunoģenētiskās laboratorijas slēdzienu par izcelšanās pārbaudes rezultātiem (imunoģenētiskā testa rezultāts) līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 25.datumam iesniedz VCIDAC saraksta sagatavošanai un iesniegšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei.

16. Šīs sadaļas 3.punktā minētā pasākuma izpildei Lauku atbalsta dienests rīko konkursu saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. konkursa priekšmets ir akreditētas piena kvalitātes izmeklēšanas laboratorijas izveidošana ar labākajiem konstruktīvajiem un tehnoloģiskajiem raksturlielumiem (izmantojot Latvijas — Dānijas kopprojekta iespējas), lai sniegtu pakalpojumus piena kvalitātes rādītāju noteikšanā;

16.2. pretendents var būt juridiska persona, kura saskaņā ar saviem statūtiem nodarbojas vai nodarbosies ar piena kvalitātes izmeklēšanu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

16.3. pretendentam ir noslēgtas vienošanās ar piena pārstrādes uzņēmumiem par koppiena kvalitātes rādītāju noteikšanu;

16.4. pretendentam ir līguma izpildei nepieciešamā tehniskā kompetence, iekārtas (vismaz daļa no nepieciešamā tehniskā nodrošinājuma) un citas materiālās iespējas (finansu resursi — finansiālās līdzdalības raksturojums);

16.5. pretendenta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) pamatkapitāla daļas pieder piena ražotājiem vai valsts, piena ražotāju, šķirnes dzīvnieku audzētāju, piena pārstrādātāju veidotām organizācijām;

16.6. pretendentam ir uzņēmuma darbības projekts vai biznesa plāns, kurā atspoguļo pašreizējo darbību, plānotos pasākumus (nepieciešamo rekonstrukciju vai remontu, laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādi) un sasniedzamos rezultātus;

16.7. pretendentu atbalsta nozares pašpārvaldes organizācijas (lauksaimniecības produkcijas ražotāju vai pārstrādātāju asociācijas);

16.8. laboratorijas izveidošanu var veikt Zemkopības ministrijas norādītajā vietā — Rīgas rajona Stopiņu pagasta Ulbrokā, Institūta ielā 1 — vai pretendenta piedāvātā vietā, ja darbu izpilde ir veicama pretendenta īpašumā un nav saistīta ar īpašuma iegādi vai nomu.

17. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar 3.punktā minētā pasākuma izpildītāju (konkursa uzvarētāju). Izdevumi, kas rodas Lauku atbalsta dienestam konkursa rīkošanas laikā, apmaksājami no šim pasākumam paredzētajiem līdzekļiem.

II. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

2. Dzīvnieku un ganāmpulku reģistra uzturēšanai paredzēts piešķirt Ls 305 000, t.sk. PVN:

2.1. liellopu reģistra uzturēšanai — Ls 245 400;

2.1.1. centrālā reģistra uzturēšanai — Ls 180 000;

2.1.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos — Ls 65 400;

2.2. aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra uzturēšanai — Ls 59 600;

2.2.1. centrālā reģistra uzturēšanai — Ls 20 000;

2.2.2. datu bāzu atjaunošanai reģionos — Ls 39 600.

3. Subsīdijas tiek maksātas VCIDAC:

3.1. par katru liellopu reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai — Ls 0,05 mēnesī;

3.2. par katru aitu, kazu, zirgu un cūku reģistra datu bāzē esošu dzīvnieku informācijas uzturēšanai un atjaunošanai — Ls 0,022 mēnesī;

3.3. ciltsdokumentācijas, dokumentācijas izdošanai, datortehnikas iegādei reģionos saskaņā ar norēķinu dokumentiem.

4. Subsīdiju saņemšanai VCIDAC:

4.1. slēdz līgumu ar Lauku atbalsta dienestu par darbu izpildi;

4.2. līdz katra nākamā mēneša 10. datumam iesniedz atskaiti par paveikto darbu Lauku atbalsta dienestā.

5. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz iesniegto atskaiti, subsīdijas VCIDAC izmaksā vienu reizi mēnesī.

 

 

III. Pārraudzības programmas izpilde piensaimniecībā

1. Subsīdiju mērķis ir govju un kazu pārraudzības programmas nodrošināšana.

2. Pārraudzības programmas izpildei piensaimniecībā piešķirti Ls 400 000, t.sk. PVN.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. VCIDAC par pārraudzības informācijas ievadīšanu datorprogrammās, tās analīzi visiem pārraudzībā reģistrētajiem govju un kazu ganāmpulkiem un regulāru informācijas piegādi ganāmpulku īpašniekiem atbilstoši pārraudzības normatīvo aktu prasībām;

3.2. a/s “Kurzemes CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, a/s “Siguldas CMAS” piena pārraudzības laboratorijai, a/s “Latgales CMAS” piena pārraudzības laboratorijai (turpmāk — laboratorijas) par pārraudzības analīžu veikšanu govju un kazu pienam un datu pirmapstrādi.

4. Pārraudzības programmas nodrošināšanai tiek maksāti Ls 0,49 mēnesī par vienu pārraudzībā esošu govi vai kazu, tajā skaitā:

4.1. pārraudzības informācijas datu apstrādei, datu apmaiņas nodrošināšanai un arhivēšanai — Ls 0,17 mēnesī;

4.2. piena analīžu veikšanai un datu pirmapstrādei, ievadīšanai un nosūtīšanai datu apstrādei — Ls 0,32 mēnesī.

5. Par veiktajiem darbiem VCIDAC un laboratorijas, kuras informāciju saskaņojušas ar VCIDAC, līdz katra mēneša 10.datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc formas Nr.2.3.1.

6. Subsīdijas tiek maksātas katru mēnesi VCIDAC un laboratorijām, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.

7. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC un laboratorijām par iepriekšminēto darbu izpildi.

 

 

IV. Piena ražotāju reģistra uzturēšana

1. Subsīdiju mērķis ir izstrādāt informācijas sistēmu par pārstrādei iepirkto govs pienu, veicinot piena ražotāju saimniecību attīstību.

2. Subsīdijas Ls 20 000 apmērā, t.sk. PVN, tiek piešķirtas piena ražotāju reģistra programmas darbības nodrošināšanai — informācijas ieguvei un analīzei par piena ražošanas apritē iesaistītajiem uzņēmumiem un piena ražotājiem.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas VCIDAC:

3.1. par katru iepirktā piena tonnu piena ražotāju reģistra informācijas datu bāzes uzturēšanai (informācijas datu ieguvei, apstrādei, arhivēšanai, atskaišu sagatavošanai un nosūtīšanai) — Ls 0,005 mēnesī;

3.2. samaksai par tehnisko nodrošinājumu (programmām, datortehniku un veidlapām), pamatojoties uz samaksu apliecinošiem dokumentiem.

4. Par veiktajiem darbiem VCIDAC līdz katra nākamā ceturkšņa 10. datumam iesniedz pieteikumu subsīdiju saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pēc formas Nr.2.4.1.

5. Subsīdijas tiek maksātas katru ceturksni VCIDAC, pamatojoties uz iesniegto pieteikumu.

6. Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar VCIDAC par iepriekšminēto darbu izpildi.

 

V. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt pašražotās kvalitatīvās liellopu gaļas īpatsvaru tirgū un veicināt liellopu gaļas ražošanas kā patstāvīgas nozares attīstību.

2. Kvalitatīvas liellopu gaļas ražošanas attīstībai paredzēts piešķirt Ls 800 000, tajā skaitā:

2.1. par gaļas šķirņu liellopu pārraudzības un vērtēšanas sistēmas ieviešanu — Ls 15 000;

2.2. par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm — Ls 80 000;

2.3. par gaļai realizētiem jaunlopiem līdz 36 mēnešu vecumam — Ls 705 000.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. VCIDAC par pārraudzības un vērtēšanas programmatūras izstrādāšanu, testēšanu un sasaisti ar dzīvnieku un ganāmpulku reģistru gaļas šķirņu liellopiem — Ls 6000, t.sk. PVN;

3.2. Latvijas gaļas liellopu audzētāju asociācijai (turpmāk — LGLA) par tehnisko aprīkojumu (datortehnika, skeners gaļas kvalitātes vērtēšanai dzīviem dzīvniekiem) gaļas liellopu pārraudzības un vērtēšanas programmas realizācijai — Ls 9000, t.sk. PVN;

3.3. Ganāmpulku īpašniekiem:

3.3.1. par iegūtu teļu no specializētās gaļas šķirnes zīdītājgovs – Ls 80 (specializēto gaļas šķirņu liellopiem pieskaita dzīvniekus ar vismaz III pakāpes šķirnību, kā arī divu specializēto gaļas šķirņu krustojumus);

3.3.2. par iegūtu teļu no citu šķirņu zīdītājgovs – Ls 50 (citu šķirņu zīdītājgovīm pieskaita govis, kuras tiek turētas kopā ar dzimušajiem teļiem un kuras netiek slauktas piena iegūšanai);

3.3.3. par gaļai realizētiem ekstra un pirmās klases vai kategorijas jaunlopiem, kuri atrodas pretendenta ganāmpulkā ne mazāk kā sešus mēnešus un kuru dzīvmasa ir virs 400 kg:

3.3.3.1. specializēto gaļas šķirņu jaunlopiem — Ls 130 (izņemot telēm);

3.3.3.2.krustojumu jaunlopiem ar specializētajām gaļas šķirnēm — Ls 90 (krustojuma dzīvniekiem pieskaita I un II pakāpes gaļas šķirņu liellopus, kas iegūti, krustojot Latvijā audzēto piena šķirņu govis un specializēto gaļas šķirņu buļļus);

3.3.3.3.pārējiem jaunlopiem, ja ganāmpulkā ir vismaz 20 liellopi — Ls 60.

4. Subsīdijas saņem, ievērojot šādus noteikumus:

4.1. par pārraudzības un vērtēšanas programmatūras izstrādāšanu gaļas šķirņu liellopiem VCIDAC subsīdijas saņem pēc Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta saskaņota darba pieņemšanas — nodošanas akta iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

4.2. par tehnisko aprīkojumu subsīdijas saņem, ja LGLA:

4.2.1. atbilstība šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas statusam, kas ir izvērtēta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

4.2.2. slēdzot līgumu ar Lauku atbalsta dienestu, apņemas nodrošināt iegādātā tehniskā aprīkojuma izmantošanu vismaz trīs gadus gaļas liellopu pārraudzības un vērtēšanas sistēmas nodrošināšanai, neatsavināt un neiznomāt to no šī līguma noslēgšanas dienas;

4.3. par iegūtiem teļiem no tīršķirnes un citu šķirņu zīdītājgovīm, ja tiek veikta pārraudzība saskaņā ar 1996. gada 6. martā Zemkopības ministrijā apstiprinātajiem “Pārraudzības noteikumiem gaļas šķirņu liellopiem”;

4.4. par iegūtiem teļiem no citu šķirņu zīdītājgovīm, ja ganāmpulkā ir vismaz 5 šādas govis vai grūsnas teles (tajā skaitā specializēto gaļas šķirņu govis un teles), kuras ir apsēklotas ar specializēto gaļas šķirņu vaisliniekiem;

4.5. par gaļai realizētiem jaunlopiem, ja tie ir nokauti Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā esošā kautuvē un par to realizāciju ir noformēta Valsts ieņēmumu dienesta izdota preču pavadzīme – rēķins vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā noformēti uzņēmējdarbību reglamentējoši un dzīvnieka realizāciju apliecinoši dokumenti, kuros ir norādīts jaunlopa identifikācijas numurs, realizācijas dzīvmasa un nobarojuma klase.

5. Pretendējot uz subsīdijām par tehnisko aprīkojumu, LGLA iesniedz šādu pieteikumu pēc formas Nr. 2.5.1. un līgumu ar tehniskā aprīkojuma piegādātāju.

6. Pretendējot uz 3.3.1. un 3.3.2. punktā minētajām subsīdijām:

6.1. ganāmpulka īpašnieks iesniedz šādu kopsavilkumu LGLA (līdz 15.03.2002., precizējot to uz 15.06.2002. un 15.09.2001.) pēc formas Nr. 2.5.2;

6.2. LGLA salīdzina iesūtīto informāciju ar VCIDAC datu bāzi, izvērtē informācijas atbilstību nolikumā izvirzītajām prasībām un iesniedz atbilstošo ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu VCIDAC;

6.3. VCIDAC par šīs sadaļas 3.3.1. un 3.3.2. punktā minētajām zīdītājgovīm izdara ierakstus datu bāzē, tā izslēdzot iespēju par šīm govīm saņemt subsīdijas piensaimniecības attīstībai;

6.4. līdz katra nākamā ceturkšņa 1. datumam pieteikumu salīdzināšanai VCIDAC iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei to ganāmpulku un dzīvnieku sarakstu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai par iegūtiem teļiem no zīdītājgovīm;

6.5. ganāmpulka īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1. datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz šādu pieteikumu pēc formas Nr. 2.5.3.

7. Pretendējot uz subsīdijām par gaļai realizētiem jaunlopiem, dzīvnieka īpašnieks līdz katra nākamā ceturkšņa pirmā mēneša 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz šādu pieteikumu pēc formas Nr. 2.5.4., pievienojot pieteikumam saņemtās pavadzīmes kopiju un realizētā dzīvnieka pases kopiju.

8. Pārējo I un II ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu atbilstoši 3.3.3.3. apakšpunkta noteikumiem nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2002. gada 1.janvāri, bet III un IV ceturksnī subsidējamo jaunlopu skaitu nosaka pēc liellopu skaita ganāmpulku reģistrā uz 2002. gada 1. jūliju, ko apliecina VCIDAC sagatavotais un Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniegtais atbilstošo ganāmpulku saraksts.

 

VI. Cūkkopības nozares attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir stabilizēt cūkkopības nozari, palielināt ražošanas efektivitāti un nacionālās ciltsdarba programmas ietvaros uzlabot cūku populācijas genofondu.

2. Cūkkopības nozares attīstībai tiek piešķirti Ls 750 000;

2.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas veikšanai — Ls 450 000;

2.2. par sivēnmātēm cūkgaļu ražojošā saimniecībā augstražīga cūku ganāmpulka veidošanai — Ls 290 000;

2.3. šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijām — pārraudzības datu izdošanai, pārraudzības darbā izmantojamās datortehnikas atjaunošanai un iegādei, pamatojoties uz samaksu apliecinošiem dokumentiem — Ls 10000, t.sk. PVN.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. ciltsdarba un pārraudzības programmas realizācijai 1 reizi ceturksnī:

3.1.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, ja saimniecība ir ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu un strādā saskaņā ar “Latvijā audzēto cūku selekcijas programmu 2000.gadam un tuvākai perspektīvai līdz 2005.gadam” — par katru atnesušos 2V(vecvecāku) vai 3V(vecvecvecāku) pārraudzībā esošu sivēnmāti, kurai ģenētiskais indekss ir 105 un vairāk, subsidējot ne vairāk kā 70% no sivēnmātēm katrā ganāmpulkā, — Ls 14,00 mēnesī par katru sivēnmāti;

3.1.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašniekam, mākslīgās apsēklošanas stacijai un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijai par sertificētu vaislas kuili, kura bioproduktu izmanto sivēnmāšu mākslīgai apsēklošanai, — Ls 15,00 mēnesī par katru kuili.

3.2. cūkgaļu ražojošas saimniecības īpašniekam par sivēnmāti ar produktivitāti 20 un vairāk atšķirti sivēni gadā — 5 Ls mēnesī, ja:

3.2.1. saimniecība sniedz ikmēneša informāciju VCIDAC par cūku kustību ganāmpulkā;

3.2.2. veic datorizētu pārraudzību normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

3.2.3. ganāmpulkā ir vismaz 10 pamatsivēnmātes.

4. Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai:

4.1. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, kura saimniecība atbilst 3.1.1. punkta prasībām, līdz katra nākamā mēneša 1.datumam iesniedz pieteikumu un šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas sagatavoto sivēnmāšu vērtējumu katrā ganāmpulkā LAD reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pēc formas 2.6.1.;

4.2. šķirnes cūku audzēšanas saimniecības īpašnieks, mākslīgās apsēklošanas stacija vai šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija, kas atbilst punkta 3.1.2. prasībām, līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam iesniedz LAD reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu par iepriekšējo ceturksni pēc formas 2.6.2.;

4.3.cūkgaļu ražojošas saimniecības īpašnieks, pretendējot uz 3.2. punktā paredzētajām subsīdijām, iesniedz pieteikumu pēc formas 2.6.3. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei;

4.4. VCIDAC līdz katra ceturkšņa 1. datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei un Cūku audzētāju asociācijai sarakstu ar ganāmpulkiem, kuru īpašnieki snieguši ikmēneša informāciju par dzīvnieku kustību, pēc formas 2.6.4.;

4.5. subsīdijas saskaņā ar 3.2. punktu sāk izmaksāt ar 2002. gada 1.augustu;

4.6. ja iesniegto subsīdiju pieteikumu izmaksājamā kopsumma pārsniedz 3.2. apakšprogrammas finansējuma apjomu, tad tiek samazināts izcenojums par sivēnmāti.

 

VII. Zirgkopības nozares attīstība

1. Mērķis — attīstīt ciltsdarbu, mērķtiecīgi izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, saglabājot un uzlabojot esošo genotipu.

2. Uz subsīdijām var pretendēt:

2.1. zirgu ganāmpulka īpašnieks, ja ganāmpulks ir pārraudzībā;

2.2. šķirnes zirgu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja saimniecības ir ieguvušas šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu normatīvajos aktos noteiktā kārtībā.

3. Zirgkopības nozarei tiek piešķirti Ls 120 000, tai skaitā:

3.1.ganāmpulku selekcijai — Ls 87 500,

3.2. jaunzirgu darba spēju novērtēšanai un starptautiskās klases sporta zirgiem — Ls 25 050,

3.3.pārraudzības programmas izpildei zirgu ganāmpulkos — Ls 7450.

4. Subsīdijas tiek maksātas:

4.1. ganāmpulka selekcijai:

4.1.1. par katru sertificētu vaislinieku — Ls 35 mēnesī;

4.1.2. par katru iegūtu kumeļu atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai — vienreizējs maksājums Ls 120;

4.1.3. par katru mākslīgi apsēklotu ķēvi, kurai atzīta grūsnība — vienreizējs maksājums Ls 100;

4.1.4. par katru grūsnu ķēvi, kura lecināta ar ērzeli, iepirktu par valsts subsīdijām, vai ar vienu no 20 visaugstāk novērtētajiem ērzeļiem, kuri novērtēti atbilstoši Latvijas zirgu ciltsdarba programmai — vienreizējs maksājums Ls 100.

4.2. par darba spēju pārbaudi jaunzirgam pirmo reizi dzīves laikā — vienreizējs maksājums Ls 50;

4.3. par rezultatīvi startējušu starptautiskas klases* sporta zirgu, kas pārvarējis augstumu 140 cm un 150 cm konkūrā un startējis vidējās un lielās balvas iejādē — Ls 60 mēnesī;

4.4.sporta zirgiem pirmajā pusgadā subsīdijas izmaksā pēc iepriekšējā gada otrā pusgada sacensību rezultātiem, otrajā pusgadā — pamatojoties uz sporta zirgu sacensību kārtējā gada rezultātiem pirmajā pusgadā;

4.5. Latvijas zirgaudzētāju biedrībai (turpmāk-LZB) pārraudzības programmas izpildei (datu pirmapstrāde, ievade datorā, selekcijas indeksa noteikšana) par katru pārraudzībā esošu zirgu — 0,22 Ls mēnesī, t.sk. PVN ;

4.6. Latvijas zirgaudzētāju biedrība līdz katra ceturkšņa 1. datumam iesniedz Lauku atbalsta dienestam sarakstu ar 20 visaugstāk novērtētajiem ērzeļiem.

5.Pretendentu pieteikšanās kārtība subsīdiju saņemšanai:

5.1. subsīdiju pretendents katru ceturksni Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz šādus pieteikumus:

5.1.1. pretendējot uz punktā 4.1.1. paredzētajām subsīdijām par sertificētiem vaisliniekiem — formu 2.7.1.;

5.1.2. pretendējot uz punktā 4.1.2. paredzētajām subsīdijām par iegūtiem kumeļiem atbilstoši ciltsdarba programmai — formu 2.7.2.;

5.1.3. pretendējot uz punktā 4.1.4. un 4.1.3. paredzētajām subsīdijām — formu 2.7.3.;

5.1.4. uz subsīdijām par grūsnām ķēvēm, kuras lecinātas ar ērzeļiem, kas iepirkti par valsts subsīdijām, vai ar 20 visaugstāk novērtētajiem ērzeļiem, īpašnieks iesniedz lecināšanas apliecības 2. eksemplāru;

5.1.5. īpašnieks, kuram pieder ērzelis, kas iepirkts par valsts subsīdijām, vai ērzelis, kurš ietilpst 20 visaugstāk novērtēto ērzeļu sarakstā, nevar pretendēt uz 4.1.4. punktā paredzētajām subsīdijām, ja īpašniekam piederošā ķēve ir aplecināta ar kādu no iepriekš minētajiem ērzeļiem;

5.1.6. pretendējot uz 4.3. punktā paredzētajām subsīdijām par starptautiskās klases sporta zirgiem — formu 2.7.4.;

5.1.7. pretendējot uz punktā 4.2. paredzētajām subsīdijām par pārbaudītiem jaunzirgiem — formu 2.7.5.;

5.2. LZB līdz katra mēneša 10.datumam Lauku atbalsta dienestā iesniedz kopsavilkumu subsīdiju saņemšanai — formu 2.7.6.

* Piezīme:

Par starptautiskas klases sacensībām tiek uzskatītas Starptautiskās šķēršļu pārvarēšanas (konkūra) sacensības (CSI), Starptautiskās oficiālās šķēršļu pārvarēšanas (konkūra) sacensības (CSIO), Starptautiskās iejādes sacensības (CDI), Starptautiskās oficiālās iejādes sacensības (CDIO)

 

VIII. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstība

1. Subsīdiju mērķis — veicināt ciltsdarba programmu realizēšanu aitkopības un kazkopības nozarēs, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus, lai veicinātu kvalitatīvu ganāmpulku izveidošanu un uzlabotu dzīvnieku produktivitāti.

2. Aitkopības un kazkopības nozaru attīstībai piešķirti Ls 70 tūkst., t.sk.:

2.1. aitkopības nozarei — Ls 50 tūkst.;

2.2. kazkopības nozarei — Ls 20 tūkst.

