Ministru kabineta rīkojums Nr.104

Rīgā 2002.gada 27.februārī (prot. Nr.9, 4.§)

Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu

1. Saskaņā ar Augstskolu likuma 10.panta trešo daļu apstiprināt Latvijas Policijas akadēmijas Satversmi.

2. Atzīt par spēku zaudējušu Ministru kabineta 1998.gada 17.jūnija rīkojumu Nr.312 “Par Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes apstiprināšanu” (Latvijas Vēstnesis, 1998, 182./183.nr.).

Ministru prezidents A.Bērziņš

Izglītības un zinātnes ministra vietā —
zemkopības ministrs A.Slakteris

 

Latvijas Policijas akadēmijas Satversme

Preambula

Latvijas Policijas akadēmija izveidota 1991.gada 22.maijā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.141 kā Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas akadēmija. 1992.gada 4.maijā ar Latvijas Republikas Ministru padomes lēmumu nr.160 tā pārdēvēta par Latvijas Policijas akadēmiju.

Latvijas Policijas akadēmijas pirmā Satversme tika apstiprināta Latvijas Republikas Augstākajā padomē 1993.gada 28.aprīlī, otrā Satversme — Ministru kabinetā ar 1998.gada 17.jūnija rīkojumu Nr.312. Latvijas Policijas akadēmijas Satversme jaunā redakcijā pieņemta Latvijas Policijas akadēmijas Satversmes sapulcē 2001.gada 23. februārī. 

1. Vispārīgie noteikumi

1. Latvijas Policijas akadēmija (turpmāk: akadēmija) ir autonoma valsts akadēmiskās un profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde ar pašpārvaldes tiesībām, kurā studijas notiek un zinātniskie pētījumi tiek veikti pamatā tiesību zinātnē un publicēti zinātniskajos žurnālos, akadēmijas Rakstos, monogrāfijās un cita veida izdevumos. Akadēmijai ir promocijas padome un darbojas doktorantūra juridiskās zinātnes nozarē.

Latvijas Policijas akadēmiju reorganizē vai likvidē Ministru kabinets. Latvijas Policijas akadēmija atrodas Iekšlietu ministrijas pārziņā.

2. Akadēmijas saīsinātais nosaukums ir LPA. Tās nosaukums citās valodās ir:

Police Academy of Latvia (angļu),

Акадэмiя палiцii Латвii  (baltkrievu),

Acadēmie de Police de Lettonie (franču),

Läti Politseiakadeemia (igauņu),

Академия полиции Латвии (krievu),

Latvijos Policijos akademija (lietuviešu),

Polizeiakademie Lettlands (vācu).

Latvijas Policijas akadēmijas adrese: Ezermalas iela 8, Rīga, LV-1014, Latvijas Republika.

3. Akadēmijas darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, Izglītības likums, Augstskolu likums, Profesionālās izglītības likums, likums “Par zinātnisko darbību”, akadēmijas Satversme, citi likumi un normatīvie akti. Akadēmija kā izglītības un zinātnes iestāde, kura pēc valsts pasūtījuma gatavo speciālistus Iekšlietu ministrijas un citām tiesību aizsardzības iestādēm, darbojas arī uz to tiesību aktu pamata, kas attiecas uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem.

4. Akadēmijas autonomiju raksturo varas un atbildības sadale starp valsts institūcijām un akadēmijas vadību, kā arī starp akadēmijas vadību un akadēmisko personālu saskaņā ar Augstskolu likumu un akadēmijas Satversmi.

Akadēmijas autonomija izpaužas tiesībās izvēlēties Ministru kabineta izvirzīto un Augstskolu likumam atbilstošo uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī par akadēmijā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finansu un materiālo resursu izmantošanu, demokrātisma principu un akadēmijas darbību reglamentējošu tiesību aktu ievērošanu.

5. Latvijas Policijas akadēmija ir juridiska persona. Personām, kas apguvušas akreditētu akadēmijas studiju programmu, izsniedz Ministru kabineta noteikta parauga diplomu ar Latvijas Republikas valsts ģerboņa attēlu, bet personām, kas apguvušas tālākizglītības programmu, izsniedz akadēmijas Senāta noteikta parauga apliecību ar akadēmijas ģerboni.

6. Akadēmijai ir Satversmes sapulces apstiprināts karogs, ģerbonis, devīze un himna.

7. Akadēmijai ir zīmogi ar Latvijas Republikas mazā ģerboņa un Latvijas Policijas akadēmijas ģerboņa attēliem un pilnu Latvijas Policijas akadēmijas nosaukumu.

8. Akadēmijas dibināšanas diena — 22.maijs — ir Latvijas Policijas akadēmijas svinamā diena.

2. Darbības pamatvirzieni, uzdevumi un akadēmiskā brīvība

9. Akadēmijas darbības pamatvirzieni ir:

1) profesionālo studiju programmu realizācija tiesību zinātnes nozarē;

2) akadēmisko studiju nodrošināšana tiesību zinātnes nozarē;

3) zinātnisko pētījumu veikšana tiesību un citās zinātņu nozarēs, kuri nepieciešami valsts institūciju un akadēmijas darbības nodrošināšanai;

4) tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku profesionālās meistarības pilnveidošana administratīvās un kriminālās justīcijas un valsts pārvaldes jomā, realizējot tālākizglītības programmas.

10. Akadēmija nodrošina akadēmisko un profesionālo studiju un pētniecības darba nedalāmību, iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi, akadēmiskos grādus un profesionālo kvalifikāciju tiesību zinātnē, civilās drošības un aizsardzības un valsts pārvaldes jomās. Tā savā darbībā izkopj un attīstīta zinātni un kultūru, nodrošina studējošajiem iespējas nodarboties ar sportu.

11. Akadēmija patstāvīgi veido personālsastāvu. Darba vietu sarakstu apstiprina rektors. Akadēmija patstāvīgi nosaka studiju programmu saturu un formas, studējošo uzņemšanas papildus noteikumus, zinātniskās pētniecības darba pamatvirzienus, akadēmijas organizatorisko un pārvaldes struktūru, darba samaksas likmes, kas nav mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm, iekārto bibliotēkas, laboratorijas, poligonus, metodiskos kabinetus un centrus, šautuves tā, lai studējošiem dotu iespēju iegūt zināšanas, akadēmisko izglītību un profesionālo prasmi atbilstoši zinātnes attīstības līmenim un Latvijas kultūras tradīcijām, turklāt iespējami koncentrētā un didaktiski pilnvērtīgā veidā. Akadēmija nodrošina tādas pārbaudījumu un eksāmenu prasības un procedūru, lai piešķirtos grādus un nosaukumus, iegūtos diplomus un profesionālo kvalifikāciju, kā arī studiju programmu daļu apgūšanu attiecīgajās specialitātēs savstarpēji atzītu Latvijas un ārvalstu augstskolas.

