Vakar, 28.februārī, Rīgā tikās Baltijas valstu zemkopības ministri

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 28.februārī, Rīgā, Zemkopības ministrijā: Lietuvas Republikas zemkopības ministrs Jeronims Kraujelis, Latvijas Republikas zemkopības ministrs Atis Slakteris un Igaunijas Republikas zemkopības ministrs Jānuss Marandi

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri 28. februāra sanāksmi noslēdza, parakstot kopīgi izstrādātu paziņojumu (dokuments publicēts atsevišķi) Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Eiropas Komisijai (EK) par tās piedāvāto lauksaimniecības politiku.

Preses konferenci ievadot, Latvijas zemkopības ministrs Atis Slakteris atzina, ka no Briseles pēdējā laikā atskanējušas mazliet skolmeistariskas pamācības ES kandidātvalstīm. Zemkopības ministrs saskata trīs iemeslus, kas ir šādas attieksmes pamatā. Pirmkārt, ES dalībvalstis, orientējoties uz saviem vēlētājiem Francijā un Vācijā, vairāk domā par savu valstu zemnieku interesēm, ko varētu raksturot prātojums: ja gadījumā paplašināšanās prasīs ES dalībvalstu piekāpšanos, varbūt jaunas dalībvalstis nemaz nav vajadzīgas? Otrkārt, “mēs acīmredzot līdz šim neesam pietiekami izskaidrojuši, cik uzticamu, godprātīgu, kvalificētu partneri Eiropa iegūs Baltijas valstu personā. Kad mēdzam runāt, kādu vēsturi esam izdzīvojuši piecdesmit gados — nacionalizāciju, denacionalizāciju, privatizāciju, ES tie skan kā tukši vārdi — viņi mūs nesaprot. Mums nevajadzētu cimperlīgi izvirzīt prasības, bet ar konkrētiem skaitļiem jāpamato un jāskaidro situācija, lai varam virzīties uz priekšu”.

Treškārt, ES debatēs iezīmējas divi virzieni: viens ir vērsts uz kopējiem vienlīdzības un godīguma principiem, bet otrs — uz divējādas lauksaimniecības politikas izstrādi un īstenošanu.

A. Slakteris atgādināja, ko Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas sēdē teicis Polijas zemkopības ministrs: lai kādi būtu nosacījumi, Polija, ticamākais, iestāsies ES, un tad, kad būsim iestājušies, mēs tā vai citādi izveidosim kopēju lauksaimniecības politiku.

Baltijas valstu lauksaimnieku uzkrātā pieredze ir noderīga Eiropai, kura ir ieslīgusi pašapmierinātībā, uzskata A. Slakteris. “Mēs spēsim dot pienesumu nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas veidošanā, kas, manuprāt, ir aizkavējusies.”

Īpašu gandarījumu A. Slakteris pauda par to, ka Baltijas valstu lauksaimniecības ministri spēja vienoties par kopēju pozīciju. Viņš pateicās Lietuvas un Igaunijas kolēģiem par kopīgo darbu un pastāstīja, ka šādas sanāksmes plānots rīkot arī turpmāk.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV” Vakar, 28.februārī, Rīgā, Zemkopības ministrijā: Lietuvas Republikas zemkopības ministrs Jeronims Kraujelis, Latvijas Republikas zemkopības ministrs Atis Slakteris un Igaunijas Republikas zemkopības ministrs Jānuss Marandi

Lietuvas lauksaimniecības ministrs Jeronims Kraujelis atzina, ka Baltijas valstu ciešās sadarbības pamatā ir divi iemesli: mūsu valstis ir mazas, un šis gads ir diezgan sarežģīts visām trim valstīm. Tikšanās ir nozīmīga ar to, ka tā notiek ļoti laikus, uzskata J. Kraujelis. Viņš izteica cerību, ka tikšanās veicinās visu trīs Baltijas valstu iestāšanās ES sarunu gaitu.