3. Uz subsīdijām var pretendēt:

3.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.1.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;

3.1.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā uz katra mēneša pirmo datumu nav mazāks par 30;

3.1.3. īpašnieks iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz katra ceturkšņa pēdējā mēneša 15.datumam Latvijas Aitu audzētāju asociācijai (turpmāk — LAAA), kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase;

3.2. aitu gaļas ražošanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.2.1. saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC par ganāmpulka reģistru;

3.2.2. aitu māšu skaits ganāmpulkā uz 1.jūliju nav mazāks par 50;

3.2.3. īpašnieks iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.jūlijam LAAA, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs;

3.3. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašnieks, ja:

3.3.1. saimniecība ieguvusi šķirnes dzīvnieku audzēšanas saimniecības statusu;

3.3.2. kazu māšu skaits ganāmpulkā uz 1.jūliju nav mazāks par 10;

3.3.3 īpašnieks iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.jūlijam Latvijas Kazu audzētāju apvienībai (turpmāk — LKAA), kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs un novērtējuma klase;

3.4. kazu piena ražošanas saimniecības īpašniekam, ja:

3.4.1. saimniecības īpašnieks sniedz informāciju VCIDAC par ganāmpulka reģistru;

3.4.2. tiek veikta pārraudzība un rezultāti ir apkopoti LKAA datu bāzē;

3.4.3. kazu māšu skaits ganāmpulkā uz 1.jūliju nav mazāks par 10;

3.4.4. īpašnieks iesniedzis pārrauga apstiprinātu sarakstu līdz 15.jūlijam LKAA, kurā norādīts subsidējamā dzīvnieka identitātes numurs.

4. LAAA un LKAA salīdzina saimniecību iesūtīto informāciju ar VCIDAC datu bāzi, izvērtē informācijas atbilstību nolikuma prasībām un iesniedz sarakstus VCIDAC informācijas ievadīšanai datu bāzē.

5. VCIDAC līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē ganāmpulku sarakstus, norādot dzīvnieku skaitu, kuri atbilst subsīdiju saņemšanai.

6. Subsīdijas tiek maksātas:

6.1. šķirnes aitu audzēšanas saimniecības īpašniekam 1 reizi ceturksnī par sertificētu vaislas teķi, E un I klases vaislas aitu māti — Ls 5 mēnesī, ja līdz katra nākamā ceturkšņa 1.datumam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts pieteikums pēc formas 2.8.1.;

6.2. aitu gaļas ražošanas saimniecības īpašniekam par lecināšanai izmantotu teķi un aitu māti — Ls 8 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts pieteikums pēc formas 2.8.2.;

6.3. šķirnes kazu audzēšanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi un vaislas kazu māti — Ls 40 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts pieteikums pēc formas 2.8.3.;

6.4. kazu piena ražošanas saimniecības īpašniekam par sertificētu vaislas āzi — Ls 40 gadā un kazu māti — Ls 15 gadā, ja līdz 1.augustam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē tiek iesniegts pieteikums pēc formas 2.8.4.

 

IX. Vaislas materiāla iegāde ārvalstīs

1. Mērķis — vaislas materiāla izmantošana dzīvnieku genofonda uzlabošanā, dažādības uzturēšanā, lai sekmētu dzīvnieku produktīvo un reproduktīvo īpašību uzlabošanu.

2. Piešķirtais subsīdiju apjoms — Ls 228 000.

3. Subsīdijas tiek maksātas par vaislas materiāla, t.i., dzīvnieku, putnu un to pavairojamo materiālu (bioproduktu, olšūnu, embriju, olu) iegādi ārvalstīs.

4. Pretendentus subsīdiju saņemšanai, izvērtējot iesniegtos dokumentus, nosaka attiecīgās dzīvnieku sugas šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācija.

5. Subsīdiju apjoms starp nozarēm tiek sadalīts attiecīgo šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju kopējā sēdē. Sēdes lēmums tiek atspoguļots protokolā, kuru saskaņo ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktori un iesniedz Lauku atbalsta dienestam.

6. Uz subsīdijām par bioprodukta iegādi var pretendēt tikai mākslīgās apsēklošanas stacijas, kuras izvērtētas un ieguvušas atbilstības statusu Ministru kabineta noteiktā kārtībā.

7. Pretendentiem subsīdiju saņemšanai līdz 2002. gada 1.martam jāiesniedz pieteikums attiecīgajā šķirnes dzīvnieku audzēšanas organizācijā, kuram pievieno:

7.1. iepirkto dzīvnieku izmantošanas, pavairošanas un realizācijas programmu;

7.2. pieteikumu ar iepērkamo dzīvnieku:

7.2.1. sugu;

7.2.2. šķirni;

7.2.3. skaitu;

7.2.4. cenu;

7.2.5. valsti, no kuras paredzēts iepirkt;

7.2.6. sertificētās personas sertifikāta kopiju, kas dzīvniekus piegādās.

8. Atbalstāmo pasākumu finansēšanas kārtība:

8.1. subsīdijas par vaislas materiāla iegādi tiek maksātas 50 procentu apmērā no to vērtības, neieskaitot apdrošināšanas, transporta un taras izdevumus, pēc muitas kravas deklarācijas un pavadzīmes iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

8.2. līgumā var paredzēt avansa maksājumu, bet ne vairāk kā 50 procentu apmērā no kopējās subsīdiju summas.

9. Lai pretendents varētu saņemt subsīdijas, tiek slēgts trīspusējs līgums ar Lauku atbalsta dienestu, attiecīgās šķirnes dzīvnieku audzētāju organizāciju un subsīdiju pretendentu par vaislas materiāla turpmāko izmantošanu. Līgumā jāiestrādā:

9.1. vaislas materiāla izmantošanas noteikumi;

9.2. kontroles funkcijas un atbildība par līguma nosacījumu ievērošanu vai neievērošanu;

9.3. subsīdiju saņemšanas noteikumi.

10. Saimniecībai pēc šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas pieprasījuma jāpiegādā eksponāti Latvijas lauksaimniecības izstādēm.

11. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja darījumi tiek veikti laika posmā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2002.gada 1.decembrim.

12. Persona, kas pretendē uz subsīdijām šajā nolikumā, nevar pretendēt uz SAPARD programmas finansējumu vaislas materiāla importam.

 

 

X. Ciltsdarba dokumentu izstrādāšana, izdošana, aprobācija un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšana Latvijā

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt valstī nepieciešamo ciltsdarba dokumentu izstrādi, ieviešanu un izdošanu, Valsts ciltsgrāmatas kārtošanu visām dzīvnieku sugām, kā arī starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanu Latvijā.

2. Ciltsdarba dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, ieviešanai un starptautiskas nozīmes dzīvnieku audzēšanas pasākumu organizēšanai Latvijā piešķirti Ls 30 000.

3. Uz subsīdijām var pretendēt šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijas, dzīvnieku audzētāju pašpārvaldes organizācijas un lauksaimniecības mācību, konsultāciju un zinātniskās iestādes.

4. Pretendenti līdz 2002. gada 15. martam iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentā izvērtēšanai detalizētu darbības un finansēšanas pasākumu programmu, kas atbilst šīs sadaļas mērķim.

5. Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departaments līdz 2002. gada 1. maijam organizē iesniegto programmu izvērtēšanu, sagatavo kopsavilkumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

6. Nepieciešamības gadījumā darba realizācijas gaitā var veikt grozījumus darbības un finansēšanas pasākumu programmā, saskaņojot tos ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamentu un iesniedzot Lauku atbalsta dienestā.

7. Lauku atbalsta dienests, slēdzot līgumus ar pretendentu, var paredzēt avansa maksājumus.

8. Norēķiniem nepieciešamos dokumentus pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2002. gada 1. decembrim.

9. Lauku atbalsta dienests līdz 2002. gada 31.decembrim izmaksā subsīdijas saskaņā ar noslēgto līgumu un darba nodošanas — pieņemšanas aktu, kuru sastādījis un apstiprinājis darba izpildītājs, pasūtītājs — Zemkopības ministrija — un subsīdiju saņēmējs.

 

 

XI. Lopkopības ražošanas nozares stabilizēšana

Lopkopības nozares stabilizēšanai tiek piešķirts finansējums Ls 400 tūkst. apjomā saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

 

 

3.pielikums

Nolikums Nr.3
Augkopības attīstība

I. Tiešie maksājumi par sējplatību

1. Subsīdiju mērķis ir graudaugu, pākšaugu, eļļas augu, šķiedras linu, kartupeļu (izņemot cietes ražošanai paredzētos) un lauka dārzeņu audzētāju ražošanas ieņēmumu daļēja palielināšana.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 4 630 tūkst.:

2.1. subsīdijas tiek piešķirtas šādu kultūraugu audzēšanai:

Kultūraugs	Ls/ha	Summa Ls tūkst.
Graudaugi, pākšaugi un eļļas augi
(sertificēta sēkla)	15	4 270
Graudaugi, pākšaugi un eļļas augi
(nesertificēta sēkla)	7,50
Šķiedras lini	40	220
Kartupeļi	60	70
Atklāta lauka dārzeņi	60	70

 

2.2. galīgā subsīdija tiek aprēķināta saskaņā ar nolikumā noteikto izcenojumu un pieteiktajām kultūrauga platībām, nepārsniedzot sadaļā paredzētos līdzekļus.

3. Subsīdijas tiek maksātas:

3.1. par faktiski ar sertificētu vai nesertificētu sēklu apsētajām graudaugu, pākšaugu, eļļas augu (rapsis, ripsis, eļļas lini) platībām, kuru kopplatība nav mazāka par 15 ha.

3.2. par faktiski apsētajām šķiedras linu platībām, ja:

3.2.1. sējplatība nav mazāka par 3 ha;

3.2.2. noslēgts līgums ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par tilināto linu stiebriņu realizāciju (izņemot linu pārstrādes uzņēmumus, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu);

3.2.3. realizēto linu stiebriņu ražība nav mazāka par 2,0 t/ha;

3.2.4. linu stiebriņiem ir šāda kvalitāte:

	Stiebriņu kvalitāte	Ls/t
	Nr. 1,0	40
	Nr. 1,25	50
	Nr. 1.50 un augstāka	60

 

3.3. par faktiskajiem kartupeļu stādījumiem, ja:

3.3.1. platība nav mazāka par 3 ha;

3.3.2. izmantots sertificēts sēklas materiāls;

3.3.3. ir preču pavadzīme — rēķins par sēklas materiāla iegādi sēklas kartupeļu pirkšanas gadījumā;

3.3.4 pieteikumā uzrādītajās kartupeļu stādījumu platībās nav iekļautas cietes ražošanai paredzēto kartupeļu stādījumu platības;

3.3.5. pretendents reģistrējies Valsts augu aizsardzības dienestā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

3.4. par faktiski apsētajām un apstādītajām atklāta lauka dārzeņu platībām, ja:

3.4.1. kopplatība nav mazāka par 3 ha;

3.4.2. pamatkultūras — kāpostaugi, burkāni, galda bietes, sīpoli, gurķi — aizņem ne mazāk kā 80% no kopējās dārzeņu platības vienā apritē;

3.4.3. dārzeņu sēklas ir iegādātas Valsts augu aizsardzības dienestā reģistrētā sēklu tirdzniecības uzņēmumā;

3.4.4. pieteikumā ir uzrādītas iepriekšējā gadā audzētās dārzeņu kultūras, platības un ražība (saimniecības, kuras uzsāk atklāta lauka dārzeņu audzēšanu ar 2002.gadu — uzrāda plānotās kultūraugu audzēšanas platības un ražību);

3.4.5. ir asociācijas “Latvijas dārznieks” apsekošanas akts (sākot ar 20.jūniju) par lauka dārzeņu sējumu un stādījumu stāvokli un priekšlikums par subsīdiju piešķiršanas lietderību.

4. Subsīdiju izmaksāšanas kārtība:

4.1. ja ziemāju graudaugu un eļļas augu kopplatība ir vismaz 15 ha, subsīdija tiek izmaksāta 15 Ls/ha apmērā martā — aprīlī;

4.2. galīgā un precizētā subsīdija par 3.1.,3.3. apakšpunktā minētajiem kultūraugiem tiek izmaksāta pēc 1.jūlija;

4.3. par šķiedras liniem subsīdija tiek izmaksāta avansa maksājuma veidā 40 Ls/ha jūnijā — jūlijā;

4.4. galīgā un precizētā subsīdijas daļa par šķiedras liniem tiek izmaksāta pēc to realizācijas linu pārstrādes uzņēmumam decembrī;

4.5. par atklāta lauka dārzeņiem subsīdija tiek izmaksāta augustā — septembrī.

5. Subsīdiju pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz:

5.1. līdz 1.jūnijam:

5.1.1. zemes robežu plāna kopiju un lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības;

5.1.2. sēklas sertifikāta kopiju (bioloģiskās saimniecības iesniedz institūcijas “Vides kvalitāte” izsniegtu sertifikāta kopiju);

5.1.3. zemes īpašumu, lietošanas tiesības vai nomu apliecinošu dokumentu kopijas (ja zemes nomas līgumu skaits ir vairāk nekā 5 — zemes nomas līgumu kopsavilkumu);

5.1.4. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

5.1.5.ganāmpulka reģistrācijas kartītes kopiju;

5.2. pieteikumu saskaņā ar 1.pielikumu šādos termiņos:

5.2.1. par ziemāju graudaugiem un eļļas augiem, ja to kopplatība ir vismaz 15 ha — līdz 01.03.2002.;

5.2.2. par graudaugiem, pākšaugiem un eļļas augiem galīgās un precizētās subsīdijas saņemšanai — līdz 01.06.2002.;

5.2.3. par šķiedras linu sējplatību avansa maksājuma saņemšanai — līdz 01.06.2002.;

5.2.4. par kartupeļu stādījumu platībām — līdz 01.06.2002.;

5.2.5. par griķu sējplatību — līdz 15.06.2002.;

5.3. pieteikumu par pārdotajiem tilinātajiem linu stiebriņiem galīgās un precizētās subsīdijas saņemšanai saskaņā ar 2.pielikumu — līdz 15.11.2002.;

5.4. pieteikumu par atklāta lauka dārzeņu platībām saskaņā ar 3.pielikumu — līdz 01.06.2002.;

5.5. šādus dokumentus:

5.5.1. par šķiedras liniem:

5.5.1.1. līguma kopiju ar linu pirmapstrādes uzņēmumu par linu piegādi — līdz 01.06.2002.;

5.5.1.2. preču pavadzīmju — rēķinu kopijas par pārdotiem linu stiebriņiem — līdz 15.11.2002;

5.5.1.3. nodošanas — pieņemšanas aktu, kuru paraksta uzņēmuma vadītājs, iesniedz tie linu pirmapstrādes uzņēmumi, kuri nodarbojas ar linu audzēšanu — līdz 15.11.2002;

5.5.2. par kartupeļiem — līdz 01.06.2002. :

5.5.2.1. sēklas sertifikāta kopiju un preču pavadzīmes — rēķina kopiju;

5.5.2.2. deklarāciju, kurā norādīta informācija par sēklas kartupeļu realizāciju, ja subsīdiju pretendents ir sēklas kartupeļu audzētājs

5.5.2.3. Valsts augu aizsardzības dienesta izdotu reģistrācijas apliecības kopiju;

5.5.2.4. Kartupeļu audzētāju un pārstrādātāju savienība (KAPS), kas piedalās subsīdiju pieteikumu izvērtēšanā, nepieciešamības gadījumā — arī platību apsekošanā sniedz priekšlikumus LAD par subsīdiju piešķiršanas lietderību — līdz 15.07.2002.;

5.5.3. par atklāta lauka dārzeņiem:

5.5.3.1. dārzeņu realizācijas kopsavilkumu par 2001.gadu — līdz 01.06.2002.;

5.5.3.2. dārzeņu sēklu iegādes preču pavadzīmju — rēķinu kopijas — līdz 01.06.2002.;

5.5.3.3. asociācijas “Latvijas dārznieks” lauka dārzeņu sējumu un stādījumu apsekošanas aktu (pamatojoties uz subsīdiju pretendenta iesniegto pieteikuma veidlapu) par to stāvokli un priekšlikumu par subsīdiju piešķiršanas lietderību — līdz 15.07.2002.

6. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

6.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

6.2. tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.3. ir ievērojusi sēklu minimālo izsējas un stādāmā materiāla izlietojuma normu saskaņā ar šī nolikuma 4.pielikumu;

6.4. īpašumā esošais uzņēmums nav izsludināts par maksātnespējīgu.

7. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

8. Lai 2002.gadā varētu pretendēt uz subsīdijām par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējplatībām, līdz 01.10.2001. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei ir iesniegta deklarācija par 2001.gadā iegūto ražu.

9. Lai 2003.gadā varētu pretendēt uz subsīdijām par graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējplatībām, nepieciešams ievērot šādus nosacījumus:

9.1. 2003.gada graudaugu, pākšaugu un eļļas augu sējumos izmantots sertificēts sēklas materiāls; ja izmantotas nesertificētas sēklas, atbalsta aprēķināšanai izmanto koeficientu, kas samazina subsīdijas summu;

9.2. līdz 01.10.2002. Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei ir iesniegta deklarācija par 2002.gadā iegūto ražu saskaņā ar 5.pielikumu.

 

 

II. Siltumnīcu platības

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt siltumnīcu platību racionālu izmantošanu, kompensēt enerģijas sadārdzinājumu siltumnīcu platībās un nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem kultūraugiem.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 180 tūkst. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 180 tūkst., Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām, ja:

3.1. siltumnīcu kopplatība nav mazāka par 0,5 ha;

3.2. siltumnīcu platību izmantošanas laiks nav mazāks par:

3.2.1. 7 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 1.martā;

3.2.2. 5 mēnešiem gadā un kultūraugu audzēšana visā pieteiktajā platībā uzsākta ne vēlāk kā 15.aprīlī.

4. Subsīdiju apmērs vienam pretendentam ir šāds:

Izmantošanas laiks	Audzēšanas	Subsīdiju apmērs
	uzsākšana	par 1 m2
Nav mazāks par 7 mēnešiem	līdz 1.martam	Ls 0,4
Nav mazāks par 5 mēnešiem	līdz 15.aprīlim	Ls 0,2

 

5. Subsīdiju saņemšanai pretendents pirms ražošanas uzsākšanas, bet ne vēlāk kā līdz 1.martam Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei iesniedz :

5.1. pieteikumu saskaņā ar 6.pielikumu;

5.2. lauksaimniecības izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

5.3. ganāmpulka reģistrācijas kartītes kopiju;

5.4. iepriekšējā gada ražošanu raksturojošus rādītājus, veikto pasākumu aprakstu un finansiālo līdzekļu izlietojumu audzēšanas tehnoloģiju pilnveidošanai (saimniecības, kuras uzsāk siltumnīcu platību izmantošanu ar 2002.gadu — uzrāda plānoto kultūraugu audzēšanas platības un ražību);

5.5. asociācijas “Latvijas dārznieks” apsekošanas aktu līdz 15 oktobrim;

5.6. ja audzēšanas laikā notiek izmaiņas, pretendents informē Lauku atbalsta dienestu un izdara precizējumu pieteikumā.

6. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

6.1. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

6.2. tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

6.3. īpašumā esošais uzņēmums nav izsludināts par maksātnespējīgu.

7. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

8. Subsīdijas izmaksā pēc 1.novembra.

 

 

III. Produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošana

1. Subsīdiju mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pieprasījumu pēc Latvijā audzētiem augļiem, ogām un augļaugu stādiem.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 300 tūkst. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 300 tūkst., Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju lielumu.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām par produktīvu ilggadīgo stādījumu ierīkošanu 2002.gadā uz zemes, kura atrodas īpašumā vai pastāvīgā lietošanā, vai platībā, kura tiek nomāta uz laiku, kas nav mazāks par šī nolikuma 10. punktā minēto, un kuras nomas līgums reģistrēts pašvaldībā.

4. Subsīdijas tiek maksātas, ja:

4.1.vienas kultūras intensīva tipa stādījumu platība nav mazāka par 1 ha; tiek summētas kopā:

upeņu un jāņogu platības;

saldo un skābo ķiršu platības;

ābeļu uz maza un vidēja auguma potcelmiem platības;

4.2. dzērveņu, zileņu, krūma melleņu, ērkšķogu stādījumu platība nav mazāka par 0,3 ha;

4.3. ir ievērota intensīvo dārzu audzēšanas tehnoloģija saskaņā ar šī nolikuma 7.pielikumu un šķirnes saskaņā ar šī nolikuma 8.pielikumu;

4.4. aveņu M0 (in vitro audzēts materiāls), zemeņu M0 un ābeļu klona potcelmu stādījumu platība var būt robežās no 0,2 — 0,5 ha;

4.5. aveņu M0, zemeņu M0 ierīkotājam stādāmā materiāla ieguvei ir stādāmā materiāla atbilstību M0 kategorijai apliecinošs dokuments, kuru izsniedz viena no šādām iestādēm:

4.5.1. Latvijas Universitātes Botāniskais dārzs;

4.5.2. akciju sabiedrība “Pūres dārzkopības izmēģinājumu stacija”;

4.5.3. Salaspils Nacionālais botāniskais dārzs;

4.5.4. SIA “Meristēmas”.

4.6. ābeļu klona potcelmu stādījumu ierīkotājam ir potcelmu izcelsmi apliecinošs dokuments;

4.7. importētā stādāmā materiāla audzētājam ir:

4.7.1. aveņu, zemeņu stādāmā materiāla atbilstību M0 kategorijai apliecinošs sertifikāts un muitas deklarācija;

4.7.2. ābeļu klona potcelmu izcelsmi apliecinošs dokuments un muitas deklarācija;

4.8. pretendents, kurš piesakās uz šīs sadaļas 4.4. apakšpunktā minētajām subsīdijām, ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienestā.

5. Subsīdiju apmērs ir šāds:

5.1. ābelēm uz maza auguma potcelma — Ls 1000 par ha, ābelēm uz vidēja auguma potcelma — Ls 600 par ha, ābelēm uz liela auguma potcelma un bumbierēm — Ls 400 par ha, plūmēm uz dažādiem potcelmiem — Ls 400 par ha, saldajiem ķiršiem, skābajiem ķiršiem, avenēm — Ls 600 par ha; upenēm, jāņogām, ērkšķogām, smiltsērkšķiem — Ls 400 par ha; aronijām — Ls 200 par ha; zilenēm, krūmu mellenēm, dzērvenēm — Ls 1500 par ha;

5.2. stādījumiem, kas paredzēti tikai stādu iegūšanai: avenēm (M0) Ls 900 par ha, zemenēm (M0) Ls 600 par ha, ābeļu klona potcelmiem — Ls 1200 par ha.