12. Akadēmija veicina un realizē tālākizglītības studiju programmas. Akadēmija sadarbojas ar citām Latvijas un ārvalstu augstskolām, zinātniskās pētniecības iestādēm un citām izglītības iestādēm un veicina studējošo un akadēmiskā personāla apmaiņu starp Latvijas Policijas akadēmiju un ārvalstu augstskolām saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

13. Akadēmija organizē darbu valsts un sabiedrības interesēs. Augstskolu, valsts un pašvaldību institūciju un sabiedrības sadarbības veicināšanai akadēmija ik gadu sagatavo publisko pārskatu par savu darbību studiju gada laikā (gadagrāmatu), lai sniegu publisku informāciju par savu darbību, studiju un zinātnisko pētījumu virzieniem un iespējām, veicinot studiju un pētniecības darba izvēli atbilstoši indivīda interesēm un spējām. Akadēmija piedāvā sabiedrībai iegūtās zinātniskās un profesionālās atziņas, metodes un pētījumu rezultātus. Akadēmija savu pārskatu nosūta Iekšlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Tieslietu ministrijai, Ģenerālprokuratūrai, citām valsts institūcijām.

Akadēmija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņā iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai informāciju par savu darbību, kurā iekļauj datus par akadēmijas struktūru, studējošo un pārejā akadēmijas personāla skaitu un sastāvu, studiju iespējām un uzņemto studējošo skaitu un sastāvu, studiju kursu un studiju programmu piedāvājumu, valsts budžeta līdzekļu sadalījumu un izlietojumu, saimniecisko darbību, ieņēmumiem no sniegtajiem maksas pakalpojumiem un citiem pašu ieņēmumiem, dāvinājumiem un ziedojumiem un to izlietojumu, starptautiskajiem sakariem.

14. Akadēmija rūpējas par jauno zinātnieku sagatavošanu juridiskās zinātnes nozarē un nodrošina viņiem iespēju iekļauties pasaules akadēmiskajos procesos.

15. Akadēmija garantē akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību, ja šī brīvība nav pretrunā ar citu personu tiesībām un brīvībām, akadēmijas Satversmi, tiesību aktiem, kuri nosaka specializētā valsts civildienesta statusu, un noslēgtajiem līgumiem par studijām un dienestu.

16. Studiju brīvība izpaužas studējošo tiesībās izvēlēties augstskolu, akadēmijas koledžu, nodaļu, specialitāti un specializāciju, studiju laikā mainīt studiju programmu (apakšprogrammu), izvēloties to citā augstskolā, akadēmijas koledžā, nodaļā, specialitātē vai specializācijā, klausīties lekcijas citās augstskolās, akadēmijas koledžās, nodaļās, sastādīt un apgūt individuālu studiju programmas (apakšprogrammas) brīvās izvēles daļu, nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu un māksliniecisko jaunradi.

17. Pētniecības darba brīvība izpaužas akadēmiskā personāla tiesībās izvēlēties zinātniskās darbības tematiku un virzienu.

18. Akadēmiskais personāls ir tiesīgs izvēlēties mācību metodes.

3. Pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas

19. Akadēmijas pārstāvības, vadības un lēmējinstitūcijas ir: Satversmes sapulce, rektors, Senāts, Revīzijas komisija un Šķīrējtiesa.

20. Satversmes sapulce ir akadēmijas pilnvarota augstākā koleģiālā pārstāvības un vadības institūcija un lēmējinstitūcija akadēmiskajos un zinātniskajos jautājumos un tās lēmumi ir saistoši visam akadēmijas personālam.

21. Satversmes sapulci veido 100 personāla pārstāvji:

1) 65 akadēmiskā personāla darbinieki, kuriem akadēmija ir pamatdarba vieta un kuri noteiktajā kārtībā ir ievēlēti akadēmiskajos amatos, tajā skaitā visi profesori un asociētie profesori;

2) 15 pārstāvji no vispārējā personāla, kuriem akadēmija ir pamatdarba vieta;

3) 20 pārstāvji no pilna laika studentiem, maģistrantiem un doktorantiem.

22. Akadēmiskais personāls šīs grupas darbinieku sapulcē, aizklāti balsojot, ievēlē un atsauc pārstāvjus no docentiem, vadošajiem pētniekiem, lektoriem, pētniekiem un asistentiem, lai kopējais akadēmisko darbinieku pārstāvju skaits kopā ar profesoriem un asociētajiem profesoriem Satversmes sapulcē būtu 65.

Studējošie pa studiju programmām (apakšprogrammām) proporcionāli studējošo skaitam tajās, aizklāti balsojot, ievēlē un atsauc 20 pārstāvjus.

Vispārējais akadēmijas personāls šīs grupas personāla sapulcē, aizklāti balsojot, ievēlē un atsauc 15 pārstāvjus.

Pārstāvjus Satversmes sapulcē ievēlē uz trim gadiem.

23. Satversmes sapulci sasauc rektors vai Senāts ne retāk kā reizi studiju gadā. Ja Satversmes sapulcē izskatīt jautājumu ierosina akadēmijas Padomnieku konvents, tad Satversmes sapulce rektoram vai Senātam jāsasauc ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no jautājuma ierosināšanas.

24. Satversmes sapulces sēdes vada uz trim gadiem no akadēmijas profesoriem atklāti balsojot ievēlēts Satversmes sapulces priekšsēdētājs, kā arī no akadēmiskā personāla uz trim gadiem ievēlēti Satversmes sapulces priekšsēdētāja vietnieks un sekretārs.

25. Satversmes sapulce ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vismaz divas trešdaļas no Satversmes sapulces sastāva. Satversmes sapulce pieņem lēmumus ar tās pārstāvju balsu vairākumu.

26. Satversmes sapulce:

1) pieņem un groza akadēmijas Satversmi;

2) ievēlē un atceļ rektoru;

3) noklausās rektora pārskatu par akadēmijas darbību kārtējā studiju gadā;

4) apstiprina Senāta, Revīzijas komisijas un Šķīrējtiesas nolikumus, kā arī rektora vēlēšanu nolikumu;

5) ievēlē un atsauc senatorus;

6) ievēlē un atsauc Revīzijas komisiju un Šķīrējtiesu;

7) pieņem un groza akadēmijas Satversmes sapulces nolikumu;

8) apstiprina Satversmes sapulces Kārtības rulli;

9) apstiprina akadēmijas devīzi, ģerboni, himnu un karogu;

10) izskata akadēmijas Padomnieku konventa Satversmes sapulcei ierosinātos jautājumus;

11) izskata akadēmijas un studiju programmu akreditācijas rezultātus;

12) var ierosināt jautājumu par akadēmijas nosaukuma vai juridiskā statusa maiņu.

Pārējos Satversmes sapulces darba jautājumus reglamentē Satversmes sapulces nolikums un Satversmes sapulces kārtības rullis.

27. Senāts ir akadēmijas personāla koleģiāla vadības institūcija un lēmējinstitūcija, kas apstiprina kārtību un noteikumus, kuri regulē visas akadēmijas darbības sfēras.

28. Senāta sastāvā ir Satversmes sapulcē, aizklāti balsojot, uz trim gadiem ievēlēti 15 pārstāvji no profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem, divi pārstāvji no vispārējā personāla, kā arī studējošo pašpārvaldes ievēlēti trīs pārstāvji no studējošajiem. Senāta darbu vada no senatoriem — profesoriem vai asociētajiem profesoriem ar zinātņu doktora grādu — aizklāti balsojot, uz Senāta pilnvaru laiku ievēlēts Senāta priekšsēdētājs un — no senatoriem, aizklāti balsojot, ievēlēts Senāta sekretārs.

