Ar Dānijas atbalstu ceļā uz ES un NATO

Vakar, 28.februārī, noslēdzās Dānijas premjerministra vizīte Latvijā

Vakar, 28.februārī, Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē: Dānijas premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens un Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga Foto: A.F.I.

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga vakar, 28. februārī, Jūrmalas rezidencē tikās ar Dānijas premjerministru Andersu Fugu Rasmusenu.

Tikšanās laikā A.F.Rasmusens pauda prieku par īpaši draudzīgajām attiecībām, kādas valda starp Latviju un Dāniju. Latvijas prezidente augstu novērtēja gaidāmo Dānijas prezidentūru Eiropas Savienībā (ES), kas sāksies šī gada 1.jūlijā. Viņa pauda pārliecību, ka Dānijai būs vēsturiska loma jaunās Eiropas veidošanā, un izteica cerību, ka Kopenhāgenas ES dalībvalstu galotņu sanāksmē tiks uzņemtas jaunas valstis ES un to skaitā būs arī Baltijas valstis un Latvija. Dānijas premjerministrs apstiprināja, ka Dānija ir gatava vēsturiskiem lēmumiem.

Runājot par NATO paplašināšanās procesu, prezidente uzsvēra, ka Latvija ir ne tikai drošības patērētāja, bet arī vairākkārt apliecinājusi un turpinās apliecināt to, ka valsts ir gatava uzņemties arī atbildību transatlantiskajā drošībā. Tāpat prezidente informēja par to, kāds ir valsts plāns cīņai pret terorismu, tajā skaitā robežapsardzes un finansu operāciju jomā. Prezidente augstu novērtēja Dānijas palīdzību Latvijai bruņoto spēku attīstībā un atzīmēja solidaritāti, kāda valda starp Dānijas un Latvijas karavīriem miera operācijās Dānijas bataljonā.

A.F.Rasmusens atkārtoti apliecināja, ka gaidāmajās sarunās ar ASV prezidentu Džordžu Bušu marta beigās uzsvērs Baltijas valstu ieguldījumu miera operācijās, kā arī nepieciešamību uzņemt Latviju, Lietuvu un Igauniju NATO aliansē. Prezidente pateicās Dānijai par atbalstu un atzīmēja ASV būtisko lomu NATO paplašināšanās procesā.

Pārrunāta sabiedrības integrācijas gaita Latvijā. Prezidente uzsvēra, ka viņas mērķis ir redzēt savā valstī harmonisku sabiedrību, kurā ar iecietību izturas pret citu valstu kultūru, un latviešu valoda ir tā, kas vieno valsts iedzīvotājus. Viņa informēja A.F.Rasmusenu par to, ka Latvijā ir astoņas mazākumtautību skolas un valdība atbalsta citu tautu kultūras saglabāšanas iespējas.

Apspriesta arī Valsts prezidentes iniciatīva mainīt vēlēšanu likumu, lai izslēgtu pilsoņu dalījumu demokrātiskā vēlēšanu procesā. A.F.Rasmusens atzinīgi novērtēja šo iniciatīvu un atzīmēja, ka tas ir drosmīgs solis, lai nostiprinātu demokrātiju Latvijā. Prezidente arī informēja par nesen nodibinātās Valodas komisijas gaidāmajām iniciatīvām valsts valodas statusa un vides stiprināšanā valstī.

V.Vīķe-Freiberga un A.F.Rasmusens pārrunāja abu valstu sadarbības projektus, tajā skaitā Informācijas tehnoloģiju koledžas izveidošanu Rīgā ar Dānijas atbalstu. Prezidente uzsvēra, ka Baltijas jūras reģionā, pēc statistikas datiem, ir liels augsto tehnoloģiju speciālistu trūkums un šī augstākā mācību iestāde varētu palīdzēt risināt šo problēmu, prezidente iezīmēja Latvijas kvalitatīvo speciālistu iespējas šī projekta virzīšanā un kvalitātes garantēšanā. Latvijas valdība ir gatava atbalstīt šo projektu un veicināt jaunu informācijas tehnoloģiju speciālistu sagatavošanu. A.F.Rasmusens atzīmēja, ka šī ir ļoti vērtīga iniciatīva, un pauda cerību par tās veiksmīgu īstenošanu.