6. Pēc stādījuma ierīkošanas subsīdiju pretendents uzaicina Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvi un vienojas par apsekošanas laiku.

7. Subsīdiju pretendents stādījumu apsekotājam iesniedz:

7.1. eksplikācijas plānu ar atzīmētiem ierīkotajiem stādījumiem,

7.2. stādījumu shēmu, kurā redzams kopējais stādu skaits, rindu skaits, stādu skaits rindā, attālumi starp rindām un stādiem un šķirņu izvietojums;

7.3. aveņu M0, zemeņu (M0) ierīkotāji — 4.5. un/vai 4.7.1. apakšpunktā minētos dokumentus;

7.4. ābeļu klona potcelmu stādījumu ierīkotāji — 4.6. un/vai 4.7.2. apakšpunktā minētos dokumentus.

8. Augļkopju asociācijas pārstāvis veic apsekošanu dabā un sastāda apsekošanas aktu, ko paraksta Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāvis un subsīdiju pretendents.

9. Pēc stādījuma apsekošanas, bet ne vēlāk kā līdz 15.novembrim, subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai pieteikumu (9.pielikums) ar informāciju par faktiski ierīkotajiem stādījumiem un šīs sadaļas 7. un 8. punktā minētos dokumentus.

10. Subsīdiju pretendents saskaņā ar līgumu apņemas ierīkotos stādījumus 10 gadus (aveņu (M0) 4 gadus, zemeņu (M0) 1 gadu) racionāli kopt un izmantot.

11. 50% no paredzētās subsīdiju summas par 1 ha izmaksā pavasara stādījumiem, kuri ierīkoti un pieteikti līdz 1.jūlijam Lauku atbalsta dienestā.

12. Galīgo subsīdiju aprēķinu par 2002.gada stādījumiem veic Lauku atbalsta dienests pēc 15 novembra.

13. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

13.1. tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju par dzīvnieku kustību Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centrā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā;

13.2. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

13.3. īpašumā esošais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav izsludināts par maksātnespējīgu.

14. Sākot ar 2003.gadu, uz subsīdijām varēs pretendēt personas, kuras ierīkojušas stādījumus ar standarta vai sertificētu stādāmo materiālu.

 

 

IV. Kultūraugu genofonda saglabāšana un izlases sēklas ražošana

1.Subsīdiju mērķis ir saglabāt nacionālo bagātību — kultūraugu ģenētisko resursu kolekcijas (turpmāk — kultūraugu genofonds), paplašināt iespējas selekcijas darba turpināšanai, nodrošināt sēklaudzētājus ar augstas kategorijas sēklām par vietējam tirgum atbilstošām cenām.

2. Subsīdiju summa — Ls 265 tūkst.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt personas, kurām ir valsts nozīmes genofonda kolekcija vai kuras veic izlases sēklas ražošanu. Subsīdijas piešķir par kultūraugu genofonda saglabāšanu un/vai izlases sēklu ražošanu, kuru apjomus ir apstiprinājušas Nacionālās augu šķirņu padomes ekspertu grupas.

4. Subsīdijas tiek piešķirtas saskaņā ar pretendenta Lauku atbalsta dienestā iesniegtu konkrētu darbības programmu 3.punktā noteiktajā jomā. Normatīvus kultūraugu genofonda saglabāšanai un izlases sēklu ražošanai izstrādā Nacionālās augu šķirņu padomes ekspertu grupas un apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktors. Izlases sēklu ražošanas apakšprogrammā iekļaujamas tikai to šķirņu sēklas, kuras ir iekļautas Latvijas augu šķirņu katalogā.

5. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja programma realizēta laika periodā no līguma noslēgšanas dienas līdz 2002.gada 1.decembrim.

6. Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā:

6.1. līdz 2002. gada 1.martam — programmu saskaņā ar 3. un 4. punkta nosacījumiem;

6.2. darbu pieņemšanas aktu par iepriekšējo darba posmu saskaņā ar Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta direktora apstiprinātajiem normatīviem un programmā paredzētajiem termiņiem.

7. Subsīdiju saņemšanas kārtība:

7.1. Paredzot avansa maksājumu, to izmaksā I ceturksnī 50% apmērā no apstiprinātās darbības programmas. Personām, kuras nav PVN maksātājas, subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas kopā ar PVN;

7.2. Lauku atbalsta dienests izmaksā subsīdijas saskaņā ar programmā paredzētajām summām.

7.3. Līgumus ar pretendentiem par programmu izpildi un subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienests, tajā paredzot:

7.3.1. kontroli pār programmā paredzēto pasākumu izpildi 3 gadus pēc valsts subsīdijas saņemšanas;

7.3.2. kultūraugu genofonda ieķīlāšanas un pārdošanas aizliegumu.

8. Par sējumu vai stādījumu postījumiem pretendents 3 darba dienu laikā rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu par notikušo, kā arī par programmas uzdevumu iespējamo neizpildi. Lauku atbalsta dienests izveido komisiju, nepieciešamības gadījumā pieaicinot Zemkopības ministrijas un Nacionālās augu šķirņu padomes ekspertu grupas ekspertus. Komisija veic sējumu vai stādījumu apsekošanu un pieņem lēmumu par subsīdiju turpmāko izmaksāšanu vai izmaksas pārtraukšanu.

9. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst būt izsludināts par maksātnespējīgu.

 

 

V. Par zālāju šķirnes sēklas realizāciju

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt zālāju šķirnes sēklu ražošanu un lietošanu, likvidēt to kultūraugu sēklu deficītu, kuru sēklu iespējams audzēt un realizēt Latvijā.

2. Subsīdiju apjoms — Ls 135 tūkst.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt šķirnes sēklu audzētājs  — persona, kura:

3.1. 2002. gada I pusgadā realizē pašaudzētu sēklu, sākot ar izlases un beidzot ar sertificētām šķirnes sēklām;

3.2. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”.

4. Par vienu realizētu tauriņziežu zālāju, facēliju un pļavas skareņu šķirnes sēklas tonnu subsīdijas ir Ls 600, par vienu realizētu stiebrzāļu zālāju šķirnes sēklas tonnu subsīdijas — Ls 300, par vienu realizētu linu sēklu tonnu subsīdijas — Ls 150.

5. Subsīdijas izmaksā pēc 2002.gada 1. jūlija.

6. Pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei:

6.1. pieteikumu (10.pielikums); piesakot sēklu jaunajā termiņā, iesniedz jaunu pieteikumu; pēdējais pieteikumu iesniegšanas termiņš — 2002.gada 1.jūlijs;

6.2. attiecīgās sēklu partijas sēklu sertifikācijas dokumentu kopijas (uzrādot oriģinālu);

6.3. preču pavadzīmju — rēķinu kopijas (uzrādot oriģinālu) vai fiziskām personām — VID reģistrētas stingrās uzskaites kvītis par pašaudzētām un realizētām šķirnes sēklām.

7. Subsīdija tiek izmaksāta saskaņā ar 4.punktā noteikto izcenojumu un realizēto attiecīgā kultūrauga šķirnes sēklas apjomu, nepārsniedzot sadaļā paredzētos līdzekļus.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

9. Īpašumā esošais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst būt izsludināts par maksātnespējīgu.

 

 

VI. Kartupeļu realizācija cietes ražošanai

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt kvalitatīvu, pārstrādei atbilstošu kartupeļu ražošanu un sekmēt kartupeļu pārstrādes produktu apjoma pieaugumu.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 150 tūkst. Ja pieteiktā subsīdiju summa pārsniedz Ls 150 tūkst., Lauku atbalsta dienests var proporcionāli samazināt subsīdijas lielumu.

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt persona, kura:

3.1. noslēgusi līgumu ar pārstrādes uzņēmumu par kartupeļu realizāciju cietes ražošanai;

3.2. piegādājusi pārstrādes uzņēmumam 2002.gada pavasarī un/vai rudenī šķirnes kartupeļus ar vidējo cietes saturu, ne mazāku par 15,0%;

3.3. ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 13.11.1997.gada rīkojumu Nr.348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.4. iesniegusi zemes robežu plāna kopiju un lauku izvietojuma shēmu, norādot audzējamos kultūraugus un to platības.

4. Pēc kartupeļu realizācijas, bet ne vēlāk kā līdz 1.jūnijam (ja realizē 2002.gada pavasarī) un/vai 5.decembrim (ja realizē 2002.gada rudenī), subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajai lauksaimniecības pārvaldei pieteikumu (11.pielikums).

5. Pieteikumam pievienojama:

5.1. ar pārstrādes uzņēmumu noslēgtā līguma kopija;

5.2. pārstrādes uzņēmuma pieņemšanas kvīšu kopijas par realizētajiem kartupeļiem;

5.3. zemes robežu plāna kopija un lauku izvietojuma shēma, norādot audzējamos kultūraugus un to platības;

5.4. lauksaimniecības izglītību apliecinošs dokuments.

6. Subsīdijas aprēķina pēc pieņemtā kartupeļu daudzuma saskaņā ar pārstrādes uzņēmuma pieņemšanas kvītīm. Ja vidējais cietes saturs ir 15%, tad subsīdiju lielums ir 2 Ls/t. Par katru cietes satura pieauguma 1% subsīdija palielinās par 1 Ls/t.

7. Subsīdijas izmaksā jūlijā un decembrī.

8. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

9. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst būt izsludināts par maksātnespējīgu.

 

 

VII. Tirgus intervences pasākumu nodrošināšana labības un cukura ražošanas nozarē

1. Labības tirgus intervences pasākumu mērķis ir labības tirgus stabilitātes nodrošināšana:

1.1. subsīdiju kopējā summa ir Ls 400 tūkst. Subsīdijas tiek izmaksātas šo līdzekļu ietvaros;

1.2 ja paredzams pieejamo līdzekļu pārtēriņš, izdevumi tiek segti šādā secībā — izdevumi par graudu glabāšanu, pieņemšanu, transportēšanu, eksportu, realizāciju;

1.3. subsīdijas saņem bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra”;

1.4. subsīdijas tiek maksātas:

1.4.1. pieņemšanas, transportēšanas, glabāšanas un tirgus intervences uzkrājumu eksporta izdevumu segšanai par to graudu apjomu, kas iepirkts un glabājas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

1.4.2. par izdevumiem cenu starpības segšanai, kas veidojas, pārdodot tirgus intervences uzkrājumus;

1.5. Lauku atbalsta dienests subsīdijas maksā vienu reizi mēnesī un nodrošina 2002.gada labības tirgus intervences pasākumu uzsākšanu, pamatojoties uz Zemkopības ministrijas 2001.gada 27.decembra rīkojuma Nr. 409 11.punktu;

1.6. bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” katru mēnesi līdz 10. datumam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

1.6.1. atskaiti — pārskatu par labības intervences uzkrājuma iepirkumu (12.pielikums);

1.6.2. maksājumu dokumentu kopijas;

1.6.3. darījumu dokumentu kopijas.

2. Cukura ražošanas nozarē tirgus intervences pasākumu mērķis ir nodrošināt stabilitāti cukura tirgū:

2.1. subsīdiju kopējā summa cukura tirgus intervences pasākumiem ir Ls 100 tūkst.;

2.2. subsīdiju izlietošanas kārtību nosaka saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu, ja Ministru kabinets pieņem lēmumu par cukura tirgus intervences uzsākšanu.

3. Cukura cenu stabilizācijas programmas mērķis ir paaugstināt pārstrādes uzņēmumu ražošanas efektivitāti:

3.1. subsīdiju kopējā summa cukura cenas stabilizēšanai ir Ls 150 tūkst.;

3.2. subsīdiju izlietošanas kārtību nosaka saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu, ja Ministru kabinets pieņem atbilstošu lēmumu.

 

 

VIII. Graudu, eļļas augu sēklu iepirkšanai izlietotā kredīta procentu likmju daļēja dzēšana

1. Subsīdiju mērķis ir sekmēt Latvijā audzēto graudu un eļļas augu sēklu (rapša un ripša) iepirkšanu un samaksu par produkciju tās ražotājiem.

2. Subsīdiju kopējā summa 2002.gadā ir Ls 200 tūkst.

3. Uz subsīdijām var pretendēt bezpeļņas organizācijā valsts akciju sabiedrībā “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” reģistrētie labības pārstrādes, glabāšanas un tirdzniecības uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības).

4. Subsīdijas eļļas augu sēklu un labības pārstrādes, glabāšanas un tirdzniecības uzņēmumiem tiek piešķirtas par produkciju, kas iepirkta un apmaksāta no 2002.gada ražas novākšanas sākuma, izmantojot kredītresursus, ja:

4.1. Latvijas graudu ražotājam līdz 1.oktobrim (par griķiem un eļļas augiem līdz 1.novembrim) samaksāti vismaz 50% no iepirkto graudu daudzuma, kurš noformēts ar preču pavadzīmi–rēķinu;

4.2. pārtikas graudu iepirkšanas cena nav zemāka par pirmā mēneša labības intervences cenu (šis nosacījums neattiecas uz griķu, eļļas augu, pārtikas miežu un auzu, lopbarības, alus, spirta ražošanai iepirktajiem graudiem);

4.3. nav parādu graudu audzētājiem par iepirktajiem 2001.gada ražas graudiem;

4.4.uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nav izsludināts par maksātnespējīgu;

4.5. kredīta devējs ir reģistrēta kredītiestāde, ar kuru subsīdiju pretendentam ir noslēgts līgums.

5. Subsīdijas apmēru aprēķina par iepirktajiem un līdz 2002.gada 1.oktobrim (par griķiem un eļļas augiem — līdz 31.oktobrim) apmaksātajiem graudiem.

6. Subsīdija tiek maksāta par graudu iepirkšanai un apmaksai izmantoto kredītu faktiskajiem procentiem, bet ne vairāk kā 8,0% no gada likmes.

7. Subsīdijas izmaksā no graudu iepirkšanai izlietotā kredīta izmantošanas sākuma 2002.gadā par laika posmu, kas nav ilgāks par 6 mēnešiem (pēdējais kredītprocentu aprēķina termiņš ir 01.03.2003.), divās kārtās:

7.1. pēc 2002.gada 30.novembra — līdz 50% no kopējās subsīdiju summas;

7.2. pēc 2003.gada 1.aprīļa — galīgais subsīdiju aprēķins.

8. Maksājuma saņemšanai pretendents līdz 2002.gada 15.novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai:

8.1. pieteikumu (13. pielikums) un kopsavilkumu (14. pielikums) valsts subsīdiju saņemšanai;

8.2. bezpeļņas organizācijas va/s “Lauksaimniecības tirgus intervences aģentūra” izsniegtās labības vairumtirdzniecības un pārstrādes uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reģistrācijas kartes kopiju;

8.3. līgumu ar kredītiestādi;

8.4. maksājumu dokumentu kopijas;

8.5. rakstisku apliecinājumu, ka nav parādu graudu ražotājiem par iepirktajiem 2001.gada ražas graudiem;

8.6. gadījumos, kad graudu ražotājs saņēmis avansu (naudā vai materiālās vērtībās) — darījumu apliecinošu dokumentu kopijas ar noteiktu samaksas kārtību, preču pavadzīmes–rēķina kopiju, kurā norādītā graudu vērtība ir lielāka par izsniegtā avansa summu un vienošanās akta kopiju;

8.7. kredītiestādes izziņu par faktiski samaksātajiem kredīta procentiem, kas izmantoti graudu iepirkšanai un apmaksai no 2002.gada ražas iepirkuma sākuma, bet ne ilgāk kā līdz 2002.gada 1.oktobrim (griķiem un eļļas augiem — līdz 2002.gada 31.oktobrim).

9. Galīgā subsīdiju aprēķina veikšanai subsīdiju pretendenti līdz 2003.gada 10.martam iesniedz Lauku atbalsta dienesta teritoriālajai struktūrvienībai kredītiestādes izziņu par faktiski samaksātajiem kredīta procentiem līdz 2003.gada 28. februārim, kas izmantoti graudu iepirkšanai un apmaksai no 2002.gada ražas iepirkuma sākuma.

10. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

 

 

IX. Cietes kartupeļu iepirkšanai saņemtā kredīta procentu likmju daļēja dzēšana

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt savlaicīgu samaksu kartupeļu audzētājiem par pārstrādes uzņēmumam realizēto produkciju.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 20 tūkst.

3. Subsīdijas tiek izmaksātas piešķirto līdzekļu ietvaros. Ja paredzams pieejamā finansējuma pārtēriņš, Lauku atbalsta dienests proporcionāli iesniegtajiem pieteikumiem var samazināt izmaksājamo summu.

4. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt kartupeļu pārstrādes uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas ņēmuši kredītu kredītiestādēs Latvijā izaudzētās 2001. un 2002.gada kartupeļu ražas pārstrādei, kam uz subsīdiju pieteikuma brīdi nav parādu kartupeļu piegādātājiem par iepirktajiem kartupeļiem no Latvijā izaudzētās 2001.gada ražas, kas pārstrādāta līdz 2002.gada 1.janvārim.

5. Subsīdijas par faktiski samaksātajām kartupeļu iepirkšanai izmantoto kredītu procentu likmēm, bet ne vairāk kā 8% no gada likmes, var tikt izmaksāti, ja ievēroti šādi nosacījumi:

5.1. katrai kartupeļu partijai ir stingrās uzskaites preču pavadzīme–rēķins vai cits dokuments, kurā norādīti stingrās uzskaites preču pavadzīmes— rēķina rekvizīti par iepirktajiem kartupeļiem;

5.2. kartupeļu pārstrādes uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) ir noslēgts līgums ar kredītiestādi.

6. Subsīdijas izmaksā arī tajā gadījumā, ja personas līgumā ar pārstrādes uzņēmumu paredzēts par piegādātajiem kartupeļiem norēķināties ar minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem.

7. Kartupeļu pārstrādes uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) par kārtējo mēnesi iesniedz Lauku atbalsta dienesta teritoriālai struktūrvienībai pieteikumu (15.pielikums), pievienojot šādus dokumentus vai to uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā) apstiprinātas kopijas:

7.1. līgumu ar kredītiestādi (iesniedz kopā ar pirmo pieteikumu);

7.2. maksājuma uzdevumu vai citu dokumentu, kas apliecina samaksu par kartupeļiem;

7.3. kredītiestādes izziņu par mēnesī faktiski samaksātiem kredīta procentiem (par decembra mēnesī samaksātiem kredīta procentiem izziņu iesniedz līdz 2003.gada 31.janvārim);

7.4. pārstrādes uzņēmuma apliecinājumu, ka nav parādu kartupeļu audzētājiem par kartupeļiem, kas iepirkti no 2001.gada ražas un pārstrādāti līdz 2002.gada 1.janvārim (iesniedz kopā ar pirmo pieteikumu).

8. Subsīdijas izmaksā katru mēnesi no kartupeļu pārstrādes sākuma 2002.gada pavasarī līdz 2003.gada 31.martam, pamatojoties uz 7.punktā minētajiem dokumentiem.

9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

10.Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst būt izsludināts par maksātnespējīgu.

 

 

X. Augkopības nozaru riska samazināšana

1. Subsīdiju mērķis ir samazināt laika apstākļu radīto risku augkopībā.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 40 tūkst. Subsīdijas maksā piešķirto līdzekļu ietvaros.

3. Uz subsīdijām var pretendēt jebkurš apdrošinājuma ņēmējs. Sējumu apdrošināšanas prēmiju subsidēšana ir attiecināma uz šādiem kultūraugiem pie nosacījuma, ka apdrošināšanas prēmijas apmērs un apdrošināšanas sabiedrības atlīdzības apmērs par zaudējumiem, kādus faktiski cietis apdrošinājuma ņēmējs, ir šāds:

Kultūraugs	Maksimāli	Minimāli
	pieļaujamā	pieļaujamā
	apdrošināšanas	atlīdzība
	prēmija (Ls/ha)	(Ls/ha)
Vasaras kviešiem	7	240
Vasaras miežiem, auzām	6	200
Cukurbietēm	11	400
Kartupeļiem	25	700
Ziemas kviešiem	10	240
Ziemas rapsim	10	250
Tritikālei	8	210
Rudziem	8	200
Ziemas miežiem	12	240
Griķiem	7	240
Vasaras rapsim	7	240
Lauka dārzeņiem	17	550
Eļļas un šķiedras liniem	9	240
Ilggadīgiem stādījumiem saskaņā ar 8. un
9. punkta nosacījumiem, bet ne vairāk kā:
— augļu kokiem	250	1 500
— krūmogulājiem	96	800

 

Nav pieļaujama atsevišķas lauka daļas apdrošināšana.

4. Ar laika apstākļiem saistītā ražošanas riska samazināšanas pamatā ir sējumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana 60% apmērā (ņemot vērā Valsts hidrometeoroloģijas pārvaldes datus) pret šādiem ar laika apstākļiem saistīta riska veidiem:

4.1. kailsalu, salnām, stipru salu;

4.2. ilgstošu lietu, krusu;

4.3. vētru;

4.4. sējumu izmirkšanu, ko izraisījuši plūdi;

4.5. ilglaicīgu sausumu.

5. Lauku atbalsta dienests līdz 1. martam izsludina konkursu apdrošināšanas sabiedrībām, kuras apņemas veikt augkopības nozaru riska apdrošināšanu saskaņā ar šī nolikuma nosacījumiem.

6. Ilggadīgo stādījumu apdrošināšanas pamatā ir stādījumu apdrošināšanas prēmijas subsidēšana 60% apmērā (apdrošina stādījumus, plānoto ražu neapdrošina).

7. Kopējā apdrošināšanas prēmija no apdrošināšanas atlīdzības ir 5% — vienu gadu veciem augiem, 4% — divus gadus veciem augiem, 3% — trīs gadus veciem augiem un 2% — četrus gadus un vecākiem augiem.

8. Apdrošināšanas atlīdzība ir Ls 1,5 par katru vienu gadu vecu augļu koku. Par katru nākamo gadu līdz 15 gadu vecumam katra augļu koka apdrošināšanas atlīdzība palielinās par Ls 1,0, pēc 15 gadu vecuma apdrošināšanas atlīdzība ir nemainīga. Apdrošināšanas atlīdzība krūmogulājiem ir Ls/ha 800, par katru nākamo gadu līdz 8 gadu vecumam apdrošināšanas atlīdzība palielinās par Ls 500, pēc 8 gadu vecuma apdrošināšanas atlīdzība ir nemainīga.