29. Sasaukt Senātu var rektors, Senāta priekšsēdētājs vai ne mazāk kā viena trešdaļa senatoru. Senāta sēdes notiek ne retāk kā trīs reizes semestrī un pārtraukums starp tām nedrīkst būt ilgāks par diviem mēnešiem. Senāts ir tiesīgs izskatīt jautājumus, ja tā sēdē piedalās ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru. Lēmumi tiek pieņemti atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu senatoru balsu vairākumu. Senāta lēmums stājas spēkā pēc tā izsludināšanas ar rektora rīkojumu. Ja rektors pieņemtajam lēmumam nepiekrīt un mēneša laikā neizdod rīkojumu, tad jautājums tiek atkārtoti izskatīts Senāta sēdē un stājas spēkā, ja to, aizklāti balsojot, ir atbalstījuši ne mazāk kā divas trešdaļas senatoru no kopējā to skaita.

30. Senāta darbību un kompetenci reglamentē Satversmes sapulces apstiprināts nolikums un Senāta apstiprināts kārtības rullis.

31. Rektors ir akadēmijas augstākā amatpersona, kas īsteno akadēmijas vispārējo administratīvo vadību un bez īpaša pilnvarojuma pārstāv akadēmiju. Rektoru no akadēmijas profesoru vai personu ar doktora grādu vidus pēc Senāta vai ne mazāk kā četru katedru akadēmiskā personāla ieteikuma, aizklāti balsojot, ievēlē Satversmes sapulce uz pieciem gadiem, turklāt ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas, un apstiprina Ministru kabinets.

32. Rektora atcelšanu var ierosināt Senāts, Iekšlietu ministrija vai Izglītības un zinātnes ministrija, ja rektora darbībā konstatēti likuma vai citu normatīvo aktu pārkāpumi. Ja rektora atcelšanu ierosina Senāts, tad Rektora atcelšanai nepieciešams vairāk nekā 50 procentu balsu no Satversmes sapulces pārstāvju skaita. Rektora atcelšanas gadījumā Ministru kabinets ieceļ rektora vietas izpildītāju.

33. Rektora vēlēšanu nolikumu apstiprina Satversmes sapulce.

34. Rektors:

1) atbild par akadēmijas darbības atbilstību Augstskolu likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī šai Satversmei;

2) atbild par augstskolā iegūstamās izglītības, veikto zinātnisko pētījumu kvalitāti;

3) nodrošina akadēmijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu un citu iegūto līdzekļu, kā arī akadēmijas mantas likumīgu, ekonomisku un mērķtiecīgu izmantojumu;

4) personiski atbild par akadēmijas finansiālo darbību;

5) veicina akadēmijas personāla attīstību un nodrošina akadēmiskā personāla un studējošo akadēmisko brīvību;

6) nosaka, kādā kārtībā tiek nodrošināta specializētā valsts civildienesta (personāla ar dienesta pakāpēm) attiecības regulējošo tiesību aktu izpilde akadēmijā;

7) veic citus likumos un citos normatīvajos aktos, kā arī šajā Satversmē noteiktos rektora pienākumus;

8) izdod rīkojumus, kuru izpilde ir obligāta visam akadēmijas personālam, bet eksāmenu sesiju vai tālākizglītības programmu realizācijas laikā — arī studējošajiem neklātienē (nepilna laika studējošie) un kvalifikācijas kursu klausītājiem.

35. Satversmes sapulce uz trim gadiem, aizklāti balsojot, ievēlē Revīzijas komisiju piecu akadēmijas personāla pārstāvju sastāvā. Revīzijas komisijā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Revīzijas komisijai ir tiesības pārbaudīt akadēmijas finansiālās un saimnieciskās darbības atbilstību spēkā esošajiem likumiem, citiem normatīvajiem aktiem un akadēmijas Satversmei. Ar revīziju saistīto jautājumu noskaidrošanai Revīzijas komisijai ir tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, kas attiecas uz akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī pieprasīt un saņemt paskaidrojumus no amatpersonām. Revīzijas komisija veic pārbaudi ne retāk kā reizi gadā. Tās sagatavotais rakstveida ziņojums par pārbaudes rezultātiem iesniedzams akadēmijas Senātam.

36. Satversmes sapulce uz trim gadiem, aizklāti balsojot, no akadēmiskā personāla vidus ievēlē Šķīrējtiesu piecu personu sastāvā. Šķīrējtiesas sastāvā nedrīkst būt administratīvā personāla pārstāvji. Šķīrējtiesa izskata studējošo un akadēmiskā personāla iesniegumus par šajā Satversmē noteikto akadēmisko brīvību un tiesību ierobežojumiem un pārkāpumiem, strīdus starp akadēmijas amatpersonām, kā arī struktūrvienību pārvaldes institūcijām, kas atrodas pakļautības attiecībās. Šķīrējtiesas lēmumus apstiprina Senāts, bet tos izpilda akadēmijas administrācija. Šķīrējtiesas locekļi par savu darbību atbild Satversmes sapulcei, pēc darba devēja iniciatīvas viņus no darba var atbrīvot tikai ar Satversmes sapulces piekrišanu.

37. Senāts izveido Padomnieku konventu. Padomnieku konvents konsultē Senātu un rektoru akadēmijas attīstības stratēģijas jautājumos. Padomnieku konventam ir tiesības ierosināt jautājumu izskatīšanu Senātā un Satversmes sapulcē. Konventa nolikumu apstiprina, tā priekšsēdētāju un locekļus ievēlē Senāts. Padomnieku konventa priekšsēdētājs ir Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs vai tā vietnieks. Padomnieku konventu sasauc pēc tā priekšsēdētāja vai ne mazāk kā trešās daļas konventa locekļu ierosinājuma. Padomnieku konventa sēdes notiek ne retāk kā reizi semestrī. Konventa sēdēs bez balsstiesībām piedalās rektors vai tā pilnvarots pārstāvis.

38. Atsevišķu jautājumu koordinācijai un risināšanai Senāts var izveidot padomes un komisijas. Padomes vai komisijas uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

4. Struktūrvienības

39. Akadēmijas struktūru nosaka un struktūrvienības veido, reorganizē un likvidē Senāts. Struktūrvienības uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka struktūrvienības nolikums, kuru apstiprina Senāts. Struktūrvienību finansu līdzekļus nedrīkst izmantot citiem mērķiem akadēmijā bez struktūrvienības vadītāja piekrišanas.

40. Izglītības un zinātniskā darba veikšanai akadēmijā var tikt veidotas katedras, koledžas, nodaļas, centri, zinātniskās un mācību laboratorijas, profesoru grupas, pārstāvniecības, bibliotēkas un citas struktūrvienības.

41. Šajā Satversmē noteikto savas darbības mērķu sasniegšanai Senāts var dibināt, reorganizēt un likvidēt iestādes un uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Šāda iestāde vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) darbojas kā patstāvīga juridiska persona saskaņā ar statūtiem (nolikumu), kurus apstiprina Senāts.

42. Senāts var dibināt, reorganizēt un likvidēt bezpeļņas zinātniskos vai mācību centrus (turpmāk, centri), kā arī zinātniskās un izglītības iestādes (turpmāk, iestādes), ja tās piedalās akadēmijas studiju programmu vai pētniecības darba īstenošanā un uz to bāzes darbojas kāda no akadēmijas struktūrvienībām — katedra, zinātniskā un mācību laboratorija, profesora grupa. Senāts apstiprina centra vai iestādes nolikumu (statūtus) un pieņem lēmumu par to, kādās studiju programmās (apakšprogrammās) un ar kādām akadēmijas struktūrvienībām notiks to akadēmiskā sadarbība. Senāts, aizklāti balsojot, apstiprina centra vai iestādes vadītāju. Centra vai iestādes vadītājam budžeta ietvaros ir kredīta rīkotāja tiesības.

