Šī vizīte mūs vēl vairāk tuvinās ES un NATO

Aija Odiņa, Latvijas vēstniece Spānijā — "Latvijas Vēstnesim"

Gaidot Spānijas premjerministru Hosē Mariju Asnaru

— Kā jūs vērtējat Spānijas valdības vadītāja Hosē Marijas Asnara vizīti Latvijā, kas sāksies pirmdien, 4. martā? Ko varam sagaidīt no šīs vizītes?

— Spānija, sena rietumu zeme, pašlaik kā Eiropas Savienības (ES) prezidējošā valsts uzņēmusies lielu atbildību Eiropas priekšā. Spānija ir gatava pierādīt, ka tā var sniegt savu ieguldījumu ES konstrukcijā un attiecību attīstībā ar Latīņamerikas valstīm, kā arī Tuvo Austrumu miera procesā. Spānijas loma Eiropā un pasaulē pieaug. Svarīga ir arī spāņu valodas loma pasaulē, tās saglabāšana un ekspansija. Tātad H.M. Asnars pārstāv nozīmīgu Eiropas valsti, vēl jo vairāk — ES prezidējošo valsti. Šī ir pirmā Spānijas premjerministra vizīte Latvijā. Kaut arī galvenā uzmanība tiks veltīta ES tematikai, neapšaubāmi, šī vizīte veicinās arī abu valstu divpusējo attiecību tālāku intensīvu attīstību. Šī ir darba vizīte, un tās programma pilnībā pakļaujas vizītes saturam — abu premjerministru darba tikšanās, kopīga preses konference, darba vakariņas. Vizītes laikā Latvija saņems Spānijas atbalsta apliecinājumu saviem ārpolitikas stratēģiskajiem mērķiem — ES un NATO.

— Kādas ir jūsu izjūtas, pārstāvot Latviju ES prezidējošajā valstī?

— Tas ir labs un jauns izaicinājums gan man, gan maniem kolēģiem vēstniecībā Andai Orčardai un Eldaram Mamedovam.

Spānijas prezidentūra ES ir ļoti nozīmīga Latvijai laikā, kad mūsu valsts iestāšanās sarunas ES ieiet finiša taisnē, kad jāslēdz no Beļģijas prezidentūras atlikušās sarunu sadaļas un jāpanāk maksimāls progress grūtākajās un jutīgākajās sadaļās — “Lauksaimniecība”, “Reģionālā politika un strukturālie instrumenti” un “Finansu un budžeta nosacījumi”.

Vēstniecības darba pamatā pašlaik ir regulārs dialogs ar Spāniju kā ES prezidējošo valsti, pastāvīga Latvijas interešu skaidrošana un publicitātes pasākumi par Latviju. Svarīgs ir arī darbs ar Spānijas ietekmīgākajiem plašsaziņas līdzekļiem.

Kā ES prezidējošā valsts Spānija aktīvi organizē dažādas sanāksmes un informatīvos pasākumus. Dažkārt vienā dienā notiek pat vairāki pasākumi, kuros jāpiedalās. Mūsu vēstniecībai izveidojušās ļoti konstruktīvas attiecības arī ar citu ES kandidātvalstu vēstniecībām, notiek aktuālākās informācijas apmaiņa.

Foto: A.F.I.

— Kā, jūsu skatījumā, Spānija sākusi savu prezidentūru, un kādas ir prognozes par šīs prezidentūras eventuālajiem rezultātiem?