9. Subsīdijas piešķir pēc augļaugu dārzu ierīkošanas, ja stādījumu biezība atkarībā no kultūrauga un šķirnes ir atbilstoša augļaugu dārzu audzēšanas tehnoloģijai saskaņā ar 16.pielikumu.

10. Apdrošinājuma ņēmējs Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā iesniedz:

10.1. subsīdiju pieteikumu (17.pielikums);

10.2. apdrošināšanas polises kopiju.

11. Apdrošināšanas līgumu slēdz pēc tam, kad augi sadīguši vairāk nekā 80% sējplatības.

12. Apdrošināšanas beigu termiņi atkarībā no kultūrauga ir:

Ziemas kvieši, rapsis	2003.g. 10. septembris
Ziemas rudzi, tritikāle	2003.g. 10. septembris
Ziemas mieži	003.g. 10. septembris
Vasaras kvieši, rapsis	2002.g. 20. septembris
Vasaras mieži, auzas	2002.g. 20. septembris
Cukurbietes, lauka dārzeņi	002.g. 31. oktobris
Kartupeļi, griķi	2002.g. 30. septembris
Eļļas un šķiedras lini	2002.g. 31. novembris
Ilggadīgie stādījumi	saskaņā ar apdrošināšanas līgumu

 

  

XI. Lopbarības transporta izdevumu kompensācija

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt daudzveidīgas sausni saturošas lopbarības pieejamību lopkopības produkcijas ražotājiem.

2. Subsīdijas tiek izmaksātas piešķirto līdzekļu — Ls 80 tūkst.— ietvaros.

3. Juridiskai personai subsīdijas izmaksā no 2002.gada ražas par tiem graizījumu pārvadājumu izdevumiem, kas radušies, tos nogādājot no cukurfabrikām līdz patērētāja pagasta administratīvam centram.

4. Subsīdiju apmērs par 1 tonnkilometru ir noteikts Ls 0,015.

5. Kompensējamais attālums aprēķināms no cukurfabrikas līdz pagasta administratīvajam centram. Attālums nosakāms pēc karšu izdevniecības “Jāņa sēta” 2002.gadā izdotās “Latvijas ceļu kartes”.

6. Subsīdiju pretendents subsīdijas cukurbiešu graizījumu transporta izdevumu kompensācijai 2002.gadā ir tiesīgs saņemt, ja Lauku atbalsta dienesta teritoriālā struktūrvienībā iesniedz:

6.1. cukurfabrikas stingrās uzskaites preču pavadzīmi — rēķinu par saņemtajiem graizījumiem;

6.2. Valsts ciltsdarba informācijas datu apstrādes centra ganāmpulka uzskaites kartītes kopiju par dzīvnieku skaitu pretendenta saimniecībā vai cukurbiešu piegādes līguma kopiju par 2002.gadu.

7. Subsīdiju pieteikumus iesniedz līdz 2002.gada 1.decembrim; ja pieteikumu kopsumma ir sasniegusi sadaļā paredzēto līdzekļu apjomu, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības proporcionāli samazināt izmaksājamo subsīdiju summu.

8. Kopējais subsīdiju apjoms šīs sadaļas ietvaros 2002.gadā vienai personai nevar pārsniegt Ls 2000.

9. Pretendents līgumu ar Lauku atbalsta dienestu neslēdz.

10. Uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nedrīkst būt izsludināts par maksātnespējīgu.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes

attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

 

 

 

 

 

 

 

 

8. pielikums
nolikumam Nr.3

Ilggadīgo stādījumu šķirnes

Ābeles

Doč Melbi	Ilga
Baltais Dzidrais	Koričnoje Novoje
	(uz maza un vid. aug. potc.)
Konfetnoje	Lobo
Auksis	Noris
Alro	Tiina
Antej	Saltanat (uz maza un vid. aug. potc.)
Antonovka (tikai Latgalē)	Sinap Orlovskij (uz maza un vid.
	aug. potc.)
Belorusskoje Maļinovoje	Rubin (kazahu)
Iedzēnu (uz maza un vid. aug. potc.)	Zarja Alatau
Spartan (labākajās dārza vietās)	Forele
Kovaļenkovskaja	Orļik
Ābeļu klona potcelmi

 B 491, B 396, PŪRE 1, B9, M 7, M 26, MM 106, B 118, A 2

 

Bumbieres

Mļijevskaja Raņņaja	Mramornaja	Klapa Mīlule
	(uzpotēta skeleta veidotājos)
Moskovskaja	Suvenīrs Konference
	(uzpotēta skeleta veidotājos)
Vasarine Sviestine	Pepi	Tajuščaja
	(uzpotēta skeleta veidotājos)
Belorusskaja Pozdņaja	Bere Kijevskaja
	(uzpotēta skeleta veidotājos)

 

Skābie ķirši

Latvijas Zemais

 

Saldie ķirši

Brjanskaja Rozovaja	Ļeņingradskaja Čornaja
Iputj	Meelika

 

Plūmes

Julius	Kometa	Perdrigon
Ave	Lāse	Viktorija

 

Kārsavas (Austrumlatvijā) Skoroplodnaja (Austrumlatvijā)

Stanley (dārziem piem. vietās)

Eksperimentālfeltets (dārziem sevišķi piemērotās vietās)

 

Avenes

Kiržač	Meteor	Skromņica
Lazarevskaja	Sputņica	Norna
Bulgarski Rubin

 

Upenes

Zagadka	Titania	Katjuša (vietās, kur nav paaugstināta
		pumpurērču izplatība)
Ojebyn	Pamjatj Vavilova

 

Jāņogas

Holandes Sarkanās	Vierlander	Werdavia
Jonkheer van Tets	Vīksnes sarkanās	Zitavia
Rondom	Ņenagļadnaja	Juterborg

 

Smiltsērkšķi

Botaņičeskaja Ļubiteļskaja

Produktīvajos ilggadīgajos stādījumos ir pieļaujamas arī jaunās perspektīvās šķirnes, saskaņojot ar Latvijas Augļkopju asociāciju.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes

attīstības departamenta direktore Z. Bērziņa

 

 

 

 

 

 

 

16. pielikums
nolikumam Nr.3

 

Augļaugu dārzu audzēšanas tehnoloģija

1. Ilggadīgos stādījumus apdrošina augļaugu pirmsražas un produktīvajā vecumā. Augļaugu produktīvais laiks noteikts:

ābelēm uz pundura potcelma — 15 gadi,

ābelēm uz vidējā potcelma, saldiem ķiršiem — 25 gadi,

ābelēm un bumbierēm uz liela auguma potcelma — 40 gadi,

skābiem ķiršiem, plūmēm — 20 gadi,

upenēm, smiltsērkšķiem — 12 gadi,

jāņogām, ērkšķogām, aronijām — 15 gadi,

upenēm — 12 gadi,

avenēm — 8 gadi.

2. Ābelēm kā maza vai vidēja auguma potcelmi izmantojamas formas, kas vairāk vai mazāk pārbaudītas un ieteiktas audzēšanai Latvijā, Igaunijā vai Lietuvā (B 491, B 396, PŪRE 1, B 9, M 7, M 26, MM 106, B 118, A 2).

 Ābeles uz maza auguma potcelma stādāmas 1-2 x 4-5 m attālumā ar minimālo koku skaitu 1200 uz ha, bet vidēja auguma potcelma 3-4 x 4-5 m un ar minimālo skaitu 660 koku uz ha. Ābelēm uz potcelma, mazāka par M 26, jābūt iekārtotai balstu sistēmai.

 Bumbierēm un ābelēm uz sēklaudžu vai spēcīga auguma klonaudžu potcelma minimālais koku skaits 400 uz ha, saldajiem ķiršiem — 500, bet plūmēm un skābajiem ķiršiem — 660 koku uz ha.

 Upenēm stādīšanas attālums 0,5-1 x 3-4 m un ne mazāk kā 3000 krūmu uz ha, bet jāņogām attiecīgi 1-1,5 x 3-4 m un 2000 krūmi/ha. Stādiem jābūt kvalitatīviem, izaudzētiem no apsakņotiem viengadīgo vasu spraudeņiem.

 Avenēm stādīšanas attālums 0,3-0,5 x 2,5-3,5 m un minimālo skaitu 6000 stādu uz ha.

Stādījumā jābūt veiktiem visiem nepieciešamajiem agrotehniskajiem pasākumiem: mēslošanai, augu aizsardzībai, apdobju un rindstarpu apkopei u.c.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes

attīstības departamenta direktore Z. Bērziņa

 

 

 

4.pielikums

Nolikums Nr.4
Izglītība, zinātne un informācijas izplatīšana

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt lauku sabiebrības izglītošanu, aktuālas informācijas izplatīšanu un zinātnes atziņu ieviešanu ražošanā.

2.Subsīdijas tiek paredzētas šādiem pasākumiem:

Nr.	Sadaļas nosaukums	Subsīdiju apjoms, Ls
I.	Kursi, semināri, mācību prakses un studijas
	ārzemēs,konferences	55 000
II.	Informācijas sagatavošana un izplatīšana	267 600
III.	Demonstrējumu saimniecības un
	lauksaimniecības izstādes	70 000
IV.	Lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti	300 000
	Kopā	692 600

 

 

 

I.Kursi, semināri, mācību prakses un studijas ārzemēs,konferences

1. Subsīdiju mērķis ir sekmēt:

1.1. kvalificētu speciālistu sagatavošanu un viņu kvalifikācijas paaugstināšanu lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, pēc kurām ir motivēts nozares institūciju pieprasījums;

1.2. starptautisku lauksaimniecības, mežsaimniecības, zivsaimniecības nozares konferenču norisi Latvijā.

2. Subsīdijas Ls 55 000 apmērā paredzētas:

2.1.kursu, semināru, konferenču apmeklējumam un mācību praksēm ārzemēs, studijām ārvalstu augstskolās — Ls 40 500 (t.sk. 2001.gada līgumsaistībām);

2.2. Centrāleiropas un Austrumeiropas lauksaimniecības konsultantu 3.konferencei — Ls 10 000;

2.3. starptautisku lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības konferenču rīkošanai Latvijā — Ls 4 500.

3. Kursi, semināri, konferences ārzemēs:

3.1. uz subsīdiju īslaicīgu kvalifikācijas kursu (līdz 1 mēnesim), semināru, konferenču (turpmāk — pasākums) apmeklēšanai var pretendēt personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, lauksaimniecības speciālisti (izņemot valsts pārvaldes iestādēs strādājošos darbiniekus) un Uzņēmumu reģistrā reģistrētas lauksaimnieku sabiedriskās organizācijas;

3.2. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja pasākums notiek no 1.februāra līdz 1.decembrim;

3.3. subsīdijas piešķir 50 % apmērā no pasākuma izmaksām;

3.4. pretendents pieteikumu (fiziskām personām — vārds, uzvārds, darbavieta, ieņemamais amats, pases dati, telefoni; juridiskām personām — nosaukums, juridiskā adrese, bankas rekvizīti, telefoni) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2002.gada 1.februārim un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam, bet ne vēlāk par 1.novembri, parakstot kontroles lapu. Pieteikumam pievieno:

3.4.1. subsīdiju pamatojumu, kurā ietver pasākuma nosaukumu, tā norises vietu un laiku, pasākuma saturu, galvenos uzdevumus, vēlamo rezultātu un tā pielietojumu;

3.4.2. lūgumu vai tā kopiju;

3.4.3. izvērstu pieprasītās subsīdijas tāmi, kas pamatota ar pieteikumam pievienoto ielūgumu vai tā kopiju, kurā redzamas pasākuma izmaksas (personas dalības maksa pasākumā; uzturēšanās izmaksas, kas aprēķināmas saskaņā ar Ministru kabineta (turpmāk — MK) 1996.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.233 un MK 1998.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.244), norāde par pasākuma rīkotāju un paša dalībnieka segto finansējuma daļu, kā arī ceļa izdevumi no Latvijas robežas (biļetes, ārzemēs nepieciešamā apdrošināšana, degviela, vīza);

3.4.4. juridiskām personām — reģistrācijas apliecības kopiju;

3.4.5. attiecīgās lauksaimniecības produkcijas ražotāju vai pārstrādātāju asociācijas (apvienības, biedrības, savienības) ieteikuma vēstuli; ja pieteikuma iesniedzēja ir pati asociācija (apvienība, biedrība, savienība), tad Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (turpmāk — LOSP) ieteikuma vēstuli, kurā detalizēti pamatota pasākuma apmeklēšanas nepieciešamība;

3.4.6. grupas braucieniem — dalībnieku sarakstu ar darbavietu norādēm un ieņemamajiem amatiem;

3.5. pretendentiem pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamā pasākuma vai arī ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pasākuma;

3.6. no šīs sadaļas līdzekļiem tiek maksāti ceļa izdevumi (dalībniekiem un tehnikai), vīzas un viesnīcas izdevumi 100% apmērā:

3.6.1. Latvijas arāju līdzdalībai Pasaules arāju sacensībās;

3.6.2. LOSP izvirzīto pārstāvju piedalīšanās Briselē sarunās par sadaļu “Lauksaimniecība” (LOSP iesniedz pieteikumu ar tāmi un dalībnieku sarakstu Lauku atbalsta dienestā; uz 3.6.2.apakšpunktu neattiecas šīs sadaļas 3.1., 3.3., 3.4.apakšpunktā minētās prasības);

3.7. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz Zemkopības ministrijas (turpmāk — ZM) apstiprinātajai komisijai, kura tos izskata 5 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

3.8. pieteikumu izvērtēšanai ZM līdz 1.februārim apstiprina komisiju, kuras sastāvā ietilpst pa vienam pārstāvim no:

3.8.1. ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta;

3.8.2. ZM Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas;

3.8.3. ZM Veterinārā un pārtikas departamenta;

3.8.4. ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamenta;

3.8.5. LOSP;

3.8.6. Latvijas Lauksaimniecības universitātes (Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas (turpmāk — LLMZA) loceklis);

3.9. šīs sadaļas 3.8.apakšpunktā minētā komisija vērtē arī šīs sadaļas 4., 5. un 7.punktā minētos pasākumus;

3.10. par subsīdijas piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski trīs darba dienu laikā no ZM komisijas protokola saņemšanas dienas;

3.11. iespējams avansa maksājums 40 % apmērā no piešķirtās summas;

3.12. gala norēķins tiek veikts pēc izdevumus apliecinošu dokumentu (saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem) un pasākuma atskaites (saskaņā ar šīs sadaļas 3.4.1.apakšpunktā minēto) apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā;

3.13. gadījumos, kad subsīdijas pieteikums Lauku atbalsta dienestā tiek iesniegts pēc pasākuma norises un šīs sadaļas 3.8.apakšpunktā minētā komisija atbalsta pieteikumu, līgums netiek slēgts un apmaksa veicama komisijas protokolā noteiktās summas apmērā.

4. Mācību prakses ārzemēs:

4.1. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt lauksaimniecības izglītības iestādes, ja mācību prakse audzēkņiem un studentiem notiek no 1.marta līdz 1.novembrim;

4.2. subsīdijas tiek piešķirtas 70% apmērā transporta (biļetes, ārzemēs nepieciešamā apdrošināšana, degviela) un ar iebraukšanu ārvalstī (vīzas) saistīto izdevumu segšanai;

4.3. pretendents pieteikumu (iestādes nosaukums, juridiskā adrese, bankas rekvizīti, telefoni), kuram pievienots dalībnieku saraksts ar katra dalībnieka nodarbošanos, un subsīdiju pamatojumu iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2002.gada 1.februārim un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam, bet ne vēlāk par 1.novembri, parakstot kontroles lapu;

4.4. pretendentiem pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamā pasākuma vai ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pasākuma;

4.5. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz šīs sadaļas 3.8.apakšpunktā minētajai komisijai, kura tos izskata 5 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

4.6. par subsīdijas piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski trīs darba dienu laikā no ZM komisijas sēdes protokola iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

4.7. iespējams avansa maksājums 40% apmērā no piešķirtās summas;

4.8. gala norēķinu veic pēc prakses atskaites, vēstniecības čeka par uzturēšanās atļaujas (vīzas) izsniegšanu un transporta izdevumus apliecinošu dokumentu (saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem) apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā;

4.9. gadījumos, kad subsīdijas pieteikums Lauku atbalsta dienestā tiek iesniegts pēc pasākuma norises un šīs sadaļas 3.8.apakšpunktā minētā komisija atbalsta pieteikumu, līgums netiek slēgts un apmaksa veicama komisijas protokolā noteiktās summas apmērā.

5. Studijas ārvalstu augstskolās:

5.1. subsīdijas studijām ārvalstu augstskolās 2001./2002. un 2002./2003.mācību gadā var saņemt:

5.1.1. studijām ārvalstīs attiecīgajā valstī atzītās (akreditētās) augstskolās;

5.1.2. Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji līdz 35 gadu (ieskaitot) vecumam, kuri izvēlējušies studijas maģistra, doktora grāda iegūšanai vai kvalifikācijas paaugstināšanai specializētajās programmās pēc bakalaura grāda iegūšanas;

5.1.3. ne ilgāk kā viena gada studijām un ne vairāk kā viena maģistra, doktora grāda iegūšanai vai vienas specializētas studiju programmas apgūšanai (pēc bakalaura grāda iegūšanas);

5.1.4. mācību izdevumu segšanai — speciālista sagatavošanai ārzemju augstskolās, ja Latvijas Republikas augstākās mācību iestādes nepiedāvā atbilstošas studiju programmas;

5.1.5. īslaicīgiem kursiem, tai skaitā arī viena semestra studijām ES un EFTA (Norvēģija, Islande, Šveice, Lihtenšteina) valstu un ASV akreditētās augstskolās;

5.2. subsīdiju izmaksu pārtrauc akadēmiskā atvaļinājuma laikā vai gadījumā, ja stipendiāts izvēlēto studiju programmu neapgūst sekmīgi;

5.3. pretendenti līdz 2002.gada 1.februārim, bet ne vēlāk kā līdz 1.novembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz pieteikumus projekta formā, pievienojot šādus dokumentus:

5.3.1.Curriculum vitae;

5.3.2.individuālās izglītības projektu, kurā norādīts:

1) nosaukums un mērķis;

2) realizācijas vieta un laiks;

3) partnerinstitūcijas;

4) īss projekta apraksts (projekta nepieciešamība, saturs un galvenie uzdevumi, vēlamie rezultāti);

5) izmaksas;

6) finansējuma avots;

7) iespējamais risks;

5.3.3. Akadēmiskā informācijas centra izziņu par izvēlētās mācību iestādes statusu;

5.3.4. ZM padotībā esošās iestādes (uzņēmējsabiedrības) — esošās vai nākamās darbavietas — nosūtījumu;

5.3.5. rekomendācijas no nozares asociācijas (apvienības, biedrības, savienības) par izvēlētās studiju programmas aktualitāti;

5.4. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz šīs sadaļas 3.8.apakšpunktā minētajai komisijai, kura tos izskata mēneša laikā no apkopojuma saņemšanas (nepieciešamības gadījumā pretendentu uzaicina uz pārrunām) un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

5.5. subsīdiju piešķir ikmēneša stipendijas veidā 70% apmērā no ceļa izdevumu (vienu reizi turp un atpakaļ), veselības apdrošināšanas, mācību līdzekļu, uzturēšanās izmaksām (aprēķināmas saskaņā ar MK 1996.gada 25.jūnija noteikumiem Nr.233 un MK 1998.gada 7.jūlija noteikumiem Nr.244);

5.6. līgumā starp Lauku atbalsta dienestu un subsīdiju saņēmēju paredz:

5.6.1. ikmēneša stipendijas izmaksu reizi ceturksnī visa mācību gada garumā;

5.6.2. esošās vai nākamās darbavietas noteiktās saistības pēc studiju programmas pabeigšanas;

5.6.3. pārskata sniegšanas kārtību — studenta atskaiti Lauku atbalsta dienestam reizi ceturksnī par studiju programmas apguvi un sekmēm;

5.6.4. ka Lauku atbalsta dienests stipendiju avansā izmaksā par pirmajiem trīs mēnešiem;

5.6.5. ka subsīdiju pilnīgas izmaksas pamatojums ir diploms, apliecība vai sertifikāts par sekmīgu studiju beigšanu.

6. Centrāleiropas un Austrumeiropas lauksaimniecības konsultantu 3.konference

6.1. subsīdijas tiek piešķirtas Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centram (turpmāk — LLKC) konferences rīkošanai 2002.gada 1.pusgadā; LLKC līdz 01.03.2002. Lauku atbalsta dienestā iesniedz projekta pamatojumu un tāmi;

6.2. subsīdijas tiek izmaksātas šādiem pasākumiem:

6.2.1. konferences organizēšanai un vadībai;

6.2.2. konferences darba tulkošanas nodrošināšanai;

6.2.3. konferences telpu un tehniskā aprīkojuma nomai;

6.2.4. ārzemju lektoru uzturēšanās izmaksu segšanai;

6.2.5. kultūras programmas nodrošināšanai;

6.2.6. konferences referātu, uzstāšanās, citu darba materiālu tulkošanai, izdošanai;

6.3. starp Lauku atbalsta dienestu un LLKC tiek noslēgts līgums iepriekš minēto pasākumu veikšanai, kura neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināta izdevumu tāme. Līgumā paredz avansa maksājumu 50% apmērā; gala norēķins tiek veikts pēc šādu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā:

6.3.1. gala atskaite;

6.3.2. ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināts darba pieņemšanas — nodošanas akts;

6.3.3. darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

7. Starptautisku konferenču rīkošana Latvijā:

7.1. uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt ZM padotībā esošās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares zinātniskās institūcijas, kuras konferences rīko no 15.februāra līdz 1.novembrim;

7.2. subsīdijas piešķir konferences norises un izdales materiālu tulkošanai, pavairošanai, kancelejas preču iegādei, bet ne vairāk kā Ls 1500 vienai konferencei;

7.3. pretendents pieteikumu (iestādes nosaukums, juridiskā adrese, bankas rekvizīti, telefoni) iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2002.gada 1.februārim un turpmāk līdz katra mēneša 1.datumam, bet ne vēlāk par 1.novembri, parakstot kontroles lapu; pieteikumam pievieno:

7.3.1. subsīdiju pamatojumu (pasākuma nosaukumu, tā norises vietu un laiku, pasākuma saturu, galvenos uzdevumus, vēlamo rezultātu un tā pielietojumu);

7.3.2. dalībnieku sarakstu;

7.3.3. izvērstu pieprasītās subsīdijas tāmi, norādot iesniedzēja līdzfinansējumu;

7.4. pretendentiem pieteikums jāiesniedz ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms paredzamā pasākuma;

7.5. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā no katra mēneša 1.datuma apkopo pieteikumus un iesniedz šīs sadaļas 3.8.apakšpunktā minētajai komisijai, kura tos izskata 5 darba dienu laikā no apkopojuma saņemšanas un sēdes protokolu iesniedz Lauku atbalsta dienestā;

7.6. par subsīdijas piešķiršanu Lauku atbalsta dienests pretendentus informē rakstiski trīs darba dienu laikā no ZM komisijas sēdes protokola iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

7.7. iespējams avansa maksājums 50% apmērā no piešķirtās summas;

7.8. gala norēķins tiek veikts pēc gala atskaites un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

 

II. Informācijas sagatavošana un izplatīšana

1.Subsīdiju mērķis ir:

1.1. informēt sabiedrību par norisēm Zemkopības ministrijā un skaidrot tās;

1.2. nodrošināt lauku saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstību un pilnveidošanu atbilstoši Eiropas Savienības (turpmāk — ES) prasībām, analītisko materiālu izplatīšanu lietotājiem;

1.3. skaidrot ES un Latvijas lauksaimniecības politiku, tirgus cenu dinamiku;

1.4. atbalstīt to lauksaimniecības zinātnieku, konsultantu, mācību spēku sagatavoto informatīvo un izglītojošo materiālu iespiešanu, kas paredzēti lauksaimniekiem, reģionālajām lauksaimniecības pārvaldēm, izglītības iestādēm, lauksaimniecības nozaru kvalifikācijas kursu klausītājiem.