43. Katedru var izveidot Senāts pēc rektora vai atsevišķa profesora priekšlikuma un pamatojuma, ja tās sastāvā nav mazāk kā seši akadēmiskā personāla pārstāvji, no kuriem vismaz vienam ir doktora grāds atbilstošajā zinātnes apakšnozarē. Katedru vada Senātā, aizklāti balsojot, uz pieciem gadiem ievēlēts katedras vadītājs. Par katedras vadītāju var tikt ievēlēts profesors, asociētais profesors vai docents. Katedras uzdevumus, funkcijas un tiesības nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

44. Katedra apvieno radniecīgu studiju programmu (apakšprogrammu) speciālistus. Katedras uzdevums ir metodiski nodrošināt un īstenot izglītības procesu atbilstošajās studiju programmās (apakšprogrammās), sadarbojoties ar atbilstoša profila akadēmijas zinātnes iestādēm un struktūrvienībām, kā arī citām zinātniskajām institūcijām. Katedras darbinieki veic pētniecisko darbību savām zinātniskajām interesēm atbilstošajos tematos.

45. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmu apgūšanai un ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa iegūšanai personām ar vidējo izglītību akadēmijā var tikt izveidotas koledžas, kurās profesionālās izglītības programmas tiek īstenotas pilna laika studijās divos vai trijos gados. Koledžās īstenotās programmas ir akadēmijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu sastāvdaļa un tiek realizētas kā šo programmu apakšprogrammas. Šo apakšprogrammu absolventi var turpināt studijas akadēmijā, lai iegūtu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un iegūtu piekto profesionālās kvalifikācijas līmeni. Koledžas izveido Senāts, bet koledžas nolikumu pieņem un apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā. Koledžai ir juridiskās personas statuss.

46. Akadēmisko un otrā līmeņa profesionālo augstāko studiju programmu nodrošināšanai tiek veidotas nodaļas, kuru dekāni ir atbildīgi par attiecīgo studiju programmu (apakšprogrammu) īstenošanu un dienesta reglamentu izpildi, kuri attiecas uz specializētā valsts civildienesta ierēdņiem. Nodaļas dekānu ieceļ rektors uz savu pilnvaru laiku un, aizklāti balsojot, apstiprina Senāts. Nodaļas darbību reglamentē Senāta apstiprināts nolikums.

47. Citu patstāvīgu akadēmijas struktūrvienību vadītājus uz savu pilnvaru laiku amatā ieceļ rektors un, aizklāti balsojot, apstiprina Senāts. Senāts apstiprina arī struktūrvienību nolikumus.

48. Akadēmijas personāla informatīvo nodrošinājumu veic Fundamentālā bibliotēka un struktūrvienību bibliotēkas.

49. Akadēmijas zinātniski pētniecisko darbību koordinē un doktorantūras darbu vada Zinātnes nodaļa.

5. Personāls

50. Akadēmijas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

2) vispārējais personāls, kuram akadēmija ir pamatdarba vieta;

3) pilna laika studējošie.

51. Augstskolas personāla tiesības un pienākums ir sekmēt mācību, studiju un pētniecības darba brīvību, veicināt atklātumu akadēmijas pārvaldē un tās lietu kārtošanā. Personālam darba pienākumi jāpilda tā, lai akadēmija spētu īstenot savus uzdevumus, lai netiktu pārkāptas citu personu tiesības un netiktu traucēta amata vai darba pienākumu izpilde. Specializētā valsts civildienesta ierēdņiem ir jāpilda attiecīgā dienesta reglamenti un viņiem ir šī dienesta darbinieku tiesības un pienākumi. Specializētā civildienesta ierēdņu statusu akadēmijā likumu un citu normatīvo aktu ietvaros nosaka rektors.

52. Personālam ir tiesības Augstskolu likuma noteiktās autonomijas ietvaros un šīs Satversmes noteiktajā kārtībā piedalīties vadības un pašpārvaldes lēmumu un iekšējās kārtības noteikumu izstrādāšanā, kā arī tādu lēmumu pieņemšanā, kas skar personāla intereses, piedalīties akadēmijas koleģiālo vadības institūciju sēdēs, kā arī tikt uzklausītam. Personālam ir tiesības piedalīties akadēmijas pašpārvaldes institūciju vēlēšanās un tikt ievēlētam tajās.

53. Personāls ir atbildīgs par savu pienākumu pildīšanu. Kārtību, kādā kvalificējami pārkāpumi un uzliekami disciplinārsodi par pienākumu nepildīšanu, nosaka Senāts, bet attiecībā uz personālu — specializētā valsts civildienesta ierēdņiem, kuru dienestu regulē Valsts civildienesta likums un dienestu reglamenti — rektors, pamatojoties uz attiecīgajiem tiesību aktiem.

54. Akadēmijas vadības pienākums ir rūpēties par personāla darba apstākļiem, nodrošināt iespēju celt kvalifikāciju un pārkvalificēties.

55. Akadēmisko personālu veido:

1) profesori, asociētie profesori;

2) docenti, vadošie pētnieki;

3) lektori, pētnieki;

4) asistenti.

56. Akadēmiskais personāls veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Uzdevumu apjomu zinātniskajā darbā un studējošo izglītošanā (mācību darbs) nosaka Senāts katrai katedrai un akadēmiskā personāla grupai atsevišķi.

57. Darba samaksas principus atsevišķi katrai akadēmiskā personāla grupai atkarībā no akadēmiskā un zinātniskā grāda, profesionālās kvalifikācijas un pedagoģiskā darba pieredzes nosaka Senāts, bet šīs darba samaksas likmes nedrīkst būt mazākas par Ministru kabineta noteiktajām likmēm.

58. Vēlētos profesora, asociētā profesora, docenta un administratīvos amatus (rektors, prorektors, dekāns) akadēmijā var ieņemt līdz 65 gadu vecumam. Ar pensionēto akadēmisko personālu rektors piešķirtā finansējuma ietvaros var slēgt darba līgumus, paredzot konkrētu samaksu par noteiktu darba apjomu atbilstoši darbinieka kvalifikācijai. Par īpašu ieguldījumu augstākajā izglītībā profesoriem un asociētajiem profesoriem, sasniedzot pensijas vecumu, akadēmija var piešķirt goda nosaukumu — emeritus profesors. Ar ievēlēšanu akadēmijas profesora, asociētā profesora vai docenta amatā personai tiek piešķirts profesora, asociētā profesora vai docenta akadēmiskais nosaukums un izsniegts attiecīgs diploms.

59. Profesors ir savā nozarē starptautiski atzīts speciālists, kas veic mūsdienu līmenim atbilstošu zinātniskās pētniecības darbu un nodrošina augstas kvalitātes studijas attiecīgajā zinātnes apakšnozarē. Par profesoru, aizpildot amatu, var ievēlēt personu ar doktora grādu un ne mazāk kā triju gadu darba pieredzi asociētā profesora vai profesora amatā. Profesoru atklātā konkursā ievēlē uz sešiem gadiem attiecīgās nozares profesoru padome, un rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai. Pēc atkārtotas ievēlēšanas profesors var ieņemt šo amatu in perpetuum līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

60. Nozares profesoru padomi izveido Senāts Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

61. Profesoru galvenie uzdevumi ir: augsti kvalificētu lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu pārraudzība savā studiju kursā(os); doktora līmeņa studiju un pētniecības darba vadīšana zinātnes apakšnozarē, kas atbilst profesora amata vietas nosaukumam; piedalīšanās studiju programmu (apakšprogrammu) izstrādāšanā, augstskolu un to struktūrvienību darba un kvalitātes vērtēšanā; jaunās zinātnieku un akadēmiskā personāla paaudzes gatavošana.

62. Profesoru amatu skaitu akadēmijā nosaka izglītības un zinātnes ministrs, ņemot vērā Augstākās izglītības padomes un akadēmijas priekšlikumus, studējošo skaitu un finansējumu. Ja akadēmijā ir brīvs profesora amats, Senāts pēc saskaņošanas ar izglītības un zinātnes ministru pieņem lēmumu par zinātnes apakšnozares saglabāšanu vai mainīšanu un atklāta konkursa izsludināšanu uz brīvo profesora amatu attiecīgajā zinātnes apakšnozarē.

63. Par asociēto profesoru var ievēlēt personu ar doktora grādu. Profesionālo studiju programmu īstenošanai asociētā profesora amatu var ieņemt arī personas, kurām ir atbilstoša augstākā izglītība un vismaz 10 gadu praktiskā darba pieredze attiecīgajā nozarē. Asociēto profesoru atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē nozares profesoru padome, un uz tās lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

64. Asociēto profesoru galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju, nodarbību un pārbaudījumu vadīšana un pārraudzība savā studiju kursā(os); aktīvs pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst asociētā profesora amata nosaukumam; pētniecības darba vadīšana doktora un maģistra grāda iegūšanai; jaunās zinātnieku un akadēmiskā personāla paaudzes gatavošana.

65. Asociēto profesoru amatu skaitu atbilstoši nepieciešamībai un finansējuma iespējām nosaka Senāts. Ja ir brīvs asociētā profesora amats, Senāts pieņem lēmumu par atklāta konkursa izsludināšanu.

66. Profesoru un asociēto profesoru konkursa izsludināšanas kārtību un dokumentu sagatavošanas procedūru nozares profesoru padomes sēdei nosaka Senāta apstiprināts nolikums par akadēmiskajiem amatiem.

67. Par docentu, aizpildot amatu, var ievēlēt personu, kurai ir doktora grāds. Profesionālo studiju programmu profila studiju kursos docenta amatu var ieņemt arī persona ar augstāko izglītību bez zinātniskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs vismaz septiņu gadu praktiskā darba stāžs.

68. Docentu atklātā konkursā uz sešiem gadiem ievēlē Senāts, un uz tā lēmuma pamata rektors slēdz ar viņu darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz 65 gadu vecuma sasniegšanai.

69. Docenta galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un pārbaudījumu organizēšana savā(os) studiju kursā(os); pētniecības darbs zinātnes apakšnozarē, kas atbilst docenta amata nosaukumam; pētniecības darba vadīšana maģistra vai bakalaura grāda vai augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai.

70. Lektora amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālajās studiju programmās lektora amatu var ieņemt persona ar augstāko profesionālo izglītību bez maģistra akadēmiskā grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

71. Lektoru galvenie uzdevumi ir: lekciju lasīšana, studiju nodarbību vadīšana, eksāmenu un citu pārbaudījumu pieņemšana studiju kursos un pētnieciskais darbs saskaņā ar katedras zinātniskā darba programmām.

72. Asistenta amatā var ievēlēt personas ar doktora vai maģistra grādu. Profesionālajās studiju programmās asistenta amatu var ieņemt persona ar augstāko profesionālo izglītību bez maģistra grāda, ja tai ir pasniedzamajam priekšmetam atbilstošs piecu gadu praktiskā darba stāžs.

73. Asistentu galvenie uzdevumi ir: studiju un nodarbību vadīšana, ieskaišu pieņemšana, rakstu darbu recenzēšana; palīdzība profesoriem, asociētiem profesoriem to pedagoģiskajā darbā; līdzdalība pētnieciskajā darbā saskaņā ar katedras apstiprinātiem pētnieciskā darba uzdevumiem.

74. Vadošos pētniekus un pētniekus ievēlē zinātniskās pētniecības darba veikšanai saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību” un nolikumu par akadēmiskajiem amatiem. Vadošo pētnieku amatus var ieņemt personas ar zinātņu doktora grādu. Pētnieku amatu var ieņemt personas ar zinātņu doktora grādu vai maģistra akadēmisko grādu.

75. Vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un asistentu amatu skaitu nosaka Senāts. Vadošos pētniekus, lektorus, pētniekus un asistentus atklātā konkursā ievēlē Senāts uz sešiem gadiem vai uz zinātniskā pētījuma laiku, un uz Senāta lēmuma pamata rektors slēdz ar viņiem darba līgumu uz visu ievēlēšanas periodu vai uz laiku līdz pensijas vecuma sasniegšanai.

76. Docentu, vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un asistentu ievēlēšanas noteikumus nosaka Senāta apstiprināts nolikums.

77. Ja akadēmijā ir brīvs vai uz laiku brīvs attiecīgā akadēmiskā personāla amats, Senāts pēc attiecīgās katedras ierosinājuma var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesprofesoru, viesdocentu vai vieslektoru (katru vienu reizi).

78. Viesprofesoriem, viesdocentiem un vieslektoriem ir tādas pašas tiesības, pienākumi un atalgojums kā profesoriem, asociētiem profesoriem, docentiem un lektoriem, bet viņi nevar piedalīties vēlēto vadības institūciju darbā. Viesprofesori, viesdocenti un vieslektori tiek pieņemti darbā un atbrīvoti no darba ar rektora rīkojumu.

79. Pagaidu prombūtnes laikā, ja tas nepārsniedz divus gadus, rektors pēc katedras ieteikuma profesora amatā var iecelt asociēto profesoru; asociētā profesora amatā — docentu, docenta amatā — lektoru vai asistentu ar doktora grādu. Aizstāšanu noformē ar rektora rīkojumu.

80. Akadēmiskajam personālam katru gadu pienākas apmaksāts astoņu nedēļu atvaļinājums, bet ik pēc sešiem gadiem — apmaksāts sešu kalendāro mēnešu akadēmiskais atvaļinājums zinātniskajiem pētījumiem vai zinātniskā darba veikšanai ārpus savas darba vietas.

81. Akadēmiskajam personālam ir tiesības vienu reizi saņemt apmaksātu trīs mēnešu studiju atvaļinājumu doktora disertācijas sagatavošanai. Profesoriem, asociētajiem profesoriem un docentiem vienā ievēlēšanas reizē ir tiesības pieprasīt neapmaksātu atvaļinājumu uz laiku līdz 24 mēnešiem, lai strādātu par viesprofesoriem vai vieslektoriem citās augstskolās.

82. Prorektorus, izpilddirektoru, dekānus, koledžu direktorus, nodaļu un citu struktūrvienību vadītājus pēc rektora ieteikuma, aizklāti balsojot, amatā apstiprina Senāts. Pārējo vispārējo akadēmijas personālu, pieņem darbā un atbrīvo no darba rektors.

6. Studējošie

83. Akadēmijas studējošie ir:

1) bakalaura studiju programmu studenti;

2) profesionālo studiju programmu studenti;

3) maģistranti;

4) doktoranti.

84. Tiesības studēt akadēmijā ir personām, kuras atbilst dienestam civildienestā vai specializētajā valsts civildienestā izvirzītajām prasībām un ir ieguvušas vidējo izglītību. Ārvalstnieki var studēt akadēmijā saskaņā ar Augstskolu likumu un Senāta apstiprinātiem noteikumiem.

85. Imatrikulācija notiek konkursa kārtībā saskaņā ar uzņemšanas noteikumiem, kuri izziņojami ne vēlāk kā piecus mēnešus pirms attiecīgo studiju sākšanās.

86. Uzņemšanas noteikumos tiek iekļauti Izglītības un zinātnes ministrijas noteikumi, kuri attiecas uz visām Latvijas augstskolām, civildienestam vai specializētajam valsts civildienestam nepieciešamie papildus nosacījumi, lai varētu uzsākt studijas katrā no studiju programmām (apakšprogrammām), un sekmīgām studijām nepieciešamo zināšanu un spēju pārbaudes kārtību, kā arī papildu prasības attiecībā uz speciālu iepriekšējo izglītību, īpašu piemērotību un sagatavotību, par ko akadēmija paziņo trīs gadus pirms uzņemšanas uzsākšanas.

87. Papildus prasības nosaka akadēmijas Senāts pēc saskaņošanas ar Augstākās izglītības padomi, Iekšlietu ministriju un Tieslietu ministriju.

88. Ja reflektantu skaits pēc akadēmijas papildus prasību izpildīšanas ir lielāks par izsludināto studiju vietu attiecīgajā specialitātē (specializācijā), studējošo atlasi veic konkursa kārtībā.

89. Reflektantu uzņemšanu Latvijas Policijas akadēmijā kārto Uzņemšanas komisija, kuru katram studiju gadam apstiprina Senāts. Uzņemšanas komisijas darbu vada rektors vai prorektors.

90. Studiju gads akadēmijā sākas 1.augustā.

91. Studiju uzsākšana vēlākos studiju posmos par dotāciju no ieņēmumiem valsts budžetā ir iespējama, ja pilnībā apgūta zemāka studiju programma (apakšprogramma), ja pretendents ir Iekšlietu ministrijas sistēmas vai citu tiesību aizsardzības iestāžu darbinieks un ja šīs iestādes vadītājs rekomendē pretendentu studijām akadēmijā uz valsts pasūtījumā noteiktajām un finansētājām vietām. Studijas par dotāciju no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā noteikta akadēmiskā vai profesionālā grāda, zinātniskā grāda vai profesionālās kvalifikācijas iegūšanai studējošais var izmantot tikai vienu reizi.

92. No valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem) finansējamo studiju vietu skaitu akadēmijā nosaka izglītības un zinātnes ministrs pēc Augstākās izglītības padomes priekšlikuma. Iekšlietu ministrija un citas no valsts budžeta finansētās institūcijas iesniedz pieprasījumu Augstākās izglītības padomē par nepieciešamo speciālistu skaitu.

93. Studiju vietu skaitu akadēmijā, kuras netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, nosaka Senāts. Studiju maksu atbilstoši katras studiju programmas (apakšprogrammas) reālajām izmaksām nosaka Senāts, ņemot vērā attiecīgajai izglītības tematiskajai jomai apstiprinātās studiju vietas bāzes izmaksas un izmaksu koeficientus. Studiju maksu studiju vietās, kuras netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), sedz studējošie, juridiskās vai fiziskās personas, noslēdzot par to attiecīgu vienošanos ar akadēmiju. Ieņēmumi no studiju maksas ieskaitāmi akadēmijas pamatbudžeta kontā.

94. Koledžas izglītības programmu studenti, kuru studijas un dienestu regulē specializētā valsts civildienesta noteikumi (reglamenti), atbilstoši normatīvajiem aktiem atrodas valsts apgādībā un viņiem tiek izmaksāta Ministru kabineta noteiktā stipendija. Šiem studentiem — kadetiem studijas tiek apvienotas ar speciālo sagatavošanu dienestam policijā, robežsardzē, penitenciārajās un citās tiesību aizsardzības iestādēs.

95. Saskaņā ar specializētā valsts civildienesta noteikumiem studiju laikā uz koledžu, akadēmisko un profesionālo studiju programmu (apakšprogrammu) studentiem, maģistrantiem un doktorantiem — policijas, robežsardzes, penitenciāro un citu iestāžu darbiniekiem attiecas atbilstošo darbinieku kategoriju sociālās garantijas atbilstoši normatīvajiem aktiem.

96. Akadēmijas studenti, kuri atbilstoši normatīvajiem aktiem apguvuši militārā dienesta pamatapmācību, tiek ieskaitīti obligātā militārā dienesta rezervē. Rezervē tiek ieskaitīti arī tie absolventi, kas ieguvuši profesionālo vai akadēmisko izglītību akadēmijā un turpina dienestu Iekšlietu ministrijas vai citu ministriju un institūciju specializētajā valsts civildienestā.

97. Akadēmijas absolventiem, uz kuriem attiecas specializētā valsts civildienesta noteikumi, vai absolventiem, kuri priekšlaicīgi pārtraukuši studijas, jānostrādā Iekšlietu ministrijas sistēmas vai citās tiesību aizsardzības iestādēs līgumā par studijām un dienestu noteiktais laiks vai jāatlīdzina uzturēšanas izdevumi saskaņā ar noslēgto līgumu.

98. Personu var izslēgt no studējošo saraksta (matrikula), ja:

1) tā pati to vēlas;

2) noskaidrojas, ka tās uzņemšanu ir ietekmējusi maldināšana vai cita rīcība, ar kuru pārkāpts pretendentu vienlīdzības princips;

3) tā notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) tā akadēmijas noteiktajos termiņos nav nokārtojusi nepieciešamos pārbaudījumus vai nav veikusi citus studiju uzdevumus saskaņā ar Senāta apstiprināto studiju nolikumu;

5) tā ir izdarījusi rupju iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumu;

6) tā ir pārkāpusi dienesta reglamentā noteikto disciplīnu, kad piemērojams disciplinārsods — izslēgšana no akadēmijas vai atvaļināšana no dienesta.

99. Izslēgšanu no studējošo saraksta veic rektors, bet apelācijas izskata Senāts.

100. Studējošiem ir tiesības:

1) iegūt akadēmisko un profesionālo izglītību saskaņā ar noslēgto līgumu par studijām un dienestu vai līgumu par studijām;

2) noteiktā kārtībā izmantot akadēmijas telpas, bibliotēkas, iekārtas, aparatūru, kultūras, sporta, medicīnas un citus objektus;

3) līgumā par studijām un dienestu vai līgumā par studijām noteiktajā kārtībā pārtraukt un atsākt studijas;

4) saņemt informāciju visos jautājumos, kas tieši saistīti ar studijām;

5) studiju gaitā brīvi paust un aizstāvēt savas domas un uzskatus;

6) vēlēt un tikt ievēlētiem studējošo pašpārvaldē, līdzdarboties akadēmijas visu līmeņu pašpārvaldes institūcijās;

7) noteiktajā kārtībā kā klausītājiem apmeklēt citu augstskolu mācību pasākumus un kārtot nepieciešamos pārbaudījumus;

8) dibināt biedrības, pulciņus, klubus;

9) saskaņā ar šai Satversmē noteikto kārtību realizēt tiesības, kas attiecas uz studiju, pētniecības darba, mākslinieciskās jaunrades brīvību.

101. Akadēmijas klātienes studentiem, maģistrantiem un doktorantiem ir sava pašpārvalde. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, ko izstrādā studējošie un apstiprina Senāts. Senāts var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ. Akadēmijas vadības institūciju pienākums ir atbalstīt un sekmēt studējošo pašpārvaldes darbību.

102. Studējošo pašpārvalde:

1) aizstāv un pārstāv studējošo intereses akadēmiskās, materiālās, kultūras un sporta dzīves jautājumos akadēmijā un citās valsts institūcijās;

2) reprezentē akadēmijas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

3) nosaka kārtību, kādā studējošie tiek ievēlēti akadēmijas koleģiālās institūcijās;

4) veicina dienesta reglamentu izpildi.

103. Studējošo intereses attiecībās ar valsts institūcijām pārstāv studējošo pašpārvalde.

104. Studējošo pašpārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no jebkuras akadēmijas struktūrvienības pilnvarotajiem pārstāvjiem visos jautājumos, kas skar studējošo intereses.

105. Studējošo pašpārvaldes pārstāvjiem akadēmijas Senātā, nodaļas domē un Satversmes sapulcē ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Veto piemērošanas kārtību reglamentē Senāta un nodaļu nolikumi un Satversmes sapulces kārtības rullis. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina Senāts ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu. Ja saskaņošanas komisija nav izstrādājusi vienotu lēmumu, tad, izskatot jautājumu atkārtoti, tā pieņemšanai ir nepieciešamas trīs ceturtdaļas attiecīgās institūcijas balsu.

106. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas Senātā ir obligāti visiem studējošajiem.

7. Studijas

107. Studiju programma (apakšprogramma) ietver vienas profesionālās kvalifikācijas, akadēmiskā vai zinātniskā grāda iegūšanai nepieciešamās prasības. Studiju programmas (apakšprogrammas) reglamentē studiju satura un realizācijas apraksts, kas:

1) nosaka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību;

2) atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka konkrētās programmas īstenošanas mērķi, uzdevumu un plānotos rezultātus, piedāvājamās izglītības saturu, programmas obligātās, obligātās izvēles un izvēles daļas apjomus, to apguves laika sadalījumu, iegūstamās izglītības vērtēšanas kritērijus, pārbaudes formas un kārtību;

3) ietver programmas (apakšprogrammas) īstenošanā iesaistītā akadēmiskā personāla uzskaitījumu, tā kvalifikāciju un paredzētos pienākumus;

4) ietver programmas (apakšprogrammas) īstenošanā iesaistīto struktūrvienību uzskaitījumu, norādot to uzdevumus programmas (apakšprogrammas) realizācijā;

5) ietver nepieciešamā palīgpersonāla raksturojumu, norādot tā uzdevumus;

6) ietver programmas (apakšprogrammas) īstenošanai nepieciešamās materiālās bāzes raksturojumu;

7) novērtē programmas (apakšprogrammas) izmaksas.

108. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas (apakšprogrammas) ietver ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim noteiktās prasības, kuru izpilde dod iespēju sagatavoties darbam noteiktā profesijā un rada motivāciju tālākizglītībai. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas pēc ekspertīzes attiecīgās nozares dienestā apstiprina Senāts. Par koledžu izglītības programmu realizāciju atbild to direktori.

109. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības ieguve akadēmijā notiek, īstenojot tiesību zinātnes studiju programmas, kas rada iespējas sagatavoties sarežģītam vadošam, radošam un izpildošam darbam. Studenta patstāvīgi izstrādātajam diplomdarbam, kas ir nepieciešams nosacījums augstākās profesionālās kvalifikācijas iegūšanai, jābūt ar zinātniskās pētniecības raksturu izvēlētajā lietišķajā specializācijā. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības pilna laika studiju realizācijas laiks, kura ietver pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un bakalaura standartu, ir līdz pieciem gadiem. Šādu augstāko profesionālo izglītību ieguvušie ir tiesīgi turpināt studijas maģistra grāda ieguvei. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu pēc ekspertīzes Iekšlietu ministrijā, Tieslietu ministrijā, Ģenerālprokuratūrā un atbilstošā ārvalstu augstskolā apstiprina Senāts.

110. Akadēmiskās izglītības ieguve akadēmijā notiek, īstenojot akadēmiskās studiju programmas, kuras paredz fundamentālo un lietišķo zinātņu nozaru pētījumu rezultātu un metodoloģijas studijas. Studenta patstāvīgi izstrādātajam bakalaura vai maģistra darbam, kas ir nepieciešams nosacījums atbilstoša akadēmiskā grāda iegūšanai, jābūt ar zinātniskās pētniecības raksturu. Akadēmiskās izglītības ieguvei paredzēti 5 līdz 6 gadi (3–4 gadi bakalaura studijām, 1–2 gadi maģistra studijām). Tiesību zinātnes maģistra akadēmiskās studijas, kuras uzsāktas uz augstākās profesionālās izglītības tiesību zinātnes bāzes ar integrētu bakalaura standartu, tiek plānotas vienam gadam. Bakalaura un maģistra studiju programmas apstiprina Senāts. Pirms apstiprināšanas organizējama neatkarīga programmu ekspertīze.

111. Par akadēmisko un otrā līmeņa profesionālo augstākās izglītības studiju programmu īstenošanu atbildīgi ir attiecīgo nodaļu dekāni.

112. Personas, kurām ir maģistra grāds vai tam pielīdzināts akadēmiskais grāds vai profesionālais grāds, var turpināt studijas akadēmijas doktorantūrā, kas paredzēta juridiskās zinātnes doktora zinātniskā grāda iegūšanai un plānota no trim līdz četriem gadiem pilna laika studijām. Juridiskās zinātnes doktora studiju programmu apstiprina Senāts. Par juridiskās zinātnes doktora studiju programmas īstenošanu atbildīgs ir Zinātnes nodaļas vadītājs.

113. Studijas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmās noslēdzas ar kvalifikācijas eksāmena kārtošanu, kura sastāvdaļa ir kvalifikācijas darba aizstāvēšana. Ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju piešķir kvalifikācijas eksāmenu komisija, kuras sastāvu pēc Iekšlietu vai Tieslietu ministrijas attiecīgā dienesta un akadēmijas vadošās katedras ieteikuma apstiprina Senāts.

114. Bakalaura un maģistra studiju programmas noslēdzas ar gala pārbaudījumiem, kuru sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana.

115. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijas noslēdzas ar valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura vai maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana, bet otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijas ar integrētu akadēmisko bakalaura standartu noslēdzas ar valsts pārbaudījumu un gala pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir bakalaura darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Jurista kvalifikāciju piešķir valsts pārbaudījumu komisija, kuras sastāvu pēc Padomnieku konventa ieteikuma apstiprina Senāts.

116. Pārbaudījumi noris kompleksi, galvenokārt rakstveidā. Akadēmija uzglabā šos materiālus līdz studiju programmas (apakšprogrammas) akreditēšanas rezultātu izskatīšanai Satversmes sapulcē.

117. Bakalaura un maģistra akadēmiskos grādus (B.Sc..... vai M.Sc....) piešķir un lēmumu par diploma izsniegšanu pieņem Senāts.

118. Lēmumu par pirmā līmeņa un otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diplomu izsniegšanu, kā arī par profesionālās augstākās izglītības bakalaura vai maģistra grādu (B... vai M...) piešķiršanu un diplomu izsniegšanu pieņem Senāts.

119. Juridiskās zinātnes doktora grādu pēc doktorantūras programmas apguves un promocijas darba aizstāvēšanas piešķir Promocijas padome likumā “Par zinātnisko darbību” noteiktajā kārtībā.

120. Tālākizglītības programmu saturu nosaka tiesību aizsardzības iestāde, kura izdara pasūtījumu akadēmijai. Šādu programmu apstiprina rektors.

8. Zinātniskā pētniecība

121. Zinātniskā pētniecība ir akadēmijas darba neatņemama sastāvdaļa un tajā piedalās viss akadēmiskais personāls. Tās mērķis ir zinātnisku atziņu iegūšana, mācību un studiju zinātniska pamatošana un tālāka attīstīšana, praktiski svarīgu uzdevumu risināšana ar pētnieciskām metodēm.

122. Zinātniskās pētniecības darbs akadēmijā notiek saskaņā ar likumu “Par zinātnisko darbību”, šo Satversmi un Senāta lēmumiem.

123. Akadēmijas finansējuma ietvaros atbilstoši zinātniskās pētniecības darbam iedalītajiem līdzekļiem zinātniskā darba vadītāji patstāvīgi nosaka savu pētījumu tematus. Zinātnes nodaļa, sadarbojoties ar citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, Izglītības un zinātnes ministriju, Iekšlietu ministriju un citām tiesību aizsardzības institūcijām, saskaņo pētījumu virzienus, izvērtē pētījumu nozīmību un zinātnisko līmeni, koordinē pētījumu kopējos plānus un lemj par to finansējumu.

124. Akadēmiskā personāla pienākums ir publicēt savu pētījumu rezultātus akadēmijas Rakstos, akadēmijas žurnālos, citos žurnālos, atsevišķās monogrāfijās, krājumos, kā arī elektroniskajos informācijas nesējos.

125. Akadēmija sava darba pārskatā publicē vispārējās ziņas par veiktajiem pētījumiem, bet Rakstos katru gadu publicē apkopojošus informatīvos materiālus par veiktajiem pētījumiem, norādot konkrētas struktūrvienības un pētījumu autorus. Šos materiālus akadēmija nosūta citām augstskolām un zinātniskajām iestādēm, kurās notiek līdzīga rakstura pētījumi, kā arī Latvijas Zinātnes padomei, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai un citām ieinteresētajām valsts institūcijām.

9. Īpašums, budžets un saimnieciskā darbība

126. Akadēmijas īpašums var būt zeme, kustamais, nekustamais un intelektuālais īpašums, kā arī naudas līdzekļi Latvijā un ārvalstīs saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

127. Akadēmijas īpašumu veido:

1) ar Ministru kabineta lēmumu akadēmijai nodotā nošķirtā valsts īpašuma daļa;

2) zeme, kustamais un nekustamais īpašums, ko akadēmijai dāvinājušas fiziskās un juridiskās personas vai arī ko akadēmija iegādājusies par pašas nopelnītajiem vai valsts iedalītajiem budžeta līdzekļiem;

3) akadēmijas intelektuālais īpašums saskaņā ar Autortiesību likumu.

128. Akadēmijai ir tiesības rīkoties ar savu īpašumu šai Satversmē norādīto mērķu sasniegšanai. Akadēmijas īpašums tiek pārvaldīts nošķirti no tai valdījumā nodotā īpašuma. Akadēmijas īpašuma pārvaldīšanas kārtību nosaka Senāts, bet tā izmantošanu kontrolē akadēmijas vadība, Revīzijas komisija, Audita nodaļa un Finansu nodaļa. Lai iegādātos nekustamo īpašumu par valsts budžeta iedalītiem līdzekļiem, akadēmijai jāsaņem Ministru kabineta atļauja.

129. Akadēmijas finansu resursus veido:

1) dotācija no vispārējiem ieņēmumiem valsts budžetā un pašu ieņēmumi;

2) juridisko un fizisko personu ziedojumi un dāvinājumi saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

130. Akadēmijas finansu resursu struktūru saskaņā ar likumu “Par budžetu un finansu vadību” nosaka Senāts, bet tās budžeta izpildi kontrolē Revīzijas komisija un Audita nodaļa. Par budžeta izpildi rektors sniedz ikgadēju pārskatu Senātam, iekšlietu ministram un izglītības un zinātnes ministram.

131. Akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību, arī akadēmijas Revīzijas komisijas ziņojumus, ne retāk kā reizi divos gados pārbauda neatkarīgs revidents. Neatkarīga revidenta sagatavoto rakstveida atzinumu par akadēmijas finansiālo un saimniecisko darbību izskata Senāts un tas tiek nosūtīts Iekšlietu ministrijai.

132. Kā nodokļu maksātāja akadēmija ir pielīdzināta bezpeļņas organizācijai un tai ir tiesības saņemt nodokļu atvieglojumus saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Ar ienākumiem, ko akadēmija gūst, veicot darbības šajā Satversmē noteikto mērķu realizācijai, tā rīkojas, ievērojot noteikumus, kas attiecas uz bezpeļņas organizācijām. Akadēmija ir atbrīvota no muitas nodokļa un nodevām, kā arī no par rekonstrukcijas materiālu un aprīkojuma importu.

133. Akadēmija var patstāvīgi slēgt līgumus ar juridiskajām un fiziskajām personām par noteiktu speciālistu sagatavošanu vai pētījumu veikšanu, ja tas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

134. Akreditētās studiju programmās studējošie (izņemot tālākizglītības kursu klausītājus) var izmantot studējošo kredītu, bet studējošie, kas studiju maksu sedz no fizisko vai juridisko personu līdzekļiem — arī studiju kredītu. Kredītu piešķiršanas un atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

10. Starptautiskā sadarbība

135. Akadēmija veicina starptautisko sadarbību ar citu valstu līdzīga profila augstskolām, studējošo un akadēmiskā personāla starpvalstu un starpaugstskolu apmaiņas programmas un starptautiskās augstskolu sadarbības programmas pētniecībā.

136. Ārvalstniekus studijām akadēmijā par maksu var uzņemt saskaņā ar Izglītības likumu un Augstskolu likumu uz vispārējo noteikumu pamata, noslēdzot līgumu par studijām ar attiecīgo ārvalsts institūciju vai fizisko personu. Ārvalstnieku studijas akadēmijā starpvalstu apmaiņas ietvaros regulē Augstskolu likums.

137. Ārvalstīs iegūto akadēmisko grādu un izglītības dokumentu ekspertīzi veic Akadēmiskās informācijas centrs. Ārvalstīs apgūtās augstākās izglītības daļu atzīšanu veic akadēmijas Studiju nodaļa un katedras, nosakot, kurai studiju programmai atbilst ārvalstīs apgūtā augstākās izglītības daļa, kādā veidā pretendents var turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā, ja nepieciešams — kādas papildu prasības ir jāizpilda, lai varētu turpināt studijas attiecīgajā studiju programmā akadēmijā.

11. Noslēguma noteikumi

138. Šo Satversmi var pieņemt, grozīt vai atcelt tikai akadēmijas Satversmes sapulce. Akadēmijas Satversme un grozījumi tajā stājas spēkā pēc tam, kad tos apstiprinājis Ministru kabinets.