— Spānija apzinās savu vēsturisko atbildību Eiropas apvienošanas procesa neatgriezeniskumā un ir apņēmības pilna dot izšķirošu ieguldījumu, lai sarunas ar kandidātvalstīm varētu pabeigt 2002. gada otrajā pusē. ES paplašināšanās jāmin kā viens no Spānijas prezidentūras galvenajiem uzdevumiem. Spāņi arī visvairāk atbalsta ES paplašināšanos, “par” ir 62 procenti spāņu. Bet, protams, Spānijas ES prezidentūras prioritātes nosaka visai Eiropai svarīgu jautājumu risināšanas nepieciešamība. Nozīmīga ir eiro ieviešana, kas ir ne tikai monetārs, bet arī ES ekonomikas jautājums. Lisabonas stratēģiju īpaši nozīmīgi turpināt tagad, kad atsevišķu ES dalībvalstu ekonomika izjūt globālās attīstības lejupslīdes ietekmi. Jāturpina liberalizēt enerģētikas tirgus, finansu pakalpojumus, jācenšas pēc pilnas nodarbinātības. Viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir cīņa pret terorismu. Tālāk tiks atbalstīta Eiropas drošības un aizsardzības politikas pilnveidošana, sevišķu uzmanību veltot krīzes menedžmenta procesiem un militāro spēju attīstīšanai ciešā sadarbībā ar NATO. Tiek sāktas debates par Eiropas nākotni. Spāņi ir pārliecināti: lēmumi tiks pieņemti pēc principa, ka visas valstis ir vienlīdzīgas neatkarīgi no ģeogrāfiskā lieluma un identitātes.

— Kā jums, no Spānijas raugoties, šķiet, cik tuvi ir abi Latvijas ārpolitikas stratēģiskie mērķi— iestāties NATO un Eiropas Savienībā?

— Latvija par ļoti svarīgu uzskata aktīvu politisko dialogu ar Spāniju, mūsu nākotnes partneri ES un NATO. Pašlaik, piemēram, vēstniecība sagatavo Saeimas priekšsēdētāja oficiālo vizīti. Pilnveidojas abu ārlietu ministriju kontakti. Tiek intensificētas ekonomiskās, kultūras un izglītības attiecības, kā arī sadarbība aizsardzības jomā. Martā vēstniecība iesaistīsies nozīmīgā ekonomiskā pasākumā Latvijas ekonomisko interešu pārstāvēšanai. Aprīlī Latvijas vārds būs pārstāvēts trīs kultūras projektos. Esam ļoti tuvu Servantesa aulas atvēršanai Latvijas Kultūras akadēmijā.

Latvijai ir ļoti svarīga Spānijas pieredze, kas iegūta ES un NATO procesos. Un, protams, ir ļoti svarīgi, ka Spānija atbalsta Latvijas ārpolitikas prioritāros mērķus — iestāties ES un NATO.

— Par Latvijas vēstnieci Spānijā jūs kļuvāt pērn. Kāds jums bijis šis laiks, pārņemot vēstniecības vadību Madridē?

— Mana akreditācija pie Viņa majestātes Spānijas karaļa Huana Karlosa notika 2001. gada 8. oktobrī, bet jau 24. oktobrī darba vizītē Madridē ieradās Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tātad bez protokolā noteiktajām vēstnieces vizītēm pie Spānijas amatpersonām un citu valstu diplomātiem un vēstniecības darba pārņemšanas man nekavējoties bija jāiesaistās prezidentes programmas sagatavošanā. Bija arī jāsāk meklēt jaunas telpas vēstniecībai.

— Tad jājautā — kā spējāt visu to vienlaikus paveikt?

— Svarīgi, protams, pareizi organizēt darba dienu. Taču nepiedodami, ka administratīvo un saimniecisko uzdevumu veikšana diplomātiem aizņem tik daudz laika. Jāteic gan, ka man lieti noderēja jau iepriekš gūtā diplomātiskā darba pieredze. Šī gada sākums patiešām ir bijis spriegs. Vēstniecība tātad pārcēlās uz jaunām telpām. Tās gan nav ideālas, bet ir labākais, ko mūsu valsts varēja finansiāli atļauties. Protams, svarīgākais Latvijas diplomātu darbā šobrīd ir Latvijas interešu pienācīga pārstāvēšana Spānijas prezidentūras laikā.

— Pirms Spānijas jūs Latviju pārstāvējāt Čehijā, un jūsu rezidence bija Prāgā. Vai starp darbu Madridē un Prāgā ir liela atšķirība?