2. Subsīdijas Ls 267 600 apmērā paredzētas:

2.1. aktuālas Zemkopības ministrijas informācijas izvietošanai masu medijos (preses izdevumos, televīzijas raidījumos) — Ls 27 000;

2.2. lauku saimniecību darba ekonomiskās informācijas datu tīkla pilnveidošanai [Latvijas saimniecību uzskaites datu tīkla (SUDAT) attīstība atbilstoši ES Farm Accountancy Data Network (FADN) principiem] un analītisko materiālu izplatīšanai lietotājiem — Ls 88 000;

2.3. ES un Latvijas lauksaimniecības politikas analīzei — Ls 43 600;

2.4. tirgus cenu informācijas apkopošanai (TICIS), analīzei, izplatīšanai lietotājiem — Ls 51 000;

2.5. informatīvajam lauksaimniecības biļetenam — Ls 36 600;

2.6. izglītojošo materiālu sagatavošanai un izdošanai — Ls 21 400.

3. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests rīko izsoli

3.1. izsolē var piedalīties:

3.1.1. Latvijas Republikā iznākošie preses izdevumi;

3.1.2. Latvijas Republikas teritorijā raidošo televīzijas sabiedrību

raidījumi, kas atspoguļo ES un Latvijas lauksaimniecības tēmas;

3.2. preses izdevumu vērtēšanas kritēriji:

3.2.1. vismaz 80% no izdevuma satura (izņemot reklāmrakstus un reklāmas) ir lauksaimnieciska informācija;

3.2.2. preses izdevumā publicētā informācija nav šauri specifiska, bet aptver visas lauksaimniecības nozares (augkopību, lopkopību, meliorāciju, mežsaimniecību u.c.);

3.2.3. preses izdevuma tirāža;

3.2.4. preses izdevuma abonentu skaits;

3.2.5. pakalpojuma cena;

3.3. televīzijas sabiedrību raidījumu vērtēšanas kritēriji:

3.3.1. raidījuma ētera laiks;

3.3.2. raidījuma redzamība visā Latvijas teritorijā;

3.3.3. raidījuma reitings;

3.3.4. pakalpojuma cena;

3.3.5. raidījuma veidotāju komandas profesionalitāte;

3.3.6. raidījuma atkārtojumi;

3.4. subsīdiju apmērs preses izdevumiem:

3.4.1. pretendentam ar lielāko punktu skaitu — Ls 4 000;

3.4.2. pretendentam ar otru lielāko punktu skaitu — Ls 2 000;

3.5. subsīdiju apmērs televīzijas raidījumiem:

3.5.1. pretendentam ar lielāko punktu skaitu — Ls 10 500;

3.5.2. pretendentam ar otru lielāko punktu skaitu — Ls 6 000;

3.5.3. pretendentam ar trešo lielāko punktu skaitu — Ls 4 500;

3.6. izdevumi, kas rodas Lauku atbalsta dienestam, sludinot izsoli, apmaksājami proporcionāli no šīs sadaļas 3.5.2, 3.5.3.apakšpunktā paredzētajiem līdzekļiem.

4. Šīs sadaļas 2.2.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūtu (turpmāk — institūts). Līguma neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā apstiprināta tāme. Līgumā institūtam paredzēt:

4.1. pilnveidot SUDAT metodoloģisko pamatu atbilstoši ES FADN prasībām;

4.2. piedalīties darba grupās Ministru kabineta noteikumu un citu normatīvo aktu sagatavošanā par lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidi Latvijā;

4.3. veikt standarta bruto seguma aprēķināšanu augkopības kultūrām un mājlopu grupām;

4.4. uz Lauksaimniecības skaitīšanas pamata izveidot reprezentatīvu lauksaimniecības produktu ražotāju izlases kopu;

4.5. atbalstīt Latvijas lauksaimniecības produktu ražotāju iesaistīšanos reprezentatīvā izlases apsekojumā;

4.6. pilnveidot SUDAT prasībām atbilstošu datu savākšanas, kontroles un uzkrāšanas sistēmu;

4.7. izstrādāt SUDAT rokasgrāmatu;

4.8. nodrošināt ieinteresētās institūcijas ar informāciju situācijas novērtēšanai Latvijas lauksaimniecībā par:

4.8.1. saimniecību ienākumu līmeni atkarībā no saimniecību struktūras, lieluma, specializācijas virziena un atrašanās vietas pārskata gadā;

4.8.2. saimniecību ienākumu līmeni un attīstības tendencēm vairāku gadu periodā;

4.8.3. tendencēm lauku un lauku saimniecību attīstībā;

4.8.4. īstenotās lauku un saimniecību atbalsta politikas ietekmi uz saimniecībām.

5. Šīs sadaļas 2.3.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā apstiprināta tāme. Līgumā institūtam paredzēt:

5.1. veikt Latvijas lauksaimniecības nozares attīstības ekonomisko analīzi, izmantojot Lauksaimniecības ekonomisko kopaprēķinu (LEKA);

5.2. veikt ES lauksaimniecības un lauku politikas, kā arī Latvijas lauksaimniecības analītisko monitoringu, izmantojot pieejamos informācijas avotus;

5.3. noteikt Latvijas lauksaimniecības attīstības stratēģiskos virzienus un izstrādāt to pamatojumu 2003. — 2007.gadam (pieciem gadiem).

6. Šīs sadaļas 2.4.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā apstiprināta tāme. Līgumā institūtam paredz turpināt Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus analītiski publicistisko monitoringu un nodrošināt informācijas pieejamību lauksaimniekiem, ZM speciālistiem, LLKC darbiniekiem, lauksaimnieku profesionālajām un sabiedriskajām organizācijām, pagastu pašvaldībām, kā arī citiem lietotājiem un interesentiem. Galvenie pasākumi ir šādi:

6.1. Latvijas, Baltijas, ES lauksaimniecības un pārstrādāto produktu tirgus izpēte un novērtēšana (cenu attīstības tendences, svarīgāko tirgus dalībnieku komentāri, aktualitātes lauksaimnieciskajā ražošanā u.c.), publicējot pētījumu rezultātus informatīvajā biļetenā “Tirgus&Politikas apskats”;

6.2. ārējās tirdzniecības plūsmas analīze un monitorings, kura rezultāti publicēti ceturkšņa apskatos un nodoti ZM datu bāzē;

6.3. cenu prognozēšana galvenajiem lauksaimniecības produktiem un to publicēšana ceturkšņa apskatos;

6.4. praksē izmantojamu atsevišķu cenu tipu salīdzināšanas metodiku izstrāde;

6.5. līdzdalība ZM Gada ziņojuma sagatavošanā;

6.6. piedalīšanās tematiskajās diskusijās par aktuāliem lauksaimniecības attīstības jautājumiem, balstoties uz vispusīgu tirgus analīzi un detalizētām produktu bilancēm;

6.7. informācijas sistēmās iekļauto respondentu loka paplašināšana un informācijas plūsmas kvalitātes pilnveidošana.

7. Šīs sadaļas 2.5.apakšpunktā minētā pasākuma nodrošināšanai Lauku atbalsta dienests slēdz līgumu ar institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā apstiprināta tāme. Līgumā institūtam paredz reizi divās nedēļās 24 lappušu apjomā sagatavot, izdot un izplatīt informatīvā lauksaimniecības biļetena (turpmāk — biļetens) 2000 (divi tūkstoši) eksemplārus. Biļetena saturs ir šāds: oficiālā informācija (likumi, MK noteikumu anotācijas, ZM, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Finansu ministrijas rīkojumi, kas attiecas uz lauksaimniecību), resoru informācija (Lauku atbalsta dienests, Valsts ieņēmumu dienests, Valsts zemes dienests u.c. institūciju informatīvie materiāli un normatīvie dokumenti), zinātne — ražošanai, lauksaimnieku organizāciju ziņas, lauksaimniecība ārzemēs, dažādu atbalsta programmu informācija, hronika.

8. Šīs sadaļas 2.2, 2.3., 2.4., 2.5.apakšpunktā minēto pasākumu izpildei paredzētās summas izmaksājamas ar PVN, tai skaitā trešajām personām par precēm un pakalpojumiem samaksātais PVN. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un izpildītājiem. Iespējams avansa maksājums 50% apmērā. Tālākais norēķins — 40% no kopējās summas tiek izmaksāti pēc ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā (2.2., 2.3., 2.4.apakšpunkts), ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā (2.5.apakšpunkts) apstiprinātās starpatskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 01.09.2002. Gala norēķins tiek veikts pēc šādu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā:

8.1. gala atskaite;

8.2. ZM Lauksaimniecības stratēģijas departamentā (2.2., 2.3., 2.4.apakšpunkts), ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļā (2.5.apakšpunkts) apstiprināts darba pieņemšanas — nodošanas akts;

8.3. samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

9. Šīs sadaļas 2.6.apakšpunktā minētā pasākuma ietvaros tiek daļēji subsidēta lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības zinātnieku, konsultantu, mācību spēku un valsts uzņēmējsabiedrību sagatavoto informatīvo un izglītojošo materiālu sagatavošana un iespiešana, kā arī pilnīgi tiek subsidēta (ar PVN) brošūras “Subsīdiju izlietošana lauksaimniecības attīstībai 2002” iespiešana:

9.1. tiek subsidēti materiāli, kas paredzēti zemniekiem, reģionu (rajonu) lauksaimniecības pārvaldēm, izglītības iestādēm un lauksaimniecības nozaru kvalifikācijas kursu klausītājiem;

9.2. pieteikumu izvērtēšanai ZM līdz 1.martam apstiprina komisiju, kuras sastāvā ir pārstāvis no:

9.2.1. ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta;

9.2.2. ZM Lauku attīstības departamenta Izglītības un zinātnes nodaļas;

9.2.3. LLMZA;

9.2.4. LLKC;

9.2.5. LOSP;

9.3. subsīdiju piešķiršana notiek divas reizes gadā; pretendenti līdz 2001.gada 1.martam un līdz 1.septembrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

9.3.1. manuskriptu (ikgadējiem izdevumiem — iepriekšējā gada izdevuma eksemplāru);

9.3.2. darba anotāciju;

9.3.3. divu atbilstošās nozares speciālistu ar augstāko izglītību atsauksmes (1800 — 5000 rakstu zīmes) par izdodamo materiālu;

9.3.4. izmaksu tāmi (pievienojot trīs informatīvā materiāla iespiešanas cenu aptaujas rezultātus; ja komisijas pārstāvjiem ir zināms vienlīdz kvalitatīvs, bet lētāks darba izpildītājs, tad tai ir tiesības pieprasīt jaunu cenu aptauju, kurā ir iekļauts augstākminētais darba izpildītājs);

9.4. līdz 2002.gada 25.martam un līdz 25.septembrim Lauku atbalsta dienests informē pretendentus par atbalsta piešķiršanu/noraidījumu. Atbalstu piešķir ar vienkāršu balsu vairākumu. Gadījumos, kad materiālu izdod kāda no komisijā pārstāvētajām pusēm, attiecīgais komisijas loceklis balsošanā nepiedalās;

9.5. subsīdijas tiek piešķirtas 100% apmērā redaktora, korektora, datorsalicēja darba samaksai un izdevuma iespiešanai saskaņā ar līgumu;

9.6. līgumā starp Lauku atbalsta dienestu un izpildītāju paredz, ka:

9.6.1. visi pavairotie eksemplāri nododami valsts pārvaldes institūcijām bez maksas (saskaņā ar ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināto sarakstu); tālāko materiāla sadali nosaka šīs sadaļas 9.2.apakšpunktā minētā komisija; par izplatīšanu ir atbildīgs izdevuma sagatavotājs;

9.6.2. ZM ir tiesības no izpildītāja pieprasīt nepieciešamo informāciju par materiāla izdošanu;

9.6.3. titullapā ir norāde par informatīvā materiāla sagatavošanu un pavairošanu ar daļēju ZM finansējumu;

9.7. šīs sadaļas 9.2. — 9.6.apakšpunkts neattiecas uz brošūras “Subsīdiju izlietošana lauksaimniecības attīstībai 2002” iespiešanu;

9.8. subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un izpildītājiem; līguma neatņemama sastāvdaļa ir tāme;

9.9. iespējams avansa maksājums 50% apmērā no piešķirtās summas;

9.10. gala norēķins tiek veikts pēc darba pieņemšanas — nodošanas akta un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un tā apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

 

III. Demonstrējumu saimniecības un lauksaimniecības izstādes

1. Subsīdiju mērķis ir:

1.1. organizēt un izvietot saimniecībās augkopības, lopkopības un netradicionālās lauksaimniecības demonstrējumus, kā arī nodrošināt metodisku šā darba vadību;

1.2. atbalstīt vienas reģionālās lauksaimniecības izstādes organizēšanu valstī;

2. Subsīdijas Ls 70 000 apmērā paredzētas:

2.1. demonstrējumu darbu organizēšanai, izvietošanai saimniecībās un metodiskā darba vadībai — Ls 50 000;

2.2.reģionālās lauksaimniecības izstādes organizēšanai — Ls 20 000.

3. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minēto pasākumu nodrošināšanai starp Lauku atbalsta dienestu un LLKC tiek noslēgts līgums, kura neatņemama sastāvdaļa ir ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināta tāme. Iespējams avansa maksājums 50% apmērā. Tālākais norēķins — 40% no kopējās summas tiek izmaksāti pēc ZM Lauku attīstības departamentā apstiprinātās starpatskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā līdz 01.09.2002. Gala norēķins tiek veikts pēc šādu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā:

3.1. gala atskaite;

3.2. ZM Lauku attīstības departamentā apstiprināts darba pieņemšanas — nodošanas akts;

3.3. samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkums.

4. Šīs sadaļas 2.1.apakšpunktā minēto demonstrējumu izvietošanai saimniecībās tiek sludināts konkurss, kura nolikumu līdz 2002.gada 15.februārim izstrādā LLKC, apstiprina ZM Lauku attīstības departaments un LLKC publicē laikrakstā “Lauku Avīze”.

5. Šīs sadaļas 2.2.apakšpunktā minētā pasākuma izpildei Lauku atbalsta dienests rīko konkursu saskaņā ar likumu “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām”. Izdevumi, kas saistīti ar Lauku atbalsta dienesta izsludināto konkursu, apmaksājami no šim pasākumam paredzētajiem līdzekļiem;

5.1. konkursā uz šo subsīdiju saņemšanu var piedalīties juridiskas personas, izņemot 2001.gada lauksaimniecības izstādes organizētāju;

5.2. vērtēšanas kritēriji ir šādi:

5.2.1. izstāde notiek vienā no Latvijas reģioniem (Priekuļi, Viļāni);

5.2.2. pretendentu pieredze lauksaimniecības izstāžu organizēšanā — vismaz trīs gadi;

5.2.3. izstādes programma sastāv no šādiem pasākumiem:

5.2.3.1. operatīvā vadība;

5.2.3.2. lauka izmēģinājumi;

5.2.3.3. arāju sacensības;

5.2.3.4. lauksaimniecības tehnikas demonstrējumi;

5.2.3.5. lauksaimniecības tehnikas vērtēšana;

5.2.3.6. dzīvnieku demonstrējumi;

5.2.3.7. smidzinātāju diagnostikas iekārtas demonstrējumi;

5.2.4. izstādes tehniskais nodrošinājums (telpas);

5.3. ZM subsidē šādus pasākumus:

5.3.1. ar dzīvnieku demonstrējumiem saistītos izdevumus:

5.3.1.1. dzīvnieku atlasi un vērtēšanu;

5.3.1.2. diagnostiskos izmeklējumus, vakcinācijas un apstrādes;

5.3.1.3. dzīvnieku transportu uz izstādes vietu;

5.3.1.4. apbalvošanu;

5.3.2. arāju sacensības, t.sk. aršanas tehnikas transportu uz sacensību vietu;

5.3.3. smidzinātāju diagnostikas iekārtas demonstrējumu.

6. Iespējams avansa maksājums 50% apmērā.

7. Gala norēķins tiek veikts pēc gala atskaites un samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanas un tā apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

 

IV. Lauksaimniecībā pielietojamie zinātnes projekti

1. Subsīdiju mērķi ir:

1.1. nodrošināt Latvijas lauksaimniekus ar konkurētspējīgām zinātnes izstrādnēm un to ieviešanu praksē;

1.2. nodrošināt sēklaudzētājus ar izlases sēklām un augstākās kategorijas stādāmo materiālu, radīt precīzas atlases nosacījumus Latvijas apstākļiem piemērotām šķirnēm;

1.3. veicināt veselīgas pārtikas patēriņu, nodrošinot optimālu gaļas produktu kontroli ar zinātniski pamatotām ātrām metodēm.

2. Subsīdiju summa — Ls 300 000, t.sk. Ls 100 000 govju sūkļveida encefalopātijas iespējamās izplatības izpētei un kontrolei, veicot pārtikai kauto dzīvnieku diagnostisko pārbaudi — Valsts veterinārmedicīnas diagnostikas centram (turpmāk — VVMDC).

3. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskas personas, kas izpilda valsts finansētus zinātniskos pētījumus un programmas šādās lauksaimniecības nozarēs:

3.1. augkopībā;

3.2. augļkopībā;

3.3. agroķīmijā;

3.4. augu aizsardzībā;

3.5. lopkopībā;

3.6. veterinārmedicīnā;

3.7. pārtikas produktu tehnoloģijā un kvalitātē;

3.8. mehanizācijā;

3.9. meliorācijā;

3.10. izlases sēklas un stādāmā materiāla ražošanā, šķirņu salīdzināšanā vai AVS (atšķirība, viendabība, stabilitāte) testa veikšanā.

4. Projektu pieteikumus (trīs eksemplāros) pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā (parakstot kontroles lapu) mēneša laikā no ZM rīkojuma “Par valsts atbalstu Eiropas Savienības kvalitātes prasībām atbilstošas produkcijas ražošanai” parakstīšanas dienas. Pieteikumam pievienojami šādi dokumenti:

4.1. pieprasīto subsīdiju pamatojums un tāme;

4.2. sagaidāmais subsīdiju izlietošanas rezultāts;

4.3. izpildītāju saraksts;

4.4. esošā tehniskā nodrošinājuma raksturojums;

4.5. informācija par zinātnisko laboratoriju personālu un tā atestācijas līmeni;

4.6. informācija par iepriekšējos trīs gados saņemto valsts subsīdiju izmantošanas efektivitāti tehniskās bāzes nodrošināšanai;

4.7. apliecinājums par 3.punkta izpildi.

5. Subsīdijas tiek piešķirtas materiāli tehniskajam nodrošinājumam:

5.1. informācijas sistēmas pilnveidošanai (datorprogrammu, datortehnikas iegādei);

5.2. izmēģinājumu iekārtu un lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas un iekārtu iegādei;

5.3. laboratoriju iekārtu iegādei;

5.4. zinātniskajam darbam nepieciešamās zemes izpirkšanai, kas tiek ierakstīta zemesgrāmatā uz ZM vārda.

6. Darba alga (t.sk. sociālais nodoklis) un izdevumi infrastruktūras uzturēšanai ir pretendenta līdzfinansējums.

7. Subsīdijas tiek piešķirtas, ja ievērots likums “Par iepirkumu valsts un pašvaldību vajadzībām” (valsts un pašvaldību juridiskajām personām) vai veikta vismaz trīs pretendentu cenu aptauja (privātajiem SIA, a/s).

8. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt, ja darījumi tiek veikti laikā no 2002.gada 1.aprīļa līdz 2002.gada 1.novembrim.

9. Subsīdiju līgumā var paredzēt avansa maksājumu:

9.1. valsts budžeta institūcijām — līdz 90 % no piešķirtās summas;

9.2. privātajiem SIA, a/s — līdz 50 % no piešķirtās summas.

10. Personām, kuras nav PVN maksātājas, subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas ar PVN.

11. Lauku atbalsta dienests 5 darba dienu laikā apkopo pieteikumus un iesniedz izvērtēšanai un prioritāšu noteikšanai:

11.1. LOSP;

11.2. Latvijas Zinātnes padomes Lauksaimniecības nozares ekspertu komisijai;

11.3. LLKC.

12. Šīs sadaļas 11.punktā minētās institūcijas triju nedēļu laikā pēc pieteikumu apkopojuma saņemšanas izvērtē pieteikumus, sakārto tos prioritārā secībā un sēžu protokolus iesniedz ar ZM rīkojumu līdz 01.03.2002. apstiprinātajai komisijai (turpmāk — komisija), kura 10 darba dienu laikā pēc protokolu saņemšanas pieņem lēmumu par subsīdiju piešķiršanu.

13. Komisijas sastāvs ir šāds:

13.1. ZM valsts sekretāre un/vai valsts sekretāres vietnieks;

13.2. viens pārstāvis no ZM Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības departamenta;

13.3. viens pārstāvis no ZM Lauku attīstības departamenta;

13.4. viens pārstāvis no LOSP;

13.5. viens pārstāvis no LLMZA;

13.6. viens pārstāvis no LLKC.