Sanāksmē lauksaimniecības ministri bijuši vienisprātis, ka EK vēl nav formulējusi stingru nostāju lauksaimniecības jautājumos. Kā pastāstīja J. Kraujelis, Lietuvas zemkopji, iepazinuši EK dokumentu, to apspriež ļoti aktīvi un emocijas varbūt ir pārāk sakāpinātas. Baltijas valstu lauksaimniecības ministru parakstītais dokuments skaidrāk parādīs valdības pārstāvju pozīciju. Svarīgi, ka dokumentā ir saprotami pausta kopējā pozīcija attiecībā uz tiešajiem maksājumiem un kvotām, uzsvēra J. Kraujelis. Dokumentā ir atzīmēts: Baltijas valstis nav mierā ar to, ka par atskaites periodu ir izraudzīts laiks no 1995. līdz 1997. gadam, kad ražošanas līmenis bija viszemākais. EK savā pozīcijā nav pietiekoši labi novērtējusi to, ka Baltijas valstu iedzīvotāju iespējas patērēt augstas kvalitātes lauksaimniecības produkciju ir lielākas, norādīja J. Kraujelis.

Igaunijas lauksaimniecības ministrs Jānuss Marandi atzina, ka tikšanās nozīmīgs rezultāts ir ne tikai kopsaucēju atrašana vienotās pozīcijas formulēšanas gaitā un parakstītais paziņojums, bet arī iestrādes turpmākai sadarbībai. Viņš informēja klātesošos par to, ka Baltijas valstu lauksaimniecības ministru nākamā tikšanās notiks šā gada aprīlī Igaunijā. J. Marandi atzinīgi vērtēja to, ka savā darbā kolēģi atbalstu un sapratni meklē pie kaimiņiem.

Analizējot parakstīto dokumentu, J. Marandi norādīja, ka viens no svarīgākajiem atzinumiem ir tas, ka lauksaimniecības ministri neredz iespēju savās valstīs samazināt lauksaimniecisko ražošanu un ka lauksaimnieki ir spējīgi savās valstīs saražot tik, cik pašiem nepieciešams. ES būtu jāņem vērā Baltijas valstu īpatnības, salīdzinot ar pašreizējām ES dalībvalstīm, jo pie mums lauksaimniecība ir veidota uz citādiem pamatiem, sacīja J. Marandi. Baltijas valstu lauksaimniecības attīstības gaita atšķiras arī no Polijas, Čehijas un Ungārijas.

Baltijas valstīm lauksaimnieciskās ražošanas potenciālu samazināt nevajadzētu, uzsvēra Igaunijas lauksaimniecības ministrs. Tomēr “ES mums ir vajadzīga, tāpēc, kopīgi vienojoties, mēs atradīsim kompromisa variantu, kas apmierinātu gan ES, gan Baltijas valstis”, piebilda J. Marandi.

Atbildot uz jautājumu, vai parakstītais dokuments uzliek Baltijas valstīm par pienākumu nepiekrist kādai no iespējamām ES izvirzītajām prasībām, A. Slakteris norādīja, ka vēl jau nekādas prasības nav izvirzītas un galvenais ir panākt, lai attieksme pret ES esošajām un potenciālajām dalībvalstīm būtu vienāda. J. Kraujelis šo dokumentu raksturoja kā signālu EK un ES dalībvalstīm. Šis signāls tiek raidīts laikus, jo oficiālu dokumentu no ES Baltijas valstis vēl nav saņēmušas. Arī J. Marandi uzsvēra to, ka dokuments galvenokārt adresēts ES dalībvalstīm. Viņš atgādināja, ka daudzas ES dalībvalstis šo EK pozīcijas projektu, pret ko iebilst ES kandidātvalstis, uzskata par pārāk labvēlīgu. Baltijas valstīm nevajadzētu tērēt laiku un gaidīt, kamēr ES konkrēti vērsīsies pie tām, bet pašiem sākt darboties, uzskata J. Marandi. Parakstītais dokuments to apliecina. Kopīgais paziņojums nav juridisks dokuments, bet gan Baltijas valstu vienoto viedokļu apkopojums.