— Atšķirība ir tā, ka Spānija ir ne vien NATO, bet arī ES dalībvalsts. Spānija savu demokrātiskās pārveides procesu uzsāka pirms vairāk nekā divdesmit pieciem gadiem, bet Latvija un Čehija — tikai pirms desmit. Tāpēc diplomātiskā darba virziens ir atšķirīgs. Domāju, ka Latvijai un Čehijai ir līdzīga vēsturiskā pieredze, arī zināma kultūru saskarsme. Bet arī Spānijai Latvija nav tāla pasaules mala, un vēsturiskā, kultūras un emocionālā dažādība pievelk.

— Kā pati jūtaties Spānijā?

— Spānijā es jūtos ļoti labi. Daudz saules. Patīk spāņu temperaments, viesmīlība un atklātība. Taču manas dzīves ritms pašlaik pakļauts saspringtajam darba grafikam. Vēl nav iznācis baudīt to, ko šī zeme dod katram — bagāto kultūras un mākslas mantojumu un vēstures elpu vai katrā pilsētā un reģionā. Esmu bijusi tikai darba vizītēs Saragosā, kur Latvija atklāja savu pirmo uzņēmumu, un Barselonā, lai uzsāktu gatavot Latvijas un Spānijas biznesa semināru.

— Kādu jūs kopumā iztēlojaties šo Latvijai tik nozīmīgo 2002. gadu, kas lasāms no abiem galiem vienādi? Atceroties 1991. gada pieredzi, patiesi gribas ticēt, ka šādi gadi Latvijai ir veiksmīgi.

— Es gan pareģojumiem īpaši neuzticos. No sirds vēlos un ticu, ka šis gads Latvijai būs veiksmīgs mūsu ārpolitisko mērķu īstenošanā, balstoties uz iepriekšējos gados paveikto. Un lepojos ar to, ka Latvijas Ārlietu ministrija un mūsu diplomāti devuši nozīmīgu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.

Jānis Ūdris,  “LV” ārpolitikas redaktors

Pirmdien divu dienu darba vizītē mūsu valstī ierodas Spānijas Karalistes premjerministrs Hosē Marija Asnars.

Ielidojis Rīgā pirmdienas pievakarē, augstais viesis tūdaļ dosies uz Latvijas Ministru kabinetu, kur notiks abu valdību vadītāju un delegāciju darba tikšanās. Vizītes pirmajā vakarā paredzēta arī abu premjerministru preses konference un darba vakariņas.

Hosē Marijas Asnara apmeklējums ir jo nozīmīgs vispirms jau kā pirmā Spānijas valdības vadītāja vizīte Latvijā. Taču galvenais faktors ir Spānijas prezidentūra Eiropas Savienībā šā gada pirmajā pusē, jo šajā laikā Latvija risina iestāšanās sarunas par jo nozīmīgām sadaļām. Vizīte ir svarīga arī Latvijas virzībai uz NATO.

Hosē Marija Asnarsdzimis 1953. gada 25. februārī Madridē. Diplomēts jurists, beidzis Komplutenses universitāti Madridē. Bijis valsts finansu inspektors. No 1979. gada bijis Tautas alianses partijas Logronjo organizācijas ģenerālsekretārs, no 1982. līdz 1987. gadam Tautas alianses partijas ģenerālsekretārs. No 1982. līdz 1987. gadam bijis pašvaldības delegāts no Avilas. Bijis Tautas alianses partijas reģionālais prezidents Kastīlijā un Leonā, kā arī Tautas partijas nacionālais viceprezidents. No 1987. gada jūnija līdz 1989. gada septembrim Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Tautas alianses prezidents. 1989. gada 4. septembrī izvirzīts par Tautas partijas kandidātu valdības prezidenta amatam. Bijis Tautas partijas nacionālais prezidents un parlamenta deputāts, kā arī Tautas partijas parlamentārās grupas prezidents Deputātu palātā. Bijis arī Eiropas Tautas partijas viceprezidents, Starptautiskās demokrātiskās savienības viceprezidents un Eiropas Demokrātiskās savienības viceprezidents. Kopš 1996. gada 5. maija Spānijas premjerministrs. Precējies, ir trīs bērni.