Valsts prezidenta preses dienests

Pie Saeimas priekšsēdētāja

Vakar, 28.februārī, Saeimas namā: Dānijas Karalistes premjerministrs Anderss Fugs Rasmusens un Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Vakar, 28.februārī, Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume tikās ar Dānijas Karalistes premjerministru Andersu Fugu Rasmusenu.

Latvijas un Dānijas augstās amatpersonas pārrunāja Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās jautājumus, šīs struktūras attīstības perspektīvas pēc jaunu valstu uzņemšanas un ES Konventa uzdevumus šajā kontekstā.

Saeimas priekšsēdētājs un Dānijas premjerministrs ar gandarījumu atzina, ka Latvijas un Dānijas attiecības ir ļoti labas un konstruktīvas. J.Straume pateicās Dānijas valdības vadītājam par viņa valsts sniegto politisko un ekonomisko atbalstu Latvijai kopš neatkarības atgūšanas.

A.F.Rasmusens augstu novērtēja Latvijas sasniegumus, gatavojoties integrācijai eiroatlantiskajās struktūrās. “Jūsu sasniegtais progress virzībā gan uz Eiropas Savienību, gan Ziemeļatlantijas aliansi ir iespaidīgs,” sacīja Dānijas premjerministrs. Viņš arī apliecināja, ka Dānija, kas no šā gada pirmā jūlija būs Eiropas Savienības prezidējošā valsts, darīs visu iespējamo, lai pabeigtu iestāšanās sarunas ar kandidātvalstīm līdz galotņu sanāksmei Kopenhāgenā decembrī. Savukārt J.Straume pastāstīja par parlamenta un valdības saskaņoto darbību ES iestāšanās sarunu procesā. Tiek izstrādāti grozījumi Satversmē un likumā par tautas nobalsošanu, lai varētu organizēt referendumu par Latvijas iestāšanos ES. Paralēli notiek aktīva sabiedrības informēšana par ES jautājumiem. A.F.Rasmusens, atsaucoties uz savas valsts pieredzi referendumu rīkošanā, norādīja uz politisko partiju un parlamenta lomu plašas sabiedrības informēšanā. Viesis interesējās arī par diskusiju par grozījumiem vēlēšanu likumos, kas paredz atcelt valsts valodas zināšanu prasības deputātu kandidātiem. “Ja grozījumi vēlēšanu likumos šajā Latvijai izšķirošajā laikā tiktu pieņemti, tā būtu liela priekšrocība iestāšanās sarunās ar ES, jo tie atbilstu Kopenhāgenas politisko kritēriju garam,” apgalvoja A.F.Rasmusens. J.Straume informēja, ka valdību veidojošā koalīcija, lai nostiprinātu valsts valodas statusu, strādā pie izmaiņām citos likumdošanas aktos, vienlaikus saskaņojot viedokļus saistībā ar grozījumiem vēlēšanu likumos. Saeimas priekšsēdētājs pauda uzskatu, ka šis jautājums gūs pozitīvu risinājumu.

Pārrunājot ES Konventa darbu un Eiropas nākotnes perspektīvas, Dānijas premjerministrs akcentēja, viņaprāt, svarīgākos Konventā risināmos jautājumus. Viena no galvenajām tēmām ir nacionālo parlamentu aktīva iesaistīšana ES nākotnes jautājumu apspriešanā, lai par šā procesa aktīvākiem dalībniekiem kļūtu arī dalībvalstu pilsoņi. A.F.Rasmusens uzskata, ka to sekmētu ES dalībvalstu nacionālo parlamentu foruma izveidošana. Arī ES Ministru padomi, viņaprāt, nepieciešams reformēt, lai nodrošinātu efektīvāku lēmumu pieņemšanu paplašinātajā Eiropas Savienībā.

A.F.Rasmusens pauda Dānijas pozitīvo nostāju NATO paplašināšanas jautājumā. Viņš izteica pārliecību, ka Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, līdz ar citām kandidātvalstīm būtu jāsaņem uzaicinājums dalībai NATO jau šoruden Prāgas sammitā. A.F.Rasmusens par ļoti svarīgu signālu alianses dalībvalstīm minēja Latvijas un citu kandidātvalstu lēmumu piedalīties starptautiskajās pretterorisma operācijās, kā arī mūsu karavīru līdzdalību miera uzturēšanas misijās Dānijas militārā kontingenta sastāvā.

Saeimas preses dienests