14. Komisija ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse komisijas locekļu.

15. Atbalstu piešķir ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja, balsojot par kādu no pieteikumiem, balsu skaits ir vienāds, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

16. Iesniegtais projekts nedrīkst būt līdzfinansēts no nolikuma Nr.5 “Latvijas un ārvalstu projektu līdzfinansējums” līdzekļiem, un materiāli tehniskā nodrošinājuma apjoms nedrīkst būt vairāk kā 35% no kopējās tāmes.

17. Par atbalstu Lauku atbalsta dienests pretendentus rakstiski informē trīs darba dienu laikā no komisijas protokola saņemšanas.

18. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmējiem slēdz līgumus, kuros paredzēts 3 gadus ilgs:

18.1. kontroles posms par subsīdiju izlietojumu;

18.2. aizliegums par attiecīgā objekta ieķīlāšanu, pārdošanu un iznomāšanu.

19. Lauku atbalsta dienests veic galīgo norēķinu ar pretendentu pēc šādu dokumentu vai to kopiju (uzrādot oriģinālu) saņemšanas:

19.1. par tehnikas, iekārtu un zemes iegādi — pieņemšanas akti, darījumu un samaksu apliecinoši dokumenti;

19.2. veiktā iepirkuma procedūras apliecinoši dokumenti (konkursa nolikumu, cenu aptauju, sarunu protokolu kopijas).

20. Par šīs sadaļas 2.punktā minētā pasākuma — govju sūkļveida encefalopātijas iespējamās izplatības izpēti un kontroli, veicot pārtikai kauto dzīvnieku diagnostisko pārbaudi — subsidēšanu Lauku atbalsta dienests pēc pieteikuma saņemšanas no VVMDC slēdz līgumu, kura neatņemama sastāvdaļa ir ZM Veterinārajā un pārtikas departamentā apstiprinātā tāme; uz minēto pieteikumu neattiecas šīs sadaļas 4. — 19.punkts; līgumā paredz:

20.1. avansa maksājumu līdz 90% no summas;

20.2. izveidot ar nepieciešamo aparatūru nokomplektētu imūnķīmisko laboratoriju un 1400 (viens tūkstotis četri simti) par 30 mēnešiem vecāku pārtikai kautu govju paraugu savlaicīgu nogādāšanu analīžu veikšanai un to analīzi;

20.3. gala norēķins tiek veikts pēc gala atskaites, samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma un ZM Veterinārajā un pārtikas departamentā apstiprināta darba pieņemšanas — nodošanas akta iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa

 

 

 

5.pielikums

Nolikums Nr.5
Latvijas un ārvalstu kopprojektu līdzfinansējums

1. Subsīdijas ir paredzētas kā Latvijas valsts līdzfinansējuma daļa Latvijas un ārvalstu kopprojektiem, kā arī “Phare” projektiem, kuri ir nozīmīgi lauksaimniecības nozares attīstībai un Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 235 800, tai skaitā pārejošiem maksājumiem — Ls 11 805.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas juridiskām personām Latvijas un ārvalstu kopprojektu, kā arī “Phare” projektu realizēšanai:

3.1. ja projektā iesaistītās puses rakstiski vienojušās par attiecīgā projekta realizēšanu;

3.2. ja to atbalstījusi Zemkopības ministrijas Starptautisko projektu koordinācijas padome (turpmāk — Padome).

4. Projekta izvērtēšanā tiek ņemti vērā šādi kritēriji (prioritārā kārtība):

4.1. projekts nodrošina Zemkopības ministrijas starptautiskās finansiālās saistības, kuras ir apstiprinājusi Zemkopības ministrijas vadība un Padome;

4.2. projekts nodrošina ES lauksaimniecības likumdošanas kopuma (“acquis communautaire”) ieviešanu;

4.3. projekts nodrošina to saistību izpildi, ko Latvijas Republika uzņēmusies oficiālajās sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā sadaļā “Lauksaimniecība”;

4.4. projekts tieši saistīti ar Speciālās lauksaimniecības un lauku attīstības (SAPARD) pirmsiestāšanās programmas īstenošanu Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības programmā;

4.5. projekta realizācija atbilst visas sabiedrības interesēm.

5. Subsīdiju pretendents Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā iesniedz šādus dokumentus šī nolikuma 8.punktā minētos termiņos:

5.1. projekta pieteikuma anketu saskaņā ar 1.pielikumu;

5.2. par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta ieteikuma vēstuli;

5.3. izvērstu subsīdiju izlietojuma tāmi un izmaksu sadalījumu pa plānotajiem posmiem;

5.4. dokumentāru ārvalsts vai ārvalstu institūcijas finansiālās līdzdalības apstiprinājumu attiecīgajā projektā;

5.5. sadarbības līgumu starp Latvijas puses pārstāvi un ārvalsts pārstāvi par sadarbības partneriem projekta realizēšanā;

5.6. subsīdiju pretendenta apstiprinājumu par savu līdzekļu ieguldīšanu projektā;

5.7. īsu anotāciju par projekta mērķiem, rezultātu, pasākumiem, iesaistītām institūcijām, ieguldījumu Latvijas lauksaimniecībā.

6. Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departaments izvērtē projekta atbilstību šajā nolikumā noteiktajai projektu iesniegšanas kārtībai (izņemot “Phare”projektus) un iesniedz izskatīšanai Padomē.

7. Subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienestā pieteikumu subsīdiju saņemšanai Latvijas un ārvalstu kopprojektiem (2.pielikums), Padomes protokola izrakstu un finansējuma tāmi pēc projekta apstiprināšanas Padomē.

8. Subsīdiju piešķiršana projektiem (izņemot “Phare” projektus) notiek divās kārtās:

8.1. pirmajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 1.martam;

8.2. otrajā kārtā Padome izskata tos projektu pieteikumus, kuri iesniegti Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā līdz 1.maijam.

9. Subsīdijas projektiem (izņemot “Phare” projektus) tiek piešķirtas ne vairāk kā 30 % apmērā no projekta kopējām izmaksām un ne vairāk kā Ls 30 000 (neieskaitot PVN). Organizācijām, kas nav reģistrējušās kā PVN maksātājas, subsīdijas tiek aprēķinātas un izmaksātas ar PVN.

10. Subsīdiju izmaksu kārtība:

10.1. maksājums avansā 25 % apmērā tiek veikts pēc projekta (izņemot “Phare” projektus) apstiprināšanas Padomē;

10.2. nākamie maksājumi tiek veikti saskaņā ar projekta finansējuma tāmē paredzēto izmaksu sadalījumu pa posmiem pēc attiecīgā posma atskaites apstiprināšanas Padomē;

10.3. gala norēķins 25 % apmērā tiek veikts pēc projekta noslēguma ziņojuma apstiprināšanas Padomē un pēc kopsavilkuma par darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā;

 

10.4. “Phare” projektiem maksājums 100 % apmērā tiek veikts pēc projekta apstiprināšanas Padomē.

11. Subsīdiju saņēmējs 3 eksemplāros iesniedz Integrācijas Eiropas Savienībā un ārējo sakaru departamentā projekta atskaiti par darbu izpildi iepriekšējā posmā un līdz 1.decembrim — projekta noslēguma ziņojumu (3.pielikums). Par projektu atbildīgā Zemkopības ministrijas departamenta pārstāvis ziņo Padomē par projektā izvirzīto mērķu sasniegšanu.

12. Ja Padome neapstiprina projekta noslēguma ziņojumu un projekta īstenotājs nav iesniedzis izmaksas apliecinošo dokumentu kopijas Lauku atbalsta dienestā, projekta īstenotājs atmaksā saņemtās subsīdijas saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti starp Lauku atbalsta dienestu un projekta iesniedzēju noslēgtajā līgumā.

Integrācijas ES un ārējo sakaru departamenta direktors M.Roze

 

 

 

 

6. pielikums

Nolikums Nr.6
Zivsaimniecības attīstība

1. Nolikuma mērķis ir nodrošināt zivsaimniecības nozares konkurētspējas paaugstināšanu un ES integrācijas prasību ieviešanu, vienlaicīgi nodrošinot zvejniecības uzņēmējdarbības iespējas, akvakultūras (zivkopības, vēžkopības) attīstību un darba vietu saglabāšanu piekrastes ciemos un lauku rajonos.

2. Zivsaimniecības nozares attīstībai tiek piešķirti Ls 400 tūkst. Uz subsīdijām var pretendēt juridiskas personas (turpmāk — personas), bet attiecībā uz zveju piekrastē un iekšējos ūdeņos — arī individuālā darba veicēji, kas nodarbojas ar:

2.1. zveju Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī, piekrastē un iekšējos ūdeņos;

2.2. akvakultūru (zivkopību, vēžkopību);

2.3. zvejniecību vai zivju apstrādi, kuru īpašumā ir zvejas laivu un kuģu piestātnes un kuras veic šī nolikuma 4.1.5. un 4.2.8. apakšpunktā minētos pasākumus;

2.4. mācību kursu organizēšanu, speciālistu profesionālo sagatavošanu, to kvalifikācijas iegūšanu vai paaugstināšanu, kuras veic šī nolikuma 4.5.apakšpunktā minētos pasākumus.

3. Nosacījumi subsīdiju saņemšanai:

3.1. jābūt speciālai atļaujai (licence) par tiesībām nodarboties ar atbilstošu uzņēmējdarbības veidu — zvejniecību vai akvakultūru (izņemot šī nolikuma 4.5. apakšpunktā minētajiem pasākumiem), bet individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zveju, jābūt individuālā darba reģistrācijas apliecībai;

3.2. jābūt personas izziņai, kas apliecina ieņēmumus no zvejniecības vai zivju apstrādes neto apgrozījuma struktūrā, kuri nevar būt mazāki par 50%, izņemot:

3.2.1. personām, kas nodarbojas ar zvejniecību un vienlaikus veic arī zivju apstrādi;

3.2.2. personām, kas nodarbojas ar akvakultūru;

3.2.3. individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zveju;

3.2.4. personām, kas nodarbojas ar mācību kursu organizēšanu;

3.3. jābūt subsīdiju saņemšanai pieteikto pasākumu darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijām ar likumdošanā noteiktajiem rekvizītiem:

3.3.1. ja pasākums veikts saimnieciskā kārtā — specializēta uzņēmuma sastādītas tāmes, akta kopijai par darba veikšanu, materiālu norakstīšanas akta, materiālu iegādes rēķina–pavadzīmes, darba algas izmaksu saraksta, maksājuma uzdevuma un/vai kases čeka kopijai;

3.3.2. ja pasākumu veikusi cita juridiska persona — līguma kopijai, specializēta uzņēmuma sastādītas tāmes, rēķina–pavadzīmes, maksājuma uzdevuma, kases čeka, kā arī pieņemšanas–nodošanas akta kopijai;

3.3.3. ja pasākums veikts ārzemēs — līguma kopijai (arī līgumam par pasākumiem, kas veikti ar starpnieku organizāciju), faktūras—rēķina, maksājumu uzdevuma vai faktūras—rēķina kopijai ar zīmogu par maksājuma veikšanu, kā arī akta kopijai par darba izpildi. Svešvalodā aizpildītiem dokumentiem jābūt tulkotiem latviešu valodā;

3.4. personām un individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zvejniecību:

3.4.1. jābūt rūpnieciskās zvejas tiesību nomas līgumam, kas noslēgts ar Zemkopības ministrijas Valsts zivsaimniecības pārvaldi vai attiecīgo pašvaldību;

3.4.2. jābūt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Jūras vides pārvaldes vai attiecīgās reģionālās vides pārvaldes izsniegtai zvejas licencei;

3.4.3. zvejojot Baltijas jūrā, Rīgas jūras līcī un piekrastē, īpašumā jābūt zvejai paredzētiem peldošiem līdzekļiem (laivām, kuģiem), kuriem izsniegta Latvijas kuģu reģistra īpašuma apliecība un ir spēkā esoša Jūras administrācijas Kuģošanas drošības inspekcijas kuģošanas spējas apliecība vai kārtējā gada apsekošanas akts;

3.4.4. zvejojot iekšējos ūdeņos, īpašumā jābūt peldošiem līdzekļiem (laivām, kuģiem), kuriem izsniegta Vides valsts inspekcijas Mazo kuģu reģistrācijas daļas vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas attiecīgās reģionālās vides pārvaldes reģistrācijas apliecība un spēkā esošais tehniskais talons;

3.4.5. īpašumā esošiem peldošiem līdzekļiem, kuri zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtai kuģu reģistrācijas apliecībai;

3.4.6. jābūt Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumam par zvejas noteikumu ievērošanu un nozvejas apjomiem;

3.4.7. jābūt Valsts zivsaimniecības pārvaldes saskaņojumam par jauna zvejas kuģa būvniecību vai iegādi;

3.5. personām, kas nodarbojas ar akvakultūru, jāievēro arī, ka:

3.5.1. jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta vai šī dienesta attiecīgā rajona pārvaldes izziņai par to, ka personas, kas nodarbojas ar akvakultūru, ir Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībā;

3.5.2. jābūt dokumentam, kas apliecina tiesiskās attiecības par zemes īpašumu vai zemes nomu (vismaz uz 3 gadiem no subsīdiju pieteikuma iesniegšanas brīža) zivju audzēšanai nepieciešamajai zemei;

3.5.3. jābūt Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumam par subsīdijām pieteikto pasākumu atbilstību zivju audzēšanas dīķu ierīkošanas tehniskajam projektam, izņemot 4.4.3. un 4.4.4.apakšpunktā minētajos gadījumos;

3.6. personām, kuras nodarbojas ar zvejniecību vai zivju apstrādi un kuru īpašumā ir zvejas laivu vai kuģu piestātnes, jāievēro arī, ka jābūt dokumentam, kas apliecina īpašuma vai nomas tiesības uz zemi, uz kuras atrodas laivu vai kuģu piestātne;

3.7. personām, kuras nodarbojas ar zivju apstrādi un kuru īpašumā ir zvejas laivu vai kuģu piestātnes, vai kuras ir pieteikušās subsīdiju saņemšanai speciālistu profesionālajai sagatavošanai vai to kvalifikācijas iegūšanai vai paaugstināšanai, jābūt Pārtikas un veterinārā dienesta reģistrācijas apliecībai.

4. Šajā nolikumā paredzētās subsīdijas Lauku atbalsta dienests izmaksā saskaņā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes apstiprināto attaisnoto izdevumu sarakstu šādiem atbalsta pasākumiem:

4.1. iekšējo ūdeņu un piekrastes zvejas attīstībai:

4.1.1. zvejas laivu/kuģu, dzinēju, zvejas rīku, zvejas aprīkojuma, eholotu, navigācijas un sakaru iekārtu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai. Zvejas rīku iegādes un izgatavošanas gadījumā atbalstu var saņemt par zvejas rīkiem, kas pēc skaita nepārsniedz zvejas licencē uzrādīto zvejas rīku skaitu vairāk nekā divas reizes;

4.1.2. pārvietojamo un stacionāro zivju atvēsināšanas un saldēšanas iekārtu, ledus ģeneratoru, plastmasas kastu/termokonteineru iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.1.3. zvejas laivu drošības aprīkojuma iegādei;

4.1.4. zivju izkraušanas un iekraušanas ierīču, zivju tīklu izvelkamo iekārtu un zivju tīklu kārtojamo iekārtu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.1.5. zvejas laivu piestātņu būvei un renovācijai;

4.2. zvejas kuģu, saldētājkuģu (refrižeratoru) un apstrādes kuģu (turpmāk — kuģu), kas zvejo Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī aiz piekrastes joslas, modernizācijai un kuģu piestātņu renovācijai:

4.2.1. zvejas kuģu sagatavošanai atbilstoši ES kvalitātes, higiēnas un kuģošanas drošības prasībām;

4.2.2. satelītu sakaru zvejas kontroles aparatūras iegādei un uzstādīšanai;

4.2.3. navigācijas, sakaru un zivju meklēšanas iekārtu iegādei un uzstādīšanai;

4.2.4. zvejas kuģu korpusu renovācijai;

4.2.5. galveno dzinēju un palīgdzinēju iegādei un uzstādīšanai;

4.2.6. hidraulisko un elektrisko zivju izkraušanas un iekraušanas ierīču, zvejas rīku izvelkamo iekārtu un zivju tīklu kārtojamo iekārtu iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.2.7. stacionāro zivju saldēšanas un atvēsināšanas iekārtu, agregātu un ledus ģeneratoru iegādei, izgatavošanai un uzstādīšanai;

4.2.8. zvejas kuģu piestātņu renovācijai;

4.2.9. zvejas kuģu būvniecībai vai iegādei;

4.2.10. mencu traļu āmja būvei/izgatavošanai un selektīvo logu pārbūvei, jaunu 110 mm mencu tīklu iegādei, bet ne vairāk par 100 tīkliem vienam zvejas kuģim gadā, ņemot vērā, ka pieteikumi iesniedzami ne vēlāk kā līdz 2002.gada 31.augustam;

4.3. akvakultūras attīstībai:

4.3.1. zivju audzēšanas dīķu un ūdens apgādes un izvades sistēmu (kanālu) kaļķošanai un dezinficēšanai. Atbalstu kaļķošanas un dezinfekcijas materiālam var saņemt apjomā, kas nepārsniedz 500 kg/ha gadā;

4.3.2. aizsardzības līdzekļu iegādei un uzstādīšanai pret kaitējumu, ko nodara savvaļas dzīvnieki (ūdri, ūdeles, kormorāni, gārņi u.c.);

4.4. stihisko dabas parādību un nelaimju gadījumos (vētrā, plūdos, ugunsgrēkā) radīto zaudējumu kompensācijai personām, kas nodarbojas ar zveju piekrastē un iekšējos ūdeņos (arī individuālā darba veicējiem) vai zivkopību, ja zaudēti:

4.4.1. zvejas rīki;

4.4.2. peldošie līdzekļi (zvejas laivas);

4.4.3. zivju/vēžu audzēšanai paredzētās hidrotehniskās būves;

4.4.4. izaudzētās zivis/vēži un zivju/vēžu mazuļi;

4.5. specializēto zivsaimniecības mācību kursu organizēšanai, kā arī zivsaimniecībā strādājošo speciālistu profesionālajai sagatavošanai vai to kvalifikācijas iegūšanai vai paaugstināšanai zvejniecībā, zivkopībā un zivju apstrādē specializētās mācību iestādēs vai speciālos mācību kursos.

5. Subsīdijas šajā nolikumā minētajiem pasākumiem tiek izmaksātas par 2002.gadā ieguldītajiem līdzekļiem. Jauna zvejas kuģa būvniecības gadījumā subsīdijas var tikt izmaksātas par kuģa būves pabeigto etapu 2002.gadā.

6. Subsīdijas var tikt piešķirtas arī par 2001.gada IV ceturksnī veiktajiem pasākumiem, kas minēti šī nolikuma 4.punktā.

7. Subsīdiju aprēķinā neiekļauj pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus un papildu izdevumus — peļņu, pieskaitāmo izdevumu procentus, darba algas rezerves un citas pievienotās izmaksas, bet no stihisko dabas parādību un nelaimju gadījumos radīto zaudējumu kompensācijas izmaksām atskaita par kompensācijas objektu iepriekš saņemto subsīdiju summu.

8. Pamatojoties uz negatīvu Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumu, Lauku atbalsta dienests atsaka subsīdiju piešķiršanu personām, kas pretendē uz subsīdiju saņemšanu šī nolikuma 4.1., 4.2., 4.3. un 4.4.apakšpunktā minētajiem pasākumiem un kurām:

8.1. saskaņā ar Valsts zivsaimniecības pārvaldes atzinumu ir šādi zvejas noteikumu pārkāpumi par iepriekšējiem 12 kalendāra mēnešiem no pieteikuma iesniegšanas brīža:

8.1.1. zveja lieguma laikā vai vietā,

8.1.2. zveja bez zvejas licences,

8.1.3. zvejai aizliegto sugu specializēta zveja,

8.1.4. zveja ar neatļautiem zvejas rīkiem,

8.1.5. gada laikā ir trīs citi zvejas noteikumu pārkāpumi uz vienu zvejas kuģi;

8.2. vidējās nozvejas uz zvejas vienību vai zvejas rīku ir zemākas par attiecīgā zvejas veida vidējām nozvejām, kas aprēķinātas attiecīgā zvejas rajonā saskaņā ar zvejas statistiku divu gadu periodā no pieteikuma iesniegšanas brīža. Personām un individuālā darba veicējiem, kas nodarbojas ar zvejniecību un uzsākušas uzņēmējdarbību iepriekšējā gadā, vidējo nozveju uz zvejas vienību un zvejas rīku aprēķina pēc iepriekšējā gada zvejas statistikas.

9. Subsīdijas šajā nolikumā minētajiem atbalsta pasākumiem tiek izmaksātas 30% apmērā no savu ieguldīto līdzekļu un/vai izlietotā kredīta kopsummas, ko sniegušas kredītiestādes vai juridiskas personas saskaņā ar izdevumus apliecinošiem dokumentiem par darījumu veikšanu ar juridiskām personām, izņemot šī nolikuma 4.5. apakšpunktā paredzētos izdevumus specializēto mācību kursu organizēšanai, par ko subsīdijas tiek izmaksātas 80% apjomā no ieguldītajiem līdzekļiem, pamatojoties uz attiecīgi saskaņotām un apstiprinātām tāmēm un maksājumu apliecinošiem dokumentiem.

10. Vienai personai un individuālā darba veicējam kopējā subsīdijās izmaksājamā summa gada laikā nedrīkst pārsniegt:

10.1. 4.1. apakšpunktā minētiem pasākumiem — Ls 7500;

10.2. 4.2. apakšpunktā minētiem pasākumiem — Ls 40 000;

10.3. 4.3. apakšpunktā minētiem pasākumiem — Ls 6500;

10.4. 4.4. apakšpunktā minētiem pasākumiem — Ls 3000;

10.5. 4.5. apakšpunktā minētiem pasākumiem — Ls 2000.

11. Subsīdijas šī nolikuma 4.1., 4.2., un 4.3. apakšpunktā minētajiem pasākumiem var saņemt personas, kuras ieguldījušas savus līdzekļus un/vai izlietojušas kredītu par līdzekļu kopsummu, kas nav mazāka par Ls 350.

12. Lauku atbalsta dienests nepieciešamības gadījumā var pieaicināt Valsts zivsaimniecības pārvaldes speciālistus subsīdiju pieteikumu atbilstības izvērtēšanai.

13. Personas un individuālā darba veicēji, kas piesakās uz subsīdiju saņemšanu, iesniedz pieteikumus Lauku atbalsta dienesta centrālajā aparātā saskaņā ar šī nolikuma 1.–7. pielikumu, ievērojot ikmēneša iesniegšanas termiņus — no mēneša 20.datuma līdz nākamā mēneša 1.datumam. Pēdējais pieteikuma iesniegšanas termiņš Lauku atbalsta dienestā ir 1.decembris. Šī nolikuma 6.punktā minētajos gadījumos pieteikumi jāiesniedz līdz 2002.gada 1.aprīlim.

14. Personas un individuālā darba veicēji subsīdijas var saņemt pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu par subsīdiju piešķiršanu un līgumsaistībām turpmākajiem trim gadiem. Trīs gadus, skaitot no valsts subsīdiju saņemšanas dienas, īpašuma daļu, par kuru saņemtas valsts subsīdijas — nepārdot, neieķīlāt, nenodot lietošanā trešajām personām un izmantot tikai zvejniecības un zivkopības attīstības interesēs.

15. Personām un individuālā darba veicējiem, kuri subsīdijas saņem atbilstoši nolikuma 4.4. un 4.5.apakšpunktam, Lauku atbalsta dienests subsīdijas pārskaita bez līguma noslēgšanas.

Valsts zivsaimniecības pārvaldes priekšnieks N. Riekstiņš

 

 

 

 

 

 

 

7. pielikums

Nolikums Nr. 7
Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas, ieviešot modernizētas un energoresursus taupošas ražošanas tehnoloģijas.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 1795 tūkst.

3. Subsīdijas tiek piešķirtas šādām sadaļām:

Sadaļa	Summa
	Ls tūkst.
I. Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija	1000
II. 2001.gada kredītprocentu daļēja dzēšana	655
III. Kredītprocentu garantija	140

 

I. Lauksaimnieciskās ražošanas tehniskā modernizācija

1. Nolikums nosaka kārtību, kādā tiek izmaksātas subsīdijas par jaunas lauksaimniecības produktu ražošanā izmantojamas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu, traktortehnikas (turpmāk — tehnika) iegādi.

2. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt juridiskas personas:

2.1. kas audzē augkopības, lopkopības produkciju, veic tās pirmās pakāpes apstrādi (augu un dzīvnieku valsts sākotnējās produkcijas sagatavošana līdz realizācijai nepieciešamām kvalitātes prasībām, nemainot mehānisko struktūru un ķīmiskās īpašības), kas sniedz pakalpojumus zemes apstrādē, sēšanā, stādīšanā, sējumu un stādījumu kopšanā, ražas novākšanā, meliorācijas sistēmu uzturēšanā, lauksaimniecības tehnikas remontā un apkopē, sniedz ciltsdarba pakalpojumus, kas saistīti ar lauksaimniecības dzīvnieku pārraudzību un mākslīgo apsēklošanu;

2.2. kas 2001.gadā no 2.1. apakšpunktā nosauktām darbībām ir ieņēmušas vismaz 60 % no visu ieņēmumu kopapjoma;

2.3. kurās vismaz 51 % no pamatkapitāla pieder Latvijas Republikai vai Latvijas Republikas pilsoņiem (šis nosacījums neattiecas uz zemnieku saimniecībām un individuālo uzņēmumu īpašniekiem).

3. Izlietoto līdzekļu summu, no kuras aprēķina subsīdijas, nosaka pēc iegādi apliecinošos dokumentos uzrādītās tehnikas sākotnējās cenas, neieskaitot PVN. Transporta izdevumi netiek iekļauti subsīdiju aprēķinos.

4. Subsīdijas tiek aprēķinātas 25 % apmērā no šajā nolikumā noteiktajos pasākumos izlietoto līdzekļu summas, bet kopējais subsīdiju apjoms šī nolikuma ietvaros 2002.gadā vienai juridiskai personai nevar pārsniegt Ls 10 000.

5. Iegādājoties datortehniku, subsīdiju apjoms nevar pārsniegt Ls 350, kuri ir ieskaitāmi šī nolikuma 4.punktā minētajā kopapjomā.

6. Zemnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu īpašniekiem vecumā no 18 līdz 35 gadiem (ieskaitot) subsīdiju procentuālo apjomu palielina par 5 procentiem.

7. Subsīdiju procentuālo apjomu palielina par 5 procentiem, ja saimniecības īpašumā vai lietošanā esošā lauksaimniecībā izmantojamās zemes vidējā kadastrālā vērtība ir līdz 110 Ls/ha (ieskaitot):

7.1. subsīdiju pretendents 7.punkta apstiprināšanai Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedz vietējās pašvaldības izsniegtu attiecīgu izziņu;

7.2. zemes vidējā kadastrālā vērtība ir noteikta saskaņā ar Ministru kabineta 31.07.2001. noteikumiem Nr.341 “Kadastrālās teritorijas vidējais novietojuma koeficients, meža zemes novietojuma koeficients un vidējais novērtējums, zemes vidējā kadastrālā vērtība”.

8. Subsīdijas tiek izmaksātas, ja:

8.1. iegādājamā tehnika nav ražota Eiropas Savienības dalībvalstīs un kandidātvalstīs (izņemot Latviju); šis nosacījums neattiecas uz kartupeļu un cukurbiešu specializēto audzēšanas un ražas novākšanas tehniku;

8.2. tehnika tiek iegādāta no reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām);

8.3. tehnika tiek nomāta ar pirkuma tiesībām (līzings) no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrētiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuru statūtos ir paredzēta līzinga pakalpojumu sniegšana;

8.4. tehnika tiek nomāta ar izpirkuma tiesībām (līzinga kreditēšana) no kredītiestādēm, kuru darbību regulē Kredītiestāžu likums;

8.5. vienas iegādātās tehnikas vienības vai tās komplekta cena nav mazāka par Ls 350 (bez PVN);

8.6. ir izpildītas šī nolikuma 9. punktā minētās prasības.

9. Iegādājoties šā nolikuma 1. pielikumā minēto lauksaimniecībā izmantojamo tehniku, t.sk. nestandarta, kuras izgatavošanā izmantotas jaunas, reģistrētos uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās) iegādātas detaļas, mezgli un agregāti, tās atbilstībai jābūt:

9.1. atzītai atbilstoši Ministru kabineta 30.05.2000. noteikumiem Nr. 184 “Par ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu kārtību”;

9.2. atzītai atbilstoši Ministru kabineta 30.05.2000. noteikumiem Nr. 186 “Noteikumi par mašīnu drošību”.

10. Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas atbilstības novērtēšanu veic Ministru kabineta pilnvarotas kompetentas sertificēšanas institūcijas un testēšanas laboratorijas.

11. Subsīdijas netiek maksātas:

11.1. mežu izstrādes un mežu kopšanas tehnikas iegādei;

11.2. kokapstrādes iekārtu iegādei;

11.3. autotransporta, izņemot pašizgāzēju, pašizgāzēju piekabju, automobiļu ar kravas kasti ar kravnesību līdz 16 000 kg iegādei;

11.4. biroju tehnikas iegādei (izņemot datortehniku).

12. Pieteikumu (2. pielikums) subsīdiju pretendents iesniedz Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē par 2002. gadā veiktajiem darījumiem. Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir līdz 2002.gada 1.novembrim.

13. Pieteikumam pievieno šādus dokumentus:

13.1. iegādātās tehnikas tehniskās pases kopiju, ja tāda tiek izdota, vai citus apliecinošus dokumentus, kas pierāda, ka iegādātā tehnika ir jauna;

13.2. nomas pirkuma (finansu līzinga) līguma kopiju;

13.3. tehnikas izplatītāja izsniegtu atbilstības novērtēšanas institūcijas izziņas kopiju par iegādātās tehnikas atbilstību šī nolikuma 9. punktam (izņemot datortehnikai).

14. Subsīdiju pretendentu pieteikumi tiek ierakstīti reģistrācijas žurnālā to iesniegšanas secībā.

15. Ja kāds šajā nolikumā minētais pasākums tiek subsidēts atbilstoši programmai “Lauksaimnieciskās ražošanas modernizācija”, to nevar subsidēt no citā nolikumā paredzētiem līdzekļiem, kā arī to nevar subsidēt no SAPARD programmas finansējuma.

16. Kad aprēķināto subsīdiju kopsumma ir sasniegusi šajā nolikumā paredzēto līdzekļu apmēru, Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes pārtrauc līgumu slēgšanu, pieņem pieteikumus, kuros subsīdiju pretendents ar savu parakstu apliecina, ka ir informēts par iespējamu subsīdijas atteikumu šī nolikuma ietvaros 2002.gadā.

17. Subsīdijas par iegādāto tehniku (tehnoloģisko iekārtu) tiek piešķirtas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienesta reģionālo lauksaimniecības pārvaldi un subsīdiju saņēmēju. Līgumā subsīdiju saņēmējs apņemas vismaz 3 gadus nodrošināt iegādātās tehnikas (tehnoloģisko iekārtu) izmantošanu lauksaimniecisko izejvielu ražošanā, to neatsavināt un neiznomāt, skaitot no šī līguma noslēgšanas dienas.

18. Ja tehnika tiek atsavināta vai iznomāta, tad subsīdiju saņēmējs nevar saņemt subsīdijas turpmākos trīs gadus, skaitot no fakta konstatācijas brīža, un viena gada laikā atmaksā saņemtās subsīdijas Lauku atbalsta dienestam.

 

 

II. 2001.gada kredītprocentu daļēja dzēšana

1. Uz subsīdijām var pretendēt juridiskas personas, kas saņēmušas kredītu (līzingu) jaunas lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas un tehnoloģisko iekārtu iegādei, jaunu un rekonstruējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, vaislas teļu un govju iegādei.

2. Kopējā summa daļējai kredītprocentu dzēšanai ir Ls 655 tūkst.

3. Subsīdijas izmaksā par 2001.gadā faktiski samaksāto kredīta (līzinga) procentu likmju daļēju dzēšanu 7% apmērā, bet ne vairāk kā kredītprocentu likme.

4. Subsīdiju saņemšanai pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs līdz 2002. gada 25.maijam iesniedz:

4.1. pieteikumu (pielikums Nr. 3);

4.2. kredītlīguma (līzinga līguma) kopiju;

4.3. kredītlīdzekļu (līzinga līguma) izlietojumu apstiprinošo dokumentu kopijas;

4.4. grozītā kredītlīguma (līzinga līguma) kopiju, ja kredītlīguma (līzinga līguma) nosacījumi ir mainīti;

4.5. kredītiestādes ( līzinga devēja) izziņu par 2001.gadā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas vai subsīdiju pretendenta apliecinātu deklarāciju par būvju, tehnikas un tehnoloģisko iekārtu piederību subsīdiju pretendentam uz pieteikuma iesniegšanas brīdi;

4.7. atbilstoši Ministru kabineta 1997.gada 29. jūlija noteikumiem Nr. 258 “Noteikumi par būvju pieņemšanu ekspluatācijā” (Latvijas būvnormatīvs LBN 301—97) līdz pieteikuma iesniegšanas brīdim sastādīta akta kopiju par ēkas pieņemšanu ekspluatācijā.

5. Ja kredīts (līzings) saņemts citu sadaļā neparedzētu pasākumu veikšanai, kredītprocentu likmes atmaksājamas proporcionāli lauksaimnieciskās ražošanas tehnikas, tehnoloģisko iekārtu vai būvju izmaksām, pamatojoties uz 4.3. apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

6. Par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas būvēm noteikt šādas būves:

6.1. lauksaimniecības dzīvnieku fermas;

6.2. būves piena pirmapstrādei;

6.3. zirgu staļļus;

6.4. lopbarības sagatavošanas cehus;

6.5. novietnes rupjās lopbarības uzglabāšanai;

6.6. graudu noliktavas un graudu kaltes;

6.7. tehnikas remontdarbnīcas un tehnikas novietnes;

6.8. dārzeņu, sēņu, augļu un ogu, sakņu un kartupeļu audzēšanas un uzglabāšanas būves.

7. Par lauksaimnieciskās produkcijas ražošanas tehniku (tehnoloģiskām iekārtām) noteikt šādas tehnikas vienības:

7.1. augsnes apstrādes tehniku;

7.2. mēslošanas tehniku;

7.3. sēšanas un stādīšanas tehniku;

7.4. sējumu un stādījumu kopšanas un augu ķīmiskās aizsardzības tehniku;

7.5. speciālo linu ražošanas tehniku;

7.6. ražas novākšanas tehniku;

7.7. ražas pirmapstrādes, kaltēšanas tehniku;

7.8. slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtas;

7.9. barības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas;

7.10. kūtsmēslu izvākšanas iekārtas;

7.11. kraušanas un transportēšanas tehniku,

7.12. pašizgāzējus ar pašizgāzēju piekabēm;

7.13. piena pārvadājamās mašīnas ar cisternu līdz 4000 kg;

7.14. traktortehniku.

8. Ja subsīdiju kopsumma sasniedz nolikumā paredzēto līdzekļu apjomu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina izmaksājamo subsīdiju summu.

9. Par vaislas dzīvnieku iegādi noteikt vaislas teļu un govju iegādi ganāmpulka atjaunošanai. Dzīvnieka izcelsmi apliecina izdotā šķirnes sertifikāta kopija.

 

 

III. Kredītprocentu garantija

Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmas ietvaros (LIIKP) tiek piešķirts finansējums Ls 140 tūkst. apjomā saskaņā ar atsevišķu zemkopības ministra rīkojumu.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības

departamenta direktore Z. Bērziņa

 

 

1. pielikums

nolikumam Nr.7.

 

Lauksaimniecībā izmantojamā tehnika (tehnoloģiskās iekārtas)

1. Augsnes apstrādes tehnika.

2. Mēslošanas tehnika.

3. Sēšanas un stādīšanas tehnika.

4. Sējumu un stādījumu kopšanas un augu ķīmiskās aizsardzības tehnika.

5. Zāles lopbarības sagatavošanas tehnika.

6. Speciālā linu ražošanas tehnika.

7. Ražas novākšanas tehnika.

8. Ražas pirmās pakāpes apstrādes, kaltēšanas un vēdināšanas tehnika.

9. Slaukšanas un piena dzesēšanas iekārtas.

10. Barības sagatavošanas un izdalīšanas iekārtas.

11. Kūtsmēslu izvākšanas iekārtas.

12. Kraušanas un transportēšanas tehnika (tai skaitā universālā).

13. Krūmgrieži.

14. Lauksaimniecības produktu ražošanai un pirmās pakāpes pārstrādei nepieciešamā tehnoloģiskā iekārta un aprīkojums.

15. Traktortehnika.

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes

attīstības departamenta direktore Z.Bērziņa

 

 

8.pielikums

Nolikums Nr. 8

Lauksaimniecības nevalstisko organizāciju un ražotāju grupu atbalsts

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt lauku uzņēmēju sadarbību un kooperāciju.

2. Subsīdijas tiek paredzētas šādiem pasākumiem:

Pasākums	Subsīdiju apjoms
	Ls tūkst.
Kooperācijas attīstības atbalsts	200
Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju atbalsts	72
KOPĀ	272

 

 I. Kooperācijas attīstības atbalsts

1. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības* (turpmāk — kooperatīvi), ja:

1.1. tās izveidotas un reģistrētas atbilstoši ”Kooperatīvo sabiedrību likumam”;

1.2. to biedri ar kooperatīva starpniecību realizē tikai savā saimniecībā saražoto produkciju un veic vismaz vienu no šādām darbībām:

1.2.1. kooperatīva biedru saražotās produkcijas realizāciju;

1.2.2. produkcijas sagatavošanu realizācijai (pirmapstrāde, fasēšana, pārstrāde u.c.);

1.2.3. pakalpojumu sniegšanu kooperatīva biedriem;

1.3. tās nav lauksaimniecības produkcijas ražotāji, izņemot zemkopības un lopkopības produkcijas I pakāpes pārstrādātājus saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 1.panta 15.punktu;

1.4. uz pieteikuma iesniegšanas brīdi kooperatīvā nav mazāk par 10 biedriem;

1.5. tās reģistrētas Uzņēmumu reģistrā līdz 2001.gada 1.jūlijam;

1.6. minimālais apgrozījums starp kooperatīva biedriem un kooperatīvu:

	No kooperatīvās	Minimālais apgrozījums	Minimālais apgrozījums
	sabiedrības	starp kooperatīva	starp kooperatīva
	dibināšanas	biedriem un	biedriem un kooperatīvu
	pagājuši	kooperatīvu, Ls	% no kopējā
			kooperatīva apgrozījuma
	1—2 gadi	5 000	30%
	3—5 gadi	10 000	50%
	5 un vairāk	20 000	60%

 

 

2. Kooperācijas attīstībai subsīdijas tiek piešķirtas:

2.1. kooperatīva vadības nodrošināšanai, ieskaitot darba samaksu;

2.2. biroja tehnikas un aprīkojuma iegādei;

2.3. transporta un sakaru izdevumu segšanai, izņemot transporta iegādi;

2.4. izglītojošo pasākumu izdevumu segšanai.

3. Subsīdiju apmērs:

3.1. kooperācijas attīstībai 10% no kooperatīva un tā biedru 2001.gada savstarpējā apgrozījuma, bet ne vairāk kā Ls 10 000;

3.2. ja kooperatīva apgrozījums ar kooperatīva biedriem ir mazāks par Ls 30 000 (trīsdesmit tūkstoši latu), tad šis kooperatīvs saņem Ls 3 000 (trīs tūkstoši latu);

3.3. kooperatīvi saņem subsīdijas trīs gadus pēc šādas kārtības:

Subsīdiju saņemšanas gads	Procentos no aprēķinātās summas
1. gads	100%
2. gads	70%
3.(pēdējais) gads	50%

 

4. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam Lauku atbalsta dienesta teritoriālajā struktūrvienībā jāiesniedz:

4.1. līdz 01.04.2002. — pieteikums (1.pielikums);

4.2. kooperatīva reģistrācijas apliecības kopija;

4.3. kooperatīva biedru saraksts, uzrādot katra kooperatīva biedra apgrozījumu ar kooperatīvu;

4.4. 2001.gada pārskats;

4.5. kooperatīva valdē apstiprināta projekta izdevumu tāme;

4.6. 2002.gada darbības plāns, kurā atspoguļota:

4.6.1. kooperatīva darbības vēsture;

4.6.2. pašreizējā situācija un darbība;

4.6.3. organizatoriskā struktūra;

4.6.4. plānotie pasākumi;

4.6.5. sasniedzamie rezultāti;

4.6.6. naudas plūsma;

4.7. darba līgumu kopijas.

5. Ja iesniegto pieteikumu kopsumma pārsniedz šim pasākumam paredzēto subsīdiju apjomu, tad Lauku atbalsta dienests veic pretendentu atlasi, veidojot pretendentu sarakstu dilstošā secībā pēc kooperatīva un tā biedru savstarpējā apgrozījuma procenta.

6. Ja subsīdijām paredzētā summa nav izlietota, Lauku atbalsta dienestam ir tiesības noteikt atkārtotu pieteikumu iesniegšanu līdz 01.07.2002.

7. Subsīdijas saskaņā ar šo nolikumu drīkst saņemt tikai vienreiz gadā.

8. Gala norēķins tiek veikts pēc iesniegtajām atskaitēm, kuru iesniegšanas termiņš — 01.12.2002.

9. Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no iedalītās summas.

* Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvs ir kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu, izņemot zemkopības un lopkopības produkcijas I pakāpes pārstrādātājus saskaņā ar Lauksaimniecības likuma 1.panta 15.punktu.

 

 

II. Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju atbalsts

1. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas (organizācijas, kas darbojas lauksaimniecības sektorā atbilstoši 15.12.1992. likumam “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”), kuras ir:

1.1. reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā (šī prasība neattiecas uz Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi);

1.2. valsts līmeņa organizācijas, kas veic darbību vairākos rajonos/pagastos.

2. Uz subsīdijām var pretendēt lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kuru iesniegtie projekti atbilst vismaz vienam no sekojošiem mērķiem:

2.1. veicināt lauku iedzīvotāju informētību un izglītošanu par Latvijas integrāciju ES;

2.2. aktivizēt ekonomikas dažādošanu laukos, lai paaugstinātu iedzīvotāju dzīves līmeni;

2.3. radīt labvēlīgu vidi lauksaimnieciskai ražošanai;

2.4. iesaistīt lauku iedzīvotājus lauksaimniecības un lauku politikas veidošanā.

3. Subsīdiju saņēmēji:

3.1. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome — efektīvas tālākas darbības nodrošināšanai — Ls 18 000;

3.2. Latvijas Mazpulku organizācija — Ls 10 000;

3.3. Latvijas Lauku sieviešu apvienība — Ls 3 000;

3.4. Latvijas zemnieku pārstāvja biroja iekārtošanai un uzturēšanai Briselē — Ls 12 000;

3.5. lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas, kas atbilst šīs sadaļas 1.punktā minētajām prasībām — Ls 29 000.

4. Lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām subsīdijas tiek piešķirtas:

4.1. biroja tehnikas un aprīkojuma iegādei;

4.2. biroja un transporta izdevumu segšanai, izņemot transporta iegādei;

4.3. izglītojošo pasākumu izdevumu segšanai;

4.4. dalības maksas apmaksai starptautiskās organizācijās;

4.5. organizācijas vadības nodrošināšanai, ieskaitot darba samaksu;

4.6. informatīvo materiālu un publikāciju sagatavošanai.

5. Lai saņemtu subsīdijas, pretendentam Lauku atbalsta dienestā līdz 01.04.2002. jāiesniedz:

5.1. pieteikums (2. pielikums);

5.2. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izziņa, kas apliecina, ka subsīdiju pretendents uz pieteikumu iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādnieks;

5.3. lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas reģistrācijas apliecības kopija (šī prasība neattiecas uz Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi);

5.4. 2001. gada pārskats (izņemot Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomi);

5.5. sabiedriskās organizācijas padomes lēmums par projekta izdevumu tāmes apstiprināšanu;

5.6. projekts, kurā jāatspoguļo lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas:

5.6.1. organizācijas mērķi;

5.6.2. projekta mērķi;

5.6.3. aktivitātes projekta mērķa sasniegšanai;

5.6.4. sasniedzamie rezultāti;

5.6.5. projekta izdevumu tāme;

5.6.6. organizācijas darbības vēsture.

6. Šīs sadaļas 5.6. apakšpunktā minēto projektu izvērtē Zemkopības ministrijas izveidota komisija, kuras sastāvā ir Zemkopības ministrijas, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un Lauku atbalsta dienesta pārstāvji.

7. Līgumus ar subsīdiju pretendentiem slēdz Lauku atbalsta dienests.

8. Līgumā var paredzēt avansa maksājumus, bet ne vairāk kā 50% apmērā no iedalītās summas. (Izņēmums — Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome un Latvijas Mazpulku organizācija, kuru līgumos var paredzēt avansa maksājumus līdz 80 % no iedalītās summas, 30% no avansa summas saņemot pēc pusgada atskaites iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā.)

9. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī lauksaimnieku nevalstiskām organizācijām, kuras atbilst šīs sadaļas 1.punktā minētajām prasībām, par darījumiem un saņemtajiem pakalpojumiem subsīdijas aprēķina un izmaksā, ieskaitot samaksāto PVN.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ. Rakstiņa

 

 

 

9. pielikums

Nolikums Nr. 9

Lauksaimniecības pārstrukturizācijas atbalsts

 

1.Subsīdiju mērķis ir veicināt lauksaimniecības pārstrukturizāciju, sniedzot tiešu atbalstu lauku komersantiem (uzņēmējiem) nodarbinātības iespēju palielināšanai, kā arī tradicionālajai lauksaimniecībai alternatīvu ienākumu avotu veidošanai.

2.Kopējais finansējuma apjoms ir Ls 300 000, un subsīdijas tiek paredzētas šādiem pasākumiem:

 

N.p.k.	Sadaļas nosaukums	Plānotais
		finansējuma
		sadalījums Ls tūkst.
I.	Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība	100
II.	Netradicionālo nozaru attīstība	100
III.	Komercdarbības (uzņēmējdarbības) attīstība laukos	100
	KOPĀ	300

 

 

 

I. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība

1. Subsīdiju mērķis ir veicināt bioloģiskās lauksaimniecības preču produkcijas ražošanu.

2. Subsīdiju kopējā summa ir Ls 100 000.

3. Uz subsīdijām var pretendēt juridiska persona:

3.1. kurai ir bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts “Vides kvalitāte” (izņemot sertifikātus ar atzīmi “1.pārejas gads”);

3.2. kuras īpašnieks vai tā pilnvarota persona ir ieguvusi vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību saskaņā ar Zemkopības ministrijas 1997.gada 13.novembra rīkojumu Nr. 348 “Par lauksaimniecisko izglītību un profesionālo kvalifikāciju”;

3.3. kura tai piederošos mājlopus un ganāmpulku ir reģistrējusi un atjaunojusi informāciju atbilstoši Ministru kabineta 1998. gada 13. janvāra noteikumiem Nr. 10 “Dzīvnieku un ganāmpulku reģistrēšanas noteikumi”;

3.4. kura uztur meliorācijas sistēmu atbilstoši likuma “Par meliorāciju” prasībām;

3.5. kuras saimniecībā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanā ir vismaz viens no šiem nosacījumiem:

5. Subsīdijas tiek izmaksātas plānoto līdzekļu ietvaros. Ja iesniegto pieteikumu kopsumma pārsniedz šim nolikumam paredzēto subsīdiju apjomu, tad Lauku atbalsta dienests ir tiesīgs proporcionāli samazināt subsīdiju apmēru atbilstoši pieteikumos uzrādītajām bioloģiski apsaimniekotām platībām un bioloģiski audzēto dzīvnieku skaitam.

6. Subsīdijas izmaksā par bioloģiski apsaimniekotām platībām un par bioloģiski audzētiem lauksaimniecības dzīvniekiem 2002.gadā.

7. Subsīdijas var saņemt arī par bioloģiski apsaimniekotām platībām, par kurām ir noslēgts nomas līgums ne mazāk kā uz 5 gadiem.

8. Subsīdijas saņem reizi gadā pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu.

9. Kopējais subsīdiju apjoms šī nolikuma ietvaros vienam pieteikuma iesniedzējam nedrīkst pārsniegt Ls 5 000.

10. Lai saņemtu subsīdijas, pretendents Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē līdz 1.augustam iesniedz:

10.1. pieteikumu ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienības apliecinājumu (1. pielikums);

10.2. sertifikāta “Vides kvalitāte” kopiju par 2002.gadu (ar sertifikāta pielikuma kopiju);

10.3. Valsts ieņēmumu dienesta izsniegtu Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopiju;

10.4. Valsts ieņēmumu dienesta izziņu, kas apliecina, ka subsīdiju pretendentam uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādu;

10.5. vismaz pirmā kvalifikācijas līmeņa lauksaimniecisko izglītību apliecinoša dokumenta kopiju;

10.6. Lauku atbalsta dienesta reģionālās lauksaimniecības pārvaldes inspektora atzinumu par meliorācijas sistēmu uzturēšanu saskaņā ar likumu “Par meliorāciju”;

10.7. ja īpašumā ir mājlopi — ganāmpulka reģistrācijas kartītes kopiju;

10.8. lauku izvietojuma shēmu (kartes kopiju) ar atzīmētām bioloģiski apsaimniekotajām platībām;

10.9. informāciju par liellopiem gaļas ieguvei, t.sk. zīdītājgovīm (2.pielikums);

10.10. informāciju par piena liellopiem (3.pielikums).

11. Līgumus ar pretendentiem par subsīdiju saņemšanu slēdz Lauku atbalsta dienesta reģionālā lauksaimniecības pārvalde, tajā iekļaujot nosacījumu, ka pretendents bioloģiski saimniekos vēl 5 gadus.

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ. Rakstiņ

 

 

II. Netradicionālo lauksaimniecības nozaru atbalsts

1. Subsīdiju mērķis ir attīstīt Latvijas lauksaimniecībai netradicionālās nozares.

2. Subsīdiju summa — Ls 100 tūkst.

3. Subsīdija tiek maksāta par iegādātiem jauniem pamatlīdzekļiem:

3.1. kuri iegādāti pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu;

3.2. 30% no pamatlīdzekļa iegādes cenas;

3.3. kopējais subsīdiju apjoms šīs sadaļas ietvaros 2002. gadā vienai juridiskai personai nevar pārsniegt Ls 2000.

4. Uz subsīdiju saņemšanu var pretendēt šādās netradicionālās lauksaimniecības nozarēs:

4.1. savvaļas dzīvnieku audzēšanā;

4.2. biškopībā;

4.3. sēņu audzēšanā;

4.4. lauku tūrismā;

4.5. ārstniecības augu audzēšanā;

4.6. garšaugu audzēšanā.

5. Uz subsīdijām var pretendēt juridiskās personas, kuras nodarbojas ar lauksaimnieciskās produkcijas ražošanu un kuras:

5.1. reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā (turpmāk — UR) līdz 2002.gada 1. janvārim;

5.2. sastāv UR reģistrētā attiecīgās nozares organizācijā, ja tāda attiecīgā nozarē ir;

5.3. 2001.gadā vienā no 4. punktā minētajām nozarēm ir ieņēmušas vismaz 60% no visu ieņēmumu kopapjoma naudā (pretendenta deklarēts ieņēmumu sadalījums);

5.4. ir iesniegušas pieteikumu līdz 1.aprīlim.

6. Gadījumos, ja saņemto pieteikumu kopsumma pārsniedz sadaļā paredzētos līdzekļus, pretendentu pieteikumu izvērtēšanā atlase tiek veikta šādā secībā:

6.1. pretendenta projektā ir iesaistīti vairāki UR reģistrētas attiecīgās nozares organizācijas biedri;

6.2. pretendējošā uzņēmuma īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai ir atbilstoša augstākā vai vidējā speciālā izglītība nozarē;

6.3. pretendents ir UR reģistrētas attiecīgās nozares valsts līmeņa organizācijas biedrs.

7. Pretendentiem, kuri nav PVN maksātāji, subsīdijas tiek piešķirtas un izmaksātas ar PVN.

8. Subsidējamo izdevumu saraksts:

8.1. jaunas tehnikas un jaunu iekārtu (turpmāk — tehnikas) iegāde (izņemot transportlīdzekļus);

8.2. vienreizēji izdevumi, kas saistīti ar jauniegādātās tehnikas un iekārtu uzstādīšanu darbības uzsākšanai.

9. Reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē iesniedzami un pieteikumam pievienojami šādi dokumenti (izņemot 9.6. un 9.7. apakšpunktos minētos):

9.1.pieteikums saskaņā ar 4. pielikumu;

9.2.uzņēmuma reģistrācijas apliecības kopija;

9.3.gada pārskata vai ienākuma nodokļa deklarācijas kopija gadījumos, ja par finansēšanas avotu tiek izmantoti pašu līdzekļi;

9.4. atbilstošās asociācijas atbalsta vēstule, ja attiecīgajā nozarē tas ir iespējams;

9.5. izdevumu tāme;

9.6. dokumenti, kas pierāda, ka iegādātā tehnika vai iekārtas ir jaunas;

9.7. atzinums par iegādātās tehnikas atbilstību Ministru kabineta 30.05.2000 noteikumiem Nr.184 “Par ārvalstīs izdoto atbilstības novērtēšanas apstiprinājumu un apliecinājumu kārtību” un Ministru kabineta 30.05.2000 noteikumiem Nr.186 “Noteikumi par mašīnu drošību”;

9.8. darba līgums pilnvarotai personai, ja tāds ir noslēgts;

9.9. projekts, ja iesaistīti vairāki organizācijas biedri;

9.10. izglītību apliecinošie dokumenti.

10. Lauku atbalsta dienests 30 darba dienu laikā pieteikumus apkopo un izvērtē tos.

11. Ja kāds šai nolikumā minētais pasākums tiek subsidēts no sadaļas “Netradicionālo lauksaimniecības nozaru atbalsts” līdzekļiem, to nevar subsidēt no citas nolikuma sadaļas, cita nolikuma, kā arī to nevar subsidēt no SAPARD programmas līdzekļiem.

12. Par rezultātiem Lauku atbalsta dienests pretendentus rakstiski informē 30 darba dienu laikā no lēmuma pieņemšanas.

13. Lauku atbalsta dienests ar subsīdiju saņēmējiem slēdz līgumus, tajos paredzot pasākumu kontroli 3 gadus pēc valsts subsīdiju saņemšanas, nepieļaujot attiecīgā objekta atsavināšanu.

14. Galīgo norēķinu Lauku atbalsta dienests ar pretendentu veic līdz 1.oktobrim, ja saņemti samaksu un darījumus apliecinošie dokumenti (t.sk. 9.6. un 9.7. apakšpunktos minētos) vai to kopijas (uzrādot oriģinālu).

Lauksaimniecības nozaru un pārstrādes attīstības

departamenta direktore Z. Bērziņa

 

 

III. Komercdarbības (uzņēmējdarbības) attīstība laukos

1. Subsīdijas mērķis ir veicināt lauku komersantu (uzņēmēju) nodarbinātības dažādošanu.

2. Uz subsīdiju var pretendēt zemnieku saimniecības:

2.1. kas veic komercdarbību (uzņēmējdarbību) lauku teritorijā*;

2.2. kuru atbalstāmā projekta mērķis ir attīstīt komercdarbību (uzņēmējdarbību);

2.3. kuru gada apgrozījums 2001.gadā nepārsniedza Ls 10 000.

3. Uz subsīdiju var pretendēt jebkurā ražošanas vai pakalpojumu sektorā, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

4. Subsīdija tiek maksāta par komercdarbības (uzņēmējdarbības) projektā paredzētiem jauniem pamatlīdzekļiem:

4.1. kuri iegādāti pēc līguma noslēgšanas ar Lauku atbalsta dienestu;

4.2. 30% no projekta izmaksām apmērā no pamatlīdzekļu iegādes cenas saskaņā ar projekta izmaksu tāmi;

4.3. ja viena pamatlīdzekļa cena nav zemāka par Ls 100;

4.4. ne vairāk kā Ls 2000 apmērā vienam atbalsta saņēmējam.

5. Lai saņemtu subsīdiju, pretendentam Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, kuras teritorijā tas ir reģistrēts, līdz 2002.gada 1.aprīlim jāiesniedz:

5.1. pieteikums (5.pielikums);

5.2. zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecības kopija;

5.3. Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta Nodokļu maksātāja reģistrācijas apliecības kopija;

5.4. Valsts ieņēmumu dienesta izziņa, kas apliecina, ka subsīdiju pretendentam uz pirmā pieteikuma iesniegšanas brīdi nav nodokļu maksājumu parādu;

5.5. gada pārskata vai iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijas D3 formas kopija par iepriekšējo gadu;

5.6. komercdarbības (uzņēmējdarbības) projekts:

5.6.1. pašreizējā darbība;

5.6.2. projekta mērķi;

5.6.3. veicamie pasākumi;

5.6.4. prognozējamie rezultāti;

5.6.5. izmaksu tāme.

6. Kad iesniegtajos projektos plānotā subsīdiju kopsumma pārsniedz šim atbalsta pasākumam paredzēto summu, Lauku atbalsta dienests:

6.1. apkopo izvirzītajiem nosacījumiem atbilstošos pieteikumus;

6.2. veic pretendentu projektu atlasi pēc reģistrētā bezdarba līmeņa (uz 2001.gada 31.decembri tās pašvaldības teritorijā, kurā projekts tiks īstenots, sarindojot projektus dilstošā secībā pēc bezdarba līmeņa.

7. Iesniegto projektu nedrīkst finansēt arī no citiem subsīdiju nolikumos, šī nolikuma sadaļās un Latvijas Lauksaimniecības un lauku attīstības programmā (SAPARD) paredzētajiem līdzekļiem.

8. Subsīdijas līgumā var paredzēt avansa maksājumu 50 % apmērā no kopējās summas.

9. Pretendentiem, kuri nav PVN maksātāji, subsīdijas tiek piešķirtas un izmaksātas ar PVN.

10. Atskaite par projekta realizāciju jāiesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz 2002.gada 1.oktobrim.

11. Lauku atbalsta dienests veic galīgo norēķinu ar pretendentu pēc samaksu un darījumus apliecinošo dokumentu vai to kopiju (uzrādot oriģinālu) saņemšanas.

*Latvijas lauku teritorija (šajā nolikumā saukta “Lauku teritorija”) ir visa Latvijas sauszemes teritorija, izņemot republikas pilsētas un rajona pilsētas, kurām nav lauku teritorijas, saskaņā ar LR likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu”

Lauku attīstības departamenta direktore Ņ.Rakstiņa

 

10.pielikums

Nolikums Nr.10

Tirgus veicināšana

 I. Piensaimniecības standartizācija un piena tirgus veicināšana

1. Subsīdiju mērķis ir atbalstīt piena pārstrādes uzņēmumu konkurētspēju vietējā un ārējā tirgū.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas Piensaimnieku centrālajai savienībai (turpmāk — savienība) Ls 20 000 (t.sk. PVN) apmērā un tiek sadalītas šādi:

2.1. līdzdalībai Starptautiskajā piensaimnieku federācijā — Ls 3000;

2.2. nozares standartu izstrādei, starptautisko standartu adaptācijai nacionālajā likumdošanā — Ls 7000;

2.3. līdzdalībai Eiropas Piensaimnieku asociācijā — Ls 5000;

2.4. Latvijas piena produktu tirgus apskata izstrādei — Ls 5000.

3. Savienība subsīdiju saņemšanai līdz 2002. gada 15. martam Lauku atbalsta dienestā iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktora apstiprinātu:

3.1. pieteikumu — pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

3.2. izvērstu pieprasīto subsīdiju tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

4. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar līgumu, kas noslēgts starp Lauku atbalsta dienestu un savienību. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

5. Līgumā var paredzēt:

5.1. avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra;

5.2. vienreizēju maksājumu darbu turpināšanai, nepārsniedzot 25% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra pēc 3.ceturkšņa atskaites iesniegšanas un apstiprināšanas.

6. Par kārtējo darbu izpildi savienība Lauku atbalsta dienestā iesniedz ceturkšņa atskaites līdz nākamā mēneša 20. datumam. Ceturkšņa atskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

7. Līdz 2002. gada 1. decembrim savienība Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

7.1. gala atskaiti, kas sastāv no kopsavilkuma par līguma izpildi un dokumentiem, kas apliecina šīs sadaļas 2. punktā minēto pasākumu realizāciju;

7.2. samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu.

8. Darba pieņemšanas — nodošanas aktu, ceturkšņa un gala atskaites pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktors.

9. Lauku atbalsta dienests veic gala norēķinu pēc gala atskaites, darba pieņemšanas — nodošanas akta, darījumu un samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

 

II. Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu datu bāzes BODE pilnveidošana

1. Subsīdiju mērķis ir attīstīt Latvijas pārtikas preču datu bāzi BODE (http://www.bode.lv) par ērtu plaša pielietojuma preču eksponēšanas sistēmu, kas sekmētu vietējo patēriņu un atvieglotu ražotāju un tirgotāju ikdienas darbu, kā arī izveidot datu bāzei BODE preču pasūtīšanas moduli, kas ļautu efektīvāk veikt tirgus informācijas apmaiņu.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (turpmāk — institūts) Ls 25 570 (t.sk. PVN) apmērā un tiek sadalītas šādi:

2.1. datu bāzes BODE papildināšanai ar informāciju par precēm, ko ražo Latvijas lauksaimniecības un pārtikas preču ražotāji — Ls 9000;

2.2. datu bāzes BODE programmatūras papildināšanai ar moduli, kas radītu vidi elektronisko dokumentu apritei — Ls 8400;

2.3. datu bāzes BODE un preču uzskaites programmu integrācijas moduļu izveidošanai — Ls 6100;

2.4. pētījumam par tulkotas preču informācijas datu bāzes izveides nepieciešamību angļu un krievu valodā — Ls 2070.

3. Institūts subsīdiju saņemšanai līdz 2002. gada 15. martam Lauku atbalsta dienestā iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktora apstiprinātu:

3.1. pieteikumu — pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

3.2. pieprasīto subsīdiju izvērstu tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

4. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

5. Līgumā var paredzēt:

5.1. avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra;

5.2. vienreizēju maksājumu darbu turpināšanai, nepārsniedzot 25% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra pēc 3. ceturkšņa atskaites iesniegšanas un apstiprināšanas.

6. Par kārtējo darbu izpildi institūts Lauku atbalsta dienestā iesniedz ceturkšņa atskaites līdz nākamā mēneša 20. datumam. Ceturkšņa atskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

7. Līdz 2002. gada 1. decembrim institūts Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

7.1. gala atskaiti, kas sastāv no kopsavilkuma par līguma izpildi un dokumentiem, kas apliecina šīs sadaļas 2. punktā minēto pasākumu realizāciju;

7.2.samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu.

8. Darba pieņemšanas — nodošanas aktu, ceturkšņa un gala atskaites pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktors.

9. Lauku atbalsta dienests veic gala norēķinu pēc gala atskaites, darba pieņemšanas — nodošanas akta, samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

 

 

III. Latvijas lauksaimniecības produktu tirgus veicināšanas stratēģijas realizācija

1. Subsīdiju mērķis ir palielināt no vietējām izejvielām Latvijā ražotu augstas kvalitātes pārtikas produktu tirdzniecības apjomus gan vietējā, gan ārvalstu tirgū, kā arī palielināt Latvijas izcelsmes produktu tirgus daļu.

2. Subsīdijas tiek maksātas Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūtam (turpmāk — institūts) Ls 349 430 (t.sk. PVN) apmērā un tiek sadalītas šādi:

2.1. preču zīmes “Kvalitatīvs Latvijas produkts” uzraudzības un mārketinga pasākumu nodrošināšanai — Ls 229 200;

2.2. līdzdalībai vietējās un starptautiskajās izstādēs — Ls 70 230;

2.3. līdzfinansējumam mārketinga pasākumos eksporta tirgos —

Ls 30 000;

2.4. līdzfinansējumam reklāmas akcijai “Dzeriet pienu!” — Ls 20 000.

3. Institūts subsīdiju saņemšanai līdz 2002. gada 15. martam Lauku atbalsta dienestā iesniedz Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktora apstiprinātu:

3.1. pieteikumu — pamatojumu, kurā precīzi norāda veicamos pasākumus atbilstoši šīs sadaļas 2. punktā minētajam subsīdiju sadalījumam;

3.2. pieprasīto subsīdiju izvērstu tāmi, norādot katra veicamā pasākuma izmaksas.

4. Subsīdijas tiek izmaksātas saskaņā ar noslēgto līgumu starp Lauku atbalsta dienestu un institūtu. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir izdevumu tāme.

5. Līgumā var paredzēt:

5.1. avansa maksājumu, nepārsniedzot 50% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra;

5.2. vienreizēju maksājumu darbu turpināšanai, nepārsniedzot 25% no programmai piešķirto subsīdiju apmēra pēc 3.ceturkšņa atskaites iesniegšanas un apstiprināšanas.

6. Institūts ar masu mediju starpniecību informē interesentus:

6.1. par iespēju piedalīties vietējās un starptautiskajās izstādēs;

6.2. par iespēju saņemt līdzfinansējumu mārketinga pasākumu organizēšanai eksporta tirgos.

7. Par kārtējo darbu izpildi institūts Lauku atbalsta dienestā iesniedz sabiedriskās organizācijas “Mārketinga padome” valdes apstiprinātas ceturkšņa atskaites līdz nākamā mēneša 20. datumam. Ceturkšņa atskaitēs norāda 2. punktā minēto pasākumu izpildes gaitu: paveiktās aktivitātes un rezultātus.

8. Līdz 2002. gada 1. decembrim institūts Lauku atbalsta dienestā iesniedz sabiedriskās organizācijas “Mārketinga padome” valdes apstiprinātu:

8.1. gala atskaiti, kas sastāv no kopsavilkuma par līguma izpildi un dokumentiem, kas apliecina šīs sadaļas 2. punktā minēto pasākumu realizāciju;

8.2. samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkumu par subsīdiju izlietošanu.

9. Darba pieņemšanas — nodošanas aktu, ceturkšņa un gala atskaites pirms iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā apstiprina Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas departamenta direktors.

10. Lauku atbalsta dienests veic gala norēķinu pēc gala atskaites, darba pieņemšanas — nodošanas akta, samaksu apliecinošo dokumentu kopsavilkuma par subsīdiju izlietošanu iesniegšanas un to apstiprināšanas Lauku atbalsta dienestā.

Lauksaimniecības stratēģijas departamenta

direktora vietniece G.Uzuliņa