Jautāti par to, vai pēc tam, kad katra valsts būs saņēmusi no ES konkrētus priekšlikumus, Baltijas valstu vienotība būs tikpat stipra kā šobrīd, visi ministri vienprātīgi atzina: jā. J. Kraujelis pieļāva, ka tiešo maksājumu lielums tiks piedāvāts visām trim valstīm vienāds, bet kvotas būs atšķirīgas. Tomēr pats svarīgākais, lai ES turētos pie vienotiem principiem. Kā norādīja J. Marandi, attieksme pret lauksaimniecību visām trim Baltijas valstīm ir līdzīga. Igaunijas lauksaimniecības ministrs nesaskata nevienu iemeslu, kas arī nākotnē varētu bremzēt Baltijas valstu kopējā viedokļa atrašanu sarunu ceļā. Vienu rīksti ir vieglāk pārlauzt nekā trīs. Un visas trīs mazās Baltijas valstis kopā ir lielākas par Somiju, atgādināja J. Marandi. Protams, ES runās ar katru valsti atsevišķi, bet vienmēr ir iespējams atrast kopējo, kas šīs atsevišķās sarunas vieno, un tāda nostāja nākotnē būtu jāatbalsta visu Baltijas valstu pārstāvjiem.

Marika Līdaka, “LV” tautsaimniecības redaktore

Baltijas valstu lauksaimniecības ministru sanāksmes kopīgais paziņojums

Ņemot vērā Baltijas valstu kopīgo vēsturi un jo īpaši šīs vēstures pēdējos piecdesmit gadus, kas būtiski ir ietekmējuši šo valstu ekonomisko un politisko attīstību,

ņemot vērā visu triju Baltijas valstu kopīgo mērķi – iestāšanos Eiropas Savienībā (ES),

ņemot vērā Baltijas valstu kā ES kandidātvalstu veikto darbu ceļā uz šī mērķa sasniegšanu,

ņemot vērā pašreizējo ES dalībvalstu un jauno dalībvalstu kopējās intereses paplašinātajā ES,

ņemot vērā Eiropas Komisijas (EK) 2002. gada 30. janvāra dokumentā “Paplašināšanās un lauksaimniecība: jauno dalībvalstu sekmīga integrēšanās kopējā lauksaimniecības politikā” izklāstītās ES nostādnes attiecībā uz kandidātvalstīm, t.i., potenciālajām jaunajām ES dalībvalstīm,

Baltijas valstu lauksaimniecības ministri, kas 2002. gada 28. februārī bija sapulcējušies Rīgā kopīgā sanāksmē, apmainoties ar viedokļiem par minēto EK dokumentu un nonākot pie kopīgā slēdziena, vēršas pie ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijas ar šādu paziņojumu:

1. Baltijas valstu lauksaimniecības ministri ir pateicīgi Eiropas Komisijai par dokumentu “Paplašināšanās un lauksaimniecība: jauno dalībvalstu sekmīga integrēšanās kopējā lauksaimniecības politikā”, kurā sniegts ieskats par jauno dalībvalstu attīstības iespējām ES kopējā lauksaimniecības politikā.

2. Baltijas valstis uzskata ES un dalību tajā par vienlīdzīgu valstu brīvprātīgu savienību, kurā valda vienāda attieksme pret visām valstīm, gan esošajām, gan potenciālajām dalībvalstīm, un tādēļ Baltijas valstis kā ES kandidātvalstis nāk klajā ar savu viedokli lauksaimniecības jomā:

a) priekšlikumā paredzētie tiešie maksājumi (gan attiecībā uz pārejas perioda ilgumu, gan maksājumu sākotnējo līmeni) kopā ar nepamatoti zemiem ražošanas realizācijas līdzekļiem, kvotas ieskaitot, neveido drošu pamatu Baltijas valstu lauksaimniecības sektora tālākai un veiksmīgai pārstrukturēšanai, un tādēļ ir nepieciešams rūpīgāk apsvērt Kopējās lauksaimniecības politikas visu elementu un pasākumu līdzsvarošanu;

b) jāpārskata ražošanas atsauces periodi, ņemot vērā reālos ražošanas apjomus, paredzamo vietējā patēriņa līmeni laikā, kad Baltijas valstis iestāsies ES, un lauksaimniecības lomu lauku ainas saglabāšanā. Iebildumu pamatā ir fakts, ka 1995. – 1999. gada periods neatspoguļo reālos ražošanas un patēriņa apjomus, jo minētais laika posms bija pārstrukturēšanas procesa kulminācijas punkts;

c) pirms Baltijas valstu pozīcijas pārskatīšanas ir nepieciešami papildu precizējumi par Eiropas Komisijas priekšlikumā minētajiem jaunajiem pasākumiem.

2002. gada 28